Rīgas domes Pilsētas attīstības
departaments līdz 1. decembrim rīko iepazīstināšanu ar 11 tematiskajiem
plānojumiem, kas būs par pamatu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma (līdz 2030.
gadam) izstrādei.
Turpinot jaunā Rīgas
teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam izstrādi, Rīgas domes Pilsētas attīstības
departaments (RDPAD) sagatavojis 11 tematisko plānojumu projektus, kas būs par
pamatu teritorijas plānojuma risinājumiem. Līdz 1. decembrim iedzīvotāji
aicināti ar tiem iepazīties, apmeklējot izstādi, kas izvietota Rīgas domes ēkā
(Rātslaukumā 1) 1. stāvā vai elektroniski RDPAD lapā
Tematisko plānojumu
ietvaros tiek risināti teritorijas plānošanas jautājumi, kas saistīti ar
atsevišķu nozaru attīstību. Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma veidošanas
ietvaros izstrādāti šādi tematiskie plānojumi:
- Mājokļu attīstības tematiskais plānojums,
- Transporta attīstības tematiskais plānojums,
- Valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanai
nepieciešamo teritoriju tematiskais plānojums, - Uzņēmējdarbības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo teritoriju
tematiskais plānojums, - Rīgas brīvostas tematiskais plānojums, ūdens
teritoriju un krastmalu tematiskais plānojums, - Apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematiskais
plānojums, - Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskais
plānojums, - Ainavu tematiskais plānojums,
- Meliorācijas attīstības tematiskais plānojums,
- Aizsargjoslu un aprobežojumu tematiskais plānojums.
Tematiski plānojumi
sagatavoti, ņemot vērā veiktās izpētes, darba grupu, kā arī sabiedrības
pārstāvju priekšlikumus, kas izskanējuši dažādos sabiedrības līdzdalības
pasākumos, piemēram, apkaimju iedzīvotāju aptaujās, sanāksmēs, diskusijās u. c.
Līdz 1. decembrim interesenti
aicināti iepazīties ar 11 tematisko plānojumu projektiem, kā arī informāciju
par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam izstrādes gaitu,
iedzīvotāju priekšlikumu apkopojumu, kas saņemts jaunā Rīgas teritorijas
plānojuma izstrādei. Tāpat izstādes laikā varēs aplūkot jaunā Rīgas teritorijas
plānojuma līdz 2030. gadam grafiskās daļas darba varianta karti ar attēlotiem
attīstības priekšlikumiem, kas ietver funkcionālo zonējumu, pieļaujamu apbūves
augstumu, aizsargjoslas u.c.
RDPAD aicina izmantot
iespēju un klātienē tikties ar departamenta speciālistiem par tematisko
plānojumu risinājumiem un jaunā Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam
izstrādi:
- pirmdienās un ceturtdienās no plkst.
14.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā
Pilsētvides attīstītības pārvaldē, Amatu ielā 4, 5, tālrunis 67105816; - pirmdienās, otrdienās, trešdienās,
ceturtdienās no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas domē, Rātslaukumā 1, 1.
stāva vestibilā.
Priekšlikumi,
ierosinājumi un komentāri par 11 tematisko plānojumu projektiem un jauno Rīgas
teritorijas plānojumu sūtāmi Departamentam, Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050,
elektroniski pad@riga.lv vai klātienē iesniedzami Rīgas pilsētas būvvaldes
Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4 vai visos Rīgas domes Klientu
apkalpošanas centros līdz 2016.gada 30.decembrim.
Priekšlikumi
tematiskajiem plānojumiem tiks apkopoti un izvērtēti, lai pilnveidotu tematisko
plānojumu redakcijas. Pirms tematisko plānojumu apstiprināšanas Rīgas domē
sabiedrība tiks iepazīstināta ar to gala redakcijām. Pēc tematisko plānojumu
apstiprināšanas, turpināsies darbs pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma
redakcijas izstrādes, kuru paredzēts apstiprināt 2018. gadā.
