Vai Tevi varētu interesēt piedalīšanās Helsinku bibliotēkas konkursā?

http://competi...stakirjasto.fi/

Sveiki!

Pieņemu, ka daudzi no Jums jau ir redzējuši šo lapu, bet domāju, ka varētu būt arī tādi, kas nav.

Visu labu!

Jānis D.

http://www.hs..../1135266906077

(St. citu- ļoti trāpīgi)

interesanti :)

Apvienoties - ja, bet kā?

Tu piedāvā horiznotālu integrāciju ar kvantitatīvu efektu (daudzi galvenie arhitekti kopā un visu savu darbinieku resursiem). Tam jabū neefektīvam risinājumam (vienlīdz stipri dažādi domājošie radošie spēki - gudrās galvas - daudz strīdēsies, un vienotais koncepts būs puzzle-īgs, bet arvienot pēc kvalitātes vienādus biroju darbiniekus nozīmē nepaaugstinot kvalitāti saņemt vairāk darba laika).

Varbūt labāka būtu vertikāla integrācija pēc kompetenču principa.

Tātad katrai konkursa kompetencai ir paņemts konkrēts cilvēks, kurš būtu labākais savā jomā.

Piemēram, tu esi gavlenais, galvenā gudrā galva.

Tu pieacināji labāku energoefektivitātes spečuku,

+ LV Nr.1 vizualizātoru renderētāju,

+ LV Nr.1 planšetu maketētāju,

+ LV Nr.1 konceptuālistu

+ LV Nr.1 modelētāju (māk veidot parametrics, digital morphogenesis)

+ LV Nr.1 komandas vadītāju, procesa organizētāju

+ LV Nr.1 maketa veidotāju

+ LV Nr.1 rasētāju

+ LV Nr.1 interjera dizaineri

Tad rezultātā tev būs kompakta komanda, ar LV iespējamo labāko kvalitāti visās konkursam nepieciešamajā kompetencēs.

Starp citu šāda prakse apvienoties konkrētam darbam uz kompetenču principa jau veiksmīgi strādā. - tikko pie mums viesojies tāds Varis Bokladers no Zviedrijas - un students šim nu lielam arhitketam prasa - cik jūsu birojā cilvēku strādā? Un Bokalders teica - viens - ES. un tā strādā ļjoti daudzi - kā arpakalpojumus tu vari paņemt konkrētam projektam jebkuru speciālistu - bet priekš kam viņu turēt visu laiku savā kabinetā? :)

tā jau apmēram biju domājis - katram savs sektors - kam interjers, kam planšetes, kam vēl kas. kāpēc ar līdzstrādniekiem - jo tomēr ļoti svarīgs ir faktors, lai cilvēki būtu kaut cik sastrādājušies jau agrāk - pieslīpējušies. tāpēc arī nekad nenoticēšu, ka var sanākt kopā PGA - x ar interjeristu-y, 3-d vizualizatoru - z utt, un pēkšņi, vienā eksemplārā radīt spožu darbu īsos termiņos - arī Bokalderam tie freelanceri gan jau, ka ilgākā laikaposmā pazīstami...

mazliet sarežģītāks ir jautājums par to "vadošo 4(5)-nieku" - protams, kvantitāte pati par sevi kvalitāti nevairo un horizontāla struktūra labu rezultātu ne tuvu negarantē, bet - kāds agri vai vēlu izvirzītos līderos - viens, otrs vai trešais - un galvenais šajā gadījumā būtu tas, ka relatīvi visaugstākais smadzeņu un prasmju potenciāls starptautiskā konkursa gadījumā ir vajadzīgs vai katrā no jau pieminētajām darba producēšanas jomām!

turklāt katram no potenciālajiem līdzautoriem būtu jātzīst, jājūt un augstu jāvērtē kopējā ideja! - jāspēj tai pielāgoties, respektēt un rezultatīvi piespēlēt. to laikam sauc par "team capability"...

Nu īstenībā taisnība :)

Starp citu, tā kā man ir neliela pieredze starptautisku konkursu vinnēšanā (pērn kādos 5-8 konkursos tiku pie godalgām), vari paņemt mani komandā, es varu palīdzēt konkursa stratēģijā, politikā un konceptuālā daļā :)

ir patiešam liels prieks, ka LV pastāv arhitekti, kuri vēlas piedalīties starptautiskajos konkursos.

Mans piedāvājums griezties arī APF fakultātē. Konkursa laiks apmēram sakrīt ar projektēšanas studiju pavasara semestra pirmo uzdevumu. Varbūt var tās imagināras skolas vietā dot piemēram bibliotēku? Pēc manām domām tas ir samēra veiksmīga sadarbošanās- no vienas puses- daudz ideju, no otras- studentiem ir prieks pastrādāt ar nepazīstamiem praktizējošiem arhitektiem pie reālā konkursa. Pēc manām domām nav tik grūti to visu organizēt (tas attiecās arī uz APF). Un vispār kāpēc neorganizēt tādu praksi, ka projektēšanas studijās taisa nevis katru gadu to pašu, bet reālo konkursu? (vot tas attiecas tikai uz APF)

Vispār pasaulē (vismaz Skandināvijā :) ) tā ir normālā lieta- studentiem sadarboties ar viesu arhitektiem.

manuprāt nav runa par arhitektu nekompetenci, konservatīvismu vai ko tādu.

Svarīgāk - cik arhitektu no Latvijas vispār ir piedalījušies kādā starptautiskā konkursā, kuram birojam ir aktīva filiāle/sadarbība ar ārzemēm, cik Latvijā praktizējošie arhitekti ir strādājuši kādā respektablā ārzemju ofisā utt. iespējams tā ir mentalitāte, bet visticamāk, kā teiktu P. Bajārs - sekas arhitektūras skolas neesamībai.

Vairums LV arhitektu vienkārši nav raduši skatīties ārpusē.

Vai tas tomēr nav pārspīlēti?

Cik jauno arhitektu caur to pašu neesošo skolu ir izbaudījuši Erasmus mācības ārzemēs, Erasmus prakses ārzemēs un nereti arī tajās pašās ārzemēs palikuši mācīties/ strādāt ilgāk? Cik ir bijuši praksē ar Leonardo da Vinci stipendiju.

Es domāju, ka nav mazums. Zinu, ka daudzi ir darbojušies dāņu, vācu, nīderlandiešu, spāņu, uc birojos. Un mācījušies šo pašu valstu skolās un ne sliktāk par vietējiem studentiem.

Es domāju, ka uzsaukums ir domāts tam vairumam / mazumam LV arhitektu, kas tomēr mēdz paskatīties ārpusē. Un, ja arī līdz šim to nav darījuši, tad varbūt ir laiks dot iespēju. Nekāpjot ūdenī, peldēt neiemācīsies.

Vairums LV arhitektu vienkārši ir pieraduši sevi pazemot, sakot - ko tad nu es..

Jā.. varētu piekrist

bet protams ir ārkārtīgi labi, ka šāda inociatīva ir nākusi no Lagzdiņa kunga.

Es te tā lasu un domāju...šī ir tāda aptauja par interesi, jeb aicinājums uz sadarbošanos? Ja jau te bija domāta aptauja, tad laikam bija jāpievieno tā balsošanas sadaļa, ne? Savukārt, ja aicinājums...jāraksta uz ilazdiņš@arhbirojs.lv vai kā?

Bet doma šķiet interesanta...Latviska komanda kas dizainē Somisku bibliotēku. Veiksmīgas sadarbibas gadījumā, tāda rīcība patieisi varētu mūs pietuvināt kārotajam Eesti pakāpienam. Valodas ziņā nebūs tik raiti kā kaimiņiem un bez Angļu valodas neiztikt, bet...centiena konceptuālajā ziņā....aizraujoši.

Ingurda ierosinājums noteikti ir ļoti labs un apsveicams, bet manuprāt ir paredzamas beigas.

1. Kāpēc LV arh. biroji(arī citi uzņēmumi ,kas pieder valstij piederīgajiem) arī belle époque vidēji bija ~10 ļautiņu apmērā? Tagad nebaidīšos teikt 4-5 ļautiņi, ja Rietumos tomēr tie biroji ir krietni lielāki. Kāpēc tad neveidoja komandas ,kas veiktu Drang nach Westen? Bija taču resursi, treniņš ikdienā, izbraukāti Rietumi utt.? Kāpec tad visiem likās jauki kā ir?

Manuprāt, gluži loģiski, mentalitāte un objektīvi apstākļi, mazs iedzīvotāju blīvums, valstnācijas gluži nesenā urbanizācija ( nav raduši sadarboties un uz kādu paļauties). Mentalitāte , kas radusies no viensētu saimniekiem,kur saimniecībā nebija vairāk ļautiņu par 5-10 cilvēku, kur saimnieks ir saimnieks un pieņem gala lēmumus pats un atbild pats, savukārt ,ja kāds iebilst ,viņs var doties Jurģos. Starp citu tā pati liga ir gan EE, gan LT( tur drusku vairāk mentalitāte vērsta uz sadarbītu, kā nekā lietuviešiem arī cita vēsturiskā pieredze), FIN veiksme tomēr drusku savādāka, somiem nebija dižas objektīvas iespējas kā zemniekiem lauksaimniekiem(tikt pie turības), vairāk kalnrūpniecības, kokrūpniecības.

2. Tādejādi diezgan droši, ka sanākot 4-5 komandām, labākajā gadījumā sanāks kā jau autori augstāk rakstīja kompilācija, kur biblio pīrāgu sadalīs sadalāmos fragmentos, kur saimniekos konkrētā komanda ar savu Saimnieku, kaut kas līdzīgs Frankenšteinam.

3. Tādejādi vienīgais scenārijs ir viena lielā galva un pārējie pakārtotie (to jau arī kolēgas augstāk aprakstīja), bet zinot 1. punktā definēto mentalitāti, ar ļoti lielu varbūtību var pateikt, ka šādā struktūrā sāksies dumpis, ja pārējie pakārtotie sāks just savu Saimnieka statusa pazeminātu, kas beigsies ar fiasko diemžēl.

4. Tādejādi lai vai cik skumji to neatdzīt, vienīgās reālās iespējas cīnīties ir lielajiem birojiem, kas visu laiku jau ir trenējuši muskuļus , un kuri nav pakāsuši savu ietekmi un komandas (struktūru un subordināciju, resursus), viņi var atļauties vēl piepirkt klāt trūkstošos superspečukus.

5. Pārējos var izcelt TIKAI viņas augstība FORTŪNA, no pieredzes varu teikt ka daudz rezultatīvāk ir strādāt mazā un skaidrā struktūrā, kur katrs zina ko viņš var un darīs, nevis apvienojoties "landlordiem", vismaz LR. Tādejādi nepiekrītu Ingurdam par to nevajag mēģināt pa vienam un diviem, ja ticat NEJAUŠĪBAI un dievišķajam (1 pret 500 ,1000,....), var pasākums notikties, un tad jau tā saimnieka struktūra nemaz nav peļama.

...Vairums LV arhitektu vienkārši ir pieraduši sevi pazemot, sakot - ko tad nu es...

tadaaa!!!

Dārgais ,HHH, tur nav nekāda sakara ar pazemošanu, vienkārši prakse:

1. Definē kaut vienu LV radošo arhitektu komandu ( kur konkrētajā darbā-projektā, konkursā, metā utt..) būtu vairākas "galvas" , bez līdera , kas uzņemas atbildību par risinājumiem, kur it kā visa "' galvu" komanda uzņemas atbildību?

2. Mana necilā pieredze liecina ,ka mēdz būt ļoti labas sadarbības ( pēdējie konkursi ,kur esam piedalījušies, kur katrs ieņem savu lomu komandā, nav viena galvenā, un katrs respektē viens otru, diskusija uz mērķi), bet mēdz būt vienkāŗsi katastrofas , diemžēl vairums ( kur diskusija notiek par līderību).

3. Vai es teicu ,ka nespīd? Vai ka nevaram, ka nevajag piedalīties, mēģināt? Es vienkāŗsi nodefinēju ,ka objektīvi lielākās iespējas iziet uz mērķi ir lielajiem nesagrautajiem birojiem, bet tas neizslēdz VEIKSMI- subjektīvu , ezotērisku apstākli, kas varētu izcelt arī to ,kas tagad ir nolikts uz lāpstiņām.

Nu un kas ka vadošie biroji ir lieli?

Proposalu konkursam mierīgi var izveidot arī līdz 5 cilv. komanda.

Liela cilvēku masa priekšlikuma veidošanas procesam var pat kaitēt!

Tikai dažus gadus atpakaļ Bjarne Ingelam bija daži cilvēki komandā, un viņš vinēja vienu konkursu pēc otra :)

Vai kāds varētu painformēt par konkursa programmu, situāciju, saiet un apspriesties varētu pēc tam.

...SH birojā, kad viņš vinnēja 1992.gada konkursā KIASMU, bija vienpadsmit cilvēki.

...Toreiz dalība Helsinku MMMuzeja konkursā bija notikums: Baltijas valstu arhitekti bija īpaši aicināti no Somijas Arhitektu savienības puses. Un toreiz tieši Latvija izcēlās ar atsaucību - mēs startējām desmit vai divpadsmit komandas. Igauņu un lietuviešu bija krietni mazāk. Māris Dakteris. Vladimirs Neilands. Aigars Sparāns. Uģis Šēnbergs. Gunārs Asaris. Kas vēl? Un jau toreiz nācās domāt: kāpēc mēs startējam katrs ar savu nelielo komandu? Lai arī tā bija savu personīgo spēku pārbaude.

...Vairāku radošo arhitektu sadarbība varētu būt auglīgs process. Un savstarpēji bagātinošs. Godprātīgs profesionālis ar plašu skatījumu sadzird otru. Ja bērnišķīgās kategorijas - kā taisnprātību un ambīcijas noliek malā.

...Un, protams, tikpat labi nopietns starptautisks konkurss varētu būt bijis par objektu Latvijā. LNMM piemēram.

...Labāk vēlu nekā nekad:)

piedāvāju apvienoties un izveidot otro bauhausu :)

Par ideju un idejaam: Vareetu izveidot klauzuri (idejas pieteikumu-metu) starp birojiem kam intrese piedaliities.Tad noveerteet-izveelties-nobalsot par triis labakiem-veiksmiigaakiem-inovatiiviem priekshlikumiem. Peec tam parejie intresanti piesleedzaas tam izveeleetam priekshlikumam kas vinjiem patiik vislabaak. Kopa no Latvijas iesniegt triis priekshlikumus.

