a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Latvijas Architektūras 135. numurs

<< Plaukts

Latvijas Architektūras 135. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 135 (1/18)
Tēma: Veselīga arhitektūra
Viesredaktore: Jolanta Tomševica

Tematu Veselīga arhitektūra žurnāls apskata gan Latvijas, gan ārzemju kontekstā. Viesredaktore Jolanta Tomševica analizē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu (birojs Sarma & Norde, arh. Gunta Grikmane u.c.), kurā ir daudz gaismas un plašuma. Rīgas Stradiņa universitātes studentu viesnīca (NAMS, arh. Māris Malahovskis u.c.)  ir daļa no RSU studentu pilsētiņu plāniem. Ilgtspējības diskursā Marta Šuste raksta par biofilo dizainu, Dāvis Barbars par zaļi ziliem jumtiem, bet Viktorija Priļenska salīdzina velosatiksmi Kopenhāgenā un Rīgā.  Arhitekte Diāna Zalāne peldbaseinu Kuldīgas vecpilsētā veidojusi kā piebūvi pie vecās ēkas un šķūni pagalmā. ARS diagnostikas klīnika (PUNA arhitekti, arh. Līga Apine u.c.) ir sākums ambiciozam projektam — radīt reģionā labāko privāto slimnīcu. VEF kulturas pils pēc renovācijas (Graf X, arh. Ruta Krūskopa u.c.) ir kļuvusi par Jaunās Teikas dominanti. Kopā ar vitrāžas Ar degsmi par brīvu Latviju Doma baznīcas Marijas kapelā (Dzintars un Krišs Zilgalvji) apskatu ir lasāma saruna ar projekta konsultantiem — Arup gaismas dizaineriem. Baibas Vērpes rakstu sērija par Baltijas vēstniecībām sākas ar Vašingtonu, kur tās darbojās bez pārtraukuma, jo ASV neatzina Baltijas valstu aneksiju 1940.g.

Viesredaktores sleja

Veselīga arhitektūra un vide — kādas tās ir un kā tās top? Vai to būtība meklējama projektētāju iztēlē, pasūtītāju uzstādījumā vai sabiedrības viedoklī? Un cik lielā mērā mēs katrs ietekmējamies no vides, kurā dzīvojam ikdienā, un kāda ir atgriezeniskā saite?

Arhitektūrai pēdējā laikā tiek uzstādītas aizvien augstākas prasības. Un tās tagad skar ne tikai ēku vizuālo tēlu — uzsvars koncentrējas uz to ilgtspējību (veselīgumu attiecībā pret cilvēku un apkārtējo vidi) un funkcionalitāti. Pēdējos gadu desmitos aktualizētā energoefektivitāte vairs nav nekāds jaunums — par to runā gan sabiedrisko, gan privāto ēku sakarā, bet kas vēl raksturo veselīgu arhitektūru un veselīgu celtni kopumā?

Starptautiski pētījumi ir parādījuši, ka augstas efektivitātes ventilācijas stratēģijas samazina elpošanas orgānu slimības par 9-20%. Tāpēc arvien vairāk tiek spriests par veselīga gaisa nodrošināšanu celtnes iekštelpās. Tas, savukārt, liek vairāk uzmanības veltīt ventilācijas, kondicionēšanas, dabiskās vēdināšanas un apkures sistēmu izstrādei, kā arī rūpīgāk izvēlēties energoefektīvus un videi nekaitīgus celtniecības un apdares materiālus, jo arī tie ietekmē gan siltumu, gan gaisa kvalitāti. Pētītas tiek arī materiālu sastāvdaļas, kas pie iespējamiem ugunsgrēkiem var kļūt toksiskas, kā arī vēzi izraisošas šķiedras un pelējums, kas ietekmē elpošanas un gremošanas sistēmas, acis un ādu.

Pēdējos gados daudz pūļu pielikts, lai radītu tādas telpas, kurās dienasgaismu būtu iespējams izmantot maksimāli, bet mākslīgo apgaismojumu veidot pēc iespējas komfortablāku, izmantojot augstas kvalitātes gaismas ķermeņus un apgaismojuma sistēmas. Lai ēku iemītnieki telpās justos ērti un harmoniski, interjera dizainā piedāvā iekļaut daudz dabas elementu (ne tikai vizuāli, bet arī taktili un audio formātā). Aizvien aktuālāks kļūst biofīlais dizains. Uzvaras gājienā dodas jaunās tehnoloģijas, jo tieši ar to palīdzību iespējams nodrošināt visu iepriekš minēto prasību ieviešanu.

Šķiet, viss notiek — atliek tikai ievērot jaunās tendences, un topošā arhitektūra būs tik veselīga, kā vēl nekad! Tomēr, kā jau tas dzīvē notiek, viss tomēr nav tik vienkārši.

Jolanta Tomševica

Raksts publicēts: 16/03/2018

Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors


saņemti 32 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.