Diskusija par LAS Gada skati

Uzskatu, ka pirms konkursa žūrijai jāformulē vērtēšanas KRITĒRIJI. Tiem savukārt jāatbilst skates organizētāju POLITIKAI. Nedrīkstētu prēmēt objektus, kas neatbilst enerģijas taupīšanas prasībām un šī brīža skatījumam uz ILGTSPĒJĪBU.

katrs kritēriju formulējums, politika, taupīšana, ilgtspēja utml atņem spēju vienkārši baudīt.

Baudas mēdz būt dažādas...Katram savs...Tas nav objektīvs kritērijs.

vienīgais "objektīvais kritērijs", kas man nāk prātā, ir būvvaldes skaņojums. visi pārējie katram savi subjektīvie

Vai Jūs bijāt žūrijā? Vai tiešām vadījāties tikai pēc "vienkārši baudīt"?

man "vienkārši baudīt" nav Tikai, bet es pataupīšos nakamās otrdienas diskusijai. Atnāksiet?

Jāsaka atklāti, ka Eiropā un ASV, uz projektiem, kas nav 'sustainable' nopietni neskatās. Piekrītu, ka LAS ir jāformulē attieksme un principi, ar vienkāršu baudīšanu vairs šodien nepietiek, ir jābūt kaut kādai nebūt inteliģencei. Latvijā par 'sustainability' tik pat kā netiek runāts, tai pat laikā Eiropā un ASV tā ir aktuāla lieta un jau ļoti sen.

Jāpiebilst, ka pasākumam gribētos lielāku publicitāti tieši sabiedrībai - patērētajiem. Kā arī, ja ir starptautiska žūrija, tad būtu pieklājīgi pasākumu novadīt 2 valodās - arī angļu, jo savādāk žurētājiem ir garlaicīgi un tā muļķīgi kaut kā sanāk, ka viņi maliņā knibina nagus un žāvājās.

manuprāt līdzšenējā praksē objektu izvērtēšanā par maz ir skarts jautājums par arhitektūras ILGSPĒJĪBU- šī prasība ir cieši saistīta ar ekonomisko pusi-gan par optimālu ilgspējīgu materiālu pielietojumu, gan par ilgspējību optimālās ekspluatācijas izmaksās, gan arī ilgspējīgu arhiteltoniskās kvalitātes saglabāšanu- pēdējais faktors nav pat iespējams bez pirmajiem faktoriem

Labākajiem darbiem ir jābūt ne vien kā aizvadītā gada labi padarīta darba lieciniekiem, bet arī kā priekšzīmei, no kura var gūt mācību nākotnē. Citādi sanāk tikai tāda virspusīga uz pagātni (arhitektūras balva kā ordenis vai piemiņas balva par pagājušā gada nopelniem) vai labākajā gadījumā uz šodienu vērsta attieksme, kas balstīta uz mirkļa emocijām (baudas gūšanu vai kā tamlīdzīgi). No šāda viedokļa ietvert ilgtspējīgas attīstības aspektus vērtēšanas kritērijos būtu tikai loģiski, akcentējot arhitekta šodienas darba ieguldījumu nākotnes vides kvalitātes (ne tikai vizuālās) uzlabošanā.

Un vispār, tas pat ir "modīgi" :)

tiesi ta!

Ausmas texts ir mega radikāls.. "Nedrīkstētu prēmēt objektus, kas neatbilst enerģijas taupīšanas prasībām un šī brīža skatījumam uz ILGTSPĒJĪBU" - tad jau 99% vēsturiskās arhitektūras mantojuma paliktu ārpus skates... gribat vai nē, tomēr pastāv arī viedoklis, ka "ilgtspējīga" celtne vēl nenozīmē arhitektūras klātbūtni.. [ja par arhitektūru uzskatām to māksliniecisko komponenti, kas reizēm mēdz būt diezgan iracionāla].

Labāk sakiet ko domājat par izskanējušo ideju atzīmēt vairākus izdevušos projektus vienā kategorijā gadījumā vs pieturēties pie tradīcijas dot garantētu balvu visās nominācijās?

