Ja astotais Pianisma zvaigžņu festivāls Tevi neatveda uz Liepāju, tad pilsētas 385.dzimšanas dienas svinību klāstā iekļautā mākslas doktora Imanta Lancmaņa lekcija Berči ģimenes devums Liepājas arhitektūrā 26.martā plkst.16.00 Liepājas muzejā ir pamatots iemesls, lai atbrauktu apskatīt vēl līdz 28.martam turpat apskatāmo Berči arhitektūras izstādi.

25.martā Rīgā viesosies arhitekts Gunars Birkerts, lai piedalītos monogrāfijas  Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist atvēršanā. Birkerts ir visu laiku ražīgākais un ievērojamākais latviešu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas neskaitāmas publiskās būves — universitāšu ēkas, bibliotēkas, muzeji.

Vienkāršs apjoms, caurspīdīga un atraktīva fasāde, kurā spoguļojas bērzi, fleksibla un dažādi izmantojama telpa, kas aprīkota ar mūsdienīgām inženierietaisēm. Pinakotēka — izstāžu un biroju ēka pašā Rīgas nomalē, patiesībā Mārupes pagastā, plašāku ievērību guva, kad tur notika gadskārtēja mākslas izstāde Rudens 2009.

NRJA jaunākais darinājums — māja divām māsām Rīgas pievārtē, Langstiņos. Divas atsevišķas daļas, paceltas uz stabiem un izvietotas tā, lai nodrošinātu privāto telpu un skatus katrai no tām, veidojot vienu ēku.  

Latvijā pat jaunākās ēkas attīsta ar tehnoloģijām, kas ir novecojušas par 15 gadiem, ja ne vairāk, jo attīstītāju mērķis ir maksimāli ātra peļņa un valstī trūkst stimulu, lai celtniecībā izmantotu jaunākos, enerģiju taupošos un videi draudzīgos paņēmienus, sarunā ar biznesa portālu Nozare.lv atzina austriešu uzņēmējs Ginters Pitels.

Numura tēma — Profesijas nodevēji; kadri aizplūst. Profesionālā migrācija. Antikvārais un vintage mūsu kultūrvidē. Dizains, brīvības idejas un domāšanas paradigmu maiņa — atmiņas par žurnālu Avots.  

Pagājušā mēnesī Rīgas domē bija izstādīta Centrāltirgus attīstības vīzija, ko izstrādājis norvēģu kantoris AMB. Bez paviljonu atsvaidzināšanas, stiklotiem pārsegumiem starp un blakus paviljoniem, priekšlikums paredz arī vairākas liela apjoma būves rūpniecības tirgus vietā, Spīķeru kvartālā un tukšajā vietā pretim Zinātņu akadēmijai.  

Šveiciešu arhitekts Štefans Kamencinds un viņa vadītais birojs Camenzind Evolution plašāku slavu ārpus savas zemes robežām guva ar visiem zināmās kompānijas Google biroja izstrādi Cīrihē, pārvēršot garlaicīgu ofisa vidi par lielu rotaļu laukumu pieaugušajiem bērniem, kuru darba pienākumi ir pavisam nopietni.

Šodien ir Igaunijas Neatkarības diena, tradicionāli rosinot A4D pievērsties ziemeļu kaimiņvalsts arhitektūrai. Pagājušajā vasarā Tallinā tika pabeigta Brīvības laukuma (Vabaduse väljak) pārbūve, kas īstenoja pirms 12 gadiem konkursā uzvarējušo projektu. Par laukuma tapšanu, par tā lomu mūsdienu pilsētā  — autori Andres Alver, Veljo Kaasik, Tiit Trummal.

Labāko diplomdarbu publikācijas A4D noslēdz Aleksanda Feļtina pētījums un piedāvājums Rīgas Ziemeļu koridora ainavas telpiskā attīstība. Analizējot vietu un atklājot tās potenciālu, aplūkojot dažādus  scenārijus, autors piedāvā jaunus plānošanas rīkus, kas ļauj attīstību modelēt kompleksāk, salīdzinot ar tradicionālajām plānošanas metodēm.

Ekoloģija un ilgtspējība ir tēmas, ko savos diplomdarbos šodien formāli piemin vai ikviens. Taču Haralda Helfriča projekts ir patiešām pārsteidzošs — nopietns pētījums un priekšlikums reizē. Apvienojot zinātniskas atziņas un radošu pieeju, viņš izstrādājis nākotnes dzīvojamā rajona modeli, kas atļautu salīdzinoši nelielā teritorijā Rumbulā izvietot mājokļus 23 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ilvas Cimermanes diplomdarbs, kas aplūko teritoriju starp Daugavgrīvas ielu un Zunda kanālu, ar savu īpašo pieeju atklāj vietas poētiku un ievērojamo nākotnes potenciālu. Priekšlikums aicina apvidu attīstīt soli pa solim, atdodot pilsētai vienu no senākajām Pārdaugavas apdzīvotajām vietām. 

Gada labāko diplomdarbu publikācijas uzsāk Lienes Jākobsones projekts autoostai Cēsīs. Reaģējot uz sarežģītības paradigmu, viņas priekšlikumā ēka risina pilsētas mēroga jautājumus, kļūstot par atklātu struktūru, kas kalpo kā platforma dažādām pilsētnieciskām aktivitātēm.  

18.februārī plkst. 14.00 iepirkšanās centra Olimpia otrajā stāvā tiks atklāta vērienīga izstāde Rīgas arhitektūra projektos, ko rīko Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu.

Latvijas Architektūra Nr.1(87)/10

Tēma: Mazs ir skaists

Turpinot 2009. gada ievērojamāko būvju apskatu — ēka, kas harmoniski papildina Kluso centru. Didrihsons arhitektu projektētais nams Emiļa Melngaiļa ielā 2 apspēlē Parīzes bulvāru arhitektūras tēlu, vienlaikus izjūtot vietas kontekstu un manāmi to pilnveidojot un uzlabojot.

Starp ievērojamākajām iepriekšējā gada Rīgas būvēm ir arī jaunā Nordea bankas mītne Alojas ielā, kas piešķir lielpilsētas un modernitātes noskaņu šai centra nomalei. Centram neierasti lielo ēku vieglāku padara apjomu kārtojums un stiklojumi. Pienesums pilsētvidei ir arī pārkares, kas padara mājīgāku ietves telpu blakus ēkai. Būtiska loma ēkas idejā un tapšanā ir vidi saudzējošiem risinājumiem.

Viena no lielākajām un nozīmīgākajām Rīgas būvēm, kas pabeigtas iepriekšējā gadā, ir Parex bankas ēka Citadelē. Piešķirot vietai mazliet mūsdienīgas darījumu rajona noskaņas un dzīvības, Meinharda fon Gerkāna piedāvātie racionālie un ģeometriskie apjomi manāmi kontrastē ar šodienas Rīgas arhitektūras tradīciju, kur dominē piesātinātas fasādes, apjomu krāvumi un vēsturisko motīvu interpretācija.