RISEBA pasniedzēja saņem Kopenhāgenas arhitektūras balvu

Pagājušajā nedēļā notika ikgadējā Kopenhāgenas arhitektūras balvas ceremonija, kurā par 2011. gada labāko publisko ēku tika atzīts Ziemeļrietumu rajona kultūras centrs un bibliotēka. Ēkas autori ir RISEBA augstskolas Arhitektūras studijas vadītājas Vanesas Mirjamas Karlovas (Vanessa Miriam Carlow) birojs COBE sadarbībā ar biroju Transform.













Komentāri:
Kārlis: Riseba dziļi rok! [29/11/2011 23:09]
Lūk, šī ir mana pasniedzēja!
KP: Re: Riseba dziļi rok! [30/11/2011 13:12]
mana arī :)
kri_: __________ [30/11/2011 13:31]
ļoti patīk - viss - arhitektūra,interjers. viss viss. iedvesmojoši
novērotājs: Re: __________ [30/11/2011 23:08]
nu, nu - lēnāk pār tiltu!
ja fasādē tās metāla mežģīnes vēl būtu kaut cik pieņemamas, tad interjerā to pielietojums rādās stipri vien mehānisks, un drīzāk rada tādu kā cietuma atmosfēru
robustais iekštelpu tukšums un detaļu un nianšu neesamība to tikai pastiprina
V: Re: __________ [30/11/2011 23:27]
cietuma atmosfēra interjerā?
iekštelpu tukšums?
nianšu neesamība?
vai tik to nesaka rtu cilvēks.
novērotājs Re: __________ [01/12/2011 09:33]
kā tad savādāk lai nosauc attēlos redzamo iekštelpas noskaņu?!
jāsaka, ka man kā arhitektam nav skaidra arī motivācija, kāpēc fasādes parupjo mērogā režģi par katru cenu vajadzēja "ielocīt" ēkas klucīšu iekstelpas plakņu apdarē, un vēl arī tajās margās..... Kāds baigi starā par to???
V: Re: __________ [01/12/2011 16:01]
ja to nejautātu bietes balvas ieguvējs un ādažu ciematu projektētājs, tad es varbūt atbildētu
novērotājs: Re: __________ [01/12/2011 16:53]
?????? ar sevi sarunājies?!
ko tāds puktīgs? tā Jūs, jaunais cilvēks, pie arhitekta diploma nekad arī nenonāksiet..
novērotājs: Re: __________ [02/12/2011 14:07]
Tā kā neesmu bietes balvas ieguvējs, ne arī ciematus Ādažos projektējis - labprāt dzirdētu Jūsu argumentus par labu metāla režģu estētikai iekštelpā.
Mans arguments būtu, ka telpa, līdzīga komentāro augstāk pievienotajai attēlā pa labi, būtu visai atbilstoša, piemēram, viena jauna, mūsdienīga cietuma sportazālei. Savukārt, attēlā pa kreisi acīmredzami pietrūkst interjera detalizācijas cilvēciskā mērogā - nav pakārtoto iekārtojuma elementu, nav taustāmu, savstarpēju kompozīciju veidojošu virsmu, faktūru, tonalitāšu - tikai restes un režģi monohromā tonī. Ar ko vēl tas varētu asociēties, ja ne ar ieslodzījumu?
PS. Kaut cik analizējamu izteikumu kultūra, veselīga spriestspēja un spēja savus argumentus formulēt izsekojamā veidā līdz šim arī ir piederējusi pie arhitektūras izglītības pamatnosacījumiem. Tā vietā aizsegties ar emo-stilā uzbraucieniem, pārejot uzreiz pie personiskiem apvainojumiem varbūt piederētu kādai citai sarunai, ne arhitektu portālam par arhitektūras risinājumiem. Ne tā?
Jeb, vai Jūs domājat, ka interjera izveidojuma stils, pretstatā eksterjeram vai kontekstā ar to, nav apspriežams? Vai ir ļoti aizvainojošs?!
PPS. Ar RTU APF studentu savstarpējo attieksmju "izvirdumiem" a4d slejās jau esam pacīnījušies, un pie kaut kādas savstarpējas izpratnes, šķiet, nonākuši - portāla satura un lasāmības vārdā. Tagad, līdz ar RISEBas uznācienu un jaunu arh.studentu grupu organizēšanos, acīmredzot, jauns pieplūdums un "svaigas asinis" arī delfu stila komunikācijai da par jebkuru tēmu...
Varbūt pieturēsimies tomēr pie tēmas "arhitektūra" un objekta?!
Kārlis: Re: __________ [01/12/2011 20:15]
Nu kā redzi šo balvu sauc Kopenhāgenas arhitektūras balva, un ja nesalasija, tā ir atzīta par 2011. gada labāko publisko ēku. Dānija ir ar senām arhitektūras un dizaina tradīcijām, otrkārt pie šādas arhitektūras ir jāpierod padomju laika ierūsējušām actiņām.
laura: Re: [05/12/2011 09:42]
Vai Tev liekas, ka ja tā ir Dānija ar tradīcijām arhitektūrā, tad tas ir viennozīmīgi ģeniāls darinājums, tikai tādēļ vien? Tās "padomju actiņas" man liekas ir modrākas par tām, kas šobrīd sajūsmā ieplešas par katru ārzemju modes spiedzienu, lai cik diskutabls tas arī nebūtu.
V: Re: Re: [05/12/2011 21:10]
padomju actiņas ar rtu dvašu var skatīties uz purvciema apbūvi un priecāties
losangelos: Re: __________ [02/12/2011 14:54]
Nu gan. Vai tad nezini, ka cietuma un koncentrācijas nometnes baraku estētika ir modes kliedziens jau kādus gadus 10. Parasti tam piemēro apzīmējumu "konceptuāli". Šī stila adepti ir sajūsmā, piemēram, par Salaspils memoriālu (kas tiešām ir izcils), un tiecas panākt līdzīgu formu valodu un noskaņas arī privātmāju, bibliotēku un bērnudārzu arhitektūrā. Viss pārējais, attiecīgi, "nav konceptuāli", vismaz nav manīts, ka šādu apzīmējumu izmantotu, aprakstot citādas estētikas objektus. Bet kurš gan negrib būt "konceptuāls" - visi grib, pretējā gadījumā - riskē dabūt bieti
novērotājs Re: __________ [02/12/2011 15:18]
paldies par skaidrojumu ;) tā jau apmēram arī domāju..
Starp citu - manuprāt, šīs ēkas galvenais spēks ir būvmasu un ēkas atsevišķo stāvu īpatnējājā kārtojumā (kas pats par sevi gan arī nav nekāds jaunums pasaules arhitektūras ainavā), proti - stāvu apjomi pamīšus traktēti kā vairāk vai mazāk noslēgtas kastes pretstatā pilnīgi atklātām, caurskatāmām, tikai ar perimetrāla rakstura lentveida vitrīnām norobežotām "lieltelpām".
Šāds kompozicionālais paņēmiens, šķiet,
dematerializē jaunās daudzstāvu piebūves masīvumu, pretstatā vēsturiskajam apjomam;
veido patīkamu atsevišķo dažādo stāvu būvapjomu kompozīciju - kā krāvumu;
efektīvi nojauc tik ierasto un banālo 4-stāvu ēkas-klucīša semantiku - "viena fasādes plakne, 4as logu rindas pa stāviem".. līdzīgi, bet savādāk, kā ar stāvu skaitu un mērogu "paspēlējies" Stīvens Holls - studentu pilsētiņā MIT student housing >>steven holl. boston, usa
vārds: interesanti [30/11/2011 23:19]
Maketā vienam klucītim tāds plakns stikla jumts - interesanti, kā tas reālajā ēkā funkcionē, es domāju - saule, nokrišņi, sniega slodze..... Varbūt tomēr aizstāts ar kādu citu risinājumu?
KP: loti vienkarsi [01/12/2011 10:08]
tas ir ļoti vienkārši - katram sava gaume, bet zinot to, ka Dānijā ir kritiskā masa ar radošajiem prātiem (G.McDonald), tad nu var kļūt par vērotāju šim objektam, uzdodot jautājumus, kādeļ ir šāds risinājums - spēt atrast motivāciju šiem elementiem!_iespējams, ka tas mums atklāj šo to jaunu metodikā kā savienot inside ar outside!
Ingurds Lazdiņš metode [05/12/2011 12:44]
Iespējams, svarīgākais, ko no Vanessas Miriamas un COBEs varētu mācīties, ir apjomu radīšanas metode, kāda pēdējā laikā ir moderna - ar saviem pirmsākumiem OMAā (R.K.vadībā), līdz perfekcijai izkopta BIGā (B.I. interpretācijā, lai gan saknes tā pat no OMAs:), un kuru ievērojami veiksmīgi un konsekventi pielietota Carlovas darbos (skat.mājas lapu COBEi)
http://www.cob...ct/the-library
Bibliotekas piebūve ir spilgts un visādā ziņā veiksmīgs šīs metodes pielietojuma piemērs. Par Interjera detalizāciju un citām niansēm, protams, var diskutēt, taču nenoliedzama ir ēkas proporcionalitāte, labs funkcionālais risinājums, opozītā saspēle ar vēsturiskajiem apjomiem, arī fasāžu niansēts izveidojums - ar savu "plaknes dziļumu" (daudzplākšņainību) un konsekventiem fasāžu tehniskajiem un detalizācijas risinājumiem.
Ja uz šo metodi paskatāmies kā uz konkrētā arhitekta (arhitektu grupas vai paaudzes) stilu, tad pavisam tuvu varētu būt secinājums, ka mūsdienu arhitektūras viens no vis viss svarīgākajiem raksturlielumiem ir tās radīšanas paņēmiens - metode - līdzīgi, kā senatnē celtnes klasificēja pēc stila.
"metode mūsdienās = stils senatnē"?! - gandrīz..
starp citu - vai šai nonkrētajai "metodei" ir jau izgudrots un atzīts arī kāds atpazīstams apzīmējums?
Ingurds Lazdiņš attēli [05/12/2011 12:48]
starp citu - vai šai konkrētajai "metodei" ir jau izgudrots un atzīts arī kāds atpazīstams apzīmējums?
Miks Kārkliņš Re: attēli [13/12/2011 20:24]
ir, ir...programmISMS :)
Pēc būtības gan...visas sankes šai skolai ir meklējamas Rema the Downtown Athletic Club. Tas, ka mēs te esam "pieprecējuši" klāt tādu kā "Frankenšteinu" (H&DeM VS 50'to gadu modernisma "Caurspīdīguma" spēles) ir Spāņu manierisma "dāvana". Galu galā...projekts pēc satura un fasādēm atsrādāc visu pasaules teorētisko sasniegumu kanonu ietvaros. Vai ir kādi iebildumi pret to, ka cilvēks salicis punktiņus uz visiem "i"?
Ingurds Lazdiņš rezultāts [05/12/2011 12:50]
metode un tās rezultāts
Ingurds Lazdiņš Re: metode [05/12/2011 13:41]
un tikai niecīgs ieskats pasaules kontekstam
http://www.e-a..._w151010_1.jpg
Māra: Re: metode [13/12/2011 19:16]
Ou, iedvesmojošs formulējums!
Ingurds Lazdiņš Re: metode [13/12/2011 20:04]
kas tieši domāts?