Bija reiz utopija par Saules pilsētu, ir vēl arī daudzām tautām tādi garadarbi kā pasakas, - arī latviešiem. Piemēram, pasaka par Sprīdīti, kas devās pasaulē laimi meklēt. Var jau būt, ka pieci vadošie uzšūdinās 5 līdzīgus vadmalas svārkus, iepirks 5 linu tarbas un izveidos savu logotipu. Jā un vēl tās cepures, tās tautas hūtes. Tad visi sapulcēsies un izveidos STRUKTŪRU. Tad sakausēs intelektuālo varējumu vienā monolītā garadarbā un paņems un vēl vinnēs. ????? Izklausās ,maigi sakot, - neticami. Galvenā problēma nav pat personālijās, bet - vai kādam latviešu arhitektam ir ko teikt, piedāvāt svaigu produktu pasaules arhitektūras tirgū, nevis mūsu tradicionālo vietējo apmuļļāto ārvalstu arhražojumu. Nav runa par 100 vai 200 Zaha Hadid līdzstrādnieku birojiem. Runa ir par ideju. Ideju tajā pašā Zaha Hadid līmenī. Baidos, ka Latvijā nav, mēs varam tikai sekot, vairāk vai mazāk veiksmīgi kopēt un viss. Varbūt, ka jāsamierinās, ka Latvijai sava stārhitekta nebūs un jāpievēršas parastām ikdienišķām lietām. Lieki tērēt reursus šobrīd - kurš to var atļauties?

Tam es piekriit par ideju truukuma. Mees varam meegjinat izpildiit arhitektuuru ar lielo "A" un sekot Vitruvius principiem:( firmitas, utilitas un venustas) bet tas nenoziime ka mums sanaaks laba arhitektuura. Bez idejas nav inspiraacija un nepiecieshmaa liime kas visu saturu un virza uz priekshu. Ir jabuut iemeslim ziimeet. Iespejama arhitektuura, bez idejas ( koncepcijas) paliek labaakaa gadijuma - izskatiiga eeka bez iemeslja un satura. Ja ideja nav pietiekosh speciiga un pamatota viss paarejaas prasiibas to viens atskaidiis un nekaa nepaliks paar.

Ak Miķeli...atkal gurķojies. Aizvedīsim ka mēs tevi uz tirdziņu un nopārdosim par rubuli(eiro) un miers. Tāpat no tavas gurķošanās labumu neizspiest...ja nu vienīgi varētu tevi iesālīt...citādāk, tā vien šķiet, ka tu še reklamē savus pakalpojumus pasaules arhitektūras teorijas jautājumos.

Tā bija MANA ideja organizēt šo komandu un paveikt neiespējamo misiju! Tas bija mans noslēpums.

Vienīgi man nav neviena drauga, izņemot manu uzticamo PC. Lai uzvar stiprākais!

zini...jāsaka, ka tavs iepriekšējais teksts, lai arī pilnīgi nejēdzīgs, vismaz bija saprotams. Protams, pesimisma dāsnumā tevi nepārspēt, bet nu...ja jau tu uzskati, ka vispār šit-ajā miestā NEKAD un NEKAS UN VISPĀR, tad kāda jēga te burtiņus tērēt?

Iepriekšējais teksts piederēja viltvārdim. Tik zemu dažreiz ļaudis krīt...

Izcils komentārs

nosaukt laiku un vietu?

Neverbālā komunikācija ir krietni efektīvāka.

...5 LV labākie(tekstā piemin)...kas viņi būs? Pirmais strīds būs, kāmēr nodifinēs. Labi...

Studenti konkursā - labi, bet rezultāts? ( no 75% studentiem nevar ''izspiest'' vajadzīgo atdevi/kvalitāti Eiropas līmeņa konkursam; <secinājumi/komentāri no arh. birojiem Eiropā, Austrumeiropā ...>) u.t.t.t.

Idejas mums ir, bet savstarpēji/kopīgi mēs negribam/nemākam strādāt. Baltijas klimats laikam!

Ļoti vērtīgi tikt tādā komāndā, kurā startē arh. korifeji - BET VAI TAS IR IESPĒJAMS? Arhguru ir aizņemti ar savu biroju eksistenci un ļoti žēl, ka masveidā nepiesaista jaun. arhitektus eksperimentiem!

MĒROGS...TO SAPRAST MĀCA VISĀS MĀKSL../ARH.SKOLĀS. SAPRAST MĒROGU VISĀ, NE TIKAI ARHITEKTŪRĀ!