Ko Tu saproti ar "vēsturisko arhitektūras mantojumu"? Kārtīga pagājušā gadsimta lauku un arī pilsētas māja var tikt piemērota šiem kritērijiem bez īpašās pārveidošanas. Es domāju - VAJADZĪGA IZVĒRSTA DISKUSIJA PAR ŠIEM JAUTĀJUMIEM!

Nu, piemēra pēc kaut vai slavenus arhtūrisma objektus - baznicas, pilis, teātrus + kādu greznāku Jūrmalas villu.. pasaule ir pilna ar dažādu ambīciju virzītiem projektiem, tieši tie ir kļuvuši par sava laikmeta arhitektūras "energoneefektīvajiem" pārstāvjiem.

Nu un tad? Tas neko nepierāda! Lai ir šie pieminekļi! Katram laikam savi.

Tu jau saki, ka nākotnē tādus "nedrīkst prēmēt". - ja tā, tad mēs apzināti izslēdzam iespēju atzīmēt būves, kas, Betska vārdiem izsakoties, ir "kaut kas vairāk par celtnēm", t.i - ģeniālu, bet iespējams, ka iracionālu un ne pārāk energoefektīvu + ilgtspējīgu arhitektūru..

tur, zemāk komentāros, bija links uz wikipēdijas šķirkli par sustainability. Ilustrācijai tur bija pievienots anonīms augstceltnes paralelskaldnis ar parakstu - pirmā pa īstam zaļā ēka (vai kaut kā tā).

Neizskatās, ka tur arhitekts vispār blakus būtu stāvējis, un ka tur būtu risināts kaut kas vairāk par inženiertehniskiem uzdevumiem. Varbūt, ka ar dažādām grafiskām shēmām un aprakstiem var pierādīt šīs ēkas ilgtspēju, bet nez vai pat Ausmai Skujiņai celtos roka balsot par to kā par labu arhitektūru.

Parastais stāsts par jēdziena "arhitektūra" pārāk paplašinātu lietošanu. Celtnes ir celtnes, tām piemīt vairāki tehniski parametri - noturība, lietderīgo m2 attiecība pret kopējiem un šajos laikos tiešām aktuālā energoefektivitāte visplašākajā šī jēdziena nozīmē utt. Man šķiet, ka Latvijas būvinženieri varētu piešķirt gada balvu šajā nominācijā un nevajadzētu to jaukt ar arhitektūras gada skati. LAS vērtē tos gadījumus, kad kāds no arhitektiem ir ģenerējis ģeniālu celtnei pievienoto vērtību - piem uzbūvējis fenomenālu ūberenergoefektīvu izstrādājumu, kas ir arī mākslinieciski augstvērtīgs un īpašs, nevis "tikai" viduvēji ilgtspējīgs.

lūk. Arhitektūras gada balvai, manuprāt, blakusuzdevums ir pamatot arhitekta "misiju" kopumā, pierādot, ka telpa nav tikai utilitāra - ka tikai arhitektam ir pa spēkam piešķirt tai gan intelektuāla, gan jutekliska pārdzīvojuma iespēju. Ilgtspēju nodrošinošs funkcijas, inženierrisinājumu un materiālu lietojums vai pat "virsmu mākslinieciska apstrāde" ir tikai atsevišķi instrumenti, kas katrs atsevišķi neskan.

(bāc, vienmēr mazliet jasmaida par paša augsto stilu)

Vai tiešām Tu domā, ka kāds no šoreiz prēmētiem objektiem ir ģeniāls un tikai tādēļ, ka neatbilst "ilgtspējības" kanoniem?

Precīzi!

vai tad kāds objekts šoreiz atbilda "ilgtspējības" kanoniem?

palika labs un bez prēmijas?

vai tik nav tā, ka, ja taisīsim ilgtspējības konkursu, tad pieteikto objektu daudzums būs uz pirkstiem skaitāms, ja maz vispār ko skaitīt būs?

Atbilde to A. - no kuras vietas manā textā var izsecināt tādas muļķības?

