reklāmraksts KPFI atbalsts tematiskiem rakstiem LA žurnālā

Ar KPFI atbalstu žurnālā Latvijas architektūra Nr 6/2011 (98) publicētie raksti

BIG baudpilnā vai baudkārā ilgtspējība

Kopenhāgenas atkritumu pārstrādes rūpnīcas rekonstrukcija pēc arhitektu biroja BIG ieceres to pārvērtīs par izklaides parku ar slēpošanas trasēm. Projekts paredz tehnoloģijas, kas būs vienas no efektīvākajām un ar vismazāko atkritumu dedzināšanas procesā iegūto kaitīgo izmešu sastāvu rūpnīcas dūmos. Trīs slēpošanas trases vedīs lejup no rūpnīcas dūmeņu virsotnes un tās klās īpašas otrreiz pārstrādātu materiālu rezultātā iegūtas granulas, tādējādi nodrošinot slēpošanu arī vasarā ar peldkostīmiem mugurā. Slēpotāju lifts ies gar rūpnīcas dūmeni un no tā varēs redzēt visus atkritumu pārstrādes procesus rūpnīcas iekšpusē. Tā ir BIG piedāvātā alternatīva informācijas centram, kurā skolotāji sadzītu skolēnus un censtos iepazīstināt viņus ar atkritumu pārstrādes noderīgumu. Projekta punkts uz burta i ir iekārta rūpnīcas skursteņa noslēgumā, kas CO2 izmešus uzkrās, kompresēs un no rūpnīcas palaidīs debesīs kā krāsainus dūmu apļus.

Teksts: Kristīne Budže, Pastaiga

Biogāze Latvijas lauku ainavā

Latvijā atjaunojamās enerģijas galvenie resursi ir koksne un hidroenerģija. Bet par nākotnes potenciālu tiek uzskatīta biogāze un vēja enerģija. Šobrīd ES atbalsts atjaunojamajai enerģijai ir labvēlīgs un pēc Latvijas Biogāzes asociācijas datiem, Latvijā darbojas trīsdesmit biogāzes ražotnes jeb koģenerācijas stacijas. Divas no tām — Bio Future un Gas Stream Vaiņodes pagastā uzbūvētas pēc arhitektu biroja 8.a.m. projekta (arhitekti Juris Lasis, Eduards Beernaerts, būvuzņēmējs — UPTK). Atjaunojamās enerģijas projekti arvien lielākā mērā ietekmēs Latvijas lauku ainavu, un laiks rādīs, kas ņems pārsvaru — vēja rotori vai industriāli greznie biogāzes staciju kompleksi. Tikām arī var paredzēt reālo perspektīvu arhitektu darbam — atlikt pie malas autoru ambīcijas uz pretencioziem sabiedriskas nozīmes objektiem un pievērsties «lietišķajai arhitektūrai», lai piedalītos kopējā tautsaimniecības atveseļošanas procesā.

Teksts: Ilze Martinsone

Energoarhitektūra Getliņu ainavā

Atkritumu poligona Getliņi EKO Rumbulā reljefa zālājs slēpj māla cepuri un enerģijas ieguves avotu kalna dzīlēs, uzkrājot atkritumu pūšanas rezultātā radušos biogāzi. 2010. gadā ainaviskā poligona idilli papildināja ar ekoloģisku zālāja kopšanas instrumentu — 100 aitām, kas noēd zāli, un to nevajag pļaut. Ar biogāzi tiek darbināts atstatus no kalna uzbūvētais energobloks, kas ražo siltumu un elektrību. 2011. gadā ekoloģiski saderīgo pasākumu virkni Getliņu poligonā papildināja siltumnīcas ēka (būvuzņēmējs — SIA  Arčers), atrisinot pielietojumu energobloka saražotajam siltumam. Getliņu siltumnīca popularitāti medijos iekaroja līdz ar lielo un sulīgo dzelteno tomātu nonākšanu Rīgas veikalos vasaras beigās.

Teksts: Agrita Lūse

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta iespējas

Sarunā par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) izcelsmi un darbību Latvijā, par to, cik mēs esam gatavi KPFI finansējuma apguvei – likumdošana, projektēšanas kvalitāte, būvniecības kvalitāte, procesa uzraudzība, piedalījās Valdis Bisters, VARAM Klimata projektu departamenta direktors, Inita Henilane, VARAM Investīciju departamenta direktora vietniece, Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors, Laimonis Osis, VARAM KPFI projektu eksperts un Ilze Puriņa, SIA VIF valdes priekšsēdētāja. Secinājums — piedaloties KPFI konkursos, jārēķinās, ka piecus gadus pēc ieviešanas obligāta ir prasība par konkrētu CO2 samazinājumu. Visos projektos tiek veikts pēcieviešanas monitorings un kontrolēta prasību izpilde. Ja pēc gada netiek sasniegti plānotie rezultāti, pētām iemeslu — vai tās ir bijušas būvniecības procesa nepilnības, cerams, vēl labojamas, sliktākā gadījumā — konstruktīvs defekts. Katrā gadījumā defektu novēršana vienmēr projekta realizētājam izmaksās dārgāk, tāpēc ir būtiski procesa laikā censties darbus veikt kvalitatīvi.