Jaunais Rīgas teritorijas plānojums
Jaunā Rīgas
teritorijas plānojuma izstrādes process tika uzsākts 2012. gadā. Līdz šim
veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās
situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam,
piemēram, par uzņēmējdarbībai nepieciešamām teritorijām, auto novietņu
attīstību u.c. Tāpat īstenoti dažādi sabiedrības informēšanas un līdzdalības
pasākumi, piemēram, apkaimes iedzīvotāju aptaujas, sanāksmes, diskusijas u.c.
Rīgas teritorijas
plānojums ir Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas
dokuments, kur noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā
skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas
nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā. Rīgas teritorijas plānojums tiek
izdots ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas nozīmē, ka tas ir saistošs
jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai.
Pēc Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošanas, Rīgas dome ir izstrādājusi divus
galvaspilsētas teritorijas plānojumus 1995.—2005. gadam un 2006.—2018. gadam.
Pašlaik ir spēkā Rīgas teritorijas plānojums 2006.—2018. gadam.
Jā, tikai nevis transporta infrastruktūras attīstība, bet AUTO-transporta. Arvien vairāk zūd pārliecības vai cilvēki kas sazīmējuši ātrgaitas caurceļu jeb Brīvības dublieri (+ Brīvības ielā n-tos stāvparkus???) un runā par kaut kādu ilgtspējīgu, kompaktu, konkurētspējīgu pilsētu, ST prioritātēm… vispār ir pieskaitāmi.
Andi, vai Tu lūdzu varētu pakomentēt šo: http://www.del….d?id=48176759
Kāpēc tik maz konkursa dalībnieku? Un vai tādēļ, ka arhitektu kantora apgrozījumam bija jābūt oi, oi, oi, – nedabūsim 3.šķiras izstrādājumu? Ja var atklāt – cik mūsējo?
Tieši tā, lūgums pa kluso zem virtuves galda atvērt aploksnes a4d speciālreportāžai!
Starp citu, salīdzinājumam – Kauņas zinātnes salas starptautiskajā konkursā piedalījās 144 arhitektu komandas. "Nav laika" pārvaldes process un tā sekas uz arhitektūras tirgu Latvijā ir plašas doktora disertācijas cienīgs temats.
Vietējos var pazīt pēc darba stila, vizualizācijām, pielietotajiem risinājumiem. Kā arī optimisma pilnām sejām darbus iesniedzot.
Paurbties līnijās iespējams šeit: http://edzl.lv…/metu-konkurss
SMXL2020 izskatās pēc Outofbox un Pētera rokraksta + ārzemnieki ( lai sasniegtu apgrozījuma griestus ), un ttt.
Ja par SMXL2020 – tad tilts ir vienkārši katastrofāls, nu pilnīgs čau, kas izlokas cauri visai UNESCO panorāmai un iebliež pa acīm visiem rīdziniekiem, tā ka tiem ņirb gar acīm trīs dienas, labi ka vēl tas nav piestrādāts pilns ar latvju rakstiem, tad svētbirzes visā Latvijā uzreiz novīstu un apgrieztos pašas ar saknēm gaisā kā Venēcijas mākslas bienāles latviskajā daļā.
Jāatvainojas Pēterim, tas tilts bija darbā XYVI0368 😉
Tur arī papīra kuģītis, kas šķiet jau kaut kur redzēts, bet nevaru precīzi atcerēties, – palīdzat ja varat.
Viena no kvalifikācijas prasībām ir "vismaz viens mets vai projekts attiecas uz multimodālu sabiedriskā transporta mezglu pilsētvidē ar vismaz 5 miljoniem apkalpoto pasažieru gadā" – no LV ja nu vienīgi Arhis varētu iespraukties. Otra problēma ir ellīgi sarežģītā situācija un sapratne, ka piķis pietrūks un nekāda broša pie atloka nesanāks.
