Šodien izsludināts gaidītais konkurss uz Rīgas pilsētas
arhitekta biroja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš —
10. aprīlis. Papildināts ar pagājušās vasaras LAS viedokli un PAB amata pretendentu atlases darba grupas sastāvu.
Pirmdien, 26.martā, izsludināts atklāts konkurss
uz Rīgas pilsētas arhitekta biroja (PAB) direktora amatu. Atbilstoši sagatavotajam konkursa nolikuma
projektam, Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs
direktoram tiek izvirzītas šādas prasības: augstākā izglītība arhitektūrā,
darba pieredze vadošā administratīvā amatā, labas zināšanas par būvniecības un
plānošanas normatīvo regulējumu, svešvalodu zināšanas, nevainojama reputācija
u.c.
Par priekšrocībām tiks uzskatīta pieredze komunikācijā ar
sabiedrību, starptautiska pieredze, pieredze iestādes vai uzņēmuma vadītāja
amatā. No pretendenta tiks prasīts arī aģentūras turpmākās darbības stratēģisks
skatījums turpmākiem pieciem gadiem.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš — 10. aprīlis.
Rīgas arhitekta biroja vadītāja amata pretendentu vērtēšanai
Pilsētas attīstības komiteja nolēma izveidot darba grupu, iekļauti visi komitejas deputāti, kā arī
pārstāvji no Latvijas Arhitektu savienības, Pilsētas attīstības departamenta un
pilsētas būvvaldes.
Diena par konkursu
Plašāku vērību konkursam jau šodien pievērsis laikraksta Diena portāls, aptaujājot vairākus
arhitektus: gan iepriekšējo biroja
vadītāju Jāni Dripi, gan Andi Sīli, Andri Kronbergu un Uģi Bratuškinu. Raksta
nosaukumā likts tieši Sīļa citāts «Dripe būtu piemērotākais Rīgas arhitekta biroja
vadītāja amatam». Tomēr pats Jānis Dripe Dienai
saka, ka šauboties, vai konkursā piedalīšoties. Viņš min, ka esot izaugusi jauna
paaudze, arhitekti, kuriem esot daudz enerģijas.
Labvēlīgs pret Dripes darbu ir arī LAS padomes priekšsēdētājs Andris
Kronbergs, bilstot, ka jaunajam vadītājam būtu jāturpina iesāktais, nenorādot gan, kuri
varētu būt piemēroti kandidāti šim amatam, tomēr atzīstot, ka tādi Latvijā ir. Runājot
par pilsētas attīstības vīziju, viņš uzsvēris, ka tas ir kopīgs, nevis viena
cilvēka darbs, — «Vīzija ir jārada kopā ar sabiedrību. Šeit nekāds mesija nav
iespējams un vajadzīgs. Sabiedrība nepieprasa mesiju, bet skaidru, demokrātisku
darbību. Un šajā amatā tas ir jādara.»
Citā toņkārtā uz Dienas
jautājumu atbildējis RTU Arhitektūras fakultātes dekāns Uģis Bratuškins,
pievēršoties amata būtībai, nevis kandidāta īpašībām. Viņš norādījis, ka Dripe,
iepriekš strādājot pilsētas arhitekta amatā, reklamējis Rīgu un iepazīstinājis
ar pilsētvidi, bet «jautājums, vai tas ir Rīgas arhitekta pienākums».
Vēsturiski Rīgas arhitekts ir pildījis pilsētas pasūtījumus, tomēr šobrīd
nolikums to nenosaka. Bratuškins atzīst, ka ir jānosaka, kā arhitekts darbosies
— kā apbūves noteikumu izstrādātājs, konkursu rīkošanas instruments vai kā
citādi. «Manuprāt, modelis ir ļoti svarīgs,» piebildis dekāns.
LAS par Pilsētas
arhitekta biroju
Jāatgādina, ka pagājušā gada vasarā savu viedokli par
Pilsētas arhitekta biroja nozīmi un
mērķiem pauda arī Arhitektu savienība. LAS aicināja saglabāt biroju, kura
pastāvēšan tobrīd bija apdraudēta, pamatojot, ka šī institūcija ir « reāls
demokrātijas piemērs un šķērslis iespējamiem koruptīviem darījumiem», īpaši uzsverot
Pilsētas arhitekta kolēģijas nozīmi. LAS aicināja «Stiprināt un pēctecīgi
turpināt PA birojā iesākto Rīgas arhitektūras un plānošanas publicitātes un
reprezentācijas darbu Latvijā un ārvalstīs (izstādes, publikācijas, DVD
materiāli, dalība kongresos un konferencēs, profesionālas prezentācijas), jo
citām Rīgas domes struktūrvienībām nav tādas profesionālās kapacitātes,
iestrādes un pieredzes.» Arhitektu savienība arī mudināja ar atbilstošiem domes lēmumiem un juridiskiem
aktiem noteikt lielākas pilnvaras kolēģijai un birojam, kā arī nosauca pilsētas arhitekta izvēles
konkursa kritērijus.
Vairāk skat. LAS viedoklis par Pilsētas arhitekta biroju (10/06/2011)
PAB vadītāja atlases darba
grupa
Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas
pilsētas arhitekta birojs direktora amata pretendentu atlases darba grupas sastāvs.
Darba grupas vadītājs — Vadims
Jerošenko — Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja
vietnieks
Darba grupas vadītāja vietnieks — Inguss
Vircavs — Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs
Sergejs Zaļetajevs — Rīgas
domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs
Andris Ameriks — Rīgas
domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieks
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas locekļi:
- Vladimirs
Frolovs - Viktors
Gluhovs - Edgars
Jaunups - Vita
Jermoloviča - Jānis Atis
Krūmiņš - Viktors
Nikolajevs - Dmitrijs
Pavlovs - Valērijs
Petrovs - Olafs Pulks
- Dainis
Stalts - Raimonds
Timma - Jānis Vahers
- Jānis
Mārtiņš Zandbergs
Regīna Bula — Rīgas
pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas
arhitekta birojs direktora p.i.
Uldis Jansons — Rīgas domes Pilsētas
attīstības departamenta direktora p.i.
Jānis Liepiņš — Rīgas domes
Juridiskās pārvaldes direktors
Juris Poga — Latvijas Arhitektu
savienības pārstāvis
Ilze Purmale — Rīgas domes Pilsētas
attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora
vietnieka pilsētvides attīstības jautājumos p.i.
Inita Stūrniece — Rīgas domes Personāla nodaļas vadītāja
Vai kads zina kada ir atshkiriba starp pilsetas attistibas departamentu un pilsetas arhitektu biroju? Varbut var apvienot?
piekritu apf dekānam- reklamēt Rīgas pilsētu ir citu institūciju pienākumi
Atzīsimies – pārsvarā gaidām mesiju, kas atrisinās visas samilzušās Rīgas problēmas. Tam jābūt cilvēkam ar ērgļa skatienu, lai pamanītu vājo arhitektūru, mierīgam kā zilonim, kad hiēnsuņi lēkā apkārt un cēlam kā lauva, lai ārvalstu partneri no Kataras saprot Latvijas spēku. Tādu īpašību apveltītu cilvēku nav daudz, bet daži ir, piemēram AS vai VS. Protams šāds amats prasa uzupurēšanos un atteikšanos no sava ego un sevis veltīšanu sabiedrības interesēm ar paredzamu iznākumu – gluži kā JD gadījumā. Varbūt amata termiņam jābūt determinētam – 3 gadi ir maksimāls laiks, ko viena spēcīga radoša personība var izturēt šādā vidē. Katrā ziņā veiksmi un… Lasīt vairāk »
Man ar liekas Ausma Skujina un Vilnis Strams butu izcili kandidāti!
2x dislike laikam no AS un VS
AS -SKUJINĀ VAI SĪLIS, VS – ŠTRAMS VAI SARMA… totalizators turpinās
arnold schwarzenegger
Vēl viena institūcija, kas subjektīvi čakarēs projektus. Kam tāda vajadzīga- vispirms būvvalde 15 darba dienas, tad Pilsētas arhitekta kolēģija, vismz 1.5 mēneši, tad Dambja dambis, atkal mēnesis, rezultātā projektējam 1 mēnesi, jo jāskaņo vismaz 3. Un tad vēl tās visas gudrības, kas tur nāk ārā, un pamēģini to subjektīvismu neievērtet. Nu visi muldētāji, un neatzītie ģēniji varēs atkal ar RD lēmumu pakaļā turpināt iesākto. Lai kāds pasaka, kāpēc viss, ko projektē LV ir slikts un tik ļoti uzraugāms, bet tie paši projektētāji, aizbraucot citur pasaiulē, var , prot un tiek atzīti. Laikam būs jāsāk rakstīt franču vai angļu, vismaz J.D… Lasīt vairāk »
Pēc ilgāka laika ieskatoties A4D, drusku pārsteidz: Godātie un cienījamās! Vai man vienīgajam šķiet savādi, ka NEKUR līdz šim neizskan uzdevumu un prasību formulējums šim pietiekami nozīmīgajam postenim? Pat A4D komentāros svarīgākas šķiet iespējamās personālijas, nevis- kam šis mesiāniskais postenis vispār vajadzīgs un ko tieši no tā gribētu (vai negribētu) sagaidīt. Jo, atļaujos minēt, ka sagaidīt gribētu kaut ko vairāk par MS Office un divu (nenosauktu) svešvalodu pārvaldīšanu. (Nez, vai, piemēram, mandarīns un suahili būtu labas diezgan?) Cik var saprast, tad arī pasūtītājam/darba devējam tas galīgi nav skaidrs, jo kā kritērijs izvēlei minēta pretendenta paša sastādīta 5 gadu programma. Kādi… Lasīt vairāk »
Pilnībā piekrītu, bet tajā LAS jau AS, VS utie pārējie ir tā kā priekšā un to jauno amatu jau laikam gribās, ka vai nu. l, pec diezgan bezjēdzīgi pavadītiem 4 gadiem šim LAS Padomes sasaukumam, formulējot Pilsētas arhitekta institūcijas mērķus un uzdevumus, būtu reāla iespēja darīt ko nozarei vērtīgu.
Piekritu. Meginaju jau ieprieksh uzdot sho jautajumu. Vai neshkiet ka mums jau ir parak daudz uzraugosho instituciju. Pilseta un valsts ir aplipusi ar birokratiskam institucijam, to visu uztur nodoklu maksataji, bet tas nodoklu slogs bremze pilsetas attistibu, buvniecibu un projekteshanas nozari. Varbut tai vieta lai veidotu kadus jaunus postenjus, mes varetu racionalizet esoshas institucijas. Godigi sakot es neredzu nekadu starpibu starp attistibas departamentu un pilsetas arhitektu, (tai skaita buvvaldi, VKPAI, utt) to visu varetu apvienot viena organizacija, tas varetu stipri vienkarshot projektu izskatiashanas proceduru, un arhitektiem bus vairak laika nodarboties ar projekteshanu, nevis ar dazhadu atljauju saskanjoshanu.
1. MĒRĶI Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” (turpmāk tekstā – Rīgas pilsētas arhitekta birojs) mērķi ir sekmēt līdzsvarotu un ilgstpējīgu Rīgas pilsētvides attīstību, uzlabojot pašvaldības darbu arhitektūras kvalitātes pārraudzībā – pilnveidojot pārvaldes instrumentu kopumu un uzturot pastāvīgu, atklātu, savlaicīgu, plašu, profesionālu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgām iecerēm un projektiem, kā arī iepazīstināt citu valstu un pilsētu sabiedrību ar labākajiem Latvijas arhitektūras prakses piemēriem. ________________________________ Šis ir PGA biroja mērķis, kas man vismaz šķiet visnotaļ pamatots un pilsētai nepieciešams, kaut vai salīdzinājumā ar tām Eiropas pilsētām, kur cik man zināms šāds birojs veiksmīgi pilda līdzīgas funkcijas. PGA mājas lapā var… Lasīt vairāk »
Domāju ,ka Tavs priekšlikums ir stipri loģisks, jo dažreiz lielās likumsakarības ir redzamākas vērotājam no ārpuses, kā "insaiderim", tikai pieņemu Tavs viedoklis nebūs stipri atbalstīts ne no PGA darbadevāja puses RD , jo insaideris ir izsaideris ar savām vietējām interesītēm , vajadzībiņām utt., ne arī no cunftes , jo šādā versijā taču nozīmē, ka LV vide nespēj akumulēt šāda līmeņa personu.
Renār, es piekrītu un neloloju lielas cerības uz esošo RD un baumu līmenī esmu dzirdējis, ka "varonis" jau esot atrasts, bet nu baumas paliek tikai baumas. Bet, pirmkārt, es neesmu vienīgais kas tā uzskata, zinu arī dažus LAS biedrus, kas domā līdzīgi. Otrkārt, es (un ne tikai) kā reiz arī šeit redzu LAS lomu, lai uzrunātu šādu ārvalstu speciālistu un viņu atbalstītu, tad RD būtu vnk spiesta ieklausīties un uzņemties atbildību. Nepiekritīšu Tavai domai, ka šādi it kā tiktu aizskarta vietējās cunftes pašlepnums, jo vairumam arhitektu jau ir svarīga pilsētas izaugsme un kā jau minēju, Rīga nebūtu vienīgā pilsēta, kur… Lasīt vairāk »
Pieņemu, arī pēc baumām, ka atrastais ir kāda liela LV arh. biroja līdzīpašnieks, vismaz pasākumam tuvu stāvošas personas dikti uzteica, kā labu kandidātu?
Es šeit nedomāju ,ka objektīvi kāds apšauba vietējās cunftes rīcībspējas, bet gan vairāk kā daļa cunftes publikas to vērtēs ( atklāti vai mājās pie virtuves galda , tas ir atkal cits stāsts), to jau diezgan labi nodemonstrē Miķelis šeit ,domapmaiņā.
Kaugura kungam pilnīga taisnība, tikai baidos , ka pasākumam – demokrātija viedokļu, uzdevumu un mērķu formulēšanā, var sanākt draņķīgi rezultāti: Tiek sasviests lērums mērķu, kuri viens otru izlēdz, vai labākā gadījumā bremzē, tā rezultātā tāda vērbāla gaisa tricināšana vien sanāks, kā tajā Krilova fabulā:"Лебедь, Щука и Рак". Pat ja izdodās noformulēt šo fantastisko rezultātu: mērķi, stratēģija, taktika, pieņemu realizētājs – konkursa uzvarētājs, RGA ir tikai cilvēks ar savām vājībām , interesēm, ambīcijām, nepieciešamībām, saduroties ar šādu ( pat ja arh. sabiedrībai izdodas labi noformulēt mērķus) diktātu sānāks, tikai pavārgs kompromiss (es protams neierēķinu vēl tiešās RGA darba devēja RD intereses… Lasīt vairāk »
Apsveicu pilsētas vadību ar visnotaļ drosmīgu un pareizo soli, kuru tā beidzot ir spērusi ( labāk vēlāk, nekā nekad). Cerams starp kolēģiem-arhitektiem būs daudz kompetentu, atbildīgu, pašaizliedzīgu un savu pilsētu mīlošu speciālistu, kuri pieteiksies darīt šo grūto, bet pilsētai ļoti vajadzīgo darbu! Gaidu rezultātus ar nepacietību!
Nav jau gluži tā, ka PA darbības lauks nebūtu aprakstīts, arī LAS iespēju robežās turējās pretim politiķu untumiem, RD vadībai tika iesniegti gan formulēti PA uzdevumi, gan mērķi. Pamatideja ir sekojoša – pilsētas vadība mainās ik pa 4 gadiem [vēlēšanas] un pēc saviem ieskatiem brīvi manipulē ar izpildinstitūcijām, tai skaitā attīstības departamentu un tā vadību [vai maz zināt kas ir jaunais Attdep vadītājs?], savukārt pilsētas attīstībai ["ilgtspējīgai"] vajadzētu būt secīgai un konsekventai ar daudz garāku "laika soli", tāpēc politisko vadību konsultē Pilsētas arhitekts ideālā gadījumā uzņemoties PERSONĪGU atbildību ndesmit gadu garumā. Skaidrs, ka personālijas jautājums ir būtisks, jo politiķiem bieži… Lasīt vairāk »
http://www.rdp…hitect_concept/
Labākā PA kandidāta izvēle lielā mērā būs atkarīga no pilsētas attīstības komisijas locekļiem… [demokrātiski ievēlēti rīdzinieki + LAS un attdep pārstāvji].
Lēmēju priekšsēdis būs Jerušenko, vietnieks Cinis, darba grupā Zaļetājevs, Ameriks, Frolovs, Gluhovs, Jaunups, Jermoloviča, Krūmiņš, Nikolājevs, Pavlovs, Petrovs, Pulks, Stalts, Timma, Vahers, Zandbergs, Bula, Jansons, Liepiņš, Purmale, Stūrniece…
Divas lietas Jūsu garajā aprakstā nav saprotamas, ko nozīmē PERSONĪGA PA ATBILDĪBA, -tātad nekāda? vai kā tā varētu izpausties?
Un vienkārši krimināls liekas apgalvojums, ka atkal kāda neliela, pašpieteikušos viedo grupa varētu uzlikt kādus veto citu kolēgu darbiem. !!!
Nais! Ticu, ka Tu un Andris, un gan jau kāds vēl no sirds vēlaties un pat darat, lai ir kā labāk. Visu cieņu. Nošokēja portāla inertums un aprobežotība- sākotnējie (un ne tikai) komenti tikai par to, kurš tad būs un par cik vai arī kā atkal apgriezīs spārnus mazajiem ģēnijiem un kā to vajadzētu nepieļaut. Vai vismaz par to papukstēt. Protams, izlasīju PGA biroja mājlapu utt. Var jau pieņemt, ka ar tur diezgan formāli definētajiem rāmjiem pietiek. Taču, lielā mērā šī struktūra bija veidojusies tieši Jānim un ap viņa personības kvalitātēm, no kurām diplomātijas spējas ir teju vai visapskaužamākās. Lai… Lasīt vairāk »
Vai PA desmit gadu garumā nepārvērstos par tādu archBrežņevu ar iespēju apturēt jebkuru objektu? Interesanti, kā tāds PA biroja darbs organizēts citās ES valstīs, varbūt kāds varētu forumu apgaismot. Vai iespēja Kolēģijai apturēt kāda projekta virzību nenonāks pretrunā ar Vispārējiem būvnoteikumiem un šobrīd pārstrādāto Būvniecības likumu, kuros akcents likts uz saskaņošanas laiku saīsināšanu un saskaņošanas procedūru vienkāršošanu? Šeit juristi varētu saberzēt savas mazās alkatīgās rociņas un tiesāties gadiem ilgi gan ar PAB, gan Rīgas Domi. Diez vai kāds Rīgas Domē šādu arhitektu vertikālas varas struktūru spēs ilgi izturēt? Cik daudzi no komisijas, kuras lems par PA ir profesionāli arhitekti un… Lasīt vairāk »
Personīga atbildība nozīmē ar savu vārdu un uzvārdu, publisko reputāciju un interneta ķengu bojātu veselības stāvokli uz visu PA karjeras laiku [vēlams vismaz 10g] un atlikušo mūžu atbildēt tautas un kolēģu priekšā par pieņemtajiem lēmumiem. Lai nesanāk kā ar Dienvidu tiltu – Ušaks rāda uz Birku, Birks uz Bojāru utt. Hroniskiem anonīmiķiem tas tiešām varētu būt nesaprotams jēdziens..
ak liekas, ka pārējie bez Sīļā un Kronberga mazie neatzītie ģēniji, nu ko, tad tā arī turpināt,
Politiķu zelta laiki bija tai laika posmā, kad PA postenis bija likvidēts un Bojāra padomnieks [politiskās kases turētājs] iecēla Štramu par dārznieku. Tai laikā arī par taisnīgu un godīgu samaksu investori varēja piedalīties nekontrolētā attīstības plāna izkrāsošanā augstceltnēm un aizbūvētiem iekšpagalmiem draudzīgos toņos. PA institūcijas ieviešana bija salīdzinoši liels panākums. Raibais plāns, kā zināms, ir spēkā esošs un pilns ar nejēdzībām, kuras labot var tikai ar nepaceļamiem plāna grozījumiem. Ar starpdisciplināras institūcijas palīdzību aktuālie attīstības priekšlikumi vismaz kaut kā tiek risināti, jo attdep nav “projektējoša” organizācija, kas ir spējīga sagatavot ideālu matricu visiem deķa caurumiem, vismaz šajā pārejas un juku… Lasīt vairāk »
Piekrītu par PA institūciju, kā stabilizējošu faktoru attīstītāju vēlmju un ieceru ierobežošanai, šaubas ir par puslīdz normāliem vides kvalitātes standartiem,- ja to kādā kaut cik taustāmā veidā nodefinē, tad OK, un droši vien pašiem Kolēģijas darbiniekiem tas būtu labāk ikdienas darbā un neizraisītu kolīzijas, iebildumus un komentārus no kolēģu puses. Attīstītājiem parasti galvā ir maksimālie cipari un viņu lielākais draugs parasti ir kalkulators ( vēlams ar 12 cipariem rindā ). Arhitekts parasti ir tikai instruments caur kuru šie cipari tiek realizēti, tādēļ jau bieži vien tāds rezultāts par kuru rodas šaubas. Varbūt, ka PA darbs ir tieši vairāk ar attīstītājiem… Lasīt vairāk »
Gribetos precizet – par kadiem lemumiem PA uznjemsies atbildibu?
Dienvidu tilts un infrastrukturas attistibas virzieni ir attistibas departamenta darbibas lauks, bet lemums ir politisks, tatad ari pilsetas katra mera atbildiba. Savukart par parastiem buvniecibas projektiem atbildiba gulstas uz katra arhitekta pleciem. Es neticu ka valstij vai pilsetai janes atbildiba par privatu attistitaju un arhitektu darbibu. Pilsetai ir janodroshina skaidri noteikumi pec kuriem pilseta var efektivi attistities un janodroshina, lai projekti un buvnieciba atbilst shiem noteikumiem. To jau dara buvvalde.
Varbut cinja ar "nekontroletu attistibu par attiecigu samaksu" vajag iesastit KNAB nevis PA. Ta vairs nav arhitektoniska problema, bet kautkas pilnigi cits.
Un vel, ja ir skaidri defineti noteikumi, un pilsetas lemums ir pretruna, tad to var apstridet tiesa (ar pienjemumu ja tas notiek tiesiska valsti).
Laikam sen neesi Rīgā bijis. Knabs dažiem aproces uzlika, bet iespējams jau to izdarīt smalkāk, piem RD politikānis kā tiešais darbadevējs kādai X departamenta amatpersonai liek noprast, ka dažadu lēmumu pieņemšana vai nepieņemšana var maksāt darba vietu, iemeslu atlaist piemeklēt var vienmēr. Un "skaidri spēles noteikumi" ir pilsētās ar ilgstošu plānošanas, likumdošanas un pilsētbūvniecības tradīciju nevis sociālekonomisku kūleni apmetušajās exPSRS.
“Pilsētai ir jānodrošina”…. skaidrs, ka teorētiski “ir”, bet praktiski ir bardaks. Piemēram, tikai viena no aktualitātēm = atjaunotās pirmskara īpašumtiesības + jaunizveidotie zemesgabali ap padomju daudzdzīvokļu ēkām + neatrisinātie likumdošanas jautājumi ir noveduši pie “veto” jebkādai iespējai radīt civilizētu vidi visos mikrorajonos. Bezspēcīgi ir visi, gan mašīnu piegāzto koppagalmu iedzīvotāji, gan potenciālie attīstītāji, gan plānotāji. Tomēr dzīve nav apstājusies, kaut kas turpina notikt, investoriem ir valsts garantētas tiesības būvēt, uzbūvēt ievērojot esošo likumdošanu neko jēdzīgu nav iespējams [to redz un atzīst visas iesaistītās puses] lai to putru izstrēbtu ir vajadzīga starpdisciplināra iniciatīva, kuras rezultāti ir grūti prognozējami – var būt… Lasīt vairāk »
Kengraga bilde. Tas pats arī citos mikrorajonos.
Par tiem mikrorajoniem,denacionalizētajiem īpašumiem un jaunveidotajiem īpašumiem un cilvēku kas uzņemas atbildību ,viss jau pareizi, bet pasākums strādā ,ja ir Tevis iepriekš definētās paplašinātās pilnvaras un tiesības, bet tas savukārt rada citus riskus. Viens no pamatriskiem jau stadijā, kad mēģinās likumdevējs PA aplaimot ar šādu varu , būs nekavējošs tiesas process par privātīpašnieku tiesību apdalīšanu ( tiem kas dzīvokļos – tie paši kas liels elektorāts). Protams tā varas izmantošana arī būs tāda fanīga, ja nu kļūs šis PA tāds subjektīvāks, angažētāks vai kā citādi destruktīvāks un labilāks. Ja pilnvaras nebūs, nekas nekur nekustēsies tamstarpā arī mikrorajonos, jo līdzšinējais PA ir… Lasīt vairāk »
Nu, un kādi būtu konstruktīvie priekšlikumi?
Pieņemu PA statuss kā līdz šim ir OK, vismaz lai demokrātijai (PA kolēģija) ir iespēja izteikt viedokli, kas nav populārs starp lēmējiem, vārdu sakot maigi uzspiest, nevis piespiest ar varu, jo ja PA kolēģija tiks apveltīts ar Tevis definēto papildus varu , tā kļūs par vēl vienu lēmējorganizāciju ar visu no tā izrietošo, visbūtiskākais naudas un politikas bīdītājiem būs vēl viens instruments ar ko manipulēt, karojot vienam pret otru un bidot savas intereses, līdz šim tas tā nav ,jo patiesas varas jau PA nav, tikai tāds pats statuss kā mēdijiem, skaļi pateikt nepatīkamas lietas, kas savukārt kā tāds sekundārs instruments… Lasīt vairāk »
Redz, tur jau tas āķis, ka, atšķirībā no attdep un būvvaldes ierēdņiem, PA kolēģijas locekļi un pieaicinātie padomdevēji, kopā ~ 10 cilvēkiem algu no RD nesaņem, attiecīgi tie var atļauties teikt ko domā neraustoties par spiedienu un manipulāciju. Pašam PA vienmēr pastāv iespēja priekšniecībai argumentēt ar "demokrātisku" vairākuma viedokli, t.i, saglabāt iespēju pateikt "nē" kādam lobētam projektam.
PA protams algu no RD saņem, kolēģijas locekļi protams atbilstoši Tevis teiktajam ne. Brīnumi sāksies tad, kad šos 8 ( goda locekļus neminēsim, tieši tāpat kā padomniekus) aplaimos ar atbilstošu varu, Tevis proponētu subjektīvu varu, patiešām pateikt "nē", nevis kā tagad ,kad šis viedoklis ir REKOMENDĀCIJA, ar atbalstu mēdijos.Subjektīvu es domāju tādā izpratnē, kad vienkārši dos likumīgu iemeslu jebkuru pasākumu noairēt aiz estētiskiem, gaumes vai citiem nekādi nenomērojamiem instrumentiem. Tikai nestāsti , ka šādi lēmumi visi būs vieduma pilni un nekļūdīgi, jo tādi pēc definīcijas(varbūtības teorijas, utt.) nevar būt. Pie tagadējās sistēmas kļūdīties un paust subjektīvu , nepārbaudāmu, vai grūti… Lasīt vairāk »
Piekrītu, ka pilnvaru paplašināšana ir sensitīvs jautājums. Tomēr – mēs visi zinām, ka spēkā esošais attīstības plāns vietām ir sakrāsots nejēdzīgi, citur pārāk liberāli, citur konservatīvi, būvvaldei tas ir likums, ierēdnim uz subjektīvu viedokli tiesību nav, investors piedraudēdams ar tiesu darbiem mierīgi iespiež pleķī maksimumu. Ko piedāvā? – nolaistām ausīm gausties nemaz nemēģinot ietekmēt kādu no ignorances un alkatības manifestācijām? Šo gadu laikā reizēm ir izdevies demokrātisku daudzviedokļu konfrontācijas rezultātā pārliecināt investoru pameklēt kompromisa variantu, tā īsti jau tiesāties un ar spēku izcīnīt maksimālos m2 nevienam negribas. Un citas vietas kur debatēt pagaidām nav, piedevām tas notiek publiski un preses… Lasīt vairāk »
Līdz šim jau pats pieminēji , lēni bet kaut kā kārtojās tās lietas, bet izstruments ir tikai REKOMENDĒJOŠS. Līdz šim ir pasākumi ,kur ar kolēģiju izdodas izcelt piemēram maksimālu augstumu par labu maksimālam zaļumam, vai kā citādi, bet ir pasākumi , kur investors kā T-34 pāriet pāri visām rekomendācijām un ar RD svētību( varas vārdusakot) iegūst maksimālo gan augstumā, blīvumā, intensitātē( nerunāsim par tādiem sīkumiem kā konteksts) un minimumu brīvo teritoriju, un tā ir viņa izpratne par kompromisu. Jebkurā gadījumā Būvvaldei un VKPAI PA kolēģijas lēmums ir gana efektīvs instruments arī tagad, un neviens tos neved uz KNABu. Pieņemu pilnvaru… Lasīt vairāk »
personīgā atbildība nozīmē visu citu starpā arī personīgu vārdu uzvārdu zem katra pilsētvides attīstībai svarīga lēmuma. Tas nav viegli. Nekad. Dažiem pat parakstot komentārus nesanāk īsto vārdu uzlikt.
Veto – nevis kolēģu darbiem, bet pilsētas ( tātad tās iedzīvotāju) svarīgiem attistības projektiem. Ja tie ir pretrunā ar pilsētas interesēm. Un arī veto – nevis lai apstadinātu, bet pārskatītu un pardomātu, meklējot visiem pieņemamu risinājumu.
Bet pašpieteikušos grupā varat pieteikties arī Jūs. Nu nē?
Nē, kaut kā nevelk uz to veto licēju kompāniju, sejaus jau droši vien būš tās pašas un rezultāts arī,
Kaut kā kolēģu rakstu darbos stipri cauri sitās komūnisma gars: * Par slikto attīstītāju strostēšanu un tamlīdzīgu amzieri no PA puses * Par veto tiesībām * Par viedā " genseka" amatu līdz nāve mūs šķirs Pieņemu tie vīriņi un sieviņas ,kas šādus resursus kūrē- attīstītāji, nav nekādi pabakstāmie mērkaķi, kuri ļausies, pirmkārt radīt šādas nozīmes struktūru( pilnīgi pietiek VKPAI v. RD atsevišķos jūtīgos gadījumos ( piemērs SWEDu tornis)), kas spētu iebliezt bremžu pedāli grīdā un nočakarēt visus plānus. Pieņemu viņiem bija gana ar JD diplomātiju, gana uzskatāms demokrātijas instruments, kas vēl pie tam ir tikai rekomendējošs statuss. Otrkārt ja arī… Lasīt vairāk »
Piekrītu, varbūt LAS varētu ierosināt pievienot PA institūciju buvvaldei
Paldies Uģim par diskusijas uzkurināšanu. Tāpat paldies visiem, kas izteikuši viedokli, it īpaši Ventim un Andim. Vēlējos ziņu papildināt ar arhitekta izvēles konkursa žūrijas sastāvu, taču diemžēl līdz šim neesmu saņēmis atbildi no Attīstības departamenta. Taču skatos, ka Andis jau ir nosaucis uzvārdus. Ja pareizi sapratu, tad no tā saucamās arhitektu, no LAS puses tur bija Poga? Nu bet visā visumā ir skaidrs, kam pieder noteikšana. Atgādinājumam gan pievienoju rakstam LAS viedokli par Pilsētas arhitekta biroju, kas tika sagatavots pagājušajā vasarā, tad, kad biroja pastāvēšana šķita apdraudēta. Paužot personisko viedokli varu teikt, ka esmu par biroju, taču tas nedrīkst palikt/pārvērsties… Lasīt vairāk »
I want to add to Artis text that city/governmental architects as Kristiaan Borret, Peter Swinnen are elected as independant advisors for the city/state. They are not allowed to have a political alliance. Through long-term vision, in consultation with different administrations and involved external parties, they contribute towards policy preparation and execution of the architectural strategy of the a community, with the aim of helping to create a high quality architectural environment (buildings, infrastructure, landscape). It would be perfect if Riga could have an independant advisor for its city, not an executor from a certain political movement. He has to be… Lasīt vairāk »
Ārzemju profesionālis tiks atlaists jau pēc pirmajiem trīs mēnešiem, jo īsti nesapratīs ko vietējā publika no viņa vēlas. Tas ir kārtējais mīts par lielo balto lāci, kas atnāks un visu mums te pēkšņi sakārtos. Realitāte ir tāda ka Rīga ir viena kārtīga Eiropas provinces pilsēta ar apšaubāmu iespēju piesaistīt investīcijas. Lai tā nebūtu, jāsaspringst vien būs vietējiem un jāstrādā ka put vien. Nevajag mums ne Boretu, ne Farando. Vietējo, štengru puiku ( vai meitu ), ar labu laukuma pārzināšanu, spēju just zemūdens straumes, runāt pārliecinoši un saprast vietējo situāciju, tas ir vajadzīgs, lai Rīgu nesačakarētu ar 40-stāvīgiem pasākumiem. Beigsim dzīvot… Lasīt vairāk »
Ja rodas bažas par asinsriti un veselības stāvokli kopumā- akurāt tas ir brīdis, kad vajadzīgs ārsts vai vismaz- kopējs. (Nu labi- pārmērīgi straujas augšanas pubertātes laikā arī vajadzētu kādu uzraudzību, bet kurš tad tajā laikā kādam klausa) Tomer nepiekrītu, ka, ja nebūs plūsmas, nebūs nekā. OK- varbūt nebūs tā, kā tajos žurnāliņos, ko patika pirkt līdz šim; nāksies pievērsties citiem. Ir kaudzēm piemēru, kur nekādās situācijās tomēr tiek gūts rezultāts, dažreiz pat tas kļūst pasaulslavens ( kā Haime Lerners piem.) Mīts par izaugsmi kā vienīgo attīstības virzienu ir sevi izdzīvojis. Sarukšana, akupunktūra un tml. lietas prasa ne mazāk talanta un… Lasīt vairāk »
Protams iespējams strādāt arī beznaudas apstākļos, piemēram, Andrejostas radošais kvartāls. Iespējams dot padomus arhitektūrā par 1 centu u.t.t. Skaidrs, ka ar atsevišķiem izņēmumiem, neviens necer ieraudzīt šeit to pašu finansu plūsmu kā 21.gs. sākumā. Bet jābūt kaut kādai vīzijai, ko ta šeit cenšamies panākt, lai nav plāni katrā jaunā ekonomikas attīstības posmā jāpārkrāso no jauna. Kā panākt to lai , piemēram, Da Vinci būvbedres vietā 10 gadu garumā neslietos pusdemontēts celtnis vai Z-torņu būvniecība pēc kārtējās būvekspertīzes tiktu atkal apturēta? Haimi Lerneru vajadzētu iesūtīt vienā AS pieminētajā mikrorajonā, lai pārbaudītu viņa īstās radošuma spējas. Varbūt tāda ir nākošā PAB misija… Lasīt vairāk »
Raksts papildināts ar atlases konkursa darba grupas sastāvu – vairāk skat. rakstā
Jaunākie censoņi varbūt neatceras eleganto "rekonstruētā" rātsnama tapšanas vēsturi. Pirms gandrīz 10 gadiem, kad cunftes pārstāvji mēģināja iebilst pret īpatnējā veidojuma [konkursa rezultāti nevienu neapmierināja] sasteigto bīdīšanu būvdarbu uzsākšanas virzienā, uz VKPAI telpās sarīkotu apspriedi par iespējamajiem alternatīviem variantiem un priekšlikumiem, tika atnests RD vadības [ja nemaldos A.Bērziņa] parakstīts jaunā rātsnama fasādes rasējums ar komentāru – būs šādi un jūs te varat muti pa lieko nedzesēt. Toreizējai būvvaldes vadītājai lieki necermonējoties lika saprast – vai nu saskaņo būvdarbu uzsākšanu [pat bez izstrādāta tehniskā projekta], vai raksti atlūgumu. Iemesls vienkāršs – toreizējam RD sasaukumam bija jāpaspēj "apgūt" finansējums pirms nākamajām vēlēšanām,… Lasīt vairāk »
Katrai pilsētai ir vadītājs, likumīgi ievēlēts uz noteiktu laiku. Viņa uzdevums ir noteikt pilsētas attīstības prioritātes. Tā ir viņa un domes atbildība. Tā nosaka tuvākos un tālākos mērķus attīstībai. Teiksim tuvāko divu gadu laikā risināt jautājumus par mikrorajoniem, infrastruktūru, likumdošanu, fasāžu siltināšanas principiem utt. Ilgtermiņā piemēram, par apbūves iespējam gar ūdeņiem vai par rūpniecisko zonu attīstību, utt. Elementāri it kā. Tātad viņš izrauga sev profesionāļu komandu, kas viņam var un spēj palīdzēt. Un kas vēl svarīgāk domes vadītājam ir jāstāv kā mūrim aiz profesināļa muguras, jāaizstāv un jāieklausās viņa viedoklī. Atkal vienkārši it kā. Tas viss darbojas, ja cilvēki ir… Lasīt vairāk »
Šī top-down dogma ir morāli un tehniski novecojusi un neatbilst šī gadsimta problēmām.
Pastāsti lūdzu kāda dogma atbilst šī gadsimta problēmām?
Jautājums nekorekts, bet to varētu nosaukt par "kritisko integrālismu."
un kā Tev palīdzēja, kad RD arhitekts teica ko trešo?
Vai kads zina kada ir atshkiriba starp pilsetas attistibas departamentu un pilsetas arhitektu biroju? Varbut var apvienot?
piekritu apf dekānam- reklamēt Rīgas pilsētu ir citu institūciju pienākumi
Atzīsimies – pārsvarā gaidām mesiju, kas atrisinās visas samilzušās Rīgas problēmas. Tam jābūt cilvēkam ar ērgļa skatienu, lai pamanītu vājo arhitektūru, mierīgam kā zilonim, kad hiēnsuņi lēkā apkārt un cēlam kā lauva, lai ārvalstu partneri no Kataras saprot Latvijas spēku. Tādu īpašību apveltītu cilvēku nav daudz, bet daži ir, piemēram AS vai VS. Protams šāds amats prasa uzupurēšanos un atteikšanos no sava ego un sevis veltīšanu sabiedrības interesēm ar paredzamu iznākumu – gluži kā JD gadījumā. Varbūt amata termiņam jābūt determinētam – 3 gadi ir maksimāls laiks, ko viena spēcīga radoša personība var izturēt šādā vidē. Katrā ziņā veiksmi un… Lasīt vairāk »
Man ar liekas Ausma Skujina un Vilnis Strams butu izcili kandidāti!
2x dislike laikam no AS un VS
AS -SKUJINĀ VAI SĪLIS, VS – ŠTRAMS VAI SARMA… totalizators turpinās
arnold schwarzenegger
Vēl viena institūcija, kas subjektīvi čakarēs projektus. Kam tāda vajadzīga- vispirms būvvalde 15 darba dienas, tad Pilsētas arhitekta kolēģija, vismz 1.5 mēneši, tad Dambja dambis, atkal mēnesis, rezultātā projektējam 1 mēnesi, jo jāskaņo vismaz 3. Un tad vēl tās visas gudrības, kas tur nāk ārā, un pamēģini to subjektīvismu neievērtet. Nu visi muldētāji, un neatzītie ģēniji varēs atkal ar RD lēmumu pakaļā turpināt iesākto. Lai kāds pasaka, kāpēc viss, ko projektē LV ir slikts un tik ļoti uzraugāms, bet tie paši projektētāji, aizbraucot citur pasaiulē, var , prot un tiek atzīti. Laikam būs jāsāk rakstīt franču vai angļu, vismaz J.D… Lasīt vairāk »
Pēc ilgāka laika ieskatoties A4D, drusku pārsteidz: Godātie un cienījamās! Vai man vienīgajam šķiet savādi, ka NEKUR līdz šim neizskan uzdevumu un prasību formulējums šim pietiekami nozīmīgajam postenim? Pat A4D komentāros svarīgākas šķiet iespējamās personālijas, nevis- kam šis mesiāniskais postenis vispār vajadzīgs un ko tieši no tā gribētu (vai negribētu) sagaidīt. Jo, atļaujos minēt, ka sagaidīt gribētu kaut ko vairāk par MS Office un divu (nenosauktu) svešvalodu pārvaldīšanu. (Nez, vai, piemēram, mandarīns un suahili būtu labas diezgan?) Cik var saprast, tad arī pasūtītājam/darba devējam tas galīgi nav skaidrs, jo kā kritērijs izvēlei minēta pretendenta paša sastādīta 5 gadu programma. Kādi… Lasīt vairāk »
Pilnībā piekrītu, bet tajā LAS jau AS, VS utie pārējie ir tā kā priekšā un to jauno amatu jau laikam gribās, ka vai nu. l, pec diezgan bezjēdzīgi pavadītiem 4 gadiem šim LAS Padomes sasaukumam, formulējot Pilsētas arhitekta institūcijas mērķus un uzdevumus, būtu reāla iespēja darīt ko nozarei vērtīgu.
Piekritu. Meginaju jau ieprieksh uzdot sho jautajumu. Vai neshkiet ka mums jau ir parak daudz uzraugosho instituciju. Pilseta un valsts ir aplipusi ar birokratiskam institucijam, to visu uztur nodoklu maksataji, bet tas nodoklu slogs bremze pilsetas attistibu, buvniecibu un projekteshanas nozari. Varbut tai vieta lai veidotu kadus jaunus postenjus, mes varetu racionalizet esoshas institucijas. Godigi sakot es neredzu nekadu starpibu starp attistibas departamentu un pilsetas arhitektu, (tai skaita buvvaldi, VKPAI, utt) to visu varetu apvienot viena organizacija, tas varetu stipri vienkarshot projektu izskatiashanas proceduru, un arhitektiem bus vairak laika nodarboties ar projekteshanu, nevis ar dazhadu atljauju saskanjoshanu.
1. MĒRĶI Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pilsētas arhitekta birojs” (turpmāk tekstā – Rīgas pilsētas arhitekta birojs) mērķi ir sekmēt līdzsvarotu un ilgstpējīgu Rīgas pilsētvides attīstību, uzlabojot pašvaldības darbu arhitektūras kvalitātes pārraudzībā – pilnveidojot pārvaldes instrumentu kopumu un uzturot pastāvīgu, atklātu, savlaicīgu, plašu, profesionālu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgām iecerēm un projektiem, kā arī iepazīstināt citu valstu un pilsētu sabiedrību ar labākajiem Latvijas arhitektūras prakses piemēriem. ________________________________ Šis ir PGA biroja mērķis, kas man vismaz šķiet visnotaļ pamatots un pilsētai nepieciešams, kaut vai salīdzinājumā ar tām Eiropas pilsētām, kur cik man zināms šāds birojs veiksmīgi pilda līdzīgas funkcijas. PGA mājas lapā var… Lasīt vairāk »
Domāju ,ka Tavs priekšlikums ir stipri loģisks, jo dažreiz lielās likumsakarības ir redzamākas vērotājam no ārpuses, kā "insaiderim", tikai pieņemu Tavs viedoklis nebūs stipri atbalstīts ne no PGA darbadevāja puses RD , jo insaideris ir izsaideris ar savām vietējām interesītēm , vajadzībiņām utt., ne arī no cunftes , jo šādā versijā taču nozīmē, ka LV vide nespēj akumulēt šāda līmeņa personu.
Renār, es piekrītu un neloloju lielas cerības uz esošo RD un baumu līmenī esmu dzirdējis, ka "varonis" jau esot atrasts, bet nu baumas paliek tikai baumas. Bet, pirmkārt, es neesmu vienīgais kas tā uzskata, zinu arī dažus LAS biedrus, kas domā līdzīgi. Otrkārt, es (un ne tikai) kā reiz arī šeit redzu LAS lomu, lai uzrunātu šādu ārvalstu speciālistu un viņu atbalstītu, tad RD būtu vnk spiesta ieklausīties un uzņemties atbildību. Nepiekritīšu Tavai domai, ka šādi it kā tiktu aizskarta vietējās cunftes pašlepnums, jo vairumam arhitektu jau ir svarīga pilsētas izaugsme un kā jau minēju, Rīga nebūtu vienīgā pilsēta, kur… Lasīt vairāk »
Pieņemu, arī pēc baumām, ka atrastais ir kāda liela LV arh. biroja līdzīpašnieks, vismaz pasākumam tuvu stāvošas personas dikti uzteica, kā labu kandidātu?
Es šeit nedomāju ,ka objektīvi kāds apšauba vietējās cunftes rīcībspējas, bet gan vairāk kā daļa cunftes publikas to vērtēs ( atklāti vai mājās pie virtuves galda , tas ir atkal cits stāsts), to jau diezgan labi nodemonstrē Miķelis šeit ,domapmaiņā.
Kaugura kungam pilnīga taisnība, tikai baidos , ka pasākumam – demokrātija viedokļu, uzdevumu un mērķu formulēšanā, var sanākt draņķīgi rezultāti: Tiek sasviests lērums mērķu, kuri viens otru izlēdz, vai labākā gadījumā bremzē, tā rezultātā tāda vērbāla gaisa tricināšana vien sanāks, kā tajā Krilova fabulā:"Лебедь, Щука и Рак". Pat ja izdodās noformulēt šo fantastisko rezultātu: mērķi, stratēģija, taktika, pieņemu realizētājs – konkursa uzvarētājs, RGA ir tikai cilvēks ar savām vājībām , interesēm, ambīcijām, nepieciešamībām, saduroties ar šādu ( pat ja arh. sabiedrībai izdodas labi noformulēt mērķus) diktātu sānāks, tikai pavārgs kompromiss (es protams neierēķinu vēl tiešās RGA darba devēja RD intereses… Lasīt vairāk »
Apsveicu pilsētas vadību ar visnotaļ drosmīgu un pareizo soli, kuru tā beidzot ir spērusi ( labāk vēlāk, nekā nekad). Cerams starp kolēģiem-arhitektiem būs daudz kompetentu, atbildīgu, pašaizliedzīgu un savu pilsētu mīlošu speciālistu, kuri pieteiksies darīt šo grūto, bet pilsētai ļoti vajadzīgo darbu! Gaidu rezultātus ar nepacietību!
Nav jau gluži tā, ka PA darbības lauks nebūtu aprakstīts, arī LAS iespēju robežās turējās pretim politiķu untumiem, RD vadībai tika iesniegti gan formulēti PA uzdevumi, gan mērķi. Pamatideja ir sekojoša – pilsētas vadība mainās ik pa 4 gadiem [vēlēšanas] un pēc saviem ieskatiem brīvi manipulē ar izpildinstitūcijām, tai skaitā attīstības departamentu un tā vadību [vai maz zināt kas ir jaunais Attdep vadītājs?], savukārt pilsētas attīstībai ["ilgtspējīgai"] vajadzētu būt secīgai un konsekventai ar daudz garāku "laika soli", tāpēc politisko vadību konsultē Pilsētas arhitekts ideālā gadījumā uzņemoties PERSONĪGU atbildību ndesmit gadu garumā. Skaidrs, ka personālijas jautājums ir būtisks, jo politiķiem bieži… Lasīt vairāk »
http://www.rdp…hitect_concept/
Labākā PA kandidāta izvēle lielā mērā būs atkarīga no pilsētas attīstības komisijas locekļiem… [demokrātiski ievēlēti rīdzinieki + LAS un attdep pārstāvji].
Lēmēju priekšsēdis būs Jerušenko, vietnieks Cinis, darba grupā Zaļetājevs, Ameriks, Frolovs, Gluhovs, Jaunups, Jermoloviča, Krūmiņš, Nikolājevs, Pavlovs, Petrovs, Pulks, Stalts, Timma, Vahers, Zandbergs, Bula, Jansons, Liepiņš, Purmale, Stūrniece…
Divas lietas Jūsu garajā aprakstā nav saprotamas, ko nozīmē PERSONĪGA PA ATBILDĪBA, -tātad nekāda? vai kā tā varētu izpausties?
Un vienkārši krimināls liekas apgalvojums, ka atkal kāda neliela, pašpieteikušos viedo grupa varētu uzlikt kādus veto citu kolēgu darbiem. !!!
Personīga atbildība nozīmē ar savu vārdu un uzvārdu, publisko reputāciju un interneta ķengu bojātu veselības stāvokli uz visu PA karjeras laiku [vēlams vismaz 10g] un atlikušo mūžu atbildēt tautas un kolēģu priekšā par pieņemtajiem lēmumiem. Lai nesanāk kā ar Dienvidu tiltu – Ušaks rāda uz Birku, Birks uz Bojāru utt. Hroniskiem anonīmiķiem tas tiešām varētu būt nesaprotams jēdziens..
Gribetos precizet – par kadiem lemumiem PA uznjemsies atbildibu?
Dienvidu tilts un infrastrukturas attistibas virzieni ir attistibas departamenta darbibas lauks, bet lemums ir politisks, tatad ari pilsetas katra mera atbildiba. Savukart par parastiem buvniecibas projektiem atbildiba gulstas uz katra arhitekta pleciem. Es neticu ka valstij vai pilsetai janes atbildiba par privatu attistitaju un arhitektu darbibu. Pilsetai ir janodroshina skaidri noteikumi pec kuriem pilseta var efektivi attistities un janodroshina, lai projekti un buvnieciba atbilst shiem noteikumiem. To jau dara buvvalde.
“Pilsētai ir jānodrošina”…. skaidrs, ka teorētiski “ir”, bet praktiski ir bardaks. Piemēram, tikai viena no aktualitātēm = atjaunotās pirmskara īpašumtiesības + jaunizveidotie zemesgabali ap padomju daudzdzīvokļu ēkām + neatrisinātie likumdošanas jautājumi ir noveduši pie “veto” jebkādai iespējai radīt civilizētu vidi visos mikrorajonos. Bezspēcīgi ir visi, gan mašīnu piegāzto koppagalmu iedzīvotāji, gan potenciālie attīstītāji, gan plānotāji. Tomēr dzīve nav apstājusies, kaut kas turpina notikt, investoriem ir valsts garantētas tiesības būvēt, uzbūvēt ievērojot esošo likumdošanu neko jēdzīgu nav iespējams [to redz un atzīst visas iesaistītās puses] lai to putru izstrēbtu ir vajadzīga starpdisciplināra iniciatīva, kuras rezultāti ir grūti prognozējami – var būt… Lasīt vairāk »
Kengraga bilde. Tas pats arī citos mikrorajonos.
Par tiem mikrorajoniem,denacionalizētajiem īpašumiem un jaunveidotajiem īpašumiem un cilvēku kas uzņemas atbildību ,viss jau pareizi, bet pasākums strādā ,ja ir Tevis iepriekš definētās paplašinātās pilnvaras un tiesības, bet tas savukārt rada citus riskus. Viens no pamatriskiem jau stadijā, kad mēģinās likumdevējs PA aplaimot ar šādu varu , būs nekavējošs tiesas process par privātīpašnieku tiesību apdalīšanu ( tiem kas dzīvokļos – tie paši kas liels elektorāts). Protams tā varas izmantošana arī būs tāda fanīga, ja nu kļūs šis PA tāds subjektīvāks, angažētāks vai kā citādi destruktīvāks un labilāks. Ja pilnvaras nebūs, nekas nekur nekustēsies tamstarpā arī mikrorajonos, jo līdzšinējais PA ir… Lasīt vairāk »
Nu, un kādi būtu konstruktīvie priekšlikumi?
Pieņemu PA statuss kā līdz šim ir OK, vismaz lai demokrātijai (PA kolēģija) ir iespēja izteikt viedokli, kas nav populārs starp lēmējiem, vārdu sakot maigi uzspiest, nevis piespiest ar varu, jo ja PA kolēģija tiks apveltīts ar Tevis definēto papildus varu , tā kļūs par vēl vienu lēmējorganizāciju ar visu no tā izrietošo, visbūtiskākais naudas un politikas bīdītājiem būs vēl viens instruments ar ko manipulēt, karojot vienam pret otru un bidot savas intereses, līdz šim tas tā nav ,jo patiesas varas jau PA nav, tikai tāds pats statuss kā mēdijiem, skaļi pateikt nepatīkamas lietas, kas savukārt kā tāds sekundārs instruments… Lasīt vairāk »
Redz, tur jau tas āķis, ka, atšķirībā no attdep un būvvaldes ierēdņiem, PA kolēģijas locekļi un pieaicinātie padomdevēji, kopā ~ 10 cilvēkiem algu no RD nesaņem, attiecīgi tie var atļauties teikt ko domā neraustoties par spiedienu un manipulāciju. Pašam PA vienmēr pastāv iespēja priekšniecībai argumentēt ar "demokrātisku" vairākuma viedokli, t.i, saglabāt iespēju pateikt "nē" kādam lobētam projektam.
PA protams algu no RD saņem, kolēģijas locekļi protams atbilstoši Tevis teiktajam ne. Brīnumi sāksies tad, kad šos 8 ( goda locekļus neminēsim, tieši tāpat kā padomniekus) aplaimos ar atbilstošu varu, Tevis proponētu subjektīvu varu, patiešām pateikt "nē", nevis kā tagad ,kad šis viedoklis ir REKOMENDĀCIJA, ar atbalstu mēdijos.Subjektīvu es domāju tādā izpratnē, kad vienkārši dos likumīgu iemeslu jebkuru pasākumu noairēt aiz estētiskiem, gaumes vai citiem nekādi nenomērojamiem instrumentiem. Tikai nestāsti , ka šādi lēmumi visi būs vieduma pilni un nekļūdīgi, jo tādi pēc definīcijas(varbūtības teorijas, utt.) nevar būt. Pie tagadējās sistēmas kļūdīties un paust subjektīvu , nepārbaudāmu, vai grūti… Lasīt vairāk »
Piekrītu, ka pilnvaru paplašināšana ir sensitīvs jautājums. Tomēr – mēs visi zinām, ka spēkā esošais attīstības plāns vietām ir sakrāsots nejēdzīgi, citur pārāk liberāli, citur konservatīvi, būvvaldei tas ir likums, ierēdnim uz subjektīvu viedokli tiesību nav, investors piedraudēdams ar tiesu darbiem mierīgi iespiež pleķī maksimumu. Ko piedāvā? – nolaistām ausīm gausties nemaz nemēģinot ietekmēt kādu no ignorances un alkatības manifestācijām? Šo gadu laikā reizēm ir izdevies demokrātisku daudzviedokļu konfrontācijas rezultātā pārliecināt investoru pameklēt kompromisa variantu, tā īsti jau tiesāties un ar spēku izcīnīt maksimālos m2 nevienam negribas. Un citas vietas kur debatēt pagaidām nav, piedevām tas notiek publiski un preses… Lasīt vairāk »
Līdz šim jau pats pieminēji , lēni bet kaut kā kārtojās tās lietas, bet izstruments ir tikai REKOMENDĒJOŠS. Līdz šim ir pasākumi ,kur ar kolēģiju izdodas izcelt piemēram maksimālu augstumu par labu maksimālam zaļumam, vai kā citādi, bet ir pasākumi , kur investors kā T-34 pāriet pāri visām rekomendācijām un ar RD svētību( varas vārdusakot) iegūst maksimālo gan augstumā, blīvumā, intensitātē( nerunāsim par tādiem sīkumiem kā konteksts) un minimumu brīvo teritoriju, un tā ir viņa izpratne par kompromisu. Jebkurā gadījumā Būvvaldei un VKPAI PA kolēģijas lēmums ir gana efektīvs instruments arī tagad, un neviens tos neved uz KNABu. Pieņemu pilnvaru… Lasīt vairāk »
Nais! Ticu, ka Tu un Andris, un gan jau kāds vēl no sirds vēlaties un pat darat, lai ir kā labāk. Visu cieņu. Nošokēja portāla inertums un aprobežotība- sākotnējie (un ne tikai) komenti tikai par to, kurš tad būs un par cik vai arī kā atkal apgriezīs spārnus mazajiem ģēnijiem un kā to vajadzētu nepieļaut. Vai vismaz par to papukstēt. Protams, izlasīju PGA biroja mājlapu utt. Var jau pieņemt, ka ar tur diezgan formāli definētajiem rāmjiem pietiek. Taču, lielā mērā šī struktūra bija veidojusies tieši Jānim un ap viņa personības kvalitātēm, no kurām diplomātijas spējas ir teju vai visapskaužamākās. Lai… Lasīt vairāk »
ak liekas, ka pārējie bez Sīļā un Kronberga mazie neatzītie ģēniji, nu ko, tad tā arī turpināt,
Vai PA desmit gadu garumā nepārvērstos par tādu archBrežņevu ar iespēju apturēt jebkuru objektu? Interesanti, kā tāds PA biroja darbs organizēts citās ES valstīs, varbūt kāds varētu forumu apgaismot. Vai iespēja Kolēģijai apturēt kāda projekta virzību nenonāks pretrunā ar Vispārējiem būvnoteikumiem un šobrīd pārstrādāto Būvniecības likumu, kuros akcents likts uz saskaņošanas laiku saīsināšanu un saskaņošanas procedūru vienkāršošanu? Šeit juristi varētu saberzēt savas mazās alkatīgās rociņas un tiesāties gadiem ilgi gan ar PAB, gan Rīgas Domi. Diez vai kāds Rīgas Domē šādu arhitektu vertikālas varas struktūru spēs ilgi izturēt? Cik daudzi no komisijas, kuras lems par PA ir profesionāli arhitekti un… Lasīt vairāk »
Politiķu zelta laiki bija tai laika posmā, kad PA postenis bija likvidēts un Bojāra padomnieks [politiskās kases turētājs] iecēla Štramu par dārznieku. Tai laikā arī par taisnīgu un godīgu samaksu investori varēja piedalīties nekontrolētā attīstības plāna izkrāsošanā augstceltnēm un aizbūvētiem iekšpagalmiem draudzīgos toņos. PA institūcijas ieviešana bija salīdzinoši liels panākums. Raibais plāns, kā zināms, ir spēkā esošs un pilns ar nejēdzībām, kuras labot var tikai ar nepaceļamiem plāna grozījumiem. Ar starpdisciplināras institūcijas palīdzību aktuālie attīstības priekšlikumi vismaz kaut kā tiek risināti, jo attdep nav “projektējoša” organizācija, kas ir spējīga sagatavot ideālu matricu visiem deķa caurumiem, vismaz šajā pārejas un juku… Lasīt vairāk »
Piekrītu par PA institūciju, kā stabilizējošu faktoru attīstītāju vēlmju un ieceru ierobežošanai, šaubas ir par puslīdz normāliem vides kvalitātes standartiem,- ja to kādā kaut cik taustāmā veidā nodefinē, tad OK, un droši vien pašiem Kolēģijas darbiniekiem tas būtu labāk ikdienas darbā un neizraisītu kolīzijas, iebildumus un komentārus no kolēģu puses. Attīstītājiem parasti galvā ir maksimālie cipari un viņu lielākais draugs parasti ir kalkulators ( vēlams ar 12 cipariem rindā ). Arhitekts parasti ir tikai instruments caur kuru šie cipari tiek realizēti, tādēļ jau bieži vien tāds rezultāts par kuru rodas šaubas. Varbūt, ka PA darbs ir tieši vairāk ar attīstītājiem… Lasīt vairāk »
Varbut cinja ar "nekontroletu attistibu par attiecigu samaksu" vajag iesastit KNAB nevis PA. Ta vairs nav arhitektoniska problema, bet kautkas pilnigi cits.
Un vel, ja ir skaidri defineti noteikumi, un pilsetas lemums ir pretruna, tad to var apstridet tiesa (ar pienjemumu ja tas notiek tiesiska valsti).
Laikam sen neesi Rīgā bijis. Knabs dažiem aproces uzlika, bet iespējams jau to izdarīt smalkāk, piem RD politikānis kā tiešais darbadevējs kādai X departamenta amatpersonai liek noprast, ka dažadu lēmumu pieņemšana vai nepieņemšana var maksāt darba vietu, iemeslu atlaist piemeklēt var vienmēr. Un "skaidri spēles noteikumi" ir pilsētās ar ilgstošu plānošanas, likumdošanas un pilsētbūvniecības tradīciju nevis sociālekonomisku kūleni apmetušajās exPSRS.
personīgā atbildība nozīmē visu citu starpā arī personīgu vārdu uzvārdu zem katra pilsētvides attīstībai svarīga lēmuma. Tas nav viegli. Nekad. Dažiem pat parakstot komentārus nesanāk īsto vārdu uzlikt.
Veto – nevis kolēģu darbiem, bet pilsētas ( tātad tās iedzīvotāju) svarīgiem attistības projektiem. Ja tie ir pretrunā ar pilsētas interesēm. Un arī veto – nevis lai apstadinātu, bet pārskatītu un pardomātu, meklējot visiem pieņemamu risinājumu.
Bet pašpieteikušos grupā varat pieteikties arī Jūs. Nu nē?
Nē, kaut kā nevelk uz to veto licēju kompāniju, sejaus jau droši vien būš tās pašas un rezultāts arī,
Kaut kā kolēģu rakstu darbos stipri cauri sitās komūnisma gars: * Par slikto attīstītāju strostēšanu un tamlīdzīgu amzieri no PA puses * Par veto tiesībām * Par viedā " genseka" amatu līdz nāve mūs šķirs Pieņemu tie vīriņi un sieviņas ,kas šādus resursus kūrē- attīstītāji, nav nekādi pabakstāmie mērkaķi, kuri ļausies, pirmkārt radīt šādas nozīmes struktūru( pilnīgi pietiek VKPAI v. RD atsevišķos jūtīgos gadījumos ( piemērs SWEDu tornis)), kas spētu iebliezt bremžu pedāli grīdā un nočakarēt visus plānus. Pieņemu viņiem bija gana ar JD diplomātiju, gana uzskatāms demokrātijas instruments, kas vēl pie tam ir tikai rekomendējošs statuss. Otrkārt ja arī… Lasīt vairāk »
Piekrītu, varbūt LAS varētu ierosināt pievienot PA institūciju buvvaldei
Paldies Uģim par diskusijas uzkurināšanu. Tāpat paldies visiem, kas izteikuši viedokli, it īpaši Ventim un Andim. Vēlējos ziņu papildināt ar arhitekta izvēles konkursa žūrijas sastāvu, taču diemžēl līdz šim neesmu saņēmis atbildi no Attīstības departamenta. Taču skatos, ka Andis jau ir nosaucis uzvārdus. Ja pareizi sapratu, tad no tā saucamās arhitektu, no LAS puses tur bija Poga? Nu bet visā visumā ir skaidrs, kam pieder noteikšana. Atgādinājumam gan pievienoju rakstam LAS viedokli par Pilsētas arhitekta biroju, kas tika sagatavots pagājušajā vasarā, tad, kad biroja pastāvēšana šķita apdraudēta. Paužot personisko viedokli varu teikt, ka esmu par biroju, taču tas nedrīkst palikt/pārvērsties… Lasīt vairāk »
I want to add to Artis text that city/governmental architects as Kristiaan Borret, Peter Swinnen are elected as independant advisors for the city/state. They are not allowed to have a political alliance. Through long-term vision, in consultation with different administrations and involved external parties, they contribute towards policy preparation and execution of the architectural strategy of the a community, with the aim of helping to create a high quality architectural environment (buildings, infrastructure, landscape). It would be perfect if Riga could have an independant advisor for its city, not an executor from a certain political movement. He has to be… Lasīt vairāk »
Ārzemju profesionālis tiks atlaists jau pēc pirmajiem trīs mēnešiem, jo īsti nesapratīs ko vietējā publika no viņa vēlas. Tas ir kārtējais mīts par lielo balto lāci, kas atnāks un visu mums te pēkšņi sakārtos. Realitāte ir tāda ka Rīga ir viena kārtīga Eiropas provinces pilsēta ar apšaubāmu iespēju piesaistīt investīcijas. Lai tā nebūtu, jāsaspringst vien būs vietējiem un jāstrādā ka put vien. Nevajag mums ne Boretu, ne Farando. Vietējo, štengru puiku ( vai meitu ), ar labu laukuma pārzināšanu, spēju just zemūdens straumes, runāt pārliecinoši un saprast vietējo situāciju, tas ir vajadzīgs, lai Rīgu nesačakarētu ar 40-stāvīgiem pasākumiem. Beigsim dzīvot… Lasīt vairāk »
Ja rodas bažas par asinsriti un veselības stāvokli kopumā- akurāt tas ir brīdis, kad vajadzīgs ārsts vai vismaz- kopējs. (Nu labi- pārmērīgi straujas augšanas pubertātes laikā arī vajadzētu kādu uzraudzību, bet kurš tad tajā laikā kādam klausa) Tomer nepiekrītu, ka, ja nebūs plūsmas, nebūs nekā. OK- varbūt nebūs tā, kā tajos žurnāliņos, ko patika pirkt līdz šim; nāksies pievērsties citiem. Ir kaudzēm piemēru, kur nekādās situācijās tomēr tiek gūts rezultāts, dažreiz pat tas kļūst pasaulslavens ( kā Haime Lerners piem.) Mīts par izaugsmi kā vienīgo attīstības virzienu ir sevi izdzīvojis. Sarukšana, akupunktūra un tml. lietas prasa ne mazāk talanta un… Lasīt vairāk »
Protams iespējams strādāt arī beznaudas apstākļos, piemēram, Andrejostas radošais kvartāls. Iespējams dot padomus arhitektūrā par 1 centu u.t.t. Skaidrs, ka ar atsevišķiem izņēmumiem, neviens necer ieraudzīt šeit to pašu finansu plūsmu kā 21.gs. sākumā. Bet jābūt kaut kādai vīzijai, ko ta šeit cenšamies panākt, lai nav plāni katrā jaunā ekonomikas attīstības posmā jāpārkrāso no jauna. Kā panākt to lai , piemēram, Da Vinci būvbedres vietā 10 gadu garumā neslietos pusdemontēts celtnis vai Z-torņu būvniecība pēc kārtējās būvekspertīzes tiktu atkal apturēta? Haimi Lerneru vajadzētu iesūtīt vienā AS pieminētajā mikrorajonā, lai pārbaudītu viņa īstās radošuma spējas. Varbūt tāda ir nākošā PAB misija… Lasīt vairāk »
Raksts papildināts ar atlases konkursa darba grupas sastāvu – vairāk skat. rakstā
Jaunākie censoņi varbūt neatceras eleganto "rekonstruētā" rātsnama tapšanas vēsturi. Pirms gandrīz 10 gadiem, kad cunftes pārstāvji mēģināja iebilst pret īpatnējā veidojuma [konkursa rezultāti nevienu neapmierināja] sasteigto bīdīšanu būvdarbu uzsākšanas virzienā, uz VKPAI telpās sarīkotu apspriedi par iespējamajiem alternatīviem variantiem un priekšlikumiem, tika atnests RD vadības [ja nemaldos A.Bērziņa] parakstīts jaunā rātsnama fasādes rasējums ar komentāru – būs šādi un jūs te varat muti pa lieko nedzesēt. Toreizējai būvvaldes vadītājai lieki necermonējoties lika saprast – vai nu saskaņo būvdarbu uzsākšanu [pat bez izstrādāta tehniskā projekta], vai raksti atlūgumu. Iemesls vienkāršs – toreizējam RD sasaukumam bija jāpaspēj "apgūt" finansējums pirms nākamajām vēlēšanām,… Lasīt vairāk »
Katrai pilsētai ir vadītājs, likumīgi ievēlēts uz noteiktu laiku. Viņa uzdevums ir noteikt pilsētas attīstības prioritātes. Tā ir viņa un domes atbildība. Tā nosaka tuvākos un tālākos mērķus attīstībai. Teiksim tuvāko divu gadu laikā risināt jautājumus par mikrorajoniem, infrastruktūru, likumdošanu, fasāžu siltināšanas principiem utt. Ilgtermiņā piemēram, par apbūves iespējam gar ūdeņiem vai par rūpniecisko zonu attīstību, utt. Elementāri it kā. Tātad viņš izrauga sev profesionāļu komandu, kas viņam var un spēj palīdzēt. Un kas vēl svarīgāk domes vadītājam ir jāstāv kā mūrim aiz profesināļa muguras, jāaizstāv un jāieklausās viņa viedoklī. Atkal vienkārši it kā. Tas viss darbojas, ja cilvēki ir… Lasīt vairāk »
un kā Tev palīdzēja, kad RD arhitekts teica ko trešo?
Šī top-down dogma ir morāli un tehniski novecojusi un neatbilst šī gadsimta problēmām.
Pastāsti lūdzu kāda dogma atbilst šī gadsimta problēmām?
Jautājums nekorekts, bet to varētu nosaukt par "kritisko integrālismu."