Kā tikt pie naudas Venēcijas biennālei?

Latvija Venēcijas biennāles Arhitektūras izstādēs piedalījusies četras reizes kopš 2002.gada. Pēdējās trijās reizēs to ar Kultūras ministrijas deleģējumu koordinējusi Arhitektu savienība. Latvijas dalība ikreiz izmaksājusi 60-80 tūkstoši latu, kas ietver konkursu par ekspozīcijas ideju, paviljona iekārtošanu, kā arī oficiālo personu delegācijas ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Valsts finansējuma lielākais atbalsts tika piešķirts Kultūrkapitāla fonda programmā Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi, daļu naudas saņemot arī VKKF projektu konkursos starpnozaru programmā. 2004.gada biennālē, piemēram, Latvijas dalību finansēja VKKF, kā arī Rīgas un Ventspils dome, katra piešķirot apmēram trešdaļu līdzekļu. Savukārt 2006.gada biennālē Kultūrkapitāla fonds finansēja lielāko daļu visu izdevumu, bet 2008.gadā — apmēram divas trešdaļas, pārējo daļu sedzot Rīgas domei.

Dramatiski samazinot VKKF finansējumu, 2010. gadā programma Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi netiks īstenota, tāpat kā netiks finansētas kultūras programmas un lielākā daļa mērķprogrammu. Jāatgādina, ka arhitektūra VKKF programmās netiek izcelta, kā atsevišķa nozare (atšķirībā no literatūras, mūzikas un dejas, teātra, kino, kultūras mantojuma un tradicionālās kultūras), bet tiek iekļauta tā sauktajā Starpnozarē, kur uz finansējumu bez pieteikumiem arhitektūras jomā pretendē arī dizaina, multimediju un starpdisciplināri projekti, kā arī muzeju, bibliotēku, arhīvu, novadpētnieciski, filozofijas u. c. projekti.

Tas, ka arhitektūra, kas taču ir pietiekoši nozīmīga kultūras daļa, netiek apskatīta kā atsevišķa nozare, ir zināma netaisnība, taču droši vien tur pie vainas arī pašu arhitektu intereses trūkums. Kultūrkapitāla fonda ekspertu un projektu vērtētāju starpā arī nav neviena arhitekta, kas varētu pārstāvēt savu nozari. Tāpēc no arhitektu interešu viedokļa likumsakarīga ir vēstule, ko LAS vadītājs Andris Kronbergs novembra sākumā nosūtīja VKKF, aicinot:

• veidot atsevišķu padomes ekspertu grupu, kas izskata jautājumus, saistītus ar arhitektūru, pilsētplānošanu un dizainu,
• gadījumā, ja atsevišķas padomes izveide netiek pieņemta, izskatīt iespēju palielināt Starpnozaru padomes komisijas sastāvu, iekļaujot tajā Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjus.

Saprotams, ka lielie projekti, kas iepriekš tika atbalstīts programmā Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi nu cīnīsies ar tādiem nelieliem pieteikumiem, kas pretendēja uz pāris tūkstošu vai varbūt tikai simtu finansējumu. Savs labums, protams, ir arī tajā — «lielo» projektu rakstītāji, rēķinoties ar realitāti, būs spiesti sastādīt reālas, ne uzpūstas tāmes.

Taču skaidrs, ka visam un visiem naudas tāpat nepietiek, vienalga, būs padomē kāds arhitekts vai nebūs. Tāpēc ja Latvija, respektīvi, Latvijas Arhitektu savienība uzskata, ka Venēcijas biennāle ir pietiekoši nozīmīgs notikums, kam nepieciešama nepārtrauktība, naudu visticamāk nāksies meklēt pie privātiem finansētājiem. Te nu Arhitektu savienībai nāktos piepūlēties, lai ne tikai atrastu naudu, bet arī sarīkotu jēdzīgu konkursu un atrastu labu ideju, lai nesanāktu kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, kas bez konkursa noslēdza līgumu ar uzņēmumu Aerodium, gatavojoties starptautiskajai izstādei EXPO 2010 Šanhajā, kuras devīze taču bija: Labāka pilsēta — labāka dzīve.