Latvijas būvniecība 3/2012

Latvijas būvniecība Nr.32
(3/2012)
Tēma: Pilsētbūvniecība, infrastruktūra, vide
Viesredaktors: Ivars Geidāns
Viesredaktors Ivars Geidāns aicina domāt par sabiedrības kvalitāti caur arhitektūras un būvniecības prizmu: «Par mums kā sabiedrību var spriest pēc mūsu būvētajām ēkām, ceļiem, pilsētvides, kurā dzīvojam.» Viss ir vienkārši, Tu esi tas, kur dzīvo. Danielu Pavļutu izbrīna mūsdienu Rīgas pieticīgi lēnā tapšana, salīdzinot ar 19./20. gadsimtu mijas tempiem, kad faktiski pārdesmit gadu laikā tika uzbūvēts viss Rīgas vēsturiskais centrs. Ir par ko aizdomāties!
Politiska un būvnieciska aktualitāte — būt vai nebūt saules paneļiem uz jaunās LNB ēkas? Vibrācijas sabiedrībā tiek uzturētas konstanti augstā līmenī — par to arhitekta Jāņa Dripes stāsts.
Gājēju tilta Mītava pār Driksu izbūve, piekrastes un Čakstes bulvāra rekonstrukcija Jelgavā šobrīd uzskatāma par lielāko pilsētvides labiekārtojuma projektu Latvijā. Mītava ir tikai otrais arhitektu projektētais tilts Latvijā pēdējo desmit gadu laikā (pirms tā bija «zelta» tilts). Ivara Šļivkas birojā projektētajam gājēju tiltam līdzvērtīga nebūs visā Eiropā.
Zema energopatēriņa biroju ēka Rīgā — pilotprojekts ar ambiciozu uzstādījumu, kas top sadarbojoties pasūtītājam RIP un arhitektam Robertam Riekstiņam — apskatīta vienā no rubrikas Tēma publikācijām. Ēkas fasāžu risinājumā izmantota Latvijas konteksta invoācija — rūpnieciski ražoti un siltināti koka paneļi. Eksperti šobrīd atturas sniegt ēkas vērtējumu, to varēs veikt tikai pēc pirmās apkures sezonas, kad būs zināms, vai siltumsūkņa apkure komplektā ar vieglajām konstrukcijām ir sevi attaisnojušas ekspluatācijā.
Infrastruktūra — stimuls vai bremze Skanstes apkaimes attīstībai? žurnāla Latvijas būvniecība rīkotās publiskās diskusijas tēma un publikācija. Aicinātie speciālisti, arī arhitekts Sergejs Ņikiforovs (Nams) atbildēja uz žurnālistes Antras Ērgles jautājumiem. Ne visi speciālisti demonstrēja kompetenci, izksristalizējās arī noteikts, uz plānošanu attiecināms problēmu loks, sabiedriskā transporta iespējamais plāns RD Satiksmes departamentam Skanstes apkaimē joprojām nav skaidrs. Komentāros no publikas arhitekte Ausma Skujiņa asi izteicās par nepieciešamību ieviest pilsētu šķērsojošas „zaļās" struktūras, par ko nevēlas domāt ne plānotāji, ne investori.
Vineta Verika, Merks tehniskā direktore, analītikas publikācijā secina, ka profesionālam liela mēroga projektu attīstītājam jābūt gan arhitektam, gan inženierim, gan celtniekam, gan dizaineram, gan juristam, gan psihologam.
Design-build iepirkumu praksi Dānijā apraksta birojā EFFEKT uz laiku praktizējošs latviešu arhitekts Andris Rubenis.
Būvnieciskā kvalitāte savrupmājai Doles salā izturējusi visskarbāko — laika — pārbaudi. Par ēkas arhitketūras konceptu, būvniecības procesu, tehnoloģijām, izmantotiem materiāliem un to, kā ražotājs atmaksājis 15 000 Ls arhitektes Ligitas Silkānes veidotajā publikācijā.
Arhitektu biroja Kubs projektētais apartamentu nams Dzintaros ir tikai viens no Jūrmalas «jaunā standarta» piemēriem, kas šobrīd aktīvi būvējas Bulduru prospektā.
Vēl:
- 2020. gada jaunbūves taps ar obligātu nosacījumu sasniegt nulles enerģijas patēriņa līmeni. Vai arhitekti būs gatavi radīt šādus projektus?
- Likumdošanas rubrikā — juristu skaidrojums par kolīzijām ar reverso PVN un ko