Māra: Re: metode [14/12/2011 20:44]
"metode mūsdienās = stils senatnē"
Ingurds Lazdiņš Re: metode [14/12/2011 22:12]
jauki, ka par to runājam.
uzskatu, ka stilu definīcijas izdomātas klasifikācijas ērtības pēc, bez tam arī, jo senajos gadsimtos atsevišķās teritorijās un noteiktos laika posmos pielietotās būvniecības metodes un stils bija ievērojami monolītas - objektīvu iemeslu pēc - gan dēļ ģeogrāfiskās nošķirtības, gan komunikācijas ierobežotības, gan atšķirīgiem attīstības līmeņiem utt.
Tad lūk - mana teorija ir, ka, tā kā mūsdienās identificēt un klasiski nodefinēt atsevišķus aktuālos stilus ir gandrīz neiespējami, un arī bezjēdzīgi (ja godīgi), tad jebkādas iespējamās klasifikācijas labad būtu jāatzīst, ka atsevišķo arhitektu vai sabiedrisko kopu būvmākslas profesionālos rokrakstus būtu jēdzīgi klasificēt drīzāk PĒC TO METODES. T.i. - pēc tiem paņēmieniem un secības, kādā rezultātā konkrētais autors vai autori nonāk pie sava darba arhitektoniskā rezultātā - produkta.
Domāju, katrs būsim pamanījuši, ka vieni arhitekti, piemēram, padziļināti analizē vietas, sociālo un vēsturisko kontekstu, citi - analītiski pēta un interpretē (vai reflektē) problēmas parametrus un funkcionālās nepieciešamības, citi strādā un domā vairāk metaforiski. Vai skulpturāli abstrakti. Citi - formāli kontyekstuāli - pieskaņojoties ainavas un urbānajam fonam vai valdošajiem tradicionālajiem būvpaņēmieniem.
tad lūk, ja mēs šādi paskatamies uz mūsdienu arhitektūra lauciņu, tad tieši metode - arhitekta radošā darba metodika - ir tā substnce. kuru ir vērts pētīt, kuru ir vērts izko[pt un mācīties, un, kuru būtu vērts mācīt arhitektūras studentiem. Ja vispār pieņemam, ka viņiem būtu vērts apgūt kādu metodi vai metodes, kas varētu kļūt par viņu pārstāvētās "arhitektūras skolas" (vispārpieņemtā nozīmē) pamatu.
Tā ir teorija, kura gadus 10 atpakaļ RTU APF tika noraidīta kā neaktuāla un doktora darba tematikai neatbilstoša. Nodēvēta arī kā nezinātniska. Manuprāt, bez jebkādas dziļākas izpratnes un iedziļināšanās noraidīta.
Kurpretim praktiskā dzīve un arhitektūras darba teorijas un metožu attīstība, manuprāt, skaidri norāda tieši to, ka mūsdienu arhitektūras virzieni ir nodalāmi, klasificējami un analizējami galvenokārt PĒC SAVAS RADOŠĀ DARBA METODIKAS.
Lūk, arī ļ.cien. Karlovas celtnes kā spilgts piemērs tam, ka metode var būt uzskatāma, atpazīstama, diezgan skaidri definējama un mācāma, tātad - apgūstama. Lai veicas!
Arhitektūras vai arhitekta stils kā jēdziens tā vēsturiskā izpratnē ir pielīdzināms arhitekta radošā darba metodei, ar kuru viņš strādā, mūsdienu kontekstā. Pie tam abi pilda vienu un to pašu lomu - dod iespēju klasificēt, kā arī palīdz analizēt un salīdzināt, lai izprastu. Ne tā?! atvainojos, ja iznāca nedaudz pagari...
Līga Knēziņa: Re: metode [14/01/2012 15:20]
Ingurd, paldies par gudro atbildi :) , jo tā jau ir - katrs autors individuāli atrod sev piemērotāko veidu, kā tikt galā ar uzdevumu un radīt. Katrs veido savu metodi, mācoties no autoritātēm, kolēģiem, pasniedzējiem un galu galā nonākot pie sava darba radīšanas veida.
slepenais stils: metode un tās rezultāts [07/12/2011 11:48]
varētu būt arī brutālisms vai cinisms...
jonis: metode un tās rezultāts [07/12/2011 12:10]
... ir no pasaules konteksta, kādu Latvijā nu nevajadzētu pozitivizēt vai klonēt. Mēs ļoti labi varētu iztikt ar Birkerta organiskās arhitektūras metodoloģiju, kas protams nav no vieglajām, jo prasa padziļinātu pieeju radošajam procesam.
novērotājs: diskusija [07/12/2011 16:52]
V un Kārli - šeit varētu veidoties diskusija par arhitektūru. Vai jums par arhitektūru nekas tomēr nav sakāms?
........: alma mater RTU [14/12/2011 01:21]
Ja kāds no RISEEBA bļauj ka RTU ir ar " padomju actiņiem" , tad labāk padomājiet uz ko balstās Jūsu arhitektūras pasniegšana :))))) Šeit vismaz ir uz ko balstīties.
Fakultātei ir tradīcijas kopš jau cāra laikā. Nevajag visur lipināt klāt padomju laiku-jau 20 gādu kā "de juro" neeksistē. Pie tam , ne viss, kas atnācis no Dānijas - ir apriori labs.
Arhitektūra ir tehniskā joma. Un RTU ne tikai zīmē, bet arī konstruē, taisa ventilāciju, vāda gāzi,piesledz ūdeņi, piesaista pie zemesgabala, orientē būvi, izstrādā mezglus u.t.t. Tāpēc arī prasam tādus jautājumus.
RISEEBA ir radoša darbnīca ar vienu dāņu pasniedzēju. Tad arī vajag to saukt pareizi- " dizaineru un datorzīmētāju kursi". No īstas arhitektūras tai nav nekā, jo nav BĀZES. Lai viņa iet pie mums- mēs vismaz varēsim saprast ko dāņu zvaigzne mācīs :)))))) Nav skauda- ir patiesība.
Miks Kārkliņš Re: alma mater RTU [14/12/2011 02:38]
nu jā...tā ir...viena Tauta, viena Valoda, viens RTU. Beigu beigās, gan...no tā RTU augstumiem, tas vien ir dzirdams kā - es jūs visus mīlu, ejat ka jūs... un vispār...es jau te 20 reizi izlasiju komentārus un nu nekādīgīgi neredzu to RISEEBA komentētāju.
Mantens Devrīnts Re: alma mater RTU [14/12/2011 10:21]
If You think that the new faculty is based on just one Berlin architect then You are wrong. The new faculty has professors from RTU, LMA and other faculties as well as professors from abroad. I would invite you to come and have a look at what your colleges did in stead of 'argumenting' why You are better than them. We worked hard to have such an international school in Latvia, so before shouting I want to see you participating in the 'open first task' of next semester where we will invite also You to join. Then I can check with external experts if you are constructing your pipes correctly. Concurrence is healthy. Every European country has at least 2 schools of Architecture.
Aija: Re: alma mater RTU [18/12/2011 11:47]
Tad , esot Latvijas universitātes students/e, raksti bez ortogrāfijas kļūdām.:)
Un vispirms uzzini, tad secini ;)
Normunds: Par ko strīds? [10/04/2012 13:16]
Baigās studentu cīņas te notiek. Prieks, ka katrs ir lepns par savu augstskolu, ceru, ka arī savu valsti tā aizstāvat:)
Man šķiet, ka no bildēm un maketiem var spriest tikai par lielām un konceptuālām lietām, bet to, cik ērta un forša ēka sanākusi var novērtēt tajā ieejot un padzīvojot. Man kā attīstītājam ir gadījies, ka rasējumos un maketos projekts izskatās labs, bet apdzīvot ēku nav omulīgi. Ja ir patīkams mikroklimats, piemērots izgaismojums (par to LV ļoti bieži tiek aizmirsts) un piemērots akustiskais risinājums (atkarībā no telpu funkcijas), tad arī cietuma sienas var būt patīkamas.