DK 6 — trešā diskusija par RVC plānu

Sarunas, kas notikušas iepriekšējās divās diskusijās, būtu jādzird katram, kurš projektē centrā vai arī tikai gatavojas to darīt. Reizēm svarīgāki par pašu plānu ir tā skaidrojumi un sapratne, kā kurš noteikums ir radies un uz ko tas vērsts. Tikai izprotot šīs lietas, var domāt par to, kas būtu maināms un kas papildināms.

Jautājuma izpratnei svarīga arī citu Eiropas valstu pieredze – iepriekšējās diskusijās apspriesti piemēri, kad lielas, mūsdienīgas metropoles plāns un saistošie noteikumi izteikti vienā nelielā burtnīcā ar paskaidrojošu plāna shēmu (apskatīts tika Grācas piemērs Austrijā).

Pie tam dominējošais, protams, ir teksts! Tāds plāns (noteikumi) ir relatīvi viegli lietojams, pilsēta iedalīta koncentriski izvietotās, loģiskās attīstības zonās, kur katrai savi atšķirīgi, bet skaidri definēti nosacījumi. Līdz ar to plānā ir mazāk pretrunu, mazāk izņēmumu, arhitekti un attīstītāji var rēķināties ar skaidrākiem noteikumiem, tie labāk prognozējami. Bez tam – un tāds bija sanākušo vairākuma viedoklis – pēc šādas shēmas veidots plāns un noteikumi vairāk atbilst pilsētas dabiskās attīstības, augšanas un veidošanās procesam. Pilsēta netiek it kā iekonservēta, sadrumstalota atsevišķos, savstarpēji ģeogrāfiski un stilistiski nesaistītos plāna fragmentos (pašlaik Rīgas centrā - apmēram 38).

Diskutēts tika arī par to, pēc kādiem principiem un ar kādu uzdevumu izstrādāts pastāvošais iedalījums un normas. Tātad, ja tomēr pieņemam, ka ”Rīga vēl NAV gatava”, tad, iespējams, ka arī tās centra attīstības plānu varētu turpināt pilnveidot un varbūt pat pārstrādāt pašos pamatos.

Par LAS pārstāvjiem ar Centra attīstības plāna labojumiem saistīto jautājumu apspriešanai izvirzīti prof. Jānis Krastiņš un pilsētplānotājs arh. Edgars Bērziņš. Tagad LAS valdei būtu jālemj, kādu uzdevumu viņiem dot, kādu mērķi izvirzīt un cik lielus vai būtiskus papildinājumus esošajā plānā ierosināt. Un, cik noprotams no diskusijās līdz šim izskanējušajiem viedokļiem, Rīgas plānam būtu jābūt un tas varētu kļūt funkcionālāks, pilsētas attīstības būtībai atbilstošāks un visiem tās iedzīvotājiem – arī nekustamā īpašuma attīstītājiem un arhitektiem – draudzīgāks.