Latvijas architektūras 106. numurs

ZAĻI ZILI SARKANĀ TELPA ir numura tēma un viesredaktores Helēna Gūtmane un Ilze Rukšāne to pasniedz kā garšīgu rasolu. Arhitekte Rasa Kalniņa intervijā atklāj žurnāla «vāka» objekta — Rēzeknes Zeimuļa jeb radošo pakalpojumu centra būvniecības vēsturi, kā arī sava biroja SAALS  nākotnes ieceres. Analizēts divu publisko sarīkojumu vietu — Siguldas pilsdrupu un estrādes Olainē dizains (arh. Ināra Caunīte un Andrejs Daukšis), kā arī tēlnieka Ģirta Burvja skulptūru grupa Rīdzinieki Grīziņkalnā — piemineklis Augusta Deglava episkā romāna Rīga varoņiem, arī arhitektam Jānim Frīdriham Baumanim. Pārsteidz starptautiskā biroja INGESIDEE mākslas objekti pilsētvidē un Ņujorkas dzelzceļa līnijas High Line pārtapšana Manhetenas atpūtas joslā. Marks Geldofs stāsta par plānošanas procesu pēc paziņojuma par cukurfabrikas slēgšanu Beļģijas pilsētā Virnē.  Ārzemju apskatā arī par Stokholmas mēbeļu mesi un BMW Welt ēku Minhenē. Žurnāla tēmu atklāj Pētera Šķiņķa un Anitas Zariņas spriedumi par ainavas lomu telpiskajā interpretatīvajā plānošanā un Jevgeņija Duboka raksts par skaņu ainavām. Sarkandaugavas apkaimes nākotni sadarbībā ar iedzīvotājiem iezīmē Ilze Rukšāne. Ar Rīgas pils dārza atjaunošanas projekta peripetijām iepazīstina Kristīne Veinberga. Skarbi ir komentāri par nesen notikušajiem konkursiem apbūvei Līvu laukumā un skatu tornim Gaiziņkalnā.  

Redaktoru sleja

Stāsta lasīšana un tā izpratne ne vienmēr ir lineārs hronoloģiski pakārtots process. Lasītāja kultūras, sociālās identitātes, pieredzes, domāšanas struktūras un emocionālā stāvokļa ietekmēta, lasīšana un saprašana spēlējas ar bildēm, sajūtām un laikiem. Kopīgi  kavējoties  tagadnē, apsteidzot viens otru ceļā uz nākotni vai taisot garo iztēles lēcienu pagātnē.

No pagātnes mūs pārsteidz sajūtu tēli, kurus atnes sava veida rituāls, mīts un reliģija. Sajūtu publiskie tēli iemāca just. Tiem mēs pakārtojām savu rīcību. Mūsu rīcība iemiesojas vidē, kurā (sa)dzīvojam. Dzīvesvides veidošana ir nepārtraukti stāstīts stāsts. Vai stāstu krājums, iemiesots arhitektūrā un cilvēku kopienā. Šos stāstus mēs vienlaicīgi gan izdzīvojam, gan stāstam, gan lasam — ielas bruģī, tikko iestādītā kokā, sen aizgājušā mākslinieka kapakmenī, garām gājēja nejaušā pieskārienā.

Grāmatu mēs izdzīvojam savā iztēlē, pilsētu mēs izdzīvojam, izjūtam, izsmaržojam un iemiesojam ne tikai iztēlē, jo to mēs būvējam kopā. Labāk — veidojam koprades procesā. Katrs kā māk, kā jūt, kā domā, kā grib un kā mīl. Ļoti nelineāri. Katrs savu gleznu, katrs savu ainavu — emocionālo, mentālo, zilo, zaļo, sarkano, daudzkrāsaino. Un tomēr vienotu — jauktā mijiedarbībā.

Rosols. Cik liels un kādas dabas ir mūsu, kā profesionāļu, pienesums nepārtraukti mainīgā un šķietami pašas sevi veidojamā cilvēkvidē? Vai mēs stāstam vienīgi savu vai tomēr mēģinām klausīties arī citu stāstus? Vai mēs zinām ko darām? Vai ainava ir viss un viss ir ainava? Šoreiz — par to.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
13 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
estēts

Ļoti skaists vāks jaunajam žurnālam.

Dārts Veiders

I am sexy and i know it ….

Pludmales patruļa

Vai žurnālā ir arī pārējie uznācieni ? Pelgkostīmā.Vakarkleitā.Kostīmā….

Paldies ! Patiesi svaiga….! Staņa,Bula un Zībarte bija apnikušas.

LV

Pēdējā laikā bijuši arī dažadi arh metu, ne tikai skaistumkonkursi konkursi, kāpēc par tiem neko neraksta, varbūt būtu kas svaigs?

A

Vēlos vērst uzmanību uz tiem, kas publikācijās tiek ielikti kategorijā – "sadarbībā ar" .