Tā vien šķiet, ka tie spējīgie jau sen zīmē Somu bibliotēku, nevis tērē laiku komentāros, visvairāk spīd Zahas Hadid bieds, kas ar saviem spļāvieniem šokē sabiedrību, tikai jāatceras, tie kādreiz būs sētniekam jāsakopj.Vai konceptuāli nepieturēties pie Raita, Birkerta, Alto uc.. radīšanas principiem, kur gars spārno kalnā gaismu saskatīt. Palīgos vienmēr sauc, ja ir ko darīt , ir radusies ideja, kuras īstenošanai pašam drosmes un pārliecības nedaudz pietrūkst. Un katrs , kas brīvs no alkatības un skaudības , par godu turēs atsaukties. Tā linu vai vadmalas tarba nemaz neizskatītos tik triviāli, nesot radīto dārgumu uz somu konkursu.

Kā tad ka zīmē siltos tautiskos deķos ietinušies un dzerot vasarā savākto liepziedu tēju. Vēl viņi pārlapo vecās nobružātās Alto, Raita un Birkerta grāmatas, jo liekas ka tie bija tie "zelta gadi" arhitektūrā, tad i zāle bija zaļāka, i debesis zilākas, i uz papēžiem nemina jaunie. Un vēl šie zīmētāji ir absolūti brīvi no alkatības un labprāt savas idejas uzticēs jaunajiem talantīgajiem izpildītājiem - nē,- bizness un naudas pelnīšana nav priekš viņiem. Viņi pat varētu atteikties no prēmijas arhitektūras vārdā. Jā un vēl viņiem rēgojas Zahas Hadidas bieds, aiz katra stūra, jo dāma ir diezgan šerpa, talantīga sieviete - arhitekte ar pavisam jaunu, svaigu pieeju arhitektūrai. Jā un linu tarbas trāklēs viņi paši, tai laikā, kad studenti svīdīs deviņos sviedros pie viņu idejām. Tāda skaista latviskas arhitektūras idille. No problem Jons...

Lai arī publika ierakstīs mani pesimistu galā līdz ar Tevi ( kaut nebūt nav tā, kā jau teicu VAR IZŠAUT, bet tā būs VEIKSME, nevis LIKUMSAKARĪBA), šoreiz Tev piekrītu pilnībā.

Pēc Loģikas un veselā saprāta viennozīmīgi bezjēdzīgas investīcijas, novājināti un dīkstāvē nostāvējuši spēki, vāji sadarboties spējīgas struktūras, vecais labais izmisums ( tas gan varētu nospēlēt veiksmes virzienā, bet parasti jau šādi Tipi paliek kaujas laukā ,jo izmisums liedz domāt saprātīgi , traucē uztvert ne tikai saprātu , bet arī izjust intuīciju), ar materiālo apgādi arī ir, tā kā ir un šis Tips ( vid .lat .arh. apvienība) ies plēsties svešā teritorijā ar disciplinētām, labi apgātātām, pieredzējušām, savstarpēji viegli komunikējošām , mobilām struktūrām ( kas noteikti būs pirmais vinnējušais 20 nieks). Nav jau cīņa savā teritorijā ,kur pat rugājains, nopļauts lauks sniedz palīdzīgu roku ( piemēri no LV arh sasniegumiem LV) .

Protams partizānu un hulīšu( bet tiešām īstu LV hulīšu ,nevis lielo pasaules hulīšu kopijkaķu) taktika ,kā reizi pret tik spēcīgiem konkurentiem var nošancēt ( pārdomas ko LNMM konkursa sakarā teica Mariane Saetre, Matti Rautiola), Somu arhitektūra, savos ziedu laikos, kā smejies,tam ir piemērs.

Entuziasms par konkursiem ir laba lieta, bet mums ir jabut racionaliem. Tas ir neapmaksats pasakums. Tas ir ok, ja to uztver ka radosho vingrinajumu.

Beigu beigas ista arhitektura sakas ar realiem apmaksatiem projektiem, kurus pec tam ari uzbuve. Varbut ir verts padomat vai vairaki Latvijas biroji var apvienoties, lai izietu regionala tirgu un meklet apmaksatus realus pasutijumus....? Maziem birojiem nepietiek speka marketingam, sakaru veidoshanai, un trukst uzticamibas. Apvienoshanas kadaa lielaka partneribaa butu veids ka tikt ara lielaka pasaulee.

Redz, Pēteri, Tevī ierunājās racionālais konfuciānists , šāds viedoklis LV sabiedrībā (arh.vidē kā radošā ,vēl vairāk) nav svarā.

LV sabiedrībā cieņā ir mitoloģiski –ezotēriskais skats uz lietām, pat no ārējām pasaules mācībām mēs daudz labāk pārņemam uz misticismu, kas izprotams tikai iniciētajiem, kuri savukārt apgaismo tumšo masu, bāzētus skatus.

Ideālais mums neliekas nekas utopisks, tas liekas tepat aiz stūra, un rīt uz pusdienlaiku...( latviešu masveidīgā aizraušanās ar „sarkanajām” idejām 19.gs b. -20.gs.s.)

Kaut kāds dīvains sajaukums starp mitoloģiski – ezotērisko redzējumu ar vācu ( REiropas) racionālismu, kur ezotērisku lietu dabu mēdz uztvert par racionālu(veiksme-Fortūna) un racionālu lietu dabu par mistisku un ezotērisku - „a vosj proņesjot” kr.val. gadījums.

tas par to "biroju konsorciju" - apvienošanos - ir tieši tas, par ko domāju pēdējos 6us mēnešus

atbildot Renāram - manā gadījumā nav tik svarīgi, ko vispār domā "caurmēra latvietis" vai Latijas arhitekts, bet svarīgi ir, Renār, ko par lietu domā TU, es un katrs pats no mums - atbildēsim labāk par saviem lēmumiem un savu pozīciju! arī tādā jautājumā kā spēku apvienošana, sadarbība un jaunas, konkurētspējīgas LV apvienības veidošanās.

nepiekritīšu gan arī Pēterim, ka konkurss vienmēr ir radošs vingrinājums - tas varētu būt arī mērķtiecīgs PR un biznesa pasākums - ar savu budžetu, laika grafiku un darbu organizāciju. pats taču teici - "īsta arhitektura sakas ar realiem apmaksatiem projektiem" - piedod, mazliet atrāvu no konteksta, bet -

kāpēc gan nevarētu būt 1-2-3 LV arhitektu komandas, kuras konkrētam pasākumam tiktu finansētas no KKF, KM, AVF, LAS utt t.sk. sponsoru un/vai "kāda no lielajiem birojiem" līdzekļiem?!!

jā, mēs visi zinām par KM un citur valdošajiem aizspriedumiem, ka arhitekti paši baigi pelnošie, labi nodrošināti un nav nekādā veidā jāatbalsta, bet, atkal bet -

vai tad tas būtu slikti, ja, piemēram, mūsu valsts uz Venēcijas biennāli vestu nevis kārtējo sociāli politisko urbānās vides ainavas monitoringu, bet

SAVU MŪSDIENU ARHITEKTU 3 (2,4,8..) PILNĪGI ATŠĶIRĪGOS PROJEKTUS

- mūsu redzējumu Helsinku bibliotekai, Helsinku pilsētas papildinājumam, un visai Somijas tautai tik svarīgajā lēmumā, galu galā!

Tas vismaz būtu godīgi - paskatīties reiz, ko mūsu arhitekti spēj parādīt un sniegt stingri noteikta uzdevuma rāmjos, ierobežotā laika nogrieznī bet, galvenais,

AR ESOŠU, TAM VELTĪTU FINANSĒJUMU UN TAM ATVĒLĒTIEM RESURSIEM.

Tas varētu būt arī valsts reprezentācijas jautājums?!

Ja doma bija aizpildīt Venēcijas bienāles platības ar mūsu latviešu arhitektu veikumu somu bibliotēkas konkursā, tad tas ir mazliet cits pasākums un principiāli cits piedalīšanās mērķis. Par tiem 6 pārdomu mēnešiem - droši, ka tas saistīts ar darbu apsīkumu un raudzīšanos starptautiskajos ūdeņos. Skaidrs, ka vienam pavilkt grūti. Tādēļ pirms laika arī Skonto būve, RE&RE, RBS Skals mēģināja ko līdzīgu, bet tāds čiks vien sanāca. Izglītības bāze, pieredze vietējā tirgū un vietējo apstākļu pārzināšana, savu cilvēku tīklojums - nekā no tā nav pat Latvijas spices birojiem. Līdz ar to rezultāts izpaliks. Vai Tu gribētu uzticēt projektēt nacionālo koncertzāli advancētiem mongoļiem? Diemžēl tieši tā mūs uztver vairumā Eiropas valstu. Mūsu tirgus ārpus Latvijas ir Austrumeiropa, Krievija un Vidusāzijas valstis. Tur Tevi uztvers nevis kā otrās šķiras pilsoni, bet eiropieti. Vienīgā problēma ir komunikācijas īpatnības - ja esi pieradis nedot kukuļus, atkal būs jādod, ja esi pieradis visu risināt ar līgumu palīdzību, atkal izmaiņas u.t.t. Man šķiet krīze ir visiem labi iemācījusi saprast savas vietzīmes - ar mūsu izglītības, pieredzes bāzi ir iespējams darboties tikai lokālos tirgos un konkurēt Eiropā var tikai tur iesakņojoties. Vai ne tā?

Jāpiekrīt Tev, un atceroties jau kādus gadus atpakļ Arhitektonikas aicinājumus pievienoties savai komandai līdzspēlētājus, gribētos zināt kā tad šis aicinājums bedzās- atradāt toreiz sadarbības partnerus?