LAS gada balvas laikā ievēroju, ka viens no šeit komentējošajiem "zaļajiem" lietoja ne pārāk jaunu plastmasas Nokia - tas noteikti nav ražots saskaņā ar ilgtspējības baušļiem [sen jau ir nopērkami eco-friendly modeļi] , pārvietoties ar lidmašīnām un autobusiem arī nav lāga, ja tā stingrāk ņem - nekas no tā ko ikdienā lietojam nav īsti nekaitīgs.. Varbūt, atbalstot Ausmu, pirms prēmēt arhitektu darbus, jāpieprasa viņu personīgā "pēdas" deklarācija? - jo nav jau smuki prasīt no citiem to, ko pats īsti neesi izpildījis..

Ne pa tēmai, taču arī pieticība var būt ilgtspējības pamatā. Piemēram veca Nokia ilgstoša lietošana noteikti ir "zaļāka" nekā jaunu iegāde ik pēc 2 gadiem.

Mēgināšu definēt ,kas ir ilgspējība ,pēc būtības manā prātā.

Manuprāt tā ir pēc iespējas minimālāka ekologiskā un ekonomiskā pēda videi , un budžetam gan radot risinājumu( vienalga kurā līmenī sākot no geopolitiskas plānošanas beidzot ar karotes vai tranzistora mikroshēmas dizainam) gan ekspluatējot.

Nekas ne no kā nerodas vecais labais Ņūtona likums.

Tas ka kāds pārmaksā,iegulda utt. par ilgspējīgāku risinājumu versus konvencionālu, nozīmē ka starpība ir kaut kur jādabon, starpības radīšana arī liek savu pēdu pie pārējām. Ja šī pēda neapmaksājas ātrāk kā 15-20gadu (parādiet lūdzu jebkuru moderno tehnologiju vai būvi,kas spēj intensīvi stradāt bez kapitālā remonta ilgāk par noradīto termiņu) laikā attiecībā pret patērētajiem resursiem ( ne tikai energoresursi ,ūdens bet arī kā redzies ekspluatācijas izdevumi, kas parasti ir proporcionāli tehnologiju un risinājumu sarežgītībai (par piemēru 80. gadu autiņi un mūsdienu, uzturēšana remontizdevumi uzkopšana, te vairs nevar pats šķūnīti salabot savu 80 audi, vai opel vectru, bet know-how personāls jāizmanto), tad šāds risinājums diemžēl nav nekas cits kā pilnmēroga eksperiments ar indivīda vai sabiedrības resursiem. Ja pieskaramies zinātnei skaidrs ,ka te ir jāinvestē mega naudas, bet zinātnē parasti neaizraujas ar pilnmēroga modeļiem( pārāk materiālietilpīgi). Arhitekts nav zinātnieks...diemžēl, viņs tikai uzklausa zinātniekus.

Manuprāt liela tiesa LV prof. publikas skatoties uz Rietumu pasauli ir aizmirsuši, tadu sīkumu, patiesībā ilgspējības otru pusi ekonomiku.

Ja jau mēs vērtējam ilgspējību , tad no otras jāskatās cik no tās ir jēgas ekonomiskajā sadaļā.

Iespējams arhitektam ar institūciju palīdzību būs izdevies kā par brīnumu pielauzt kādu klientu radīt ilgspējīgu arhitektūru , bet ja šis izstrādājums nenesīs peļņu klientam ( vai nesīs zaudējumus), notiksies tāds sīkums kā bankrots vai darbības pārtraukšana, vai tad šõ produktu var saukt par ilgspējīgu???

Mēs te, Latvijā, dzīvojam patriarhālā sabiedrībā, tāpēc viss augstāk RP rakstītais ir pilnīga patiesība īpaši mums. Rietumu pasaulē tauta (asākie prāti) jau kādu laiku ir nopietni aizdomājusies, kas notiks, kad nafta beigsies, tāpēc arī šī "aizraušanās" ar green un sustainability. Un ir gatavi (spiesti?) par to maksāt. Latvijā nav ne īstas sapratnes (ne radītāju, ne patērētāju lokā), ne spiediena, ne sociālā pasūtījuma (atgriežoties pie Tiesu nama konkursa - nevienā prēmētajā darbā nemanīju pat ne vēsmiņu uz kautkādām ilgtspējībām, kaut pieļauju, ka slikti skatījos; toties vienā otrā neatzīmētajā, šādi tādi iedīgļi manījās).

Tāpat, kā pasaulē par ķīmijbrīvu un dabisku pārtiku jāmaksā ievērojami vairāk kā par parasto supermarketu piedāvājumu, arī ilgtspējīgas arhitektūras lietotājam maku jāver vaļā plašāk (nākotnes vārdā). Ne visi to spēj, gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu vadīti.

Tās visas ir tikai nevajadzīgi garas atrunas bez īstas tēmas izpratnes.

O, jā, noteikti Tu ir gudrs, es ir stulbs un nav ko muti man te virināt ( man gan izskatās Tu ir tipisks LV pilsonis ar autoritatīvā režīma nospiedumu zemapziņā).

Kādu tēmu es nesapratu? To ko LV tradicionāli no 90 gadiem maluši .konteksts (visos mērogos, no valsts ,pilsētas, līdz mājai detaļai), vietējie tradicionālie resursi, pietāte pret vēsturiskajām vērtībām, prasības pret cilvēka komforta līmeni, veselību (gan fizisko gan psihologisko), dazādu"piesārņõjumu" samazināšana( nezin kapēc mums kopš 80 gadiem tik stipra zaļo kustība)? To ka neesam izveidojuši šādus klasifikātorus? To ka katrā valstī un pat reižumis valsts daļā ir pilnīgi savādāki apstākļi , vērtības un sistēmas?

Savulaik pirms 8 gadiem saskāros ar vienu LV izcelsmes jeņķu attīstītāju, un tiešām viņam no augstākminētā nebija nekādas saprašanas, tas bija sveši, visu noteica tikai "cash flow", iespējams tur tas mērīklis ir kaut kas revolucionārs, mums revolucionāri ir tikai tehnologijas un zinātniskā sadaļa ( energijas taupīšana un uz vietas radīšana).

Un kā par brīnumu visur kur šī tēma parādās tā neuzkrītoši figurierē jēdziens SUBSĪDIJAS, kas tas ir, cerams nav jāpaskaidro.

kolēģi, nav jēgas diskusijām, ja nav izpratne, lūdzu palasieties kas ir ilglaicīgas arhitektūras jēdziens un kā tas tiek lietots Eiropā un ASV arhitektūrā un pānošanā. papētiet LEED vai BREEAM un citas vērtēšanas sistēmas. vēsturiskajam mantojumam nav ne vainas, ja lietas pareizi saorganizē, tas var būt 'sustainable' un daudz vairāk par jaunu ēku būvniecību. neiet runa par energoefektivitāti...

lūdzu, kādu linku uz LEED un BREEM !!

arī ilgtspējas vispārpieņemto definīciju būtu vērtīgi nopubliskot

tad nebūs kolēģiem galva jālauza eksistenciālajā filozofijā ;)

mans priekšlikums par skati būtu:

Jāņem ir vērā, ka LV vēl nav tajā līmenī, kur EU un USA patreiz. citeim vārdiem sakot - mēs pagaidām varētu vēl kādus gadus 5us piešķirt balvas arī vispār par labu arhitektūru (lasam arhitektūras definīciju:), par vides kontekstu, par labu efektu ar minimāliem līdzekļiem un tamlīdzīgi.

par ilgtspēju, protams, ir jārunā paralēli - varētu pat būt atsevišķa nominācija jau no nākamā gada - par "zaļajiem " risinājumiem - tas būtu laikmeta garā.

vēl noteikti jāorganizē diskusijas, jāpiemin šis aspekts, jāraksta presē.

Bet tā vēl nebūs, ka pēkšņi, un Latvijā tikai un vienīgi zaļās enerģijas prasībām atbilstošos projektus vērtēs!

man patīk formulējums "vispār par labu arhitektūru", jo subjektīvi (tā varbūt ir aizvēsturiska domāšana, vienalga) šķiet, visi šie nākotnē vērstie ilgtspējas risinājumi ir augsti attīstīta robotika pret dvēseles kustību , ko izraisa arhitektūra kā stāsts un mākslasdarbs. Tāpat kā (vulgarizējot) - cilvēks nav tikai miesa, kuru var uzturēt mūžam jaunu ar kādām nākotnes ķirurģiskām un gēnu inženieriskām metodēm.

Mani pārsteidz šī Tava nezināšana! Varbūt tā ir tikai izlikšanās? ILGTSPĒJĪBA jau arī ir - LABA ARHITEKTŪRA AR VIDES KONTEKSTU UN LABU EFEKTU AR MINIMĀLIEM LĪDZEKĻIEM...Viss ir taisni tā - kā Tu raksti un nekas nav jāatliek uz 5 gadiem!

http://en.wiki...nmental_Design

http://www.breeam.org/

atvainojos - arhitektūrā un plānošanā

panesās te par ilgtspējību saruna, kāpēc?

vai līdz šim žūrija ilgtspējību tiešām nav ņēmusi vērā vērtējotot projektus?

vai bez godalgām palikuši veiksmīgi, ilgtspējības principus iemiesojoši projekti?

moš ILGTspējības baiļu faktors

Man patika šādi raksti no iterneta:

1. CANONS OF SUSTAINABLE ARCHITECTURE and URBANISM;

2. USING THE THEORY OF LANDSCAPE ECOLOGY TO FULFILL

SUSTAINABLE DEVELOPMENT OF CHONGQING'S RIVERSIDE

LANDSCAPE JANGLING;

Vajadzētu noskaidrot, ko īsti skatē taisās vērtēt. Vai tā ir objektu atlase pēc teritoriālā principa - viss, kas uzbūvēts LR (arī ārvalstu biroju veikums).

Vai tie ir LAS biedru, vai LR pilsoņu arhitektūras sasniegumi, kas varētu uztapt arī citā valstī.

Nu kā var nesaprast?! Tā ir, nū, nu mūsējā taču, saproti!?

: )))

Kas attiecas uz-

1) TUSIŅU. Jauki, ka tas ir. Ir iemesls sanākt kopā, saskaitīt(ies), samērīt(ies), parunāt(ies), aprunāt(ies) un tā visādi, lielākoties- pašiem sev, godājami izrādīties un izskatīties.

Šajā ziņā gluži piemērota varētu būt festivāla shēma: žūrija atlasa puslīdz pieņemamus objektus t. sauc. 1. kārtai, kuri kaut kā atspoguļo tautsaimniecības nozarē gadā sasniegto. Vai- (bietes gadījumā), ne- vai garām- sasniegto. Tālāk- notiek līksmi satraucoša izloze, kāds dabū ķirbi, kāds cits- pa ķirbi. Neviens nav dusmīgs, neviens necepas, viens otram greizi virsū neskatās un visi draudzīgi ēd torti. Ir laime.

2) OBJEKTIVITĀTI/ SUBJEKTIVITĀTI. Tā atkarīga no tā, kas nu "priekšā izmests". Kamēr piedāvāto objektu realitāte šķitīs apspriešanai mazāk interesanta, salīdzinot ar tos radījušo vai vērtētējošo subjektu personiskajām domām vai domātajām personībām, no subjektivitātes izbēgt pagrūti. Objektīvai spriešanai derētu ne tikai vērti objekti un objektīvi, bet arī objektivitāte, ko ierāmē kādi nekādi kopīgi pieņemti un visiem saprotami kritēriji. Kā var vērot pat visaugstākā līmeņa Arhi-forumos, tādu īsti nav nevienam, kur tad nu mums šie te tā radīsies!? Tālab (tiklab TUR, cik TE) vieglāk, jaukāk un saprotamāk klausīties par labiem vispāratzītu subjektu labskanīgu izteikšanos un māt, šūpot vai purinat galvu. Kritēriju trūkumu aizmālējot ar lielāka skaita kategoriju (balvu) ieviešanu, īstas laimes tik un tā nav, bet sarežģītās sajūtas var norakstīt kā jaun?radošiem meklējumiem piederīgās mokas.

3) SUSTAINABILITĀTI- tur laimes nav un nespīd. Es dziļi cienu Ausmas rīkošanos TE, man arī drusku interesē citu rīkošanās ciTUR. BET! Tā, diemžēl, ir tikai ilūzija. Lietu saukšana ne tajos vārdos. Man ļoti žēl, un tā gribētos ticēt, ka var savādāk. Nesanāk. Te jau Renārs ļoti izteiksmīgi pamatoja- kāpēc. Varu tikai pieliet eļlu.

Ņemsim autobūvi. Tā ir dinamiskāka un tehnoloģiski reaģējošaka par būvniecību. Ir tādi un šitādi, taupīgāki un tīrīgāki. Bet, ja tāds super-duper-eko-nano-hibrid-auto maksā to, ko tas maksā...tad tā uztaisīšanai ir tieši tik daudz iztērēts resursu. Un katrs, kas to pērk, kaut kā līdzīgu summu ir nopelnījis. Nemaz nav teikts, ka ekoloģiski ļoti sustainabīlā veidā. Lielākoties, diezgan droši, ka ne. Un tad tie ekoloģiski ekonomiskie pārsimts zirgu atspērušies velk, lielākoties, vienu gauriku... lielākoties- tieši līdz nākamajam krustojumam. Kur satiekas ar simtiem citu zirgaspēku simtu...un neviens nevienu nekur nevelk. Ekonomija? Tikai uz ekspluatācijas izdevumiem un patēriņu. Lai ieekonomēto varētu atkal, citur, vairāk un efektīvāk patērēt. Nezinu, kurš un kā māk to pēdu sarēķināt, bet, salīdzinājums ar 1 zirga spēka vilktiem ratiem uz lauku ceļa ir gana izteiksmīgs pats par sevi. Tas nenozīmē, ka nevajag ķimerēties ap tehnoloģijām, vai, ka visiem jākāpj ratos un jābrauc uz laukiem. Tikai to, ka runas par ekoloģiju un ekonomiskumu pa lielam ir bulšits. Ilgtspēja un līdzsvars izbeidzās līdz ar panteisko pasaules uztveres modeli. Monoteismam ir citi mērķi, tas leģitimē cilvēka egocentrismu attīstības vārdā. Tā ir cita tēma, kurp un kāpēc tā ved.

Ja gribam patiesi runāt par ekoloģisku ilgtspēju, nāktos atteikties no šī egocentrisma. Arī st.Arhitektiem (kā mazajiem dieviņiem). A ko tad mēs brauktu skatīties uz Venēciju? A kam tad Ananāsu?

Neviens civilizētā pasaulē neprasa braukt ar zirgu, lai sauktos ilgtspējīgs. Ir liela atšķirība vai brauc ar ekonomisku dzinēju vai vecu n litru amerikāņu 'tačku'. Runa ir par balansu. Šodien mēs patērējam 3 reizes vairāk resursu nekā planēta zeme spēj saražot. Cilvēki vienkārši prāto kā izlīdzināt postošo disbalansu. Un ekoloģija / vide ir tikai viens no 3 ilgtspējības stūrakmeņiem. Iesaku palasīt 10 ilgtspējīgas attīstības 'baušļus':

http://www.one...org/index.html

Paša ievietotajā linkā 3 bauslis par populārā transporta kaitīgumu arī runā. Sākam rīkoties rādot personīgo piemēru - Aigar izslēdziet no savas transportkartes lidmašīnas, citādi jūs atbalstat disbalansa palielināšanos! Kas tur ko prātot, vajag rīkoties! Citādi tāda divkosība sanāk..

"ilgtspējība" un "attīstība" ir savstarpēji izslēdzoši jēdzieni.

ENVIRONMENTAL POLICY & INTELLIGENT APPROACH TO ENERGY, SUSTAINABILITY, ARCHITECTURE & DEVELOPMENT

Our sustainable design approach embraces the latest advances in engineering and environmental technology which are intelligent, relevant and use less energy in processing the

materials involved, which means appreciating historical models as well. We also include, as standard practice since our inception, the intelligent and long-term economic

exploitation of the resources of topography, vegetation, solar, wind and water energy. From our first project in France in 1976 to the present we have maintained a commitment to

sustainable values.

Environmental objectives need to be established clearly with a client in order to address particular sensitivities and provide a reference framework for the designers.

Specific design characteristics result from this approach, many of which are incorporated in our realised projects:

1. Flexible designs that increase the building’s longevity and value.

2. Buildings that exploit passive solar energy for space heating, solar hot water and/or create their own self-sufficient microclimate.

3. Demonstration of sensitivity to the beneficial and detrimental effects of macro-climate and local micro-climate through siting and organisation.

4. Energy efficiency better than regulation standards while ensuring thermal comfort levels.

5. Reduction of overall energy consumption and running costs through careful design of the building fabric, mechanical and electrical systems and building management systems.

6. The creation of indoor environments that respond positively to our main senses of sight, hearing, touch, smell and taste.

7. Less-processed materials that have achieved architectural design value despite their basic nature.

8. Where possible, to encourage the use of natural ventilation/air supply.

9. Incorporation of building water retention in the building or landscape to reduce demand upon the local infrastructure.

10. Buildings that encourage ‘occupation’ by wildlife.

11. An understanding of how the building and its materials may be demolished and recycled in the future.

12. To encourage use of the BREEAM environmental assessment method.

13. Where appropriate, to investigate the use of the EEC THERMIE initiative for specific funding of aspects of the design.

14. To encourage clients to look at all aspects of their day to day operation including inventory from the point of view of sustainability, recyclability and energy consumption.

15. To achieve more with less.

Sustainable development has become both an aspiration not to deny future generations the quality of life and environment that we have enjoyed and a euphemism for survival. The

whole picture must involve not only the way in which we design – for our philosophical and moral concern for the Earth’s welfare is essentially the same foundation for design as for

living – but also the entire process of collaboration, where altruism can be even more valid an approach than competitiveness, to the end where the occupants are imbued with the

same sense of respect for the environment and their fellow human beings. This may sound optimistic, but it is essentially an approach that we believe to be consistent with the

underlying meaning of sustainability.

The building of shelter consumes one sixth of the world's fresh water supply, one quarter of its wood harvest and two fifths of its fossil fuels and manufactured materials.

As a result, building has become one of the primary targets of ecological reform.

On the basis that brownfield sites have been chosen to promote liveable communities, we consider that the following basic generic tenets characterise a better sustainable design

approach. However, they are perhaps expedient measures and a more fundamental shift in the nature our society’s behaviour will become far more significant in the longer term in

achieving the environmental quality that sustainability demands.

1. Use of recycled and renewable materials.

2. Use of low-embodied energy materials, or high embodied energy materials spread thinly.

3. Use of harvested timber.

4. Water management systems.

5. Low maintenance.

6. Recycling buildings.

7. Reduction of ozone-depleting chemicals.

8. Preservation of the natural environment.

9. Energy efficiency.

10. Solar orientation.

11. Access to public transportation.

No šādas bildes patiesībā vēl neko daudz nevar secināt. Lielākā daļa augstākminēto kritēriju šinī ēkā varētu arī būt izpildīti, un tā pamanāmi neatšķirtos.

Tas vienkārši nav iespējams!

LEED sistēma noteikti ir progresīvāka, jo aptver daudz plašāku ietekmes un attiecību loku (Tavā citātā tikai uz "zaļo" aspektu salikts),bet arī tā ir diezgan pastīva un orientēta uz sistēmas sertifikāta izsniedzēju ( sertifikācija un blakusprocesi,nav par velti....) un no oponentu puses ( arī no tā saucamo "zaļo" nometnes) tiek devēta par kārtējo fīču komercarhitektūras izpausmē, ja mēs runājam par kārtējiem "frameworkiem" projektētājam, nevis globalajām lietām.

Viss jau it kā skaisti, tikai kurš par to maksā? ( par starpību) Par to ka VISUR maksā , vismaz tur kur tām lietām pievērš plašū uzmanību, ceru nav jāsniedz pieradījumi. Kur to starpību izcels?

Lūdzu pārtulkojiet, jo visos sīkumos nesaprotu.

Gluži vai simbolisks komentārs.

Kad tāds ienāks, tad runāsim.