Bez tiem melnā darba darītājiem nekādi Zeimuļi netiktu realizēti. Tie ir pieredzējuši arhitekti, kuri spēj atrisināt tehniskos jautājumus. Radīt neordinārus mezglu risinājumus utt. Visu cieņu.

p.s. lidot mēs visi gribam, bet vai spējam lidojumu realizēt?

Mr Pink Eyes

bet nereprezentē izdevuma tēmu!

Ingurds Lazdiņš

Manuprāt, jaunā gada LA izdevumos redzama ir diezgan skaidra izdevēju ideja – "pavērsties ar seju pret autoriem" – parādīt, ka aiz reāliem objektiem un idejām stāv reāli cilvēki, au-to-ri. Un arī arhitekti ir cilvēki. Tā turpināt! Savukārt plašāka diskusija par iesaistītajiem speciālistiem un viņu loma te varētu būt mazliet nevietā, jo neviens jau neapstrīd sadarbības jēgu, kopīgi radīto risinājumu nozīmi vai speciālistu kompetenci. Iespējams, ka LA gadījumā runa un akcents ir par kko mazliet citu – bez Kronberga, bez Rasas vai kāda cita līdera citā reizē – nemaz nebūtu šo unikālo objektu. Jo vienmēr ir tā, ka vajadzīgs ir kāds… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders

Nu ko gaidīsim turpmākos LA līdzīgus tās mammas pamatizstrādājumiem, un noteikti kā izskatīgs ļautiņš būsi uz vāka arī Tu (pieņemu pabeidzot savu garo projektu Elizabetes ielā, noteikti) un pie reizes varēsi šo to pastāstīt arī par arhitektūru… Arhitektiem ar mērķauditoriju jārunā (pie reizes sevi parādot bez dievišķā nimba), nevis ar savu šauro nišas produktu LA, ko pieņemu pat arhitektu saime nepilnīgi iegādājas, kur nu mērķauditorija, bet ar mēdijiem ,kas tiešām uzrunā mērķauditoriju, tas nu tā… Savukārt nišas mēdijā jārunā par arhitektiem interesējošām lietām, teiksim tā . Man galīgi neinteresē kolēģu personiskās atklāsmes, kaut vai personisko fotobilžu veidā, man interesē viņu… Lasīt vairāk »

Māris Krūmiņš

Piekrītu Ingurda viedoklim, bet pilnīgi aplams, manuprāt, šķiet Dārta (pēc google tas izrādās ir kaut kāds filmas personāžs) burkšķēšana, kuram vīrišķības par maz, lai komentētu savā vārdā! Neinteresē, nelasi, kur problēma?! LA mērķauditorija nav tikai un vienīgi arhitekti! Viss ir uztverams – DARBS un ATZIŅAS arī šajā LA – tas tā, ja nu tālāk par vāku neesi ticis (pēc Tava/Jūsu komentāra spriežot)!

Dārts Veiders

Vau kur augstos toņos, aš pats Tristans ierunājās, bez maz jāsāk meklēt Izolde.

LA tirāža – 3100 (no kuriem puse pa velti tiek izplatīta biblenēs utt., savukārt vēl daļa nogulst atpakaļ izdevniecībā), Latvijas aktīvi projektējošo arhitektu skaits ~ 1000 + studenti,līdzjutēji , nesertificētie un redz sasniedzam arī 1500-2000, tā ka, Tristan, ciparus nevis kvēlas runas.

Vēlreiz mani LA arhitektūrā neinteresē personību spoguļošanās, bet daudz prozaiskākas lietas,prakse.

Agrita Lūse

Izdevniecībā, kur top arī LA, neviens Dārts nav redzams, zināms, vismaz LA gatavotāju komandā:) LA izplatība, drukas cipars, u.c. varbūt labāk tomēr ir zināmi LA redaktoram Jānim Lejniekam vai citiem personāžiem, kas saistīti ar izdevniecību:)

Dārts Veiders

Protams pirmā svaiguma info tā nav , bet http://www.lpia.lv saņemamā informācija par auditu, gan liecina manam viedoklim par labu( kaut kā neticās ,ka LatArh krīzes laikā palielināja par kārtām savu tirāžu un LILIT ir bijis gatavs segt zaudējumus).

ŽURNĀLI: tirāžas – vidēji 1 numurs

Nodrukāts Atgriezts Bezmaksas izplatīts Pārdotā tirāža

Latvijas Architektūra 2 833 388 626 1 819

Tā ka Agrita, nekāds baisais noslēpums jau tas nav, un skaitļi liecina LatArh interesē par 80-90% arhitektiem un līdzjutējiem, diemžēl…, lai vai kā negribētos to atdzīt.

Doktors Pacients

Tiešām, LA mērķauditorija nav tikai un vienīgi arhitekti! Bet arhitektiem vajadzētu aizbraukt uz Zeimuli, un tad izteukt savu viedokli!

13
0
Lūdzu, komentējietx