Jā, vienmēr esmu gatavs sadarboties ar spēcīgiem, pieredzējušiem, patstāvīgiem arhitektiem. Līdz šim (toreiz) no 3 secīgām uzsāktajām sadarbības-apvienošanās sarunām ar ilgāku kopdarbu vainagojās vienas - kopā ar Maiju Ezergaili strādājām vairāk nekā 7us gadus. Var teikt - ražīgi strādājām (skat.arī www.arhitektonika.lv). Punktu visam pielika krīzes "bedres" sākums un likumsakarīgs maksātnespējas process, kad viens no 3...4iem galvenajiem tā laika pasūtītājiem nesamaksāja par 1,5 gadu darbu...

Tagad atlikušās Arhitektonikas jaudas pietiek 3...4iem vietējiem konkursiem gadā, neskaitot iztikas pelnīšanu. Diemžēl nepiedalos iepirkuma procedūrās, jo valsts un pašvaldības pasūtījumi nospiedošā vairumā nav orientēti uz iespējami labāka arhitektūras līmeņa - pakalpojuma un risinājumu - saņemšanu.

Izkalusās skarbi un patiesi, žēl. laikam jau kamēr mūsu zemē nebūš ko projektēt, nekāds kopdarbs arī nesanāks, jo nav kas šos pasākumus finansē. laikam jau tik fanātisku 35gadnieku, kas ieķīlāja visu savu īpašumu, lai varētu samaksāt Arupa inženieriem konkursa sagatavošanai Šanhajā mums nebūs...Ja jau ir nauda ko ieguldīt kopprojektos, tad var runāt par komandas veidošanu, jo tajā jau tomēr ir pietiekoši lieli arī tiešie izdevumi kas kādamjānosedz.

Trakākais ir tas, ka "ko projektēt" ir, un kā vēl. Bet, faktiski, arhitekta darbs un kvalifikācija nav pieprasīta (valstiskā līmenī). Līdz ar to mākslīgi veidojas situācija, kad, no vienas puses, arhitekti (personas, kas savu darbu gribētu veikt profesionāli un pietiekami augstā līmenī) paliek bez darba, taču tajā pat laikā ne vienā vien iepirkuma procedūrā netiek saņemti vairāk kā 1...2...3 piedāvājumi. Tieši tā bija, piemēram, RTU bibliotekas piebūves un kādu vēl tur 2u jauno māc.korpusu apvienotajā projekta iepirkumā Ķīpsalā . Iemesls - bija paprasīta realizētas pietiekami lielas BIBLIOTEKAS VAI MUZEJA pieredze pēdējo 3 gadu laikā...:/

Ar to, laikam, jāsaprot, ka kāds cits, augsti kvalificēts sert.arhitekts, kuram kaut kāda iemesla dēļ nav realizētas citas bibliotekas (vai ir, bat tikai pirms gadiem 4iem-5iem...), NEVARĒŠOT TO PAVEIKT UN NEDRĪKST PIEDALĪTIES ŠĪ IEPIRKUMA PROCEDŪRĀ!!

Uzskatu, ka šādā veidā tiek mākslīgi kultivēts profesionālo arhitektu bezdarbs.

Protams - arī bojāta nākotnes urbānā vide un - a priori diezgan "sūnaini" lietoti būvniecībai pieejamie līdzekļi...

Nobeigumā vēl varētu piebilst, ka RTU attiecīgā iepirkuma komisija esot bijusi diezgan nepatīkami pārsteigta, kad pirmajā kārtā pieteicās tieši divi pretendenti (no kuriem vienu viņi noteikti negribēja, bet otrs patiešām neesot bijis "pietiekami kvalificēts" - informācija neoficiāla). Nācās rīkot atkārtotu iepirkumu - cik laika un naudas lieki izšķiests..

Varētu šeit pacelt jautājumu - "kurš vēlētos (nevēlētos) projektēt RTU teh.bibliotekas piebūvi?!"

Otrs jautājums, kas gan arī pats uzprasās - "cik vispār Latvijā pēdējos 10 gados ir uzbūvētu jauno biblioteku un/vai muzeju?...." Es zinu 2as - bibliotekas.

Piebilde. Valstij (KKF, KM, AVF) nav jafinanse arhitekturas biroji. Taa ir nozare, kurai pashai ir jaatrod savs pielietojums un iztikas avots. Valsts var netieshi lobet savas valsts birojus starptautiska tirgu, to dara daudzi. Bet to dara citadak. Maksat par dalibu konkursos no valsts finansejuma ir nejedzigi. Patiesiba musu nozares grutibas atduras tautsaimniecibas stagnacija, kuras iemesls liela mera ir neefektivs un izshkerdigs valsts aparats, kas nomerde ar nodokliem un birokratisku reglamentu saimniecisko darbibu.

un par sportistu piedalīšanos olimpiādē? vai tomēr tie ir tikai aizspriedumi

Vai ir kada atshkiriba starp sportu un arhitekturu? Es vienmer biju domajis par arhitekturu ka par profesionalu nozari. Un pret to vajag ari attiekties adekvati. Neparprotami arhitekturai ir sava unikala vieta, jo ta saskaras gan ar kulturu, gan makslu, gan politiku, gan pilsetvidi, utt. Tomer tas nav nedz sports, vai teatris, vai dziesmu svetki. Lidzigi Venecijas bienale nav arhitekturas projekts, bet gan instalacija/izstade/notikums par arhitekturu, jeb kulturas pasakums saistiba ar arhitekturu. Tas ir man personisks uzskats.

