a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Janīna Kursīte
Latvieša māja
Izdevniecība Runda, 2014

Konkursā Rail Baltica stacijai Pērnavā 33 projektu konkurencē 3. vietu ieguva Rīgas biroja SAALS priekšlikums Hirv (Briedis). Viņu projektā termināļa telpas novietotas zem sliedēm, telpiski uzsverot stacijas redzamo daļu — peronu nojumes, kuru fasāžu dizainā izmantots brieža tēls, kas slīdot garām rada kustīga attēla,resp., animācijas efektu.

Decembrī noslēdzās konkurss Rail Baltica terminālim Pērnavā, kas ir otrā plānotās dzelzceļa līnijas stacija Igaunijā. Konkursā uzvarēja biroja PLUSS priekšlikums Water Strider (Ūdensmērītājs), kas piedāvā virs sliedēm paceltu termināla apjomu, pamatojot to gan ar ekonomiskajiem un pilsētbūvnieciskajiem,  gan vizuālajiem un simboliskajiem ieguvumiem.

Igaunijas Neatkarības dienā, 24. februārī A4D pievēršas ziemeļu kaimiņu arhitektūrai: nozīmīgāko arhitektūras godalgu pasniegšana un svaigākie laureāti — vecmeistars Pēps Jēness un KOKO,  Igaunijas Repulikas simtgades arhitektūras programma, kā arī — Rail Baltica Pērnavas stacijas projekts. Papildināts

Piektdien, 27. februārī plkst. 17.00 Arhitektūras muzejā tiek atklāta izstāde Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu. Ar šo izstādi Arhitektūras muzejs atzīmē 20 pastāvēšanas gadus, apaļu jubileju šogad svin arī viens no Latvijas pazīstamākajiem arhitektiem Juris Skalbergs. Izstāde būs atvērta līdz 8. maijam.

Numura tēma ir ilgtspējīga būvniecība — reālos objektos un teorijā. Diskusijā tiek noskaidrots, ka zemākās cenas princips ir ilgtspējīgs, ja vien tiek korekti pielietots.

24. februārī plkst. 14.30 RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes 433. auditorijā Rīgā, Āzenes ielā 18 notiks Arhitektūras nozares promocijas padomes atklāta sēde, kurā promocijas darbu Vizuālais attēlojums Latvijas telpiskajā plānošanā Arhitektūras doktora zinātniskā grāda iegūšana iaizstāvēs Ilze Paklone.

Klusi un ar nelielu atsaucību aizvadīts konkurss redzamai Vecrīgas vietai — gruntsgabalam Zirgu un kādreizējās Ķēniņa ielas stūrī, paredzot jaunu biroju ēku ar kafejnīcu, kas pavērsta pret Līvu laukumu. Triju darbu konkurencē par labāko atzīts biroja Vincents Arhitektūra priekšlikums.

Projekta galvenie principi

Vienkāršība. Arhitektoniskā risinājuma pamatā ir eleganta vienkāršība un uzbūves skaidrība, kas nodrošina elastību tālākā projekta attīstībā un funkcionālā izmantošanā.

Strukturālā kārtība. Projekta strukturālās kārtības pamatā ir ēkas funkcionalitāte un estētiskās kvalitātes. Jaunās ēkas būvapjoms tiek organizēts ar ģeometrisku tīklu, kas rada loģisku, skaidru projekta arhitektūru un ļauj maksimāli racionāli izmantot zemesgabalu.

Daudzpusība un vienotība. Ēkas fasādēm un plānojumam piemīt ģeometriska vienotība, kas atspoguļo Līvu laukuma apbūves raksturu. Projekta daudzpusību veido dažādās izmantošanas funkcijas.

Individualitāte. Projekts bagātina Līvu laukuma apbūves vēsturisko substanci un, vienlaikus, dialoga formā piedāvā individualitāti un mūsdienīgumu. Ēkas individualitāti pasvītro neregulārā novietnes situācija.

Esošā situācija

Projektā zemes gabala robežas izveidotas mūsdienās un atšķiras no vēsturiskā zemes gabala parcelējuma. Apbūves gabals vēsturiski bijis pilnībā apbūvēts. No trim ēkām līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena — Zirgu un Ķēniņu ielas stūrī, kuras pirmsākumi attiecināmi uz 18. gs. un tās būvapjoms saglabājis agrīnā klasicisma formveidi. Ēka Zirgu ielā 12 tika nojaukta padomju gados. Savukārt, ēka uz Ķēniņu ielas tika nopostīta kara laikā un drīz pēc tam tikusi pilnībā nojaukta.

Zem esošā pagalma atrodas vēsturiskās ēkas pagraba konstrukcijas, kas, iespējams, ir par iemeslu pagalma virsmas iesēdumiem. Pēc Otrā pasaules kara Kaļķu, Meistaru un Zirgu ielu robežās nopostītā apbūve tika pārvērsta par laukumu. Konkursā piedāvātais priekšlikums respektē mūsdienu Līvu laukuma teritorijas pilsētbūvniecisko situāciju un veido laukuma fronti, saglabājot novietnes vēsturisko substanci.

Arhitektoniski telpiskais plānojums

Biroju ēkas apjomam paredzēti pieci stāvi no kuriem divi mansardā, bet kafejnīcas paviljona piebūvei — viens stāvs ar ekspluatējamu jumtu. Pirmā stāva līmenī abos apjomos paredzēta kafejnīcas funkcija. Augstākos stāvos plānotas biroju telpas.

Jaunās biroju ēkas priekšlikums respektē bijušās, vēsturiskās Ķēniņu ielas ēkas telpiskās aprises, siluetu, dzegas un kores augstumu. Vienlaikus, ēka arī respektē esošo pilsētbūvniecisko situāciju, kurā tā ir Līvu laukuma frontes daļa, rezultātā veidojot perimetrālai apbūvei raksturīgu un loģisku noslēgumu kvartālam starp Zirgu un Ķēniņu ielu.

Novietnes pilsētbūvnieciskā situācija nosaka, ka biroju ēkas trīs fasādes ir vienlīdz labi uztveramas no Līvu laukuma. Projektā izmantots princips, ka visas fasādes ir vienlīdz prioritāras, un tām ir vienāds dzegas augstums un tektoniskais jumta risinājums. Virs kafejnīcas jumta terases iespējams uzstādīt vieglas konstrukcijas saliekamu auduma pārsegu, kas uzsvērs kvartāla telpiskās aprises un pasargās kafejnīcas terases apmeklētājus no lietus un saules stariem.

Plānojums 

Plānojuma pamatā ir racionāla konstruktīvā shēma, kas ļauj ēkas iekštelpu plānojumu elastīgi piemērot dažādiem izmantošanas un nākotnes attīstības scenārijiem.

Pirmais stāvs. Biroju ēkas un kafejnīcas paviljona ielas līmenis ir pilnība atvēlēts kafejnīcas funkcijai. Plānojums ir viegli transformējams, piemērojot telpu dažādām vajadzībām. Kafejnīcas telpiskā organizācija paredz apmeklētājos veicināt vietas sajūtu (genius loci), tādēļ plānojums veidots maksimāli atklāts, paverot plašu skatu uz Līvu laukumu. Papildus pirmajā stāvā ir paredzētas palīgtelpas un viesu tualetes. Apmeklētāju nokļūšanai uz jumta terases paredzētas kāpnes un lifts. Piegāde kafejnīcai organizēta no pagalma puses.

Kāpņu telpas risinājums un novietne nodrošina apmeklētāju nokļuvi uz jumta terases, kā arī pieļauj dažādus nākotnes attīstības scenārijus, kad, piemēram, ēkas stāvu skaitu varētu palielināt, paredzot papildus biroja telpas.

Otrais stāvs. Centrālais elements ir ekspluatējama jumta terase. Uz terases būs iespēja nokļūt arī no biroja telpām. Biroju ēkas tipveida stāva plānu veido biroja platība un sanmezgls. Ēkas konstruktīvais risinājums ļauj stāva platību izmantot kā brīvo plānojumu (open plan) vai arī veidot nodalītus kabinetus. Trešā un ceturtā stāva biroji turpina otrā stāva telpu plānojuma principu, bet piektajā stāvā paredzēta viena darbistaba. Biroja apjoma katrā stāvā paredzēts funkcionālais savienojums ar vēsturisko ēku Zirgu un Ķēniņa ielu stūrī.

Fasādes risinājums

Fasāžu kompozīcijas galvenais mērķis ir veidot pilsētbūvniecisku vienotību Līvu laukuma arhitektoniski daudzveidīgajā ēku ansamblī. Biroja piebūves un kafejnīcas apjoma fasāžu kompozīcijas pamatā ir stingri ritmiska plānojuma struktūra un dialogs ar apkārtējās apbūves raksturu — vēsturisko apbūves mērogu un tradicionālajiem materiāliem. Dialogs risināts neofunkcionālisma formās, dominējot izsmalcinātai vienkāršībai, dabisku toņu atturībai un augstai arhitektonisko detaļu kultūrai.

Fasāžu mākslinieciskais risinājums ir semantisks — ēkas tēls reprezentē tās funkciju. Fasādēm izvēlētais kompozicionālās vertikalitātes princips sasaucas ar dažādo Līvu laukuma areāla apbūvi, kurā vertikalitāte reprezentēta dekoratīvajos elementos un fasāžu logu proporcijās. Ēkas logi veidoti vertikālās grupās. Katra vertikālā logu grupa veido vienu logu asi. Projekts respektē arī vēsturiskās, nopostītās ēkas logu asu skaitu. Piemēram, fasādei pret Ķēniņu ielu ir divas logu grupas atbilstoši vēsturiskās ēkas divām logu asīm.

Vertikālo logu grupu galvenie horizontālie dalījumi ievēro vēsturiskās ēkas, kas atradās uz Ķēniņu un Zirgu ielas stūra, fasādes galvenos horizontālos dalījumus. Ielas līmenī jaunbūves fasāde paredzētas ar plašu stiklojumu un iespēju vasaras sezonā kafejnīcas telpas atvērt pret Līvu laukumu. Galvenās fasādes centrālā daļa ielas līmenī nepiekļaujas zemesgabala robežai, izveidojot āra terasi pret Līvu laukumu zemes gabala robežās.

 

Projekta tehniskie rādītāji:

Apbūves laukums — 287 m²

Biroju platība — 215 m²

Kafejnīcas platība — 200 m²

Ēkas kopējā platība — 415 m²

Stāvu skaits — 5  

«Līdzīgi kā arhitektūra nav nodalāma no sabiedrības dzīves procesiem, tāpat balvas nav nodalāmas no vēstījuma, ko tās pauž. Varam prognozēt neapmierinātību, ja balvu kļūdaini uztver kā objektīvu arhitektūras kvalitātes izvērtējumu», raksta Miķelis Putrāms, atzīstot, ka iedvesmojošā pieredze Lietuvas arhitektūras balvas žūrijā nostiprinājusi pārliecību, ka arhitektūras balva gan Lietuvā, gan Latvijā nav sacensība, bet vērtīgs kopējās arhitektūras attīstības katalizators.

Demonstrējot eksprimentālu un inovatīvu pieeju, ko raksturo kompakta, bet funkcionāla telpiskā shēma, kā arī  koka konstrukciju pielietojums, konkursā skolai Upesciemā ar devīzi FUZ31 piedalījās Līva Nordmane, Liene Adumāne, Mārcis Kalniņš un Mārtiņš Rusiņš, kuri nepārstāv kādu vienu kopīgu biroju. Viņu darbs tika novērtēts ar ceturto vietu.

5. februārī ir izsludināta darbu pieteikšana nacionālajam Latvijas arhitektūras konkursam — Latvijas Arhitektūras Gada balvai 2015. Darbus var pieteikt viena mēneša laikā, līdz 5. martam.

Inspira

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.