Arhitektūras vasaras skola nav tikai vingrinājums studentiem brīvlaikā, tā ir iespēja radīt taustāmas pārmaiņas pilsētvidē. RTU starptautiskā vasaras skola Event City šogad Cēsīs rīkoja plašu publisku lekciju ciklu, pievienoja arhitektūras šķautni Cēsu mākslas festivālam un būvēja telpiskas instalācijas vecpilsētā.

Sestdien, 1. septembrī plkst. 12.00 Rēzeknē svinīgi atklās Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru, ko droši varētu dēvēt par vienu no desmitgades neparastākajām ēkām Latvijā. Ēkas projekts, kas pazīstams arī ar nosaukumu Caran d'Ache, savulaik pēc uzvaras konkursā tika spraigi apspriests A4D.

Kamēr latvieši Venēcijā tradicionāli rotaļājas ar formām, faktūrām un personiskām koncepcijām, Igaunijas ekspozīcija demonstrē plašāku konceptuālu redzējumu. Aplūkojot Linnahalles likteni — ēkas izdzišanu, izstādes autori uzdod jautājumu Cik garš ir ēkas mūžs?, plašākā kontekstā runājot par kādreiz nozīmīgām un vajadzīgām ēkām — modernisma meistardarbiem, kas šodien ir pamesti un neizmantoti.  

Šonedēļ sākas Venēcijas biennāles 13. Starptautiskā arhitektūras izstāde, kas ilgs līdz 25. novembrim. Šī gada biennāles kurators Deivids Čiperfīlds izstādes saturiskajai koncepcijai devis nosaukumu Kopīgs pamats (Common Ground). Latvija biennālē piedalās piekto reizi un tieši šodien tiek atklāta ekspozīcija Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā. Papildināts —  atklāšanas foto un video. 

Latvijas Architektūra Nr. 102(4/12)
Tēma: villas

Piektdien Rīgas svētku ietvaros Grīzinņkalnā atklāja mākslinieka Ģirta Burvja veidotu skulptūru Rīdzinieki, kas veltīta Augusta Deglava 150 gadu jubilejai un viņa romānam Rīga. Kā viens no skulptūras personāžiem attēlots arī pirmais latviešu profesionālais arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis.

17. augustā plkst. 11.00 Rīgas domē Rātsnamā tiks atklāta ekspozīcija — makets, kas savulaik tapis kā Edgara Pučiņa vadītā 1983. gada Vecrīgas reģenerācijas projekta daļa. Pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja iniciatīvas apmēram 20 kvadrātmetrus lielais makets ir papildināts ar pēdējās desmitgadēs uzbūvētām un pārbūvētām ēkām, kuru oriģinālajā versijā nebija.

Jau pāris mēnešu Rīgas arhitekta birojam ir jauns vadītājs — bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Gvido Princis. Amatpersonas iecerētās darbības pamatnostādnes un to, kā Rīga attīstīsies tuvā un tālā nākotnē, noskaidrot centies žurnālists Sandris Metuzāls, veidojot interviju žurnālam Latvijas būvniecība.

Reģionālā žurnāla 16. numurs (2/2012) ir veltīts pašorganizēšanās tēmai.

Provokatīvas patiesības un nākotnes utopijas, seni un mūsdienu rituāli, demogrāfijas viļņi un sarūkošas pilsētas potenciāli — problemātika,  kas divu nedēļu garumā studēta RTU starptautiskajā vasaras skolā Event City, aicinot uz noslēguma sarīkojumu — prezentācijām un izstādes atklāšanu piektdien, 10. augustā Cēsīs.

Projektēšanas procesa digitalizāciju var dēvēt par ikdienišķu revolūciju, kas norisinās nemanāmi, bet sekas būs un jau ir fundamentālas. Par to, kādas vēl ir iespējas, lai uzlabotu un atvieglotu projektēšanā un būvniecībā iesaistīto speciālistu darbu, darbietilpīgos uzdevumus uzticot datortehnoloģijām, raksta Krists Kārkliņš.

Aptaujās par dzīvošanai piemērotākajām pilsētām un laimīgākajiem iedzīvotājiem Kopenhāgena regulāri tiek ierindota augstās vietās un neapšaubāmi tiek uzskatīta par veiksmes stāstu. Par savu pilsētuun tās attīstību pēdējās desmitgadēs intervijā Kristīnei Budžei stāsta Kopenhāgenas galvenā arhitekte Tīna Sobija (Tina Saaby).