Pirmais pasīvo ēku projektēšanas seminārs

Pagātnē latviešu valdoda no vācu valodas ir aizguvusi diezgan daudz vārdu. Ir izprotams, ka vāciski un angliski adejktīvs "pasīvs" kopā ar "māja" skan pat pieņemami. Taču jāatzīst, ka latviešu valodā jēdziens "pasīva māja" izklausās visai neierasti un pat pretrunīgi. Varētu domāt, ka šis ēkas, pretstatā "parastajām" ir kūtras, inertas, neuzņēmīgas un neaktīvas. Tad jājautā - kuras gan ir tās aktīvās mājas?

Arī apzīmējums "0 enerģijas ēka" tekstos izskatās dīvaini. Protams, ja tas nāk par labu Latvijai, kā apgalvo autori, tad laikam - neko darīt. Tomēr uzskatu, ka valodai par labu tas nenāk un būtu vērts atrast kādu latviešu valodas izpratnei draudzīgāku un tuvāku apzīmējumu.

Šo jautājumu varētu izvērst tālāk par lietderīgu diskusiju ar priekšlikumiem.

Kāds ir Dr.Inas piedāvājums šādu energoefektīvu māju nosaukumam?

Startējam ar piedāvājumiem, jo savādāk būs vien jādzīvo pasīvajās mājās :)

pašsiltā māja, siltumkūtra māja,

marš uz semināru, lai uzzinātu kaut vai to, ka runa nav vien par siltumu, - arī par gaisu, gaismu un ūdeni taču!

Gudrā māja - tam drīzāk ir cita nozīme, kas saistīta ar to, ko vāciski sauc "intelligente Haus" un angliski "smart house" . Šie jēdzieni parasti tiek attiecināti uz mājā ieprojektētām un iestrādātām dažādām automātiskām vadības sistēmām, kas arī, protams, piedalās enerģijas taupīšanā, taču to darbības diezin vai varētu saukt par pasīvām. Populārākā gudras mājas sastāvdaļa droši vien ir t.s. saules baterijas, taču tas ir tikai viens aspekts no daudziem.

Savukārt tam, ko saprot ar "Passivhaus" (oriģinālais, vāciskais nosaukums) vai "passive house" (angliski) - ja saprotu pareizi, tad galvenā uzmanība tiek pievērsta nevis tam, ka ēkai vajdzētu aktīvi reaģēt uz kādām apkārtējās vides izmaiņām vai saimnieka iegribām, bet tam, lai ēkas uzturēšanas laikā tā iztērētu iespējami mazāk enerģijas.

forši, dr.ina! un ko teiksi par eko māju?

paskat, zviedrijā dzīvojošā latviešu arhitekta vara bokaldera stāstījumu [30 min.] vienkāršā valodā par ts. ilgstpējīgo arhitektūru LTV raidījumā latvija var!http://tv.delf...video/CPWWo96J/

viņš gan runā par arhitektūru, ko visādās valodās dažādi sauc: zaļā [vācijā], alternatīvā [angliski runājošajā zemēs], ilgtspējīgā vai visbeidzot ekoloģiskā [LV]. ideja elementāra: būvē mājas no materiāliem, kas nav ķīmiski, bet ir veselīgi gan dabai, gan celtniekiem, gan iedzīvotājiem. mājas, kas maksimāli maz lieto enerģiju. turklāt to iegūst no ilgstpējīgiem avotiem: saules, vēja, zemes dzīlēm, biomasām. ekomāja ir asprātīgākā puzzle visam iepriekš minētajam, iekļaujot gudri saplānotu un ekonomisku būvniecību. ā, nu ja, aizmirsu par labo arhitektūru tajā skaitā, nevis pirmām kārtām! bokalderu neinteresē smukas mājas no indīgiem materiāliem

vēl bokalders sacīja, ka būtiski ir izglītot pasūtītāju vienlaikus ar ts. profesionāļiem. ar gudrākiem mums vien nepietiks!

:)

SILTUMKŪTRA :)) sasmējos līdz ģībonim:)

Varbūt vienkārši kūtrā māja? Lai gan pieskaņa tāda negatīva...

Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome piektdien atbalstīja vairākus jaunus projektus, tajā skaitā minibankas sabiedriskā transporta pieturvietās, peldošas piestātnes uz Daugavas un kruīza kuģu termināli Ķīpsalā. To realizācija gan nebūs ātra, jo attīstītājiem vēl jāsaņem vairāku citu institūciju saskaņojumi.

Rīgas brīvosta oktobrī ir pieņēmusi lēmumu attīstīt kruīza kuģu piestātnes esošajā Rīgas pasažieru terminālī un Daugavas pretējā krastā Ķīpsalā. Kā padomes sēdē sacīja A.Šlesers, kurš vienlaikus ir arī brīvostas valdes priekšsēdētājs, kruīza kuģu biznesu Rīgā iespējams attīstīt tikai tad, ja tūristus var ievest pilsētas centrā, nevis izlaist kravu pārkraušanas punktos, kā tas notiek pašlaik. "Ticiet man, ja viņiem caur oglēm jābrauc uz pilsētas centru, viņi nerekomendēs Rīgu citiem tūristiem,” teica A.Šlesers un aicināja projektu atbalstīt.

Termināla izbūvi Ķīpsalā gan kavē vairāki šķēršļi - piestātnes vieta iekļaujas Ķīpsalas vēsturiskajā apbūvē un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, pilsētas attīstības plānā paredzētā teritorijas izmantošana atšķiras no ostas plāniem, pirms projekta īstenošanas nepieciešams veikt pilnu ietekmes uz vidi novērtējumu, jo būvniecības laikā paredzēts aizbērt ūdens platību. Ostai būs jāsaņem arī vairāku institūciju pozitīvi atzinumi.........

Vai "saudzīga" nav piemērota objekta aprakstīšanai? Nav tik negatīva ka citi jēdzieni un tomēr tas mērķis ar šīm celtnēm ir lai tās ir videi saudzīgi.

Manuprāt, par daudz mēs mežģamies vārdu spēlēs. Liekas, ka eko-māja sevī ietver enerģijas eko-loģisko un eko-nomisko būtību, sākot ar dzīvo būtni - cilvēku tajā. Dzīvosim ekomājās.

Pasīva māja ir tāda kur sienas ir tikai siltumizolators, aktīva kur siena ir arī siltuma akumulators.

Pasīvā mājā siltums netiek sienā iekšā un ja tiek, tad tam nav kur palikt, jo sienai nav masas ( tā ir praktiski no plikas vates). Tāpēc vajag kosmisku ventilēšanas tehnoloģiju. Ja tās nav, tad nav jābrīnās ka saulītē gaiss piesilst un temperatūra istabā lēkā tālu ārpus A klases komforta kritēriju līmeņa. 1 m3 gaisa sver tikai 1,2 kg un lai to uzsildītu par 1 C vajag tikai aptuveni 1w enerģijas . Bet uz 1 m2 apgaismotas virsmas aiz loga saulītē izdalās apt 40w enerģijas. Aktīvās mājas dēvē par Solarhaus un tas ir "haus" kas nav būvēts no vates vien, bet tajā ir iekšā arī būvelementi , kas strādā sienā kā akumulatori un reizē arī nelaiž cauri siltumu. Ceru uz nākošo semināru kur ņems dalību arī Latvijas zinātnieki, kas ar šīm lietām patreiz aktīvi darbojas.

visā pasaulē izglītība ir bizness... :)

Ko ta Putrāmu bez honorāra atstājuši.

ir arii aktiivaas maajas?????

aktīvi pasīvās mājas!

Jā, varētu Jums piekrist, ka par atseviškiem terminiem un to latviskojumiem patiešām būtu derīga saturīga diskusija.

Par "pasīvo ēku" runājot, - cik nu saprotu no tehniskām lietām, tad runa ir par energo efektīvām ēkām jeb ēkām ar zemu enerģijas patēriņu. Šie skaidrojumi patiešām nešķiet ikdienas lietojumā veiksmīgi to garuma un komplicētibas dēļ.

Matiisa ieteiktajiem varētu varbūt pievienot vēl vienu - "siltumtaupīgā māja". Tomēr - kā saprotu, tad šīs ēkas taupa ne tikai siltumu (jebšu tas tomēr ir noteicošais), bet arī to enerģiju, kas nepieciešama vēdināšanai un citreiz arī dzesēšanai. Ņemot vērā šo apsvērumu, jaunveidoti vārdi ar sakni "silt" varbūt ir labi, tomēr nav pilnīgi.

Var mēgināt izmantot vārdu "enerģija", kas šķiet gana latviski skanošs, taču ir visntaļ starptautisks. To gan īsti nevar sacīt par sakni "energo" - tam ši latviskā skanējuma pietrūkst. Tomēr turpinot šai virzienā, prātā nāk "energotaupīgā", "energotaupošā" vai varbūt - "mazenerģijas māja".

Lūkojoties pēc sinonīmiem - varētu būt arī "mazjaudas māja" vai "mazspara māja", taču šī vārda pieskaņa kaut kā vispirms man liek iztēloties mazo upju spēkstacijas, kas varbūt nav veiksmīgi. Bet, iespējams, - tieši ir veiksmīgi. No otras puses šiem salikteņiem piemīt asociācijas ar vārdiem "mazcenas" vai "mazspējas", kas škiet arī vērtējams pretrunīgi.

Katrā ziņā domāju, ka šāda termina latviskošanā, bet galvenais - izplatīšanā vajadzētu iesaistīties tiem, kas ikdienā saskaras ar šo nozari un šādas mājas grasās projektēt un būvēt. Tāpēc nedomāju, ka vienas valodas entuziastes pūles būtu pietiekamas - pieļauju, ka labskanīgāks vārds varētu nākt pavisam no citas puses, atsperoties citos latviešu valodas avotos, bet liktos atbilstošs, trāpīgs, skanīgs un pieņemams.

Labdien! Brīnišķīgi, ka valodas entuziaste (drīzāk gan zinātniece) Dr. Ina meklē labskanīgāko latviskojumu jēdzienam "passivhaus". Tomēr vēl interesantāk būtu, ja profesionāla politiķe, Pilsoniskās Savienības valdes locekle Ina Druvietes kundze izteiktu savu viedokli par šāda veida būvniecības nozīmi Latvijas enerģētiskās neatkarības vai rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanā. Pirmā semināra diena ir pat piemērota politiķiem - varbūt kāds cits PS valdes loceklis, piemēram, Kārlis Kamradzis, vēlas ko jaunu uzzināt? Nešaubos, ka sagaidīsim vismaz kādu pieteikumu!

P.S. Pasīvo ēku latviski var dēvēt arī par saules māju, jo Saule ir tās galvenais enerģijas avots.

Ar "Saules māju" uzmanīgi - bija jau Saules pilsēta (filosofijā), un pēc tam bija Nezinītis Saules pilsētā (pavisam cita opera ;))

Ja nopietnāk - pasīvā māja tiešām izklausās visai negatīvi, inerti, cilvēkam nedraudzīgi. Aktīvā māja izklausās labāk, pozitīvi, kaut arī vācu "passivhaus" raksturam un darbībai šāds nosaukums laikam jau nederēs...

Secinājums: turpinam domāt un pārrunāt!

Runas ir garas, darbs - īss. Es laikam izvēlēšos otro. Lai veicas!

Tiem kuriem tas tiešām interesē - nevar atļauties nosegt vajadzīgo dalības maksu .

Labdien, lejāk ievietoju savas atbildes JAA jautājumiem, kuras šodien nosūtīju Zanei, lai izsūta tālāk interesentiem. Nolēmu ievietot arī šeit.

Sveiki, kolēģi,

rakstīšu starp rindām. Jautājumi – vismaz liela daļa - ir pamatoti.

"From: zane karpova

Sent: sestdiena, 2009. gada 21. novembrī 11:39

To: ervins.krauklis

Subject: Fwd: passive house seminars un JAA

Labs rīts,

Pārrunājām passive house semināru JAA sapulcē un ir tā kā es jau minēju mūsu tikšanās reizē LAS pagrabiņā:

_izmaksas semināram ir pa augstām + ja vēl obligāti jāpērk programma, lai izietu kursu;"

Izmaksu tāme ir nosūtīta, lai saprastu, kā tās veidojas. Šobrīd jau varam teikt, ka seminārs notiks, jo VIDM apmaksās abu vācu lektoru honorārus. Izdevumu secība būs tāda, neatkarīgi no tā, kāds beigu galā būs dalībnieku skaits, un līdz ar to ar dalības maksu palīdzību iegūto līdzekļu apjoms:

1. Biļetes lektoriem – jau ir,

2. Semināra norisei nepieciešamās telpas – uzsauc LAS;

3. Lektoru honorārs – būs pateicoties VIDM;

4. Viesnīca lektoriem – nāksies nodrošināt, jo tāda ir vienošanās;

5. Semināra materiālu pavairošana un sagatavošana – garantēta katram dalībniekam;

Tālākais, ja būs pietiekami daudz dalībnieku un dalības maksās iegūto līdzekļu:

1. Kafijas pauzes un uzkodas, vīns vakaram;

2. Goda mielasti :) (vismaz 1 gab.) lektoriem,

3. Suvenīri lektoriem;

4. Kaut kas PHL tālākas darbības nodrošināšanai;

5. Kaut kas Krauklim un Virtu, kuri nodrošina, lai seminārs vispār notiktu, notiktu vēl šogad, un notiktu labā līmenī.

Programma PHPP 2007 ir jānopērk, jo tāda ir kārtība. Tai nav nekādas demo versijas, jo tā ir ļoti liels, komplicēts eksceļa fails, kuru, protams ,ir ļoti viegli nospert un neko par to nemaksāt. Mācību piemērs būs vairāki iepriekš sagatavoti PHPP faili, kurus katrs dabūs CD. Tāpēc PHPP katram kursu dalībniekam ir jānopērk pašam. Mēs neizplatam PHPP, tāpēc to var nopirkt tieši no PHI vai Tartu laboratorijas (skat. semināra programmu). Pasaulē visur lieto šo programmu, jo tās aprēķinu rezultāti ir precīzi un uzticami tieši ēkām, kuru patēriņš apkurei ir zem 30-35 kwh/kvm gadā. Par visu to katrs var sameklēt izsmeļošu informāciju internetā.

"_nosacījumi par apdrošināšanu un apgrozījumu prasībām ir nesasniedzami;"

JAA var piedalīties VIDM konkursu noteikumu papildināšanā un koriģēšanā – zema energopatēriņa ēkām noteikti, un visiem nākošajiem konkursiem, kuru noteikumi vēl nav izstrādāti un apstiprināti;

"+ vēl ir neskaidrības un iebildumi par:

_obligātajām augšminētajām prasībām + faktu, ka ieprikumos varēs piedalīties tikai pēc attiecīgo kursu beigšanas (vai tas tā ir?), kas izskatās pēc attiecīgo passive hose cilvēku biroju un interešu lobēšanas;"

Nē, ZEP (zema energopatēriņa ēku) pilotprojektu konkursā varēs piedalīties arī tie, kuri būs guvuši atbilstošu kvalifikāciju citur. Vai piesaistījuši kvalificētu speciālistu, piemēram, no ārzemēm. Vai realizējuši atbilstošas kvalitātes objektus Latvijā.

Par biroju interesēm - “Krauklis Grende”, piemēram, kā birojs nekam šobrīd nekvalificējas. Divi cilvēki, smieklīgs apgrozījums; labi, ka nav nodokļu parādu.

"_kāpēc par šādiem izglītības pasākumiem un neoficiālu sertifikātu jāmaksā, ja tas ir iepirkumu kritērijs;"

Jāmaksā tāpēc, ka par velti neviens pie mums nebrauc un savas zināšanas citiem nenodod. Oficiālu sertifikātu šinī nozarē nav daudz – ir atzīti sertifikāti, piemēram PHI (Darmstadt) Passive House Planner, drīz būs European Passive House Designer, kura pilotkursu mēs ar Andu Kursišu šobrīd apmeklējam Dornbirnā, Energieinstitut Vorarlberg Tā cena ir 1990 EUR + sertifikācijas eksāmens 390 EUR, plus trīs lidojumi turp un atpakaļ, plus 14 dienas dzīvošana uz vietas. Neviens man šo kursu neapmaksā.

Cik redzu, visur atkārtojas vārds “iepirkums”. Vairāk vajadzētu pievērst uzmanību tam, ka runa ir galvenokārt par zema energopatēriņa ēku PILOTPROJEKTU KONKURSU. Tas nozīmē, ka šīs ēkas ir iecerētas kā savā ziņā IZCILAS, kā paraugs labai praksei un industrijas attīstībai. Dalība šajā konkursā nav nedz obligāta, nedz arī vienīgā iespēja piedalīties IEPIRKUMOS – var startēt arī Ekonomikas ministrijas ēku siltināšanas programmā utt. Tur nav nekādu specifisku izglītības prasību.

"sapratu no kolēgiem, cik nu man sanāca aprunāties ar tiem ko satieku LAS gaitās, utt, ka lielākai daļai arhitektu pasākums neaizsniedzams finansu un valodas dēļ. tauta ir aizdomu pilna par passive house latvija biroja interešu lobēšanu pieejai projektiem."

Cik varējām, tik naudas atradām. Valodas kursus mēs neorganizējam, ar sinhrono tulkojumu pasākuma izmaksas būtu divreiz augstākas – tas norisinātos divreiz ilgāk un būtu nejēdzīgs tiem, kam ar valodu grūtību nav.

Aizdomas? Ā, nu, kāpēc es to visu daru? Mans telefons ir 29288920, pēc nedēļas būšu atpakaļ no Austrijas. Līdz 30. novembrim lūdzu nezvanīt – es nespēšu nomaksāt LMT rēķinu par ienākošajiem zvaniem. Pēc tam pastāstīšu katram individuāli. :( Cik saprotu, tad manis ar lielu rūpību sagatavotajai semināra pavadvēstulei “tauta” netic. Mana motivācija tajā ir diezgan izsmeļoši aprakstīta.

Ar vislabākiem novēlējumiem visai JAA un LAS saimei,

Ervins Krauklis

Sveiks, Ervīn!

1. Ir baigi jauki ,ka ir kāds ,kas nodarbojas arī ar šo ilgspējīgās arhitektūras nišu - "PASSIVE hause". Par to sumināti.

2. Kā korelē Jūsu darbošanās ar LV CO2 kvotu naudu (Jūs Zanei apstiprinājāt par 7mio LVL(projektētajiem vismaz ~300 tk LVL) tuvākajā laikā, kas esot Jūsu steigas iemesls), naudu ,ko LV jau ir saņēmusi 2009., un saņems arī nākošajos gados, kamēr rūpniecība nenosegs visu LV piemēroto kvotu. Tas ,ko es zinu par šo naudu ,ir tas, ka nauda paredzēta valsts, pašvaldību ēku energoefektivitātes nodrošināšanai, respektīvi galvenais rādītajs cik kW ietaupa uz vienu eiru. Tā paredzēta tieši šiem mērķiem ( ir nesaprotami gan kāpēc to naudu nevar tieši šādiem kursiem kā Jūs organizējat izmantot, it sevišķi ja tā ir Latvijas nauda, par Latvijas kvotām?). Līdz šim mehānisms bija šāds, ir spečuki, kas uztaisa energoefektivitates(ar ES serci) ekspertīzi ēkai (!!! ESOŠAI !!!) ar ieteikumiem kā siltināt,kādus logus, kurus aukstumtiltus likvidēt utt., kā jau pie esošām padomju ēkām, un pie ierobežotiem resursiem. Tad nāk arhitekts kurš šo visu savieto ar arhitektūru. Pēc tam to visu realizē celtnieki, un pēc tam savukārt nāk ekspertīze,kas pārčeko vai solītais ir kritis makā, ja tas nav kritis makā, tad (skatoties no kura puses ziepes, vai arhitektu vai celtnieku), par pašu vai par apdrošinātāju naudu likvidē problēmu, lai krīt makā. Tādejādi līdz šim mehānisms darbojās arī bez PASSIVE HAUSE aktīvas līdzdalības.

Vai tomēr ar šo PASSIVE HAUSE nav nekāds sakars un Jūs nodarbojaties tikai ar jaunām ēkām-pilotprojektiem, līdzīgi tai ko Ervīns realizējis, vai biznesu ko Anda nodarbojas ( ražošanas procesu energoefektivitate) ?

3. Cik saprotu tad pēc kursiem tiks dots kāds nebūt papīrs (vai tas būs ,kas līdzīgs BREEAM's vai LEED's eksāmeniem?). Vai šim papīram ir vai nav kāda saistība ar 2.punktu, vai tas attiecas uz no "0" projektētām pasīvajām ēkām, vai arī uz "mainstream"u padomju ēku siltināšana , kur neviens nemaz pat nemēginās panākt Ervīna projektētai mājai līdzīgu efektu, bet gribēs panākt kādus nebūt Eiropā pieņemtos vidējos rādītājus, kas padomju laika ēkām arī būs mega sniegums. Kapēc es tā jautāju? Man ļaudis, kas ar to nodarbojas sniedza info ,ka tieši šāda prasība pēc sertifikāta (tur gan neprasa tieši sertifikātu, tam es saprotu vēl īsti akreditācijas nav, tur ar kaut ko jāpierāda,ka Tu esi ar šo lietu (PASSIVE hause) pazīstams utt..) ir šajos konkursos ,kas pēdējā laikā sludināti, par ordinārajiem energoefektivitātes celšanas projektiem . Vai tas atbilst patiesībai vai ja nē , lūdzu sniegt info no Jūsu puses, tieši kur Jūsu sertifikāts tiks vai netiks izmantots.

4. Lielākā tiesa jautājumu ,cēlās kā reizi no lielās steigas(piekritīsiet 10 dienas semināram tas ir dikti strauji). Nav līdz galam skaidrs ,ko par ~500 LVL (pēc 30.nov.) iegūst un ko ar to darīt tālāk. Kas ir galaprodukts? Pieņemu lai promotētu preci ( tikai nevajag teikt, ka semināru organizēšana ir kas cits ne bizness ,to organizētajiem) tomēr vispirms vajag ar to iepazīstināt potenciālos pircējus, iekārdināt, lai viņš saprot ka bez šī viņš būs kā bez rokām, tāpēc jau progām ir triāļi. Tagad drīzāk izskatās pēc PR gājiena:"Tie kas nenāks ir lohi,kas pat ~500LVL nebija spējīgi nopelnīt labajos laikos, un tiem pat nav nekas jāskaidro, jo jamie taču ir lohi", respektīvi spiests uz negatīvo, elitārismu, kas manuprāt šādai labai lietai nenes iespējami plašāko un atbilstošāko skanējumu ("zaļā" arhitektūra ka reizi ir anti elitāra).

Lūdzu neuztvert šos izzinošos jautājumus ,kā kasīšanos es tikai vēlos saprast,kas tā būs par preci , jo PROMO jau Jūs paši nepiedāvājāt, nu un tagad nākas šādi spiest ārā.

("zaļā" arhitektūra ka reizi ir anti elitāra)

===============================

Oponēšu - šobrīd zaļā\ilgtspējīgā\utt. arhitektūra un celtniecība kā reiz ir visai elitāra lieta pat zemēs, kur tā vairs nav tāds jaunums kā Latvijā. Un šī semināra dalības maksa, kaut netieši, taču "kā kulaks uz acs" ir šī viedokļa apstiprināšanai. Sākumā bija doma apmeklēt šo semināru, taču ieraugot tāmi ... es arī esmu tas birojs, kurš šobrīd knapi savelk galus kopā (īstenībā jau nesavelk, tikai apkārt saprotoši cilvēki).

Kāds būs galarezultāts šim semināram? Vai tie, kas būs to apmeklējuši iegūs kādu sertifikātu vai tikai zināšanas? Ir diezgan ciniski, šādu semināru (lai arī cik interesants un vajadzīgs tas būtu) piedāvāt pašvaldību darbiniekiem (!!!!) par apm. 500 Ls šajos ekonomiskajos apstākļos, kad pašvaldību darbinieki tiek atlaisti vai arī gaida šo brīvlaišanu Jaunajā gadā, kad pašvaldību budžets nepildās un nav zināms nākamā gada budžets par kuru jau ir zināms, ka tas būs vēl mazāks, kā patreiz. Lielākā daļa pašvaldību nevar atļauties sūtīt savus darbiniekus uz šādu semināru, jo jau semināts par 35 ls tiek stipri izvērtēts, vai tas būs tā vērts. Semināru ir ļoti daudz, bet ne visi ir tā vērti, lai tērētu savu laiku un naudu! Un ir ļoti daudz kolēģu, kas vairs nevar atļauties braukt slēpot un ekskursijās un knapi var nopelnīt izdzīvošanai. Seminārs patiesībā ir organizēts tikai bagātajiem, bet ne tiem, kas vēlētos, tādēļ nav vērts to tik ļoti reklamēt. Pietiks, ja izvēlēsieties bagatos birojus un arhitektus!

Arī es par šo lietu laiku pa laikam interesējos. Pirmā pieredze, kaut neliela bija 1995. gadā piedaloties ekoloģiskās arhitektūras tēmai veltītā vasaras skolā Dānijā, kurā pašu rokām (ne)tika realizēta presētu salmu - mālu bloku eksperimetālā ēka. Tapēc arī turpmāk šad tad esmu piedalījies semināros, pircis, lejupielādējis literatūru utt. ar mērķi to - SĀKT PIELIETOT PRAKSĒ. Diemžēl, esmu nonācis pie secinājuma, ka apmeklējot tos dažus seminārus, tomēr neesmu dabūjis konkrētu informāciju kā to reāli pielietot. Mani galvenokārt interesētu konkrēti risinājumi, mezgli, utt. Parasti tiek garum plaši izklāstīti salīdzinājumi kā bija un kā ir tagad, kā būs nākotnē, atstāstītas eu regulas, rādītas objektu fotogrāfijas, grafiki, 5 principi, utt. Tātad var veikt secinājumu: ka izlietotie līdzekļi savu mērķi nav sasnieguši! Rodas pat pārliecība, ka tie, kuri ir uzrakuši šīs kokrētās praktiskās iemaņas, tās nemaz tik naski nevienam necenšas izklāstīt, padarot šo nišu par tādu noslēpumainu zinību vācelīti, kura ir izpaužama kā "mācība" no mutes, mutē. Tomēr pēc būtības tā ir tikai tehnoloģija un tas ir tikai līdzeklis, bet ne pašmērķis.

Uz savu iniciatīvu kādā no objektiem ierosinājām Pasūtītājam vairāk ieinvestēt ēkas siltināšanā. Rezultātā, kopīgi sadarbojoties ar ISOVER izdomājām sienas un jumtu pīrāgu. ISOVER pat piešķīra programmu, ar kuru var veikli sarēķināt siltumvadāmības koeficieantu paša sakombinētai sienai. Tas arī ir muļķīgi, jo praktiski jau šiem lieltirgotājiem un ražotājiem, kuriem ir pieejami lieli resursi (arī zinātniskie) pašu interesēs ir izstrādāt standarta risinājumus šādiem gadījumiem un pēdējām tendencēm ēku energoefektivitātes veicināšanai. Plus papildus, it kā darbojas valsts subsidēta programma, kurai tiek piešķirts budžets un tas tiek katru gadu šai tēmai tērēts, kapēc tas netiek ieguldīts tieši šādu konkrētu risinājumu izstrādei un kuri pēc tam publikai būtu pieejami?

Nedomāju, ka passīvo ēku risinājumi ir elitāra lieta, viss ir atkarīgs no kādiem materiāliem tas tiek veikts. Eko-vate ir superdārgs pasākums, tas pats arī ar visām akmens-vatēm. Tai pat laikā ļoti lēts materiāls ir salmu-mālu bloki. Nejauši satiku vienu enerģisku zemnieku, kurš pats eksperimentējot savām ēkām ir uzlicis zaļos jumtus, neliekot tajos iekšā nekādus tur oberkūlos slāņus un speciālās plēves, izmantojot pavisam vienkāršus risinājumus - jumts jau n-tos gadus sūno griezdamies un netek. Arī ar salmu blokiem šis eksperimentē visādus brīnumus utt. Tikko vienu pasūtītāju izdevās pārliecināt par līdzīgu tehnoloģijas pielietošanu vienai brīvdienu mājai.

Attiecībā uz šo pasākumu:

it kā ir vēlme tiešām iespringt un to apmeklēt, jo ir jau ļoti aktuāla tēma. Tai pat laikā it kā ir saprotams, ka par šādu pakalpojumu ir jāmaksā. Ir tikai bažas par to, kādas konkrētas, praktiski pielietojamas, zināšanas es iegūšu? Ja, kārtējo reizi atkal būšu noklausījies vispārīgu izklāstu, tad naudu izdot būs tiešām žēl.

+ Vai ir iespējams dabūt šīs programmas aprakstu?

Lūk links uz demo versiju: http://www.passive-on.org/CD/

un te apraksts: http://www.pas...se_E/PHPP.html

Pilnībā piekrītu šim viedoklim. Es arī , atzīšos, vairākus un arī treknus gadus sekoju līdzi tēmai un varu tikai apstirpināt, ka sausais atlikums no šiem semināriem, arī - ļoti konkurētspējīgiem "pasaules (lasi Vācijas) tirgū"- ir bieži visai neliels. Nu pa druskai jau arī der, ne par to ir stāsts. Tāpēc, domāju ka organizētaji uzņemas milzīgu un visai reālu risku, ka par savu centību beigās tiks faktiski nolinčoti, ja neattaisnos šim brīdim patiešām milzīgo summu "no sejas". Es apšaubu arī par visu vari uzspiesto programmas iegādi, vel jo vairāk tapēc, ka to apgut šajās dienās ir pilnīgi neiespējami (ko tad Jūs paši tur darat mēnešiem tai Austrijā :) ) Un, - es arī labrāt uzzinātu detalizēti atbildēs uz Putniņa jautājumiem, ka arī , ja var palūgt - linku uz lektoru "backupu".

Liekas, grupa ir nokomplektēta, brīvu vietu nav. Programmu, ne tādu vien, tiešām ir bijusi iespēja apgūt pāris dienās. Katram ir iespēja izvēlēties kādām lietām pievēŗšas, un šī ir lieliska iespēja uzzināt ko vairāk par taupīgo māju.

TAUPĪGĀ MĀJA, jo būtībā tiek taupīta ne tikai enerģija.

Trapīts!

Sveiki, draugi un kolēģi!

Visi jautājumi ir par tēmu, tāpēc jau mēs tā iespringām, ka lauciņš vēl dikti nekaplēts...

Mēs ar Ervīnu esam kursos Austrijā, par šo pašu tēmu, tāpēc atbilžu sniegšanai paliek rīti, vakari un lunchbreak'i :)

Izkonspektēsim no augstāk minētā galvenos jautājumus, un vakarā abildēsim.

Jauku dienu visiem!!

P.S. Ņemot vērā lielo interesi, būs kurss janvārī; iespējams ar lielāku finansu šprici no ārpuses.

Sveiki vēlreiz.

Īsumā izkonspektēju galvenos jautājumus, atbildes varbūt nav izsmeļošas, bet ceru, ka pietiekami konkrētas. Ja kādu jautājumu, esmu palaidusi garām, vienmēr laipni, vaicāt šeit vai anda.kursisa@gmail.com

Lasot zemāk minēto, lūdzu ņemt vērā – arī es tikai mācos, un jo vairāk uzzinu, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu – kā projektēt, kā komunicēt, kā pareizi ēst un dzīvot 

Pirms literārās daļas iesaku iepazīties ar tīmeklī pieejamo: EU directives towards energy saving in building sector (KIOTO &more) , ACE (European Council of Architects) nostādnēm, kuras obligāti brīvprātīgi rekomendējamas LAS un jebkuram arhitektam, tad tālāk, piemēram, RIBA (Royal Institute of British Architects), UK rating system, jebkuru zema energopatēriņa sistēmu (BREEAM, LEED), Zaļā iepirkuma vadlīnijām (Green Label Purchase), pasīvo ēku metodiku īsumā: www.passiv.de, likumprojektiem www.vidm.gov.lv, no 1. novembra spēkā esošo iepirkumu likumu, kā arī citiem resursiem.

Tāpat rekomendēju regulāri papētīt VIDM mājas lapu. Klimata Pārmaiņu Finanšu Instrumenta (KPFI) ieviešanas grupa rīko regulārus seminārus, t.sk. par pieejamo finansējumu (7 MLVL sakarā). Labā ziņa – tas nebūt nav finansējuma sākums vai beigas.

Tur būs 1ā atbilde – kā reāli pielietot iegūtās zināšanas, un kāpēc tās vajadzīgas. Sākot no globālas un cilvēciskas atbildības, beidzot ar siltumfiziku, ēku mezgliem un būvdarbu kvalitāti. Un to, ko mums, arhitektiem, nestāsta ‘sales personas’ – ka enerģiju taupoša un kvalitatīva ēka ir komplekss pasākums, nevis ēkas up-date ar dažādām inovācijām (sk. sadaļu Jaungada eglīte, pie X-mas). Sk. arī 2o atbildi.

2ā atbilde – tas, ko darām Austrijā ir CEPH (Certified European Passive House Designer, www.passivehousedesigner.eu ) 2 nedēļu kurss (ar 1 brīvu nedēļu pa vidu), googlē var atrast pēc CEPH. Reportāža no notikuma vietas – tik daudz sen nebijām mācījušies, iesk. HVAC, ēkas norob. konstrukcijas, ekonomiku, autoruzraudzību. PHPP ir tikai instruments, un – !subjektīvs viedoklis!, krietni ticamāks par dažu labu inženieri. Vai vismaz rīks, kā inženieri (sevi, sevi arī pie reizes!) pārbaudīt. Un ja salīdzina, cik maksājam inženierim par pirmsprojekta un proj. stadijas rēķiniem, kurus nemākam pārbaudīt, tad 130 eur (PHPP cena Vācijā) neliekas astronomiska summa. PHPP seminārā apgūstam tieši 1 dienu no 10.

Uzaicināto lektoru kvalifikācija bija pievienota informācijai par semināru.

3ā atbilde. Par ēku renovācijas risinājumiem ar arhitekta lomu ‘visu pēc tam salikt kopā’. Sk. atbildi 1&2, un padomāt par arhitekta atbildību un spēju redzēt procesu kopumā. Vispirms visu KOMPLEKSI izdomāt, nevis kaut ko pēc tam salikt kopā, un parakstīt titullapas. Zināmā mērā Passive House Latvija aktivitātes ir reakcija uz tā sauktajiem ‘siltināšanas’ pasākumiem. Arī mūsu kopējā vēlme redzēt arhitektoniski kvalitatīvas fasādes.

4ā atbilde. Par naudu apmācībai. Diemžēl mūsu ministrijas līdz šim nebija iedomājušās, ka kādam kaut kas būtu jāmācās. Tāpēc jāciena Vides ministrijas attieksme, ceram, ka pārējie sekos. Pagaidām finansējums ir laika un iepirkumu procedūru ietvaros. Passive House Latvija Interreg projekta un KPFI ietvaros nākamgad apmācības turpinās.

5ā atbilde. Par apmācību dokumentiem. Passive House Latvija ir vienojies ar profesionālajām organizācijām – LAS, LBS, un Energoauditoru asociāciju, par apliecību formu, un to, ka tās apliecinās noteikta zināšanu apjoma apguvi. VIDM KPFI programma tiek ieviesta saskaņā ar Zaļā Iepirkuma vadlīnijām (Green Label Purchase), kur tiek prasīta pieredze ilgtspējīgā projektēšanā un būvniecībā. LR apstākļos tuvākajos gados tā būtu aizvietojama ar pieredzi/ VAI APMĀCĪBU, kādā no EU eksistējošām sistēmām, sadarbībā ar profesionālām organizācijām.

5ā atbilde. Par elitārismu. Ar prieku un skumjām paziņojam, ka decembra semināra 2ā diena ir pilna, uz 1o vēl var pieteikties. Janvārī būs vēl. Tāpēc, ka visiem liekas interesanti. Man patīk arī starpdisciplinārā pieeja – būs arhitekti, HVAC inženieri, būvinženieri un eksperti. Un būs viedokļu apmaiņa.

Runājot par naudu: cenas un izmaksas bija publicētas, par 500 LVL neko nezinu, lūdzu komentāru autorus pārbaudīt. Visi, kas pieteicās, arī saņēma solīto – VIDM finansējuma rezultātā izmaksas ir samazinātas. Semināri arī turpmāk būs ar atklātu tāmi. Ja kāds vēlas, welcome aplūkot Passive House Latvija (PHL) administrāciju un grāmatvedību. Vērsties pie manis vai Ervina.

Noslēgumā vēl daži komentāri:

- uztversim zema energopatēriņa un Zaļā iepirkuma standartus kā jaunus būvnormatīvus, kuri lietojami mūsu pašu un mūsu bērnu interesēs – arhitektoniski un tehniski ilgmūžīgām ēkām, godīgiem noteikumiem, un profesionalitātei; t.i. – celsim savu latiņu augstāk;

- Izglītību var iegūt Tartu Universitātes Tehnoloģiskajā Institūtā, Vācijā, Anglijā, visur citur pasaulē, un vispirms savās mājās – uzprojektējot Zema energopatēriņa ēku (15- kWh/m2a), un to apliecinot ar mērījumiem un klienta atsauksmi. Nesen izveidotas arī maģistra programmas vairākās EU universitātēs;

- PHL mājas lapā www.passivehouse.lv var apskatīt EU finansējumam un apmācībai iesniegto projektu aprakstu, ceram uz to labāko, paldies par sadarbību Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kamerai (LTRK), Tartu Universitātei un citiem;

- sadarbībā ar LAS visa augstāk minētā (sk. līdz PAŠAI augšai) sakarā 2010.g. aprīlī organizējam Starptautisku Ilgtspējīgas arhitektūras konferenci. Ceram, ka būs iedvesmojoši.

- VIDM konkursi tiek izstrādāti saskaņā ar LR likumdošanu, izskatīti MK, IUB, LAS (abiem pēdējiem iesniegti elektroniski), profesionālu ekspertu darba nodrošināšanai ir iesaistīti LBS, un Latvijas Energoauditoru asociācija. Visi dokumenti LR noteiktajā kārtībā tiek izvirzīti apspriešanai. VIDM KPFI nosacījumi ir specifiski, visu var uzzināt Einars.cilinskis@vidm.gov.lv, vai apmeklējot seminārus. Apmācības vai pieredze ir nepieciešama, lai samazinātu iespējamos projektu riskus, tur KPFI ir visai nopietni nosacījumi.

Visiem jauku dienu vēlot,

Tomēr es nesaņēmu tiešu atbildi uz tiešu jautājumu ( nusūtīšana un vidm.gov.lv un passive.de nav īsti korekta atbilde).

1. Vai LV kvotu nauda, kas paredzēta esošo valsts un pašvaldību ēku enerfoefektivitātes nodrošināšanai ( nevis Jūsu definēto pasīvo ēku augsto standartu ieviešanai), kur galvenais ir ietaupītās energijas daudzums uz vienu eiro, ir saistīta ar Jūsu sertifikātu un aktivitātēm?

Var taču protams panākt superzemu energopatēriņu, bet savukārt patērēt fin. resursus dārgos risinājumos ( logi par kuriem tiks stāstīs Jūsu seminārā ( ražoti GER,vai AT ( know-how)),lielā konstruktīvajā karkasā siltuizolācijai, tad biezā slānī siltumizolācijas. Nedomāju ka galvenais raksturlielums delta kW/eur būs baigi rentabls, pie esošas padomju ēkas un pasīvās ēkas augstajiem standartiem.

2. par 3a. Tad es kaut ko nesapratu, vai pie esošas padomju ēkas, kuras parasti uz energoefektivitātes nodrošināšanas procesu laiku pat īsti neslēdz ekspluatācijai (skolas, bd,administrācijas ēkas utt.), arhitekts var mainīt stikloto plakņu daudzumu, to orientāciju un citas kardinālas ēkas izmaiņas, kas robežojas ar kapitālo pārbūvi? Tas savukārt ir gluži logiski instrumenti Jūsu proponētajā sistēmā, bet jaunām ēkām.

Varbūt te ,Anda, sīkāk ,ko bez aprēķiniem par siltuizolācijas materiālu un tā biezumu (līdz šim to visu pilnvērtīgi tā kā nodrošināja, tie ,kas tam ir sertificēti LV, vai tagad viņi ir nederīgi un Jūs un Jūsu sertificētie speciālisti to darīs tālāk?), mezgliem , logu veidu, ja vēl kāda valsts, pašvaldību iestāde izdomā AVK sistēmu apgreidot, bet tas nav lēts prieks un galvenais raksturlielums delta kW/EUR stabili kāps uz leju, neskaitot ēku arhitektūru-klasiskajā izpratnē vēl var darīt arhitekts pie šiem renovācijas projektiem? Varbūt Jūs līdzšinējo LV akceptēto arhitekta prakses principus (katrs dara savu darbu un arhitekts, vai cits būvprojekta vadītājs tikai pārauga-vada lai nerastos konfliktējoši risinājumi starp dažādu speciālistu daļām?) apšaubat, un uzstājat, ka tas viss jādara vienam cilvēkam( GP,AR,BK,EL,ELT,AVK,UK,UKT,VS,VST,DOP utt.)?

Vai Jūsu uzņēmums PASSIVE HOUSE būs tas kurš izsniegs sertifikātus lai varētu radīt labu arhitektūru(kvalitatīvi fasāžu risinājumi) pie pareiziem "siltināšanas" pasākumiem jebkuram energoefektivitātes renovācijas projektam, kur iejaukta valsts un pašvaldība, vai ES naudas?

3 uz 5a .Cik saprotu atbilde uz augstākesošo jautājumu ir apstiprinoša , par Jūsu lomu renovācijas projektos? Tad gan sanāk tā jocīgi:"...kur tiek prasīta pieredze ilgtspējīgā projektēšanā un būvniecībā. LR apstākļos tuvākajos gados tā būtu aizvietojama ar pieredzi/ VAI APMĀCĪBU, kādā no EU eksistējošām sistēmām...", kā mērīs pieredzi ilgspējīgā projektēšanā? Tā nav reglamentēta, piemēram vai ilgspējīga skaitās ēka,kas taisīta no ekologiskiem vietējiem materiāliem ,izmantojot ekologiski pareizus resursus, un aprīkojumā lietojot atjaunojamo energiju? Tāpat vai ilgspējīga būs hi-end ēka, kas pati rēķina un seko kur terēt atjaunojamos resursus, kur ne, kas pati aizvelk siltumizolējošos paneļus, vai novelk žalūzijas utt.., bet kuras materiali kā jau hi-end ēkām ir tērauds, stikls, alumīnijs, un parasti nāk no industriāli attīstītajām valstīm, vai ilgspējīga būs pamatīgi nopakota ēka , kas patērē maz energijas( ja jau maz ,varbūt var nemaz nebūt atjaunojamie resursi). Pieņemu akceptējot pirmo versiju kvalificēsies visi koka ēku projektētaji un būvnieki LV, vai otro ,automātiski viss Rietumu zieds un domāju lielie LV arh. biroji, kam sanācis darbs ar lielajiem projektiem kuros lietotas gudrās sistēmas. Savukārt ja ilgspējību apskata no pēdējās versijas (passive haus jau nosaukumā jaušams, tendējas tikai uz vienu ilgspējas sadaļu -energija),tad klasificēsies Kraukļa k-ga uzņēmums, pieņemu šis tas darīts arī VIRTŪ, ja jau esat vienā frontē , varbūt vēl MADE ar savu Saldus skolu, protams tie ,kas savā praksē darbojušies štatos un Eiropā, un nolikuši LEED's un BREEAM's eksāmenus ( !), vai Jūsu kursos kāds pārbaudīs šī zināšanas?, savukārt parējiem jāsamet ir cipari lai dabūtu sertifikātu par apmeklējumu un iespēju pretendēt uz 4-6% no 7 mio(~350000LVL projektētāju pīrāgs), kas tiks aptuvevi 30 kursu beidzējiem un vēl kādiem 5 kam jau ir ko uzrādīt, kopsummā pīrāga izmērs vienam projektētājam(vēl taču jādalās ar inženieriem un energokonsultantiem, kas mēra pirms un pēc)~10000LVL, no kuriem ~400 LVL par sertifikātu( bez maz tuvojas klasiskajam 5% starpniecības procentam).

. Atvainojos par ~500 LVL! Pēc 30.nov., 235+21%PVN(49,53LVL)+133EUR(94.5LVL) proga + kurjerpasta sūtījums no TARTU vismaz 2-5LVL= 383 LVL, ~400LVL.

Es Jūsu aktivitāti vērtētu ļoti augsti un inovatīvi (no biznesa viedokļa, kā jaunu tirgus nišu meklēšanu un atrašanu, vēl pie tam šādu sabiedriski atbildīgu) un noteikti būtu gatavs iesaistīties, ja Jums tas būtu nepieciešams,līdzīgi kā Miķelis, ja tas būtu pasākums ,kas veicinātu konkurenci un neiesaistītu valsts administratīvos resursus tirgus nišas nodrošināšanai.

Tagad izskatās ,ka sia "PASSIVEHouse", kas pati ir dažu juridisko personu uzņēmums , ir caur LTRK un Vides Ministriju, izlobējusi pasākumu , ar kuru palīdzību,kā obligātais minimums pašiem tiek nodrošināts sertifikācijas procesa maksa no personām, kas gribēs piedalīties energoefektivitātes pasākumos, ja vēl pieskaita to ko paši paņem kā atsevišķās juridiskās personas, domāju pieczīmju skaitlis latos savāksies gadā, galvenais kontrole un informācija šajos konkursos, kā šo sertifikācijas procesu ieviesējam.

Ja tiktu nostādīts mērķis kādam ir jābūt galaproduktam ar PASSIVEHoUSe izstrādātajiem normatīviem un veids kā tas tiek pārbaudīts , savukārt PASSIVEhouse sertifikāts būtu tikai informatīvs pasākums un viens no efektīviem veidiem kā nonākt pie garantēti laba rezultāta,līdzīgi ka ar CAD programmām, tās nav obligātas, jo var taču arī ar roku rasēt, bet mēs taču izvelamies CAD, jo tas ir acīmredzami inovatīvi un izdevīgi ja savus gadus 20.Es ar abām rokām būtu par šo pasākumu.

Tagad gan mērķi ir sekundāri , vairāk ir spiests uz veidu kā iegūt rezultātu un diemžēl šis veids ir Tuvu monopolstāvoklim LV.

Starp citu būvnormatīvus ieviešot Tev tiek dota BRĪVA iespēja vai iet uz privātu ļaužu organizētiem semināriem, vai to apgūt pašam.

P.S. protams pat viens mio LVL(ja kvotu nauda būt 21 mio LVL) nav liela pīrāga daļa no projektēšanas procesiem Latvijā, teorētiski varētu diži necepties,lai ņemas katrs kā grib un atrast savu nišu nevienam nav liegts. Bet tiešī tapēc ka tas pīrāgs ir salīdzinoši sīks( pieņemu nākotne, sākot izmantot patiesi pilnīgas ilgspējīgas sistēmas BREEAM's un LEED's, tas ietvers visu publisko sektoru), prasītos lai atkal tas pasākums nebūt LV klasiskais veids ar valsts administratīvā resursa palīdzību tiek radīta niša kādam, dēļ tās mazās naudas LV mērogā domāju varēja parādīt labo gribu.

P.S.S. Lūdzu centieties šo uztvert kā diskusiju, jo man patiešām ir viens pīķis kā kurs pelna nauda un ja kādam izdotos radīt īstu know-how, es būtu pirmais kas to apsveiktu.

Sveiks vēlreiz, Renār!

Diemžēl laika trūkuma dēļ nevaru sniegt Tev izsmeļošu atbildi; lūdzu nodublē tekstu uz anda.kursisa@gmail.com; un es turpināšu sniegt laipnas norādes par informāciju, VIDM semināriem - welcome, u.t.t. Domāju, ka būtu jauki, ja VIDM aprunātos ar LAS, kopā ar IUB par šo tēmu. LAS'ā par to jau ierunājāmies, bet steigā līdz konkrētam datumam netikām.

Priecīgu piektdienu un brīvdienas!

Es ceru, ka mediju pārstāvjiem nav jāmaksā par semināra apmeklēšanu?

Vienmēr laipni.

Lūdzu atsūtiet precīzāku informāciju: anda.kursisa@gmail.com. Pirmdien būšu Rīgā un atbildēšu.

Es aktīvs vīrietis meklēju pasīvu māju.

Apsveicu autoru izdomu, nolobēt zaļo interešu vārdā savas. Kaut kā jau jādzīvo ir. Mazliet nepatīk veids kā tas izdarīts, jo rezultātā acīmredzot, lai kvalificētos projektēšanai KPFI būs jāpierāda, ka esi nomaksājis ~ 400 Ls, saņēmis zaļo sertifikātu, ko izsniedz Pasivhouse Latvija, bet ir kāds bet...

Līdzšinējos būvnoteikumus neviens nav atcēlis, ir tāds būvnoteikums Būvju klimatoloģija ar savām specifiskām prasībām, kurās nekas nav minēts par 400-500 mm ārsienu siltumizolāciju, kāda tā sanāk pasīvo māju gadījumā. Starp citu viens no Pasivhouse Latvija atbalstītājiem ir ISOVER. Tas taisnība, Eiropā šādas mājas kļūst populāras, bet arī tur cilvēki rēķina. Termins ar kuru visi bliež pa labi un kreisi - ilgtspējīga būvniecība, neietver tikai enerģijas patēriņu, bet arī ēkas būvniecībai izmantoto materiālu ekoloģiskumu, t.s. ekoloģisko pēdu, ēkas iekļaušanos dabiskajā vidē, u.c. nosacījumus. Kā tad būs ar šīm lietām?

Lieta ir laba un atbalstāma, bet nevajadzētu atkal iebraukt otrā grāvī - PASĪVĀS MĀJAS kļūs par obligātu prasību. 7MLVL ir laba summa, lai uz to ierobežotu piekļuves kanālu caur šķietamu kompetenci, bet jāatdzīst 1 uzprojektēta un uzcelta māja ir tikai sākums, nevis kompetences līmenis. Jāpaiet 10 gadiem, lai kāds varētu sevi nosaukt par kompetentu speciālistu pasīvo māju projektēšanā un jāuzprojektē ne viena vēl ēka.

Izskatās pēc vienkāršas un labas shēmas kā grūtajos laikos nopelnīt. Viss notiek ļoti ātri un sasteigti, jo acīmredzot KPFI programmās būs iestrādāts kāds filtrs un kad visi atjēgsies, izrādīsies ka īsto speciālistu ar pareizajiem papīriem ir tikai kādi daži desmiti. Tie tad arī pļaus uz nebēdu...

Caurlūkojot izvērsto diskusijas pieteikumu, vēlreiz norādu, ka mēs visi - Vides ministrija, Passive House Latvija, Anda, Renārs, Ivo, Ilze un daudzi daudzi citi, strādājam LR patreizējās likumdošanas un Eiropas Savienības direktīvu un regulu ietvaros, kas ļauj dalībvalstīm piemērot augstākus vides standartus (šajā gadījumā enerģijas taupīšanā) nekā katrā atsevišķā dalībvalstī spēkā esošā likumdošana. Augstāki vides standarti ir EK vides direktīvu mērķis, ar galveno virzienu - no 2019.g. ekspluatācijā nodot ēkas atbiltoši "0" enerģijas standartam:

http://www.dia...inal-16082.pdf

Turklāt, gribu papildināt, ka nelielas NVO - Biedrība Passive House Latvija (statūtus sk. mūsu mājas lapā) - spēja kaut ko lobēt ārpus augstāk minētā ir stipri pārvērtēta.

Ja man būtu vairāk laika, atbildētu uz katru tēzi un antitēzi ar pierādījumiem vai noliegumiem; bet atkārtošos - būs vien Renāram un citiem interesentiem jārokas pa infomācijas resursiem pašiem. Apsolu - uzzināsiet daudz jauna. Vismaz runājot par tehniskajiem standartiem un vērtēšanas kritērijiem - neuzskatu par lietderīgu turpināt diskusiju, ja tās dalībnieki nav detalizēti iepazinušies ar VIDM mājaslapā pieejamo likumprojektu par Energoefektivitātes pasākumiem augstāko mācību iestāžu ēkās. Tur ir lielākā daļa atbilžu uz Renāra un Skeptiķa jautājumiem. Un iespēja oficiāli ierosinājumus VIDM, vai ierosināt publisku diskusiju, no kurām vairākas jau ir notikušas, iesaistot plašu speciālistu loku. Visa informācija ir publiski pieejama VIDM, ja grūti atrast, varat sazināties telefoniski.

cerot uz sadarbību un konstruktīvu dialogu,

Anda, mob.t. 26403930

Sveika, Anda!

Tā vien izskatās ,izstudējot šo EU direktīvu (VIDM.gov.lv mājaslapa protams ir ļoti „superiska” lai ko nebūt atrastu , par piemēru „par Energoefektivitātes pasākumiem augstāko mācību iestāžu ēkās”, tur pat nav vērts komentēt, ja Tev ir info ,lūdzu, linku) ,ka LV, kā vienmēr grib būt „pereģi plaņeti vsei”kr.val..

Kā reizi šeit ir norādīti mērķi, nevis instrumenti(tie savukart norādīti kā dalībvalsts prerogatīva) , un kā reizi ir minēts pats galvenais, ko jau Tev norādīju ADEKVĀTUMS- delta kW/EUR-renovācijām un jaunbūvēm publiskajā sektorā. Protams ir minēts „0” enerģijas standards, kam jābūt daļai no visa pasākuma, BET TIKAI DAĻAI, bet nekādā gadījumā tiem nav jābūt visiem valsts, pašvaldību objektiem. Par piemēru, ir minētas būtiskās Dalībvalstu klimatiskās atšķīrības, pēc kurām tās var noteikt atšķirīgākas prasības, nemaz nerunājot ,kur atšķiras renovācijas un jaunbūves.

Protams ir minēts arī par nepieciešamību DALIBVALSTĪM PAŠĀM organizēt iesaistītajiem(projektētājiem un ekspertiem) izglītības programma, pat norādīts pat finansējuma avots, nevis to atstāt šādi „nosacītā” brīvajā tirgū (kā LV ,kas vēl pie tam uzlikusi sev merķī visaugstāko visām renovācijām „0” enerģijas standartus). Tas ,ka jābūt neatkarīgiem sertifikātu sniedzējiem( ekspertīžu un mērījumu un konsultāciju veicējiem) protams taisnība , tā rakstīts, bet tas nenozīmē , ka tam jābūt vienam , kā tagad , un kā tagad visās jomas arhitektūru ieskaitot ( kur jau tagad ir LAS sertifikacijas par ~100LVL gadā), ir jamaksā par sertifikātu, kas gan Jūsu gadījumā ir kautri nomaskēts ar informējošu semināru. Tad varbūt ,ja tiek prasīta maksa , tad loģiski apakšā jābūt zināšanām, un ja zinašanas, tas kā nebūt jāpārbauda, lai zinātu, ko ta apmācamais iemācijies(eksāmeni,ka LEED un BREEAM standartos) nevis saviesīga vakarēšana pie vīna glāzes ( no Jūsu tāmes)

Tikpat labs arguments ES prasību burtiskai izpildei, Anda, ir fakts, ka Latvijas cukurrūpniecību arī bija ar draņķīgu novecojušu aprīkojumu attiecība pret vidi, pie reizes bija ES politiskās štelles ar ārpus ES cukura piegādātājiem, un pēc ES prasībām LV ražotnes bija jākancelē, ko arī izpildīja, kā bija reāli to mēs zinām tāpat, ka viss Baltijas cukurrūpniecības potenciāls (leišiem vismaz saglabāja rūpnīcas, neko megabūtiski nerekonstruējot, bet vienkārši tās nopērkot) ir koncentrēts DANSUKKER rokās (Dānijas lobijs). Kā tagad izpaužas nu jau cita ES cukura politika, bet nu jau bez LV ražõtnēm, arī zināms , ja paseko lietišķo mediju publikācijām.

Diskusijā, Anda, nenosūta iepazīties ar papīriem, bet apgaismo tos, kas nav gluži tik kompetenti kā Tu un kolēģi, piemēram es, ja protams kāds ir ieinteresēts diskusijā, nevis aklā paklausībā.

Nevajag jau tik kautrīgi par savām iespējām, iespējas ir pietiekoši stipras – LTRK. Tavu izglītību arī vērtēju pietiekoši augstu (MBA).

Anda, nu nevajag tādā „pacietīgas skolotājas” tonī diskutēt, nav tā ,ka nevienam bez Jums un citiem iniciētajiem( ministrijas ierēdņiem, vēl šādiem tādiem) vienīgajiem sapratne un izpratne par diskusijā skartajiem tekstiem. Kāpēc citās ES valstīs dominē BREEAMs sistēma, kas ir daudz plašāka nekā PASSIVE HAUS? Ne ba velti Es Tev lūdzu noformulēt PASSIVE House attieksmi pret ekomajām, hi-end mājām, To tā arī nenoformulēji, jo tās gluži vienkārši zem PASSIVE house neierakstās, bet zem Tevis piesauktas direktīvas gan.

Nezin kāpēc par šīm diskusijāam LAS nekas nebija zināms? Vai Tu kā LAS pārstāvis pārstāvējies šajās sarunās? Ja tā, tad Tev vistiešākie pārmetumi, kāpēc pārējais LAS par to netika plašāk informēts? Ja ne, kurš tad pārstāvēja LAS? Ja neviens , tad jautājums VIDM vai tika aicināti?

Vēl jo projām nav nevienas tiešas atbildes uz manu tiešo jautājumu, vai PASSIVE house tagad ir vienīgie un obligātie ( izņemot tos kam LEED un BREEAMs sercis uz rokas, un tie kuri pēc PASSIVE house standartiem realizējuši vienu ēku) sertifikātu sniedzēji Latvijas tirgū, lai piedalītos publiskos iepirkumos par pasākumiem ēku energoefektivitātes celšanā pašvaldību un valsts sektoros? Es lūdzu tikai vienkāršu atbildi, Jā vai Nē.

Renārs

Izklausās, ka kārtējā labi iecerētā lieta, LV atkal izsauc vien aizdomīgu piekasīšanos. Atceros, kā Anda gadu vai vairāk atpakaļ prasīja pēc AVF atbalsta un stāstīja bēdu stāstu par LAS, RTU u.c. institūciju ignoranci augšminētajos jautājumos. Skaidrs, ka būdami EK sastāvā būsim spiesti rēķināties ar kopējo uzstādījumu un sakārtot likumdošanu, praksi, sertificēšanu utt. Patiesībā jau esam kārtējo reizi nokavējuši. Bez Andas un co iniciatīvas stāvoklis būtu labāks? Kāpēc visi skeptiķi paši nepiedalījās laimīgas un taisnīgas nākotnes veidošanā? Neviens neuzmeklēja, nepalūdza un aiz rociņas nepaturēja?

Cita lieta, ka man personīgi arī negribētos kārtējo reizi uzrauties un latviešu tieksmi pārspīlēt visu rekomendāciju, aizliegumu, normu utml ievērošanu, par procesa birokratizēšanu un nejēdzīgu sertificēšanu nemaz nerunājot.

P.S.- Renāram un skeptiķim:

1.Pasaulē nav un nebūs taisnības [Vienas]

2.Ja kāds kaut ko dara kopējas lietas labā un gūst no tā samērīgu personīgu labumu, tad tas IR "taisnīgi"

Ja vien "vecajā Eiropā" nepaceltos balsis, ka šī "pasīvā CO ekoloģēšanās" jau iecelta reliģijas kārtā, varētu piekrist, ka vajag. Diemžēl, arī šejienes diskusijās parādās teksti, ka nav ko runāt ar cilvēkiem, "kas nezin" - klasiskais teksts, ko jaunās reliģijas adepti vērš "ķeceru" virzienā un par ķeceri tiek uzskatīts ikviens, kas uzdrošinās jautāt (attiecīgi Renārs sen jau būtu sadedzināts sārtā), kur nu vēl iebilst. Ja adeptu lomās nostāsies arī mūsbāleliņu kontrolējoši aizliedzošās iestādes ... tāpēc es tagadējo kavēšanos drīzāk vērtētu pozitīvi un turpinātu novērot.

kontrolējošo iestāžu censoņi parasti truli pieprasa izpildīt normas un viņiem pilnīgi vienalga tas, ka LBN, MK noteikumi, visādi regulētāji, ciparu pārbaudītāji, sertifikātori utt, katrs prasa ko citu un šī neatbilstība kļūst par mūsu nevis viņu problēmu.

Tas. kā reaģēt uz jauno reliģiju ir katra paša izvēle, savukārt "valsts" iejaukšanās pārliekā energoresursu šķērdēšanā ir visnotaļ racionāla iniciatīva.

Sveiks, Andi!

Būtiski iebildumi Taviem pārmetumiem, es neviena mirklī šo direktīvu veselīgu pārņemšanu nedēvēju par kaut kādu sazvērastību vai ko ļaunāk, ko pārmet Tu ,arī Ingurds vakar PetchaKutcha. Es apsveicu ka ir ļaudis kas ar to nodarbojas, un uzskatu ka tā tiešām ir nākotnes realitāte, par to Andai un Ervīnam cepuri nost, BET...

Mani vienīgie jautājumi bija sekojošie ,vai turpmāk esošo publisko ēku renovācijā( energoefektivitates pasākumos) būs obligāti nepieciešami ( ja iepriekš nav dabūts LEED's vai BREEAM's , vai paralēli PASSIVE HAUS sertifikās, vai uzbliezta pasīvā ēka), šī semināra apmeklējuma sertifikāts, vai tas ir kas sarežgīts un uzbāzīgs , vai ka te atļaujas man piedēvēt slimīgumu? NBepatīkams arī fakts ,ka tā arī ANDA neatbild vienkārši Jā vai Nē uz jautāumu, tik iegrimst dziļākos faktos un pierādījumos, kāpēc šādi pasākumi jāorganizē, to ja kas es ne mirkli nejautāju, tas ir tāpat skaidrs un ne tikai man es pieņemu.

Pieņemu Tev šo pasākumu komplekss joprojām un domāju arī nākotnē(ja neskaita nākotnes (5-10 gadi) prasības BREEAM's vai LEED's jaunajām publiskajām ēkam) nav aktuāli, nezi vai Tev interesē sociālās mājas energoefektivitātes projekti Rundēnu pagastā (šādi LV izpaudīsies šajās programmās vismaz nākošos 5 gadus), kur realitātē no Andas semināra minētajiem plašajiem pasākumiem, AVK, atjaunojamie energoresursi, specialie logi no GER, AT ,utt, un siltumizolācija, realitatē norealizēsies tikai siltumizolācija, neba velti delta kW/EUR.

Vai fakta konstatācija, ko atdzina pati ANDA, ka LV jau ir pārcentusies "0" standarta virzienā attiecībā pret direktīvu arī ir kas aizskarošs un slimīgs?

1. Par taisnību. Ir tāda lieta kā sirdsapziņa, tā gan protams katram sava. Kādu liktens ir spārdījis biežāk, vai kā savadāk , tad līdz ar to liekas ka var vairāk paprasīt no apkārtējiem utt., jo redzi esi gana daudz spārdīts, pienākas saproties utt., kā jau pie cilvēkiem.

2.Pilnībā un absolūti piekrītu, ja tam nenāk klāt administratīvo resursu izmantošana, tie taču nevar tikt izmantoti personīgu interešu izdabāšanai? Es saprastu ārējo tirgu iekarošanā, nevis jau tā gaudenajā iekšējā publiskajā "sakārtotās" LV tirgus vidē. Kā piemērs ar projektešanas programmām kas ir gana dārgas un rasēšanu uz dēļa un brīvprātību?

Vēlreiz atgādinu par mērķiem ( ja neskaita pārcentību) es par ar abām divām rokām un tas ir tikai normāli, ka valsts ir procesa iniciētaja, bet esmu pret, ja ANDA apstiprinās sava semināra kursu sertifikāta nepieciešamību publiskajos konkursos, metodi kā tiek realizēti vēlami mērķi.

Vai tad TV digitalizācija nav laba un progresīva lieta? Bet kā LV to realizē un realizēja?

Es nepiekrītu Makiavelli konceptam:"mērķis attaisno līdzekļus", pieņemu Tev kā austrumu adeptam arī varētu būt iebildumi pret šādu koncepciju.

Man, kārtējo reizi tikko no Austrumiem atbraukušam, vienkārši nedaudz uzjautrinoša šķiet pati šī ņemšanās ap sekundāras nozīmes lietām. Kāda starpība - sertifikāts būs vai nebūs, vai tas būs šāds vai tāds, izsniegs to kursos vai eksāmenos...? Katrā no variantiem būs plusi un mīnusi, kreņķīgie noteikti atradīs kādu netaisnību, ar prasībām LV tradicionāli pārcentīsies utt. Lietas vienmēr var būt labākas, un par to vajag cīnīties, tur es Tevi morāli atbalstu. Kaut kāds kompromiss jau atradīsies, kā pareizi atzīmēji - mani tas ne parāk interesē, vajadzēs - nolīgšu labāko fāterlandes speciālistu. Man tikai rodas sajūta, ka lielākā daļa a4d komentētāju mēdz mūžīgi pārspīlēt visādu sīkproblēmu nozīmi, lasot portālu pēdējā laikā batālijas vien... Tāpat jau ārā draņķīga anturāža - un tur neko padarīt nevar, tāpat kā mainīt humanoīdu ieviesto Sistēmu, kas sucks arī visās JAA argumentos piesauktajās rietumu paraugdemokrātijās. Domājam labāk par pozitīvo.

Tam pievienojos , vēl pie tam taču drīz atkal sauules rats sāks ripināties uz garo pusi...

Tie, kas traknajos gados nosmēluši krējumu, taisot vāji slēptus plaģiātismus un uzdodot tos, kā superīgu orģinālu arhitektūru, kam bankas kontā pietiek līdzekļu, lai vizinātos uz Austrumiem, var teikt, ka te viss ir pofig un vajag domāt labas domas. Diemžēl visiem tā nav un tādēļ arī šī diskusija, ka pasākums ir interesants un vērtīgs, bet cena neadekvāti dārga šodienas situācijai, kā arī cilvēki ir atēdušies ārzemju un pašmāju seminārus, kuros var uzzināt tikai to, ka tāda lieta ir, cik tā laba un cik skaisti izskatās uz bildītēm. Un nav vienalga ir vai nav sertifikāts, jo paiet neliels brītiņš un kāds atkal izdomā pacelt cenu tam sertifikātam, mainīt kritērijus un padarīt tos par obligātu pasākumu, kas nesamērīgi maksā, bet būvētājam nedod garantiju, ka arhitekts patiešām ir zinošs. Pēdējā laikā arvien vairāk projektu ir tādi, kur sertificētie arhitekti liek savu parakstu zem kolēģu un studentu darbiem, bet nepaskatās, ko paraksta. Lai nebūtu tukša runa, minēšu dažus piemērus: R. Boitmane, A. Poga, J. Poga.

Mani "kolēģi" ir arhitekti ar vārdu, uzvārdu, juridisku un morālu atbildību par savu rīcību, nevis anonīmi aprunātāji. Ja Jums ir kāda informācija par neētiskiem gadījumiem manā vai konkrēti nosaukto praktizējošo arhitektu darbībā, tad izpildiet savu pienākumu un ziņojiet atbildīgajām LAS komisijām. Ja vēlaties parunāt par konkrētiem gadījumiem šeit, iesūtiet redakcijai problēmas pieteikumu, protams, atklājot arī savu identitāti - mūsu profesijas pārstāvji parasti ir spējīgi atbildēt par saviem vārdiem un darbiem. Savukārt, ja esat tas tizleņu tips, kas var vienīgi aizmuguriski piedēvēt citiem savas apziņas ģenerētās nejaucības, tad lūgums nesaukt sevi par kolēģi.

Man ir vārds, uzvārds, juridiska un morāla atbildība par savu rīcību, kā arī konkrēta informācija par, kā "Jūs sakāt" neētiskiem gadījumiem. Bet man ir arī pieredze, ka ziņošana institūcijām neko nedod un kopējo situāciju neuzlabo, jo, pa lielam, ir zudusi arhitektu profesionālā ētika, kā tāda un pārsvarā tā izpaužas tikai "savējo izručīšanā". Attiecībā par minētajiem plaģiātismiem: jau labu laiku pirms dažu Jūsu projektu realizācijas, ārzemju žurnālos redzēju šo ēku fotogrāfijas. Diemžēl Jūs neesat tāds vienīgais, kas stipri ietekmējas no ārzemju piemēriem, tādēļ uzskatu par laika izšķiešanu tagad meklēt šos žurnālus, lai Jums tos atrādītu. Piedodiet, ja varat! Bet pārējie gadījumi nav tikai nēētiski, jo visai tieši atsaucas uz būves kvalitāti, kā arī mūsu profesijas prestižu kopumā. Labi, ja pasūtītājs pats kaut ko sajēdz no būvniecības vai arī celtnieki ir pietiekoši profesionāli, lai laikus novērstu projekta nepilnības. Liekot savu parakstu zem jaunāko kolēģu darba, sertificētais kolēģis tomēr uzņemas arī konkrētu atbildību, tādēļ būtu arī jāpārbauda šis darbs kā savējais. Galu galā atbildība tiesā tiks prasīta no sertificētā arhitekta. Galu galā ne par to bija šis stāsts. Piedodiet, ja aizvainoju, bet man Jūsu vīzdegunīgais komentārs arī likās aizvainojošs. Ne visi arhitekti šobrīd var noalgot "faterlandes labākos speciālistus" un tie, kas tulko ES prasības latviešu valodā un strādā pie likumdošanas, bieži vien paši nestrādā praktiski ar tiem likumiem un neredz un neizjūt uz savas ādas to birokrātiju, ko paši sacerējuši. Tādēļ praktizējošiem arhitektiem vajadzētu aktīvāk iesaistīties likumu radīšanas procesos, nevis teikt, ka gan jau kaut kādu kompromisu atradīs. Var jau uzlikt būvētājam visādas prasības, gan par energoefektivitātes aprēķināšanu, energoauditora un sertifikāta apmaksāšanu, būvniecības procesa apdrošināšanu privātmājām, saimniecības ēkām, pirtīm, šķūnīšiem un vēl citus naudietilpīgus procesus, kurus vidējais būvētājs nemaz nav spējīgs apmaksāt, bet vajadzētu taču paraudzīties uz lietām reāli: vai tas viss dod kādu labumu kopējai tautsaimniecībai? Pārsvarā tās ir formālas lietas, kas nedod taustāmu rezultātu, bet sadārdzina būvniecību konkrētajam būvētājam. Būtu ļoti jauki, ja likumu izstrādes procesā jau no paša sākuma aktīvi iesaistītos arhitekti no no topa augšgala (ieskaitot arī Jūs), un neteiktu, ka viņus tas ne sevišķi interesē, lai pēc tam nebūtu jāsūkstās, ka saskaņošanas process ir ļoti birokratizēts un tā tālāk. Šī taupīgo (eko vai pasīvo) māju lieta patiesībā ir veca dziesma jaunās skaņās vai labi aizmirsts vecais. Tomēr tehnikas progress tur ir ienesis arī jaunus materiālus, automātiskas iekārtas un citus uzlabojumus. Latviešiem ir raksturīgi, ka mēs nevaram iet pa vidus ceļu, bet ejam no viena grāvja otrā (piemēram: no vispārējas krievu valodas uz vispārēju angļu valodu, no VUGD pilnīgas kontroles līdz pilnīgai bezkontrolei, un tamlīdzīgi). Tādēļ pastāv reālas bažas, ka šo taupīgo māju lietu patiešām padarīs par obligātu aizmirstot, ka tas ir ļoti dārgs (vismaz šobrīd)būvniecības veids, bet mūsu iedzīvotāju lielākā daļa nav tik bagāta, lai šādu būvniecības veidu realizētu masveidā. Kaut vai viens piemērs: saules baterijas, kas Zviedrijā tiek plaši izmanotas, pie mums nav plaši ieviesušās, kaut arī pirmie mēģinājumi jau bija padomijas gados un informācija par tām ir bijusi pieejama visus atmodas gadus, kā arī iegādāties tās varēja bez problēmām. Taupīgā māja ir laba un vajadzīga lieta, bet kamēr valsts savā attīstības plānā neieliks pasākumus (bet ne obligātus likumus), kas šo lietu veicinātu, nekas uz priekšu nevirzīsies. Tā būs un paliks bagāto izprieca. Tautai labakajā gadījumā paliks iespēja atgriesties piekoka, māla /kleķa, niedru vai kūdras paneļu, kā arī salmu ķīpu mājām, bet automātika, kas regulētu vēdināšanas un mitruma procesus jāaizstāj ar loga atvēršanu un vēdināšanas kanālu dūmenī.

Pēc garā komentāra spriežot, Jums nav vienalga šī raksta pamattēma. Tad kāpēc tā vietā lai aktīvi piedalītos jautājumu sakārtošanā veltot tam personīgo laiku un enerģiju Jūs norādat, ka to vajadzētu darīt kaut kādiem "topa arhitektiem"? Es komenterā Putniņa kgam skaidri pateicu - pasākumu atbalstu, man tam laika nav [katru nedēļu tāpat n stundas aiziet šabiedriskā darbā] un ir interesantāks lietas ar ko nodarboties. Kas traucē pašiem veidot savu nākotni tagad un tūlīt tā vietā lai gaustos, ka rīcība [.."neko nedod un kopējo situāciju neuzlabo, jo, pa lielam, ir zudusi arhitektu profesionālā ētika"].

Savukārt par plaģiātismu runājot esiet uzmanīgāka, mūsdienu pasaule formālais veidols paliek arvien vienveidīgāks, pieļaoju, ka katrai jūsu vai cita arhitekta uzvilktajai līnijai var piemeklēt kādu līdzīgu. Par SZK piedēvēto plaģiātismu runāt iesaku vēl uzmanīgāk - citādi var sanākt tikpat smieklīgi kā Skujiņas kdzei, kas par fasāžu līdzības tēmu runājot, nespēja atšķirt butaforiska jumta risinājumu, ja nemaldos, Roterdamā no Rīgas mersedesa centra, kurā trīs dažādas auto glabāšanas funkcijas saliktas viena virs otras pilsētbūvnieciskā bedrē un fasādē lietotas korporatīvai identitātei obligātās nesošās [zilās!] āra kolonnas un "pa lieko" nav iztērēts neviens santīms, t.i.- sakskatīja līdzību starp sauli un mēnesi, bet neievēroja principiālo atšķirību to "arhitektūrā". Ja ir vēl kāda līdzība citā objektā, neturiet sveci zem pūra, mani tas interesē - gribu pastudēt pasaules pieredzi. Tomēr, atbildu Jums lai novēlētu to pašu ko Renāram - nepiesārņojiet piekusušo galvu ar negācijām, domājiet pozitīvi, manā komentārā saskatot iemeslu aizvanojumam, jūs ģenerējat sev nepatīkamu realitāti tā vietā, lai dzīvespriecīgi piedalītos jaukākas nākotnes veidošanā.

Tas jau izsklausās pēc slavenā teiciena "Rebjata, davaite zit druzno...". Visumā pozitīvisma propogandai piekrītu, SZK arī cienījams birojs un mūsu kraoke laikmetā, kurš gan ir bez grēka , - arhitektūras žurnālus šķirsta visi. Bet padiskutēt gan vajag, nevajag jau visiem uzreiz muti bāzt ciet, - ne visi nodarbojas ar meditāciju. Tiem, kam nav sava guru, bet, kas dažreiz domā par LIELAJĀM lietām - Priecīgus Ziemassvētkus, kā saka Andis - Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts...