a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Miķelis

arhitekts


Interpretācija

<< Blogi

Interpretācija

Komentāri:

Volfgangs: Gēte [09/12/2014 13:34]

Ņemot vērā, ka "arhitektūra ir mūzika, kas sastingusi laikā", neredzu pretrunas.

Vienīgi es neesmu drošs, ka gribētu iet uz koncertu, kurā spēlētu tikai un vienīgi vienu dziesmu dažādās apdarēs. Varbūt vienreiz. Un es arī visu mūžu negribētu klausīties vienu dziesmu dažādās interpretācijās.


Miķelis: Re: Gēte [09/12/2014 13:43]

Dziesmas - stili, dažādi arhitekti- Rīgas centrā ir diezgan daudz. Koncertu repertuārs varētu būt diezgan daudzveidīgs. Interpretācija prasa zināmu meistarību un nobriedušu prātu, tas gan.


Volfgangs: Re: Gēte [09/12/2014 14:07]

Jā, par to iedomājos - katra pilsētas daļa ir mazliet cits mūzikas stils utt, jā, tā varētu būt.

Vienīgi - kā novilkt robežu, kur beidzas interpretācija un sākas jaunrade? Mūzikā pirmajā brīdī šķiet vieglāk to izdarīt - parasti atbilstoši pierakstam (notīm..) mākslinieks izvēlas, kā to spēlēt. Kas būtu interpretējamais materiāls arhitektūrā? Vai paraugrisinājumi, vai tomēr arhitekta paša zināšanas par konkrēto laikmetu?


Miķelis: Re: Gēte [09/12/2014 14:41]

Varbūt robežu nemaz nevajag vilkt, jo visa interpretācija taču ir jaunrades process, kad arhitekts savu stila, vai arhitekta daiļrades analīzi apvieno ar savu arhitekta rokrakstu, tā radot neaizmirstamu mākslas darbu. Tas liek ar citām acīm paskatīties gan uz interpretējamo materiālu, gan savā daiļradē meklēt jaunus avotus.


rossi atkalnaivasbabusiekalas [10/12/2014 18:19]

xx


Miķelis: Re: atkalnaivasbabusiekalas [10/12/2014 19:00]

Rossi, laikam Tev testosterona kokteiļi katrā ēdienkartē un spalvas aug arī uz ausīm. Vienīgi kaut kas nav kārtībā ar smadzenēm, jo līdz šim neviens vienkāršs paplašināts teikums no Tevis nav sekojis. Nu taču saņemies beidzot, norauj šo neziņas plīvuru un sasien vairākus teikumus kādā loģiskā virtenē, citādi sāk likties ka Mauglis ir Tavs tuvs rada gabals.


Miķelis: Mazliet cita veida interpretācija un tomēr... [09/12/2014 15:05]

http://www.cit...65&lang=lv

Būtu interesanti uzzināt autoru motivāciju un procesa attīstību no idejas līdz projektam.


east village 141: interpretacija ka rutina [10/12/2014 03:40]

-Visa pasaules maksla un kultura ir viena vieniga interpretacija. viens zog no ta ,cits atkal no ta un ta talak.paskataties uz arhitekturu kopuma nevis vienu autoru vai ari makslu. pastaigajiet pa Nujorkas makslas galerijam un tur visi interprete viens otru vai ari tas pats notiek arhitektura teiksim moderna arhitektura shodien . katrs laikmets sava butiba ir spogulis vienam pret otru.Visa Nujorka ir viena vieniga Holandes un Anglijas interpretacija un ne tikai Nujorka.

vai teiksim cik mes varam saskaitit projektu stradnieku koka apbuvei Riga sakot no Tallinas ielas vai sakot no Maskachkas

to pashu es varu teikt par tiem absoluti neglitiem musdienu dzivojamo maju projektiem Riga ,kuri ka shtempelis ir pilnigi vienadi. tur visi interprete viens otru atkal , jo tada ir mode. un tas notiek ne tikai Riga, ta ir pilnigi visa pasaule


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [10/12/2014 09:46]

Piekrītu Tev, bet nebiju domājis tik plaši. Vairāk par lokālo mērogu - Rīgu, Latviju. protams ka visi ir interpretējuši - Laube, Eizenšteins u.t.t. Tomēr interpretācijas rezultātā rodas tā dīvainā lieta, ko sauc par arhitekta rokrakstu. Kādā brīdī tās pelēkās smadzeņu šūnas sāk dot ārā savdabīgu rezultātu. Uz to ,man šķiet, vajadzētu tiekties. Interpretēt visu, kas spīdīgajos žurnālos un pēc tam cerēt uz Latvijas arhitektūras gada balvu, varbūt tas kādu Latvijā arī interesē, tomēr ja domājam par pienesumu globālā mērogā - tas tāds nav. Arhitektūrā, "interesantais" slēpjas, man šķiet savdabībā ( te nu gan AS būs ko oponēt ). Skaistais un neglītais ir subjektīvi jēdzieni, kuri nereti var tikt apgriezti pilnīgi pretēji - kā dziesmā Nr.2. Ja mēs visi esam par kvalitatīvu, savdabīgu arhitektūru - tad no kāda punkta jāsāk, lai neiznāk kā ar RTU studentu pilsētiņu, kur arhitekti uzvedas kā "modernisma killeri" un neviens nespēj pamatot, kādēļ pikselizācija, tāds dalījums un krāsu toņi no šausmu filmām un galvenais - visi plāta rokas - vainīgo nav. Interpretācija ( nacionālais romantisms, eklektisms, klasicisms vai jūgendstils ) - nav tas sliktākais izejas punkts Rīgas vēsturiskajam centram.

Prāts arhitektiem dots lai domātu, analizētu un dažreiz mēģinātu sabalansēt n-tos izaicinājumus, atceroties, ka to visu publika dabūs redzēt nu 50, nu varbūt, ja paveiksies 100 gadus. Pikselizācija liecina par izdomas trūkumu un to varbūt var nodēvēt par antiarhitektūru. Laiks beigt izlikties par nejēgām.


Andis Sīlis Re: interpretacija ka rutina [11/12/2014 17:40]

Par ko tieši ņematies? Kopš pirmie humanoīdi pielietoja arī pērtiķiem un neandertāliešiem zināmo alas labiekārtošanu un zaru slietni + drusku prātīgāki palikuši uzslēja divus stabus vertikāli un trešo pārlika pāri, visa tālākā evolūcija ir šo "būvniecības" paņēmienu interpretācija. Arka, velve, telpiskais režģis un citi jaunievedumi ir gravitācijas apstākļos iespējamo dabisko formu interpretācija, arī augstāk pieminētā čaula. Jūgendstils, nacromantisms un eizenšteina dekoratīvisms un pilnīgi visa LV apbūve arī ir interpretācija. Arī Bratuškina un Ko pikseļi ir interpretācija. Piedevām jebkurš telpisks darinājums jebkurā gadījumā ir dubulta interpretācija - pirmo reizi sugas uzkrāto būvniecības [vai funkcionālo, vai fasādes dekorēšanas] pieredzi interpretē piem arhitekts un otro reizi to dara uztvērējs - tas taču sunim skaidrs, ka Tavam smadzeņu podam nav pieejama "objektīvā realitāte" bet gan tikai tās pastarpināta [caur 6 uztveres caurumiem] interpretācija - atkarīga no atpazīšanas mehānisma kvalitātes mācītā vai pastulbā paurī.


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [11/12/2014 18:09]

Skaidrs, skaidrs. Bet tomēr - kā mainīt interpretācijas kvalitāti Latvijas arhitektūrā? Vai Bratuškina un Ko pikseļi nav antiarhitektūra, vai kaut kas līdzīgs alu zīmējumiem uz esošām alas sienām? Sunim galīgi nav skaidrs, jo šis domāšanas līmenī atrodas 2-gadīga bērna līmenī. OK, precizējot jautājumu - kā celt interpretācijas kvalitāti un kā attīstīt arhitekta rokrastu, nepazūdot spīdīgo žurnālu interpretācijās? Realitāte - masu izstrādājumu kvalitāte - rāda ka Latvijas arhitektūra dodas no kalna lejā, ne augšā?


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [11/12/2014 18:19]

Jā, un vai Arhitektūru var iemācīt, vai tā tomēr nav interpretācijas produkts kādā brīdī interpretācijas pārejot citā kvalitātē un rodoties arhitekta rokrakstam?


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [11/12/2014 18:42]

Un vēl - Latvijā tiek jaukta interpretācija ar parastu kopēšanu vai plaģiātu. Ir bijušas dažas publiskas kaunināšanas. Kopēšana pilnīgi normāla liekas aziātiem, ķīniešiem, kuri kopē pat veselas Austrijas pilsētas. Interpretācija šķiet vairāk rietumu kultūras tradīcija.


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [11/12/2014 22:41]

Nevaru nomierināties, sorry. Ir kāds interesants zinātnisks eksperiments, kur cilvēkiem datorā rāda emocionālas bildes un mēra reakcijas laiku. Cilvēki uz bildēm reaģē 0.4 sekundes ātrāk nekā tās tiek parādītas. Tas par tiem sešiem caurumiem. Tā kā arī ārpus tiem mēs spējam uztvert realitāti. Daudzos gadījumos laiks, kuros spējam paredzēt nākotnē notiekošo ir 5 sekundes. Tas nozīmē ka smadzenēm objektīvā realitāte ir pieejama arī bez sešiem caurumiem. Šobrīd to zinātnieki skaidro ar laika eksistējošām divām dimensijām. Tā kā parastais uzstādījums par 4-dimensionālu arhitektūru jau šobrīd ir novecojis - laikam ir divas dimensijas, tas izskaidro arī kvantu nenoteiktības teoriju.

Kā Tev liekas, ja jau autori neatklāj, ko interpretē pikselizācija RTU? Un vai metafora ( skat. NRJA Ledus ) apvienojumā ar nac.romantisma un eklektisma fasāžu vienkāršotu interpretāciju nav frankenšteins? Vai plāna interpretācija uz fasādes nav tāds pats neloģisms?


Andis Sīlis Re: interpretacija ka rutina [12/12/2014 11:18]

Atkal sapinies vārdos un konceptos. "Realitāti" ārpus īpašiem koncentrācijas stāvokļiem mēs uztveram tikai un vienīgi interpretējot - t.i. matērijas elemntāraļiņu dažādu kombināciju ar dažādus tās stāvokļus raksturojošām atšķirīgām mehāniskām, enerģētiskām, formālām utt īpašībām šīberis vispirms mēģina atpazīt [interpretācija nr1 - jo reizēm neizdodas vai saputrojas.], pēc tam radam savu priekšstatu par atpazīto [radošs process un interpretācija nr2., skat gestalt efektu] un tad atkarībā no otrā reaģējam pozitīvi, negatīvi vai neitrāli. Objektīvās realitātes nav, tas ir izgudrots koncepts [nu, kā koncepts tas protams "ir"]. Cits jautājums par kvantu nenoteiktību - šķiet, ka drīzumā arī rietumos tiks klāt izpratnei par to, ka doma/novērotājs/"informācija" ietekmē matrialitāti.

Frankenšteins ir Tava interpretācija. Pikselizācija ir primitīva interpretācija. Plāna konfigurācijas uzdabūšana uz fasādes [manā interpretācijā] ir nevietā un apšaubāmi pielietota interpretācija


Andis Sīlis interpretācija [12/12/2014 11:30]

Tad trīsstūris un dalmācietis ir vai nav?


Miķelis: Re: interpretācija [12/12/2014 15:06]

Tad ir vairāki precizējoši jautājumi:

1. Vai ar trijstūri Tu domā Pitagora definēto ģeometrisko figūru vai šeit ar laukumu palīdzību attēloto?

2. Tas pats attiecas uz dalmācieti - vai šajā zīmējumā ar krāsu laukumiem mana prāta interpretēto dalmācieša figūru, vai suņu sugas pārstāvi, ko apzīmējam par dalmācieti?

Atbilde:

1. Tai realitātē, ko uztveram - 3D, trijstūris, kā to definējis Pitagors eksistē, jo tas definēts ar abstraktu jēdzienu palīdzību, kurus atpazīst mūsu prāts. Cilvēkam, atšķirībā no mašīnas ( skaitļojamās ) dota spēja domāt abstrakti. Tas, ka formālo trijstūra pazīmju nav, neko nenozīmē.

2. Dalmācietis neeksistē, bet eksistē milzum daudz īpatņu ar dalmācieša pazīmēm, kuras definējis cilvēks, tai skaitā rakstiski. No filozofiskā viedokļa droši var apgalvot, ka šajā zīmējumā nav attēlots dalmācietis.

Kāda ir Tava interpretācija?


Andis Sīlis Re: interpretācija [13/12/2014 12:30]

Ar trīsstūri un dalmācieti es norādu uz arhitektūru.


Miķelis: Re: interpretācija [13/12/2014 14:34]

Sapratu.


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [12/12/2014 14:51]

Te nu mums mazliet jānodala sfēras ( rietumu un austrumu pieeja ). Man personīgi liekas, ka starp abām pieejām konflikta nav, jo zinātne pamazām tuvojas tam, ko budisti ir uztvēruši intuitīvi un meditējot. Tas protams radīs pamatīgu apvērsumu visā rietumu filozofijā un arī arhitektūrā. No mana skata punkta šobrīd dzīvojam tumšajos "viduslaikos", bet tas lai paliek kādam citam blogam.

Tātad par interpretāciju. Tas mans viedoklis un protams interesanti būtu zināt Tavējo.

1. Pastāv loģika. Tai skaitā arhitektūrā. Saliekot kopā vienā fasādē divas dažādas atšķirīgas pieejas arhitektūrai - metaforu ( Ledus, Sarkanais Ledus ), rūpīgi to aprakstot ( ledus kluču krāvums, viens uz otra, kuri izvirzās u.t.t ), kopā ar ģeometriski dalītu fasādi ( kura "it kā" interpretē, vai noturpina ) nacionālo romantismu vai eklektismu, mēs iegūstam neloģismu no sērijas 1+2=4. Tas varbūt ir aiziet Ķīnā, bet man kā rietumu pasaulē augušam ( jā, skolā un augstskolā ieguvušam rietumu parauga izglītību ) tas rada disonansi ( vai neatbilstošas vibrācijas, kas rada haosu Visumā, - kā to apzīmētu austrumos, vai harmonijas un līdzsvara trūkumu, kā to aprakstītu rietumos ).

2. Tā telpiskā struktūra, kas raksturīga modernismam - lentveida logi, uzsvērtas vienkāršas ģeometriskas formas - kubs, taisnsstūris u.t.t, monohroms fasāžu krāsu risinājums, kas akcentē telpisko struktūru tiek ņemts un vienā brīdī iznīcināts ar neritmiski izvietotu krāsu laukumu izvietošanu uz fasādes un koloristikas maiņu no monohromas uz pretkrāsu kokteili.

Kas tas ir? Austrumos teiktu, ka viņi vēl maldās un nav sapratuši patiesību - Visuma harmoniju, vai neredz tālāk par savu ego. Rietumos teiktu, ka ar krāsu laukumiem sadalīt modernisma fasādi ir modernisma mantojuma iznīcināšana, vai vienkāršāk ( mana prasta interpretācija ) - tas ir tas pats, kas aizstāt ādas kurpes ar dermantīna.

3. Tā kā dzīvojam Rietumos, esam skolojušies rietumu sistēmā, dzīvojam vēl ar romiešu likumu sistēmu, arī arhitektūrā mums vajadzētu pieturēties rietumnieciskai arhitektūras interpretācijas sistēmai, kas balstīta uz loģiku, ģeometriju, skaitļiem ( arī "0" par kuras ieviešanu mums jāpateicas musulmaņu pasaulei ), Fibonači sekvencei, zelta griezumam ( bija kādu laiku SZK logo ) u.c. rietumu pasaules regālijā. Apzinos, ka šis ir strīdīgs moments par kuru var diskutēt.


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [12/12/2014 21:13]

4. Domājot par arhitektūras kritiku. Acīmredzot jābūt kādai objektīvai realitātei, kas ir visiem saprotama - funkcija, plānojums, kompozīcija, ritms u.t.t. Teiksim - arhitektūras pamatelementiem un spēle vai arhitektūra notiek kādu noteikumu un spēles laukuma robežās. Šajās robežās minimāli orientējas arī sabiedrība, kuru mazliet skolās izglīto. Šobrīd Latvijā, mans viedoklis, spēle ir izgājusi ārpus robežām un notiek nekontrolējami. Soģu nav vai ir uzpirkti un iet vaļā kaut kas, kas vairs nav nosaucams par spēli - haoss. Augstāk minētie piemēri rāda kā šis haoss veidojas, acīmredzot no haosa spēlētāju galvās, no nespējas loģiski pamatot savu domu publikas ( izglītotās un neizglītotās ) priekšā, jo pats interesantākais - tas vairs nav nepieciešams, - arhitektūras kritiķu nav, nav nevienas doktora disertācijas arhitektūras kritikas jomā.


Andis Sīlis Re: interpretacija ka rutina [13/12/2014 12:33]

Tikpat acīmredzot ir jābūt kādam Dievam, kas visus lohus izglābs vai vismaz apžēlos.


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [13/12/2014 14:33]

Labi jau labi, tā nebūt nebija domāts. Visi kļūdāmies, mēģinām un dažreiz izdodas.


Miķelis: Re: interpretacija ka rutina [13/12/2014 18:29]

Bīdermeijers. Ir tāds stils. Nu lūk. Tas ir tāds stils kas raksturo klasisko mietpilsoņu izpratni par arhitektūru, interjeru un dizainu. Nu tā "pa smuko", "nu kaut kā tā", "mēs iesmējām" ir lingvistisks 21.gs. Bīdermeijera analogs. Tas ko redzu, kas notiek ar latviešu arhitektūru - bīdermeijerizācija. Arī ar mani. Tepat vien darbojos. Acīmredzot jāmeklē kādi jauni iedvesmas avoti, un jāpacilā arhitektūras klasiķu rakstītais un domātais.To daru pats, un daļa aiziet blogos. Varētu protams izveidot kādu blogu sēriju no citātiem, bez komentāriem. Kā Tu domā, tas palīdzētu? Ir lietas par kurām jau ir domājuši klasiķi, daudz kas no tā ir joprojām aktuāls.

Atvainojos, ja esmu kādu aizskāris, bet tas par ko mēģinu runāt savos blogos , ir izejas veidi no bīdermeijerizācijas. Ja tas nav vajadzīgs, ja par to negribās nevienam diskutēt, tad atslēgšos. Vienīgi mani izbrīna fakts, ka visi jau to redz, kas piemēram notiek ar RTU studentu pilsētiņu, saprot pat studenti, vai tiešām arhitektu sabiedrībai tas ir vienaldzīgi? Var jau būt, ka izlietu ūdeni nesasmelsi, bet negribētos ka arhitektūras vēsturnieki 21.gs sākuma darbus nodēvēs par Jauno Latviešu Bīdermeijera periodu.


harijs čaula [10/12/2014 10:20]

Es nezinu, vai tas palīdzēs Vecrīgai, jo interpretēt jau var dažādi, un tikpat iespējams, ka Miķelis ar manām interpretācijām apmierināts nebūs, un otrādi - bet interpretācija kā projektēšanas līdzeklis, šķiet, noteikti būtu noderīga lieta pašiem arhitektiem savai izaugsmei, jo pēc definīcijas iekļauj sevī arī sapratni par interpretējamo objektu, un tātad arī kādu iespēju mācīties, nevis tikai, piemēram, ņemt un paturpināt blakus ēkas fasādes līnijas vai, kā jau minēts, kopēt bildītes.

Bet vispār man šķiet, ka būtu vērtīgi par to runāt ne tikai attiecībā uz fasāžu kompozīciju - man ir radies tāds iespaids, ka te pa lielam domāts tieši par fasādēm, bet tās tomēr liekas tāda diezgan sekundāra lieta.


Miķelis: Re: čaula [10/12/2014 12:27]

Protams, ka ne tikai par fasādēm. Bet lai runātu par čaulām, struktūrām jābūt bāzei uz kā to būvēt ( lasi - konstruktoru izglītībai, tandēmam arhitekts-konstruktors ). Kā liecina prakse - kaut vai jaunbūve pie Pēterbaznīcas - moderna fasāde, bet konstruktīvi šeit darbojas pēc 20.gs. 50. gadu lekāla, NRJA tikko uzvarējušais darbs konkursā par A/S "Dambis" ēku - nesošais karkass 6X6 m un evakuācijas kāpnes kā galvenais akcents, jaunā LVU Bioloģijas fakultātes ēka - nesošais karkass 6X6, 6X12 m un mazliet nesaprotami uz augšu uzrauts "deguns". Konstruktīvi - atrodamies un dzīvojam padomju ērā 20.gs. 50 gados un baudam sociālisma sasniegumus - 6X6, 6X12 mm, saliekamās dzelzbetona konstrukcijas u.t.t.

Čaulas, struktūras nav RTU APF dienaskārtībā ( skat.manu blogu par Latwii. Izglītība ), tas nozīmē, ka jau šodien no pasaules arhitektūras domas atpaliekam par 20-30 gadiem. Mazliet kaut ko šajā virzienā ir darījis arh.Armands Bisenieks, NRJA ar Geodome, bet tie ir tikai pirmie soļi. Jau 5-8 gadus nav neviena diplomdarba, kas risisna kādu arhitektūras objektu ar struktūras, čaulas palīdzību, ( ja ir - palobojat ) kaut visās kaut cik nopietnās arhitektūras skolās māca strādāt tandēmā ar konstruktoru. Lai prasītu kaut ko būvkonstruktoram, pašam arhitektam jāzin ko prasīt.


harijs Re: čaula [10/12/2014 12:56]

OK, te vārdu "čaula" laikam lietoju nepareizi, jo nebiju nemaz domājis tā tiešo pielietojumu arhitektūrā, bet vienkārši norādīt, ka fasāde, ārējais apvalks ēkai ir tikai sekundāra lieta. Bet piemēra pēc pie citiem aspektiem, ko interpretēt, der arī čaulas (tikpat labi kā plānojums (kas man vairāk bija padomā), griezumi, gaisma, un viss pārējais, ko vien var ieraudzīt).


Miķelis: Pirmais ar 3D printeri radītais auto... [10/12/2014 12:48]

http://www.db....rafijas-424464/?

Nākamās būs ēkas, ēku elementi, struktūras, čaulas. Varbūt nākotnē tiks atvests 3D printeris uz objektu, arhitekts pieslēgs datoru, 3D printerī ielādēs kokskaidu masu ar līmi un taps ēkas konstruktīvais karkass. Vai esam tam gatavi? Vai RTU APF ir iepircis 3D printeri un sagatavojis speciālu kursu studentiem?


Renārs Putniņš Ja par interpretācijām.... [10/12/2014 13:16]

Tad tikai tādām ,kas jau nes pilnīgi citu domu, ir pilnīgā pakļauta interpretētājam ( vilks aitas ādā):

https://www.yo...?v=KNdRU-5tMfg

https://www.yo...?v=_q5mlb3Bjzs

Tā arī par Rīgu ar zemajām debesīm aiz kurām var saspraust karotes (K.Skalbe c.)


Aristotelis: less is boring. [10/12/2014 22:31]

Vēl jau katrs latviešu arhitekts nav paspējis uzcelt baltu klucīti un veroties tālēs ar norūpējušos skatienu izdvesis vārdus šādā virknējumā: "minimālisms, tīras formas, less is more." Kamēr visi neatzīmēsies modernistu pulciņā tikmēr par interpretācijām un unikāla sava rakstura izkopšanu nevar būt nekāda runa.


Miķelis: Re: less is boring. [11/12/2014 08:46]

Less is more ir klasisks mentālo slazdu gadījums. Tam vairāk saistība ar arhitektūras reliģiju, ne pašu Arhitektūru. Tam seko vesela virkne dižo arhitektūras praviešu lessismi un beigās arī morismi. Nedomāju ka ar latviešu arhitektiem ir tik slikti, - esam diezgan apķērīgi un interpretācija varētu būt viens no veidiem kā atbrīvoties no arhitektūras reliģijas un tuvoties Arhitektūrai. Galu galā LIFE IS MORE un pietiek kalpot svešiem kungiem.


Uģis Kaugurs dievu sarunas [12/12/2014 02:18]

"From architects talking for architects, we "evolve" to every architect talking to himself."

Nupat uzdūros tādam viena no OMA's rakstam. Tā kā par modernismu, kā par apsēstību ar oriģinalitāti, tā kā par dieviem, tā kā ne. Palasiet paši. Likās par tēmu.

http://www.dez...kable-ugliness/


Miķelis: Re: dievu sarunas [12/12/2014 08:25]

Paldies.


A: mums [12/12/2014 18:53]

"Man šķiet, ka Rīgas vēsturiskais centrs, Vecrīga no tā tikai iegūtu. Un Jums?"

A mums tā nešķiet.


Miķelis: Re: mums [12/12/2014 18:58]

Pamato.


Valdis Liepa: Interpretācijas nianses [15/12/2014 15:20]

Akadēmiskie pētnieki spriež, kā Jensenu iespaidoja Rastrelli, kā Berlicu Kvarengi. 16. gadsimta autors ir nezināms, ir tikai vēlāks zīmējums (http://www.bau...orama-17gs.jpg), pēc kura tika veikta zelmiņa atjaunošana.

Interesanti (vai tā ir zīmējuma autora, vai pils būvmeistara interpretācija).

Kultūras kanons (http://www.bui...u-dzives-telpa/) noteica savas tradīcijas arī tautas celtniecībā, ja šodien tā tiek pielietota, arī varam nosaukt, vai dēvēt par interpretāciju.

Lai vērtīga un priekpilna rosīšanās mums visiem 2015. gadā, katram savā KALNU KARAĻA ALĀ!!! (https://www.yo...?v=7viwyvQnE9s)


Valdis Liepa: Ziemassvētku stāsts [15/12/2014 15:54]

Ingurds Lazdiņš izglītība [17/12/2014 17:06]

interpretācija kā mācību uzdevums būtu svētīga.

radīt, piemēram, ēku (objektu) MvdR, vai FLR, vai Charles E. Jeanneret, vai pat Kāpostzaķa "stilā". Why not?! tas veicinātu izpratni, liktu iedziļināties, attīstītu iemaņas (lai gan, fakts, izvirzītu arī ievērojami augstākas prasības pašiem t.s. mācībspēkiem, salīdzinājumā ar ikdienas lektorēšanas un tutorēšanas darbā ierasto...)

būtu atzīstama arī kā atsevišķs posms vai katra arhitektā-praktiķa tapšanā.

nezinu gan vai - patstāvīga un pastāvīga metode ilgstošā radošā procesā.... drīzāk, ka nē. jo tad ātri vien nonākam vismaz pie "konservatīvas" pseidoklasiskās arhitektūras...

(lielā mērā pievienojos arī harijam rakstītajam)


saņemti 38 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.