Piekrītu 100%

pasaki kādam pasaules klases sportistam, ka viņš nav profesionāls!..;) zini, viņi arī ar savu arodu nodarbojas profesionāli

un daiļslidotāji, piemēram, ir pat ļoti tuvu mākslai. un ne tikai viņi

par to, ka arhitektūra nav sports, teātris vai dz.svētki - arī piekrītu

bet arī uzskatu, ka maz mūsdienās ir tādu lietu, kas nevarētu būt projekts pats par sevi. Venēcijas biennāles ekspozīcija, piemēram, kā reizi varētu būt tāds konceptuāls projekts LV arhitektu sabiedrībai un KMinistrijai tai skaitā.

Kāpēc Tu domā, ka eekspozīcija Venēcijā var būt tikai kāda jau citur realizēta mākslas (lasi-arhitektūras) akcija kā fakts??? un kāpēc pati ekspozīcija nevarētu būt akcija par arhitektūru, arhitektu sabiedrību un arhitektūras vietu sabiedrībā kā tādu?!

ja ne citiem mums pašiem tas varētu būt izglītojoši un attīstoši.

citādi sākam jau aizmirst tos laikus, kad vienam virs vidējā lieluma projektam varēju veltīt līdz diviem mēnešiem pārdomu + 5 līdz 10 līdzstrādnieku spēkus un izdomu noformējumā...

turklāt, nekur arī nav teikts, ka tie LV komerciāli veiksmīgie biroji, kurus Tu netieši piesauc, un kuri varbūt varētu atļauties (materiāli), gribētu un turklāt varētu atļauties (mentāli)...

Tāpēc vēlreiz jautājums - kāpēc valsts dotācija operas vai valsts izlases (sportā) kasē ir ok, bet arhitektūras konceptuālajā attīstībā vai biennāles ekspozīcijas patiešām izstrādāšanā no "0" - tomēr nē?

vēl aizvien manas personīgās domas ir, ka 3 līdz 4u paralēli strādājošu nacionālo komandu sniegums varētu būt gan ekspozīcijas gan viena padziļināta arhitektūras teorētiska pētījuma priekšmets. citādi vāramies te ,zin', savā sulā....

lai veicas "viedajiem", kas ne par ko nešaubās!

...Man šķiet krīze ir visiem labi iemācījusi saprast savas vietzīmes - ar mūsu izglītības, pieredzes bāzi ir iespējams darboties tikai lokālos tirgos un konkurēt Eiropā var tikai tur iesakņojoties. Vai ne tā?...

Kārtējais gadījums , ka Miķelim varu piekrist.

Atbildot, Ingurdam, ko es, Renārs Putniņš, domāju par šādu pasākumu:

1. Iespējams varētu runāt par piedalīšanos Helsinku konkursā (ja ne tur, tad kaut kur citur ārpusē), jo LV projektēšanas iepirkumu un arī diemžēl metu konkursu vide, ar retiem izņēmumiem ir neatgriezeniski sačakarēta (domāju stāsti pa lētāko piedāvājumu, brīnišķīgām projektēšanas programmām, vērtēšanas „pamatojamību”), tur pat Fortūna vairs nav gaidīta, nav vērts iespringt.

Svaigs piemērs , iepirkuma vinnētājs konkursā ,apbūves aizsardzības teritorijā 1/3 rekonstruējams nams , 2/3 polifunkcionālas jaunbūves , tas viss ap 6-7 tk. m2 ) to visu (PILNĪGI VISU ,kas saistās un pat nesaistās ar projektētāja darbību pie projekta ) nosola par 0.93% no būvizmaksām, tas ir 4.5 LVL/m2.

2. Teikšu tā, neesmu es arī nekas labāks par sevis aprakstīto vidējo latvieti, jo tieši tāpat kā es aprakstīju, man der tikai sistēma, kur ir viens līderis, vai nu objektīvi autoritatīvs ( grūta disciplīna, bet praksē iespējama un pierādīta) kolēģis (šeit kaut kāda mistiskā labākā ideja , radošums, utt. neģeld, to var arī jauns students pēkšņi izmest, vajag Līderi , kas māk to labo ideju atšķirt, izvēlēties, nosargāt un novadīt līdz veiksmīgam rezultātam), kas rada to pārliecība (bez garām diskusijām un domapmaiņām) man kā komandas biedram, ka mēs nedodamies purvā, vai nu kolēģi dod iespēju būt man līderim ( kolēģi pēc tam arī vērtē) , vai trešais sākas neauglīgas diskusijas, ar protams likumsakarīgām beigām.