Par otru problēmu pilnībā piekrītu, vismaz sākumā vajadzēja izstrādāt kaut kādus funkcionālos plānus, kuri eventuāli saskaņoti ar visiem apkārtīpašniekiem. Jo cik saprotu, naudas nekustamo īpašumu atpirkšanai nav. Par kvalifikācijas prasību. Domāju ka konkursu meta stadijā bez šīs kvalifikācijas prasības pavilktu kādi 10 lielie latviešu arhitektūras biroji + 10 mazās latviešu arhitektu apvienības. Gudros ārvalstu inženierus, plānotājus varētu piesaistīt jau nākamajās stadijās. Konkursa dokumentus taču gatavoja vietējie, varēja jau mazliet piesviest darbiņu vietējiem vismaz konkursa izstrādes stadijā. Par brošu, nu tā izskatās, ka piķis pietiek tikai piespraudes mehānismam. Rīga, Vēsturiskais centrs un funkcionāla transportbūve ar zemāko apdares līmeni un 2.šķiras ķīniešu… Lasīt vairāk »
Kā reizi šī ir tā sacensība kur pieredze ir svarīgāka par photošopa skilliem, tad jau redzēs ko teiks tehniskā žūrija, pavirši apskatot šķita, ka arī daži pieredzējušie viesmākslinieki nav spējuši visus uzdevumus atrisināt
Piekrītu par pieredzi, bet to iegūst vingrinoties, un tas vietējiem iet secen jau kuro reizi. Ja kāds no vietējiem var investēt aptuveni 10K EUR konkursam, kāpēc viņam to neļaut? Bet OK. Gaidam žūrijas vērtējumu.
P.S. Man gan šķiet ka atļaujot piedalīties vietējiem – būtu 1 vai 2 darbi, kurus nebūtu kauns rādīt un publicēt, protams ar kļūdām, bet neviens nekļūst par Porziņģi sēžot uz rezervistu soliņa, par Porziņģi kļūst trenējoties un spēlējot.
Pieredzi iegūst uzbūvējot 5mio transportmezglu un pēc tam brīnoties kāpēc pūlis kustās un iesprūst pilnīgi pretēji tavām prognozēm. Vingrināties uz papīra var kur vien nav slinkums, es to nejauktu ar pieredzi
Pieredzi gūst strādājot ar kādu, kurš ir šo 5 Mio plūsmu realizējis kādos 15 objektos, nevis 3. Mācās un noalgo parasti labākos. Gluži kā ar ārstiem – Tu iesi uz operāciju pie tā kurš veicis 15 operācijas gadā, nevis 3. Ja arhitekta uzdevums ir konkrētajā konkursā radīt vīziju, tad par detaļām gādās algoti profesionāļi. Ja vecajā centrālajā stacijā plūsma bija atrisināta, tad postmodernais laikmets ienesa komerciju un pudeles kaklus. Lai saprastu kā funkcionē lidostas, vienkārši daudz jālido. Starp citu, mūsu lidosta no funkcionālā viedokļa, no ērtības viedokļa, no pārskatāmības viedokļa, no informācijas nolasāmības viedokļa ( ar to nodarbojas parasti vesela… Lasīt vairāk »
P.S. Rail Baltic gadījumā labu rezultātu nevar iegūt, jo viss samests vienā maisā – tilts, multimodālais mezgls, apkārtne. Labu tilta ideju var iegūt izvēloties no 100 priekšlikumiem, nevis 13. Tiltu un apkārtni kā reiz vislabāk jūt iezemieši un tur nevajag 10 tiltu projektēšanas pieredzi, kaut protams Londonā gājēju tilts uz Teita galeriju pirmssākumā šūpojas. RB vēl nav biznesa plāna, tas nozīmē ka šobrīd tas viss tā kā iekļaujas "nav laika" specifikā. Mēs kaut kā par ātru izdarām straujas kustības, jo projektam pirmkārt vajadzētu būt rentablam ( nomas platības, papildpakalpojumi utt. ), tas savukārt varētu stipri koriģēt funkciju un arī metu.… Lasīt vairāk »