Kultūras mantojuma dienas un Baltā nakts

Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas septembra otrajā nedēļas nogalē Latvijā notiek jau 18. reizi šogad ir veltītas Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras mantojumam, atgādinot, cik liela vēsturiskā nozīme Eiropas attīstības gaitā ir bijusi jūras un iekšējiem ūdensceļiem kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli. Bākas, tilti, apmetnes pie ūdens un citas ar kuģošanu un zvejniecību saistītas vēsturiskas materiālas liecības, ar ūdeni kā enerģijas avota izmantošanu saistītas senas iekārtas un būves, ūdeni ierobežojošas un krasta līniju nostiprinošas vērtīgas būves, mākslīgi veidotas funkcionāli vai ainaviski nozīmīgas ūdenstilpes, ūdeni šķērsojošas vēsturiskas transporta būves ir tie objekti, kuriem šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienās tiks pievērsta īpaša uzmanība.

Tūrisma takas un tiltiņi Līgatnē

Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā 8. septembrī plkst. 12.00 tiks atklātas Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskā centra tūrisma takas. Daļu no tūrisma takām veido šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objekti — vēsturiskie tiltiņi. Līgatnes tiltiņiem, dambjiem un kanāliem pilsētas telpā vienmēr bijusi būtiska nozīme. Ņemot vērā pilsētas saikni ar Līgatnes upi, tiltiņi vienmēr pastāvējuši gan kā gluži praktisks straumes pārvarēšanas un kontrolēšanas elements, gan arī kā nozīmīgs pilsētas tēla elements. Paralēli daudzveidīgajām un krāšņajām pilsētas ēkām, vēsturiskajos attēlos nozīmīgu lomu spēlē mazo arhitektonisko elementu kolekcija. Ņemot vērā konstrukcijas trauslumu un materiālu īslaicīgumu, liela daļa no vēsturiskajiem tiltiņiem, dambjiem un kanāliem nav saglabājušies, vai arī atrodas kritiskā stāvoklī. Šīs, Līgatnei svarīgās, infrastruktūras kritiskā stāvokļa dēļ, saikne starp vēsturisko ēku grupām bija uzskatāma par pārrautu. Līdz ar fizisko pārrāvumu, arī izpratne par Līgatnes vēsturisko ciemu, kā kompleksu, bija nopietni ierobežota.

Šobrīd Līgatnē ir veikta daļēja vēsturiskās tiltu sistēmas atjaunošana — uzbūvēti trīs tilti — Vilhelmīne un Eižens, kas jau 19. gadsimtā Līgatnē šķērsoja kanālu pār Līgatnes upi un savienoja pastaigu takas, kā arī tilts Pie fabrikas. Tiltiem ir jauns dizains, bet tas izveidots vēsturiskā veidola un konstrukciju ietvaros.

Lai arī pilnīgi visu tiltiņu restaurēšana/izbūve šobrīd nav nepieciešama, atsevišķos gadījumos bez šiem elementiem, Līgatnes vēsturiskā kompleksa attīstība nav iedomājama. Atjaunojot tiltiņu sistēmu tūrisma taku ietvaros, iespējams efektīvi uzsvērt saikni starp vēsturisko ēku grupām gan fiziskā veidā, gan arī pilsētas vēsturiskā tēla ietvaros. Pavisam Līgatnē ir 25 tiltiņi, un septiņi no tiem ir ar vārdu margu konstrukcijās (Hugo, Fricis, Wilhelms, Eižens, Arnolds, Aleksandrs, Gustavs).

Jāatgādina, ka birojs FORMA un Karklins Design Studio par Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko izpēti un attīstības koncepciju 2011. gadā saņēma Kultūras mantojuma Gada balvu. Līgatnes papīrfabrikas ciemata attīstības koncepcijas izstrādes procesā tika veikta rūpīga Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra pilsētbūvnieciskā izpēte un izstrādāta pilsētbūvniecības kultūras pieminekļu saglabāšanas koncepcija, kā arī priekšlikumi infrastruktūras pielāgošanai tūrisma attīstībai. Tiltu dizaina autori ir Ināra Kārkliņa (Arhitektūras birojs FORMA) un Miks Kārkliņš (Karklins Design Studio, LLC), bet tiltu būvkonstrukcijas izstrādāja Inženieru birojs Kurbada tilti.

Atvērto vārtu diena Aldaru ielā 5

Atsaucoties uz Kultūras mantojuma dienām un Baltās nakts pasākumiem, 8. septembrī pa dienu, plkst. 13.00-19.00 durvis apskatei vērs atjaunotā noliktavas ēka Aldaru 5, kas šogad saņēma Latvijas arhitektūras Gada balvu. Ar ēku iepazīstinās pārbūves un atjaunošanas projekta autori Līga Apine, Liene Griezīte un Reinis Liepiņš. Līga Apine kopā ar jauniešiem — Latvijas ekspozīcijas autoriem Venēcijas biennālē iecerējuši rādīt filmu no šī notikuma.

Izstādes slēgšana Arhitektūras muzejā

Savukārt sestdienas vakarā, no plkst. 18.00 līdz pat pusnaktij būs atvērts Latvijas Arhitektūras muzejs M. Pils ielā 19, kur notiks izstādes Nepilnīgā ainava. Baltijas piekrastes izpētes projekts slēgšanas pasākums, kas tieši sasaucas ar Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu un iekļaujas Baltās nakts festivāla ietvaros.

Ainavu arhitekte Džoisa van den Berga (Joice van der Berg, Studio Berg, Holande) un fotogrāfe un arhitekte Nina Koppa (Nina Kopp, Studio Kopp, Vācija), savācot un pētot dažādas padomju laika kartes no īpaši slepeniem topogrāfiskajiem materiāliem, valsts un privātiem arhīviem, apkopojot ar šīm vietām saistītu cilvēku mentālās kartes, veidojušas savu priekšstatu par Baltijas piekrastes ainavu un tās attiecībām ar varu. Iegūtā informācija ļāva autorēm salīdzināt, interpretēt un dekodēt dažādus avotus, uzdodot jautājumu: «Kas ir patiesība?» un kādi sagrozījumi ainavās un topogrāfijā varētu tikt skaidroti ar tajā laikā dominējošo ideoloģiju?

Pasākuma laikā iespējams tikties ar projekta autorēm!

Baltā nakts RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H20 6

RISEBA Arhitektūras un mediju centrs H20 6 Zundā ir salīdzinoši jauna kultūrpietura Pārdaugavā — mūsdienīga studiju vide un lielākais mediju mācību centrs Baltijā. Baltās nakts ietvaros sestdien, 8. septembrī no plkst. 20.00 līdz 1.00 naktī RISEBA FAD arhitektūras studenti radošā darbnīcā veidos avīzi par pirmajā studiju gadā paveikto, apkopos intervijas ar Latvijā zināmiem arhitektiem, kā arī uzklausīs un publicēs apmeklētāju viedokli par arhitektūras un dizaina norisēm Latvijā. «Mūsdienās publicitāte ir ārkārtīgi svarīga un lai gan valda viedoklis, ka drukātie mediji zaudē savu lomu, mēs uzskatām, taustāmai avīzei ir sava savdabīgā pievienotā vērtība,» savu viedokli pauž FAD pārstāvis. Iecerēts, ka pasākuma ietvaros ikvienam būs iespēja pielikt savu roku pirmā numura tapšanā, gan ar savām pārdomām, gan vizuālajiem materiāliem.

Pusnaktī — Pārdaugava kā uz paplātes — kāp tornī un ieraugi Rīgu no cita skatupunkta!