RB2. KOMENTĀRI PAR DELFI RAKSTU

Sākšu ar pozitīvo. Rail Baltica Latvija pārstāvji ir izvēlējušies atbildēt uz A4D rakstā “Miljardu vērtais viesmīlības žests” paustajiem argumentiem un darījuši to portāla DELFI pirmajā lapā. Diemžēl izlasot rakstu  jāsecina, ka RB pārstāvji vai nu nav sapratuši mūsu argumentus vai kādu iemeslu dēļ nevēlējās tos saprast.

Nocitēšu RB pārstāvju atbildes un atļaušos dažas piezīmes (punkti sanumurēti atbilstoši mūsu argumentiem rakstā “Miljardu vērtais viesmīlības žests”)

1.<<<“Rail Baltica” tiek plānots maksimāli izvairoties no blīvi apdzīvotām vietām Latvijā ar mērķi – ērta un ātra savienojuma nodrošināšana pasažieriem ar pilsētu centriem, lidostām. Ja atkāptos no šī principa un izveidotu Latvijas vienīgo staciju, piemēram, Stopiņu novada mežos, mēs iegūtu vientuļu pieturvietu un ātrvilcienu, kas nespēs piepildīt savu uzdevumu – Baltijas lielāko pilsētu, tajā skaitā Rīgas, savienojumu. Vilciens vārda tiešā nozīmē “aizbrauks garām Rīgai”.>>>

  VD: Par ātrumu un ērtību: RB Rīgas savienojuma mērķauditorija dalās trijās pamatgrupās. Vislielākā no trijām ir RB tranzītpasažieri. Skaidrot kurš no variantiem (A vai B) būs ērtāks šai grupai būtu lieki. Jā, tas nav loks cauri Rīgas centram!

Otra grupa – Rīgas un Latvijas iedzīvotāji/viesi. Šai auditorijai variants B piedāvā trīs RB pieturvietas, nevis vienu, kā apgalvo RB pārstāvji. Pretēji variantam A, britu kompānija piedāvāja ērtu alternatīvu Rīgas centrālstacijai – multimodālo staciju Rīgas austrumu pusē. Šeit jāņem vērā, ka nokļūšana līdz jebkurai RB stacijai sākas no brīža, kad cilvēks iznāk no savas ‘mājas’. Uzskatu, ka multimodālā pieturvieta pie Rīgas apvedceļa apkalpos vairāk pasažieru nekā Centrālstacija, jo daudziem cilvēkiem būtu ērtāk un arī ātrāk izmantot privāto auto nekā doties uz Rīgas centru ar sabiedrisko vai kā savādāk (sastrēgumi, pārsēšanās, nokļūšana līdz peronam, ja vēl ir mantas, bērni u.t.t. ). Atgādinu, ka variantā B cilvēki varēs izmantot arī Centrālo staciju.

Un trešā grupa ir lidostas nerezidenti, salīdzinoši vismazākā grupa. Šeit, tik tiešām, variantā A braucot uz/no Kauņas, Paņevežiem, Pērnavas, Tallinas, lidostas “Rīga” ārvalstu pasažieri ieekonomētu 5-7 vai 13min atkarībā no virziena. Taču milzīgās izmaksas un ērtības kompromisi RB pamata mērķauditorijai ir nesamērīgas un tieši šī iemesla dēļ arī tapa raksts “Miljardu vērtais viesmīlības žests”. 

RB pārstāvju paustie apzīmējumi “Latvijas vienīgā stacija”, “vientuļa pieturvieta”, “kāds aizbrauks garām Rīgai” ir emocionāli un abstrakti. Es aicinātu tomēr iepazīties ar Eiropas praksi un jēdzienu “multimodāla transporta sistēma”, kuru arī Rīgai piedāvāja britu kompānija.

__________________

2. <<<“Rail Baltica” izbūves mērķis ir veidot vienotu veselumu, vienas sistēmas infrastruktūru, lai nodrošinātu ātrgaitas vilciena savienojumu ar pilsētas centru un lidostu. Pēc šī savienojuma izveides mums būs iespēja sliežu ceļus izmantot vietējās satiksmes organizēšanai.

  Jāatzīmē, ka jaunizbūvētā līnija nodrošinās tieša savienojuma ar lidostu izveidi, kuru neietekmēs vietējā pasažieru satiksme un kravu pārvadājumi.>>>

  VD: Plānotās 1435mm trases ~15km posmā (pilsētas centrā) jau ir esoša sliežu infrastruktūra un izbūvējot lidostas savienojumu (1520mm) tajā var integrēt arī Rīgas lidostu, pie kam ne tikai saiknē ar Centrālstaciju, bet arī Jūrmalas, Aizkraukles, Jelgavas un pārējiem esošā tīkla virzieniem. Gudri plānojot, šis tīkls var attīstīties. 

__________________

3. <<<“Rail Baltica” trase tiek plānota tā, lai neapgrūtinātu esošo dzelzceļa līniju un vilcienu kustību. Tādēļ arī, piemēram,  divu trašu tehnisko alternatīvu izvērtējums Torņakalna – Zasulauka posmā: tuneļa izbūve vai esošā dzelzceļa koridora izmantošana.>>>

  VD: Par to jau ir mūsu arguments jeb kāpēc gan “neapgrūtināt’ esošo dzelzceļu līniju tiem mērķiem, kam tā paredzēta, proti – pasažieru pārvadāšanai. Nav saprotams ko RB attīstītāji saprot ar “esošo dzelzceļa koridora izmantošanu” (skat.arī punktu 5). Autoostas daļa un jauns tilts ir esošais koridors? Āgenskalna tuneļi ir esošais koridors? Posmā no Krustpils ielas šķērsojuma līdz Centrālstacijai esošie sliežu ceļi ar kontakttīkliem tiks pārbūvēti jeb “iespiesti” koridora labajā pusē – vai tad tā nebūtu apgrūtināšana? Izbraucot no plānotā ‘Āgenskalna tuneļa’ līdz lidostai blakus esošām sliedēm paredzēts izbūvēt jaunu sliežu trasi ar jauniem kontakttīkliem. Ja nemaldos šeit jāizpērk blakus esošie īpašumi. Saukt šo par ‘esošā koridora izmantošanu’ tomēr nebūtu korekti. Par “esošo dzelzceļa koridoru” cauri Mārupei… laikam lieki runāt.

__________________

4. <<Braukšanas laiks pasažieriem no Tallinas līdz Rīgai nemainās, savukārtcaurbraucošajiem pasažieriem (Kauņa – Tallina) tas palielināsies aptuveni par13 minūtēm (jeb 5% no braukšanas laika), vienlaikus iegūstot nozīmīgu papildusērtību – savienojums bez pārsēšanās>>

 VD: Mūsu arguments ir par RB konkurētspēju jeb tranzītpasažieru ērtību (laika patēriņš ceļā). Šeit nav pilnīgi nekāds sakars ar RB pārstāvju pieminēto pārsēšanos vai nepārsēšanos! Kādā veidā 40km (distances starpība starp variantiem A un B) ar papildus pieturvietu ir iespējams veikt 13minūtēs? Ja vien RB attīstītāji nav iedomājušies ka vilciens brauks cauri Rīgas centram ar savu maksimālo ātrumu – 240km/h. Parēķiniet paši.

__________________

5. <<Jāatzīmē, ka patiesībā RB dzelzceļa līnijas izbūve Rīgas pilsētā notiks esošā dzelzceļa koridora ietvaros.

  Tās darbība paaugstinās Rīgas konkurētspēju:  līdz ar RailBaltica izbūvi tiks rekonstruēta Rīgas Pasažieru stacija, pārveidojot to modernā, daudzfunkcionālā pasažieru transporta mezglā. Tiek plānota dzelzceļa uzbēruma nojaukšana un jaunu savienojumu izveide, lai nodrošinātu pilsētas centra un Maskavas priekšpilsētas savienojumu. Šis risinājums ir aktuāls jau daudzus gadus, Rail Baltica projekta ietvaros varam to atrisināt un rezultātā – izslēgt šo Rīgas centra sadalījumu atšķirīgās zonās.

  Pa izbūvēto dzelzceļa līniju tiks nodrošināta regulāra vietējo vilcienu satiksme, kas savienos lidostu “Rīga” ar Centrālo pasažieru staciju.

 Būtiska vilciena līnijas priekšrocība ir tā, ka tā spēj nogādāt tieši pilsētas centrā lielu pasažieru skaitu videi visdraudzīgākajā veidā, samazinot autotransporta plūsmu un gaisa piesārņojumu. Rīgas centrā ik dienas nokļūs vairāk kā 2.5 tūkstoši pasažieru – ceļotāju no kaimiņvalstīm, kuri varēs skatīt Rīgas centru, izstaigājot kājām, vai izmantot vairāk kā 100 dažādu sabiedriskā transporta veidus, kuru pieturvietas atrodas stacijas tuvējā apkārtnē.>>>

VD: Par saviem lēmumiem un uz kādas informācijas tie ir balstīti lai atbild konkrētā padome.

Par esošā koridora ‘izmantošanu’ skat.punkts 3. Ja Eiropas Komisija ir gatava finansēt visus augšup pieminētos pilsētvides uzlabojumus, tad to var izdarīt arī variantā B. Atšķirība ir tā, ka tas izmaksātu par ~1miljardu eiro mazāk un ar RB finansējuma palīdzību tiktu attīstīta esošā infrastruktūra, nevis dublēta – kā variantā A.

__________________________

6.<<<Jāatzīmē, ka gar trasi tiks izbūvētas prettrokšņu sienas un divu līmeņu šķērsojumi, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus dzelzceļa koridora tuvumā esošajiem iedzīvotājiem.>>>

 VD: Tādā gadījumā skat. nākamo punktu.

_________________________

 

7.<<<Pēc 1435 mm sliežu ceļa izbūves, līdztekus ātrgaitas vilcieniem pa jaunizbūvētajiem sliežu ceļiem tiks nodrošināta: (a) regulāra vilciena satiksme centrālā pasažieru stacija – lidosta “Rīga” ;  (b) aviokravu pārvadājumiem , izmantojot dienvidu pieslēgumu;   (c) iespējas vietējiem pasažieru vilcieniem maršrutos Bauska-Iecava-Ķekava-Jaunmārupe-lidosta “Rīga”-Rīga (centrs)-Stopiņi-Ropaži-Vangaži-Tūja-Salacgrīva.>>>

VD: Par izmaksām: Atbilstoši AECOM ziņojumam kopējās plānotās izmaksas visam Latvijas posmam bija ~1.2miljrads eiro (faktiski “cauri pļavām”, bez 72km loka cauri centram un Mārupei). Man nav saprotams no kurienes RB pārstāvji ir ņēmuši plānotās izbūves izmaksas 1.3-1.8miljardu robežās, bet bez atšifrējuma šie skaitļi izklausās tendenciozi!

Par uzturēšanu un ekonomisko atdevi: Britu kompānijas ziņojumā RB projekta ekonomiskā atdeve un pamatojums tika balstīti gan uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem. Tieši kravu pārvadājumi sastādīja lielāko daļu ienākumu! Mūsu jautājums bija par to kādā veidā, šo 72km posmu ir iespējams uzturēt un atpelnīt, ņemot vērā, ka kravu satiksme šeit nav paredzēta.

_________________________

 

8.<<<Mēs plānojam šo trasi nākamajiem 100 un vairāk gadiem. Pa šo elektrificēto trasi brauks ātrgaitas vilcieni (līdz 240 km/h), kravu vilcieni un vietējie vilcieni. Pierīgas pašvaldībās (Mārupe, Ķekava, Garkalne, Stopiņi, Salaspils) pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Vēlme pēc savrupmājas, kas atrodas tuvumā Rīgai, nemazināsies arī nākamajās desmitgadēs. >>>

VD: Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits faktiski ir pieaudzis tieši par tik cik samazinājies Rīgas iedzīvotāju skaits. Rīgas pilsēta, tās infrastruktūra diemžēl izplešas un paliek neefektīva. Manā skatījumā, apelēšana pie šādas ‘neilgtspējīgas’ attīstības dinamikas un vēl gadsimta perspektīvā ir bīstama un bezatbildīga. Starp citu, mūsu arguments bija par ko citu un ja RB pārstāvji vēlas nebūt tendenciozi savos pieņēmumos, tad būtu korekti kaut vai nosaukt arī ‘izmirušos’ pasažieru dzelzceļa savienojumus.

_________________________

 

9.<<<Mēs vēlamies, lai lidosta Rīga paaugstina savu vietu Eiropas lidostu reitingā, vismaz ar 13 miljoniem pārvadāto pasažieru jau 2032. gadā, lai Rīgas pilsēta būtu sasniedzam 3 miljoniem cilvēku 2 stundu laikā, lai ik dienas pilsētas centrā ierastos 2.5 tūkstoši pasažieru.

 Mēs būsim ieguvēji, ja Latvijas arhitekti un projektu vadītāji no Mārupes savrupmāju projektēšanas varēs pāriet uz  loģistikas centru, ražotņu un transporta  uzņēmumu projektēšanu. Latvijas attīstībai.>>>

VD: Interesanti, ka mūsu argumenti kā reiz arī ir par to, ka nevajag “iekapsulēt, nosmacēt” Rīgas attīstību ar nepārdomātiem un nepamatotiem risinājumiem. Neviens nepiedāvā ‘nosmacēt’ lidostu!

Diemžēl jāsecina, ka RB pārstāvji joprojām nav spējīgi piestādīt saprotamus argumentus un ekonomisko pamatojumu lidostas savienojumam. Kā to izdarīt? -skat. kaut vai AECOM gala risinājuma analītisko konstrukciju, ar mērķiem, alternatīvām, ekonomiskiem un funkcionāliem pamatojumiem. 

NOBEIGUMĀ:

Es ceru, ka Eiropas Komisijas pārstāvji un/vai neatkarīgi, starptautiski atzīti eksperti rūpīgi izvērtēs šobrīd piedāvātā lidostas savienojuma funkcionāli-ekonomisko pamatojumu. Manā skatījumā, to būtu jādara pēc iespējas ātrāk lai mēs netiktu atmesti atpakaļ laikā… ar nosaukumu “sākotnējā sabiedriskā apspriešana”.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx