Izstāde Process. Kā rodas laba arhitektūra?

ir vērts aiziet

Jautājiens Orgkomitejai, LV raksturīgā subjektīvisma manierē, atceroties Pārtikas Veterinārais Dienests čakarējumu( nācās pat ar roku aizkrāsot etiķetes uzrakstus) piena produktu ražotnei "Daugava", par tēmu " piena produkti BEZ PIEDEVĀM". Ja mūsu tirgus segmentā būtu kāda līdzīga organizācija, tad tieši tāpat varētu ieklupt skaustā orgkomitejai.

Kas ir labā arhitektūra?Vai pārstāvētie ir labās arhitektūras radītāji?Tādā gadījumā kā rodas sliktā arhitektūra? Un kas ir sliktās arhitektūras radītāji?

Pēc būtības termins LABS,pats par sevi definē savu pretmetu SLIKTS.

Respektīvi ,vai nav mazliet tendenciozi manipulēt ar terminiem labs, slikts utt., tieši tāpat kā termins GAISMA (gaišs, balts utt.) to pat neizsakot definē TUMSU. Respektīvi vai bija daiļi definēt šādu kontrastainu apzīmējumu nelielai daļai arhitektu un to darbiem?

Piemēram termins mūsdienu laikmetīgā arhitektūra ir daudz korektāks.

Un jautājums kā rodas arhitektūra? bez termina LABA arī būtu daudz korektāks.

Bet tas tā norakstīsim uz manu personisko ieinteresētību un hronisko negatīvismu (;->).

LABS ir privāts vērtējums tāpat kā gaume. Ar objektīviem apskatiem jau nodarbojas citi mēdiji.

Nākošais uzvedinošie jautājumi:

1. Cik sapratu ,ka jumtorganizācija ir Arhitektūras veicināšanas fonds, un grāmatas izdošanu finansējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Valsts Kultūrkapitāla fonds,kā arī akciju sabiedrība Kolonna. Bez kolonnas vai ir kāda privāta struktūra, kurai ir tiesības uz privātu vērtējumumu?

2. Vai komentāra otrā daļa apliecina ,ka Sabiedriskajai Organizācijai AVF un valsts struktūrām RDPAD un VKF ir tiesības būt subjektīvām. Respektīvi dalīt sabiedrību gaišajos-labajos spēkos un pārējos (loģiski ēnas un tumsas spēkos-sliktajos un vienaldzīgajos) ;->.

3. Kuriem mēdijiem ar to jānodarbojas ar Objektīviem apskatiem? Līdz šim AVF caur savu inf.avotu www.a4d.lv pauda viedokli par objektivitāti kaut kādu alternatīvu LAS inf.lapai, varbūt esmu ko pārpratis?

nav īstie jautājumi! sorry, bet nav!

Watam: Nemīlēsi sevi citi tevi nemīlēs...

1. Katram ir tiesības uz viedokli un arī atbildība par tā paušanu vai nepaušanu.

2. ārkārtīgi smieklīgs jautājums.

3. Ja jau Tevi neviens vēl nav izbanojis, tad varētu pieņemt, ka a4d.lv tomēr ir objektīvs mēdijs.

dēļ šitādiem WATa txtiem ar katrā žurnālā ieraxta, ka autoru viedoklis ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli un ka mikroviļņu krāsnis nav paredzētas sīko mājdzīvnieku žāvēšanai :)

hm ... portretintervijas cienīga pjērle, bet ne par tēmu ...

Nu ,ja tā tad uz priekšu!

1. Publiski tiek pausts viedoklis, aiz kura nostājas AVF (nemēģināšu iedziļināties struktūrā, bet cik saprotu tomēr pauž PUBLISKU viedokli nevis PERSONISKU), it sevišķi ja tendē pasākums uz aktīvās arh. vides informācijas paudēju. Tā, ka man pašam, iespējams ,Jūsu viedoklis ir nu kā lai to pasaka, bet ja tomēr šis viedoklis izriet no AVF es sāku satraukties.

2. Es nesaprotu smieklīguma iemeslus? Varbūt tuvāk, lai nesanāk kā skolas laika kr.val skolotājas tekstā:"smeh bez pričini priznak duračini".

Tas ,kā Jūs un Jūsu kolēgas startējat ar saviem viedokļiem , kur es redzu šādi domā Vents, šādi Ieva, šādi Artis, vēl tā Līga, Pēteris, būtu OK. Šī ir grupa ļaužu ar saviem PERSONISKAJIEM viedokļiem, kuri nerada iespaidu par visu vidi atšķirībā no AVF, par piķīti no valsts un pašvaldības institūcijām.

3. Un tā par ko mani varētu izbanot? Bet tagad ļoti cienījamai Venta Vīnberga k-gs PRECĪZI, kur un par ko, kur esmu pārkāpis ētikas normas, iekšējos likumus utt.. Tikai bez kādiem tur, slikti izteicās, apvainoja, nozākāja, PRECĪZI. Ja esat cienīgs kādu vērtēt uz priekšu jābūt spējīgam, man norādīt manu vietu, ja ne tad tā jocīgi.

Cepiens nav par tēmu iekšā-ārā (šajā PROCESĀ) , bet par tēmu LABIE un loģiski pretim vienaldzīgie ,sliktie.

Pēteri, kas traucēja jautājumu uzdot sekojoši Kā top arhitektūra?, Kā top laikmetīgā arhitektūra?(utt, ne tik pompozi labs, slikts utt.). Kāpēc galvenais moto bez Procesa nevarēja būt :" Mūsdienu laikmetīgā arhitektūra?

Un ironiju dārgo Pēteri varēji pietaupīt kādam savam kompadrem, vismaz pirms neesi argumentēti pateicis, kāpēc ir šāds moto formulējums?

1. Akkungs, WAT, Tu esi jocīgs! Neviena no kultūras finansētājām institūcijām taču nepauž nekādu savu jeb nesavu viedokli, zem kura vienīgi formas pēc būtu parakstīts autora vārds. Viņi atbalsta kultūras daudzveidību. Nu, piem. jaunie mākslinieki, kas provocē masas ar darbiem, kuru radīšanu atbalsta valsts un privātie.. ai, nu vai man Tev tas jāstāsta.

2. Tāda ir atbilde arī uz otro jaut.

3. Vīnberga kungs ir cienīgs vērtēt, kāpēc gan ne. Un objektivitāte paredz, ka Tu vari brīvi izteikties un neviens Tev muti ciet nebāž. Vari sevi parādīt no vislabākās puses bez redaktora cenzūras, tāpat kā jebkurš cits. Nav cepiena un nav pārmetuma.

Par pēdējo piezīmi. Rasē!Būs citas grāmatas un citas izstādes.

"Mēs Tā Gribam" arguments neder?

tāpē, ka ja nosaukums būtu 'kā top arhitektūra?', ta iespējams atbilde būtu jāmeklē pie šiem kungiem/dāmām:

http://www.rek...l/4825965.html

WAT nav jau problēmu. Kā saka netaisi vētru ūdensglāzē. Organizē savu grupu. Meklē investoru vai raksti projektu, kuru vērts atbalstīt, un būs vēl grāmata un izstāde -Mūsdienu laikmetīgā arhitektūra- bez labi un slikti. Lai veicas!

Vēlreiz stāsts nav par IN-OUT , bet par LABS-SLIKTS, ko ietiepīgi Jūs ignorējat.

Labi OK pamāciet mani , kas jādara lai būtu, es pats neko neiefiksēju, neesmu iniciēts. Skaidrs viedoklis, paldies par to pašu.

Vēl jo projām Pēteri ,nespēju iebraukt Tavā viedoklī. Tavuprāt ir labā arhitektūra ,izstādes definētais loks, un šāda arhitektūra?

Es ceru, ka esi pamatīgi palūkojies savā daiļradē, lai tā droši ņemtu akmeni un mestu, kā izskatās Tu grasies izpausties?

@[šodien 12:47:03] WAT says:

"Tā, ka man pašam, iespējams ,Jūsu viedoklis ir nu kā lai to pasaka,.."

Tas viedoklis ir grāmatā un izstādē. Un Tev tāds arī ir, neizliecies.

No offense.

oi, uz baiko filozofiju es nepavilkšos. nav mans lauciņš. man tuvāks bla bla bla style :) par to, ka starp izstādi un ēkas projekts sākot no 300 latiem ir atšķirība, tur lieku galvu ķīlā :) ja vairāk interesē mana personība i daiļrade, ta paldies, ka apjautājies. jūtos apmierināts i naktīs guļu labi. a akmeņus mest, rādiet tik kur i pa ko :) šitā lieta man patīk

aber pa to, ka LABAM pretstats SLIKTS - nu i tak arī bietes balva. ir mega konkursu, kur var pliķēt sev uz pleca. i būt vienā konkursā LABAM, bet otrā SLIKTAM ar imo nau nekāc grēks. viss plūst un mainās. sou, relax, a to man liekas, ka šitā diskusija kaukā pavelk uz tēmu: iz za kustov, ļes ņevidna. prozit!

vai ari tad, kad tavos sapnos naks pie tevim ciemos laudis no aplokciema kopmitnem?

Jautājums organizatoriem:

kas ir gaidāmās izstādes iecerētā mērķauditorija? arhitekti? arhitektūras apjūsmotāji? t.s. "inteleģence"? jaunieši, kam jāizvēlas dzīves ceļš un profesija?

Starp citu - ja?!

Un par pašu notikumu... Uzskatu par pozitivu, kā atradas cilvēki, kas uzņemas organizēt un piedalīties šadā rakstura pasakumā. Iešu skatīties uz koleģu slepeno dzīvi un uz profesionālajam tendencēm. Viens tas jau ir tā pasakuma vērts.

nepiekrītu ka gaismas jēdziens definē arī tumsu. tur pat nav ko nepiekrist - tas vienkārši ir nepareizi. jo gaisma/ tumsa atšķirībāno labs/ slikts ir jēdzieni, kas pēc būtības nav viennozīmīgi. piemēram? piemēram, foto. ja par bildi saka, ka švakas gaismas jeb bildējot bijusi slikta gaisma, tad tam nav nekāda sakara ar tumsu - ir TIKAI gaisma - labāka, sliktāka, veiksmīgāka, neveiksmīgāka.

tad, protams, jāpiekrīt, ka vārds "laba" tādā tik jūtīgā un čīkstētājsabiedrībai jeb vidējam latvietim paredzetā pasākumā, ir lieks kau tvai dēļ mātes, meitas un kleitas precedenta...

ja WAT būtu iekļuvis šajā grāmatā, tad netiktu celtas iebildes pat, ja tā tiktu nosaukta "Kā rodas ģeniāla arhitektūra"

vai es kļūdos šajā pieņēmumā?

Nu bet mīļ cilvēciņ, protams.Es gan būtu uzmanīgs ar tekstu ģeniāls, ja tāds būtu, bet loģiski ja neesmu iekšā man ir jāpersonificējas ar apgalvojumā definētās labās arhitektūras pretmetu, fonu, vienaldzīgo ,slikto arhitektūru tāpēc kaut kā neomulīgi, ka viena draugu kompānija tā ņem un klasificē.

Par pārējo viedokli skat augstāk.

Izlasi sadaļā "Par platformu" :

Arhitektūras veicināšanas fonds (AVF) ir sabiedriskā labuma organizācija, kas atbalsta arhitektūras un publiskās telpas veidošanas aktivitātes. AVF darbības pamatmērķis ir sekmēt informācijas, domu un pieredzes apmaiņu, kā arī veicināt diskusiju uzturēšanu profesionālajā vidē un sabiedrībā. AVF darbībai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura, fonda īstenotie pasākumi ir informatīvi, izglītojoši un vērsti uz profesionālo un studējošo auditoriju.

Izstādes un grāmatas iniciatīva nāk no Ievas. Viņas aktivitātes ir ārkārtīgi reta un atbalstāma parādība LV pelākajā ikdienā, tā sakrīt ar AVF pamatmērķiem. Viņa arī ir lielākās finansējuma daļas "izsitēja". Tāpēc Fonds visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas palīdzēt nevis cenzēt. AVF dibinātāji ir atsevišķi subjekti ar saviem atšķirīgiem viedokļiem, AVF nav un nevar būt sava "objektīva" sprieduma arhitektūrā, AVF atbalsta jebkuras personas iniciatīvu, ja tā sakrīt ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtiem un ir saistīta ar arhitektūru LV vai citur.

WAtt - piedāvāju atbalstu arī Tev. Piem. nākošgad sarīkot līdzīgu pasākumu ar savam subjektīvam viedoklim atbilstošu formu, saturu un formulējumiem.

Viss ir skaidrs par statusu un būtību.

Paldies par piedāvājumu, gan jau izmantošu.

Bet tomēr apzīmējums Laba arhitektūra, definē visu spēles laukumu ne tikai labo, un par pārējo pasaka ne to labāko. Varēja jau izvēlēties politkorektāku apzīmējumu. Vismaz no malas varēja kāds ieteikt.

neredzu objektīvu pamatu personas W-A-T tērgājumiem - teikums, kas izteikts jautājuma formā - kas ir laba arhitektūra? - taču nesatur nekādu novērtējuma potenciālu!!šajā gadījumā tam ir pat izteikti vaicājoša, meklējoša,tātad, rosinoša, stimulējoša nozīme - tā ir RETORIKA galu galā! tas ir kā aicinājums uz diskusiju, kā labdabīga provokācija - bet tikai diskusijās dzimst patiesība un slīpējas viedokļi

nav arī ne mazākās norādes, ka pats izdevums saturētu labas, kur nu vēl - TIKAI labas arhitektūras piemērus, ne pat arī uzņemtos kaut vai sniegt kādu konkrētu atbildi uz uzstādīto jautājumu -

"ceļš ir viss, mērķis nav nekas" - citiem vārdiem sakot

skumi, ka var tā uzšūmēties...

PS. un vēl - domāju, ka jautājums par arhitektūras "labumu" ir prātā katram no arhitektiem viņa darbā un arī katram no Pasūtītājiem viņa cerībās,

un gan tie pirmie, gan otrie klūsībā cer uz to labāko..:)

tāpēc - kur tu esi Arhitektūra?!!Kā rodies? - tāds ir jautājums un par to IR vērts runāt, ir vērts rakstīt un ir vērts jautāt

paldies redkolēģijai, un - lai iesāktais turpinās!

Būtu (varbūt) par ko cepties, ja jautājums būtu formulēts "Kā rodas VISA labā arhitektūra", tad tiešām varētu nodomāt, ka tas, kas ir palicis ārpus redzesloka, ir SLIKTS! Varbūt veselīgāk būtu pieņemt, ka, par spīti dažādiem žēlabainiem viedokļiem, labas arhitektūras un labu arhitektu, par laimi, ir vairāk, nekā iespējams izcelt vienas izstādes ietvaros.

Es domāju, ka tas viss ir ceļš uz labu arhitektūru un tikai pēc kāda laika varbūt varēs saprast - vai izvēlētais virziens bija īstais. Izstādes vajag un arī diskusijas vajag. Vajag iespēju savākties un savus projektus nolikt blakus savu kolēģu projektiem.

Arī man liekas, ka laba arhitektūra ir tā , kas nav slikta - nenodara ļaunumu,

par to grāmatas uzstādījumu. izlasīs. sapratīs un gan jau būs labi.

draudzīga satīra par tēmu slikta arhitektūra :)

Laikam jau gruti vel ar kautko citu papildinat sho diskusiju. tiesham koloriti, ar pretrunam, parmetumiem, teezem. Ja nebutu tas "labi" varbut tad te nebutu tada diskusija sakusies. Var izlasit daudzus viedoklus, balsis, kuram ir interesants skata virziens uz sho notikumu. No vienas puses, par to ka vards "labs" varbut ari nebija tik loti veiksmigs. Mes jau varam pamanit, ka shi diskusija ir "parkarsusi". (visiem gadas kludas, tas ir ok) No otras puses, ir loti labi, ka notiek shads notikums, kas pievers sabiedribas uzmanibu arhitekturas kvalitatem. Par to liels paldies organizatoriem! (Protams mums atshkirsies viedokli par kvalitatem. Un ari piekritu, ka nakotne sabiedriskam organizacijam, fondiem, pasakumiem jabut vairak neitraliem.) Tomer, jo vairak sabiedriba gribes sev apkart saskatit arhitekturas kvalitates, telpisku sakartotibu, novitati, jo vairak tas veicinas musu profesijas izaugsmi. Vai ne?

Es nezinu kā to panākt, bet man ļoti gribētos lai ar izkārtni LABA arhitektūra netiktu saprastas, atrādītas un izstādītas SMUKAS mājas. Vai beidzot nevarētu izmantot arī tādu kritēriju kā ILGTSPĒJĪBA? Mēs itkā vairamies no šī jēdziena. Kapēc?

nespēja pārvarēt savu juteklisko ķermena pieredzi, t.i, šī neiespējamība (to nav iespējams izdarīt) cilvēkam ir nepietiekama, jo nav iespējams redzēt sevi redzot, dzirdēt sevi sakām kā to dzird un redz otrs, šī nespēja ir valodas, jebkuras izteiksmes -sākumnoteiksme, lai izteiktos. šī nepietiekamība jau arī mudina ikvienu izteikties, lai iedomāti sakārtotu savu pieredzi.

Apzīmējot kaut ko valodiski (labs, smuks...) es varu vienīgi mēģināt to apzīmēt pēc iespējas saprotamāk otram, cerībā ka vērtējošais otrs -to uztvers. Bet tiem, kam ir vēlēšanās, lai otrs vien klausītos, nemaz nav iespējas tik uzklausītam.

Labs, slikts, ilgs.. vārdi pieprasa savā veidolā vērstību uz kaut ko, atbilstību priekšstatam par to, kur priekšstats eiropas kristīgiem indivīdiem tiek aprobēts tradīcijas un pieredzes saattiecināšanā. Saruna dod iespēju salīdzināt tos, izstāde arī.

Šķiet, ka "labai", arhitektūrai ir daudz kritēriju. Jebkurš kvalitāti raksturojošs jēdziens ietver neizbēgamu subjektivitāti. Gluži tāpat, kā ir iespējama ilgtspējīga arhitektūra, kas kādā indivīdā izraisa piem. estētiska riebuma sajūtu. Ikdiena rāda, ka humanoīdu miljardi dzīvo vairākās paralēlās realitātēs un no sugas izdzīvošanas viedokļa tas ir prātīgi. Nekas jēdzīgāks par toleranci šai sakarā cilvēcei prātā ienācis nav.

Es domāju, ka nedrīkstētu projektēt mājokļus citiem cilvēkiem tādi arhitekti, kuriem ir vienaldzīga DABA. Tie, kuriem tā riebjas, lai labāk pagaidām nodarbojas ar sevis izglītošanu. Sarunas turpināšanai iesaku "Principles of Intelligent Urbanism" Wikipedia.

Pareizi, pilnīgi piekrītu. Tikai šeit gan neiet runa par arhitektiem, bet gan kvalitāti raksturojošo jēdzienu [labs/slikts] subjektivitāti, dažādiem uztveres līmeņiem un vienas objektīvas patiesības principiālu neiespējamību.

Ceru, ka vismaz pamatu līmenī valodas, vārdu un jēdzienu uztveres un konvencionālās pielietošanas mehānismi arh. a.s. ir zināmi. Piem. - ko nozīmē lieliem burtiem rakstīta "DABA"? Ja ar to domāta dzīvība un visu fiszisko fenomenu kopums, tad pieminētā "vienaldzība" nav iespējama pēc definīcijas. Drīzāk gan jocīgais teikums liek spriest, ka a.s. uztver planētas ekosistēmu kā kaut ko nošķirtu no vienas bioloģiskās sugas inteletkta izpausmēm ieviešot apšaubāmu dihotomiju. Utt, tēma ir plaša un interesanta.

Saruna jau bija par to, ka dažādu fizisku un institucionālu subjektu paustais viedoklis, pieminot kvalitāti raksturojošus jēdzienus, neizbēgami konfrontēsies ar dažādu indivīdu citādāko uztveri. Komentārs bija par to, ka pat a.s. piesaukto 10 principu ideāla realizācija kādā projektā negarantē viennozīmīgu "labuma" sajūtas rašanos konkrētā darinājuma lietotāja saprātā. Gluži tāpat kā viena filmu zvaizne braukā mazlitrāžas automašīnā un ir gatava dzīvot videi draudzīgā privātmājā vs citas plānprātīgajai resursu izšķiešanai holivudiskā pompozumā. Un nekādi nesanāk savstarpējo riebumu pret dažādo pieeju formālajām izpausmēm nomainīt ar vienotu "labuma" izjūtu. Un vienīgā izeja ir iecietīga tolerance, jo tā saucamā demokrātija vadās pēc vairākuma viedokļa tai pašā laikā garantējot indivīdam tiesības uz savu personīgo lietu redzējumu.

http://www.ted...ks/view/id/197

šī pārdomas būs vietā, runājot par ilgt spējīgu cilvēka darinājumu, kurš pēc būtības un atdarinošās procedūras ir atšķirīgs no dabas procesiem, bet darinājumam tādējādi nav jābūt kaitējošam tiem. Tieši indīvīda pasaulesredzējums jau nosaka darinājuma iespējamību tikt pielietotam ilgāk par paša darinātāja dzīvi, tātad tas ir noderīgs cilvēcei kā paraugs, kurš nevar tikt atdarināts, bet gan tam jākalpo kā jaunrades iespējamībai, ko apliecina šis paraugs.

izteiksmīgais franču liberālims šajās pārdomās tēlaini ilustrē jautājumu par toleranci un ģēnija pretenzijām.

mans komentārs ir mēģinājums precizēt (ar video-ilustrāciju) sarunas arhitektūras ( iekš sarunām par arhitektūru) dalībnieku paralēlās pasaules piederību, jo saruna, pēc mūsus visu domām, taču notiek, tātad p-pasaules vietām savietojas.

Jauki, ka prāti mazliet atdzisuši...! Patīkami lasīt pēdējos komentārus. :) Lai saruna neapsīkst!

Interesants likās fakts, ka Dripes kungs izliek izrādīšanai Dziesmu svētku estrādes konkursa projektu. Vai ir notikušas sarunas ar uzvarētājiem, ka tā var tieši apgalvot, ka projekts tiks realizēts? Un pēc tām visām klaigām, ka projekts neatbilst konkursa noteikumiem? Vai tad nebija jāsasauc papildus komisija? Vai tad nediskvalificēja? Nebūtu jau godīgi tā tomēr savus čomus iebīdīt rebē ar negodīgu konkursu. Un tad viss tas teksts par godīgiem konkursiem. Atkal tautas muļķošana.

Dripes kungs šajā izstādē neko neizliek. Projektu atlasi ir veikuši izstādes kuratori, projektu kuratori uzrunāja arī Pilsētas arhitekta biroju, lai ekspozīcijā Pilsēta varētu izrādīt Daugavas kreisā krasta kompozīcijas projektu, ko neviens nekad un nekur vēl nav redzējis. Tematiskā ekspozīcija Konkursi izstādē, tāpat kā izvērstā Pētera Bajāra konkursu prakses kritika grāmatā skaidro apstākļus, kādos konkursi tiek rīkoti Latvijā, norādot gan uz ideālajiem apstākļiem, gan nepilnībām. Grāmatā pozicionētais skats ir kritisks un vērsts uz arhitektu/funkcionāru auditoriju, izstādē esam domājuši arī par ierindas apmeklētāju, kurš projektus, ko tik labi pazīstam no A4D apskatiem, nekad nav redzējis. Ēvalds ir laipni aicināts apmeklēt muzeju, kā arī iegādāties grāmatu un tad dalīties emocijās.

Vai kreisais krasts jau nav pārcilāts un atskatīts vai ir atkal jauna 99. vīzja?

Cik labi, ka pastāv šī interaktīvā platforma::

Šķiet dažiem nepieciešama transcendentālā meditācija::

Bet visā visumā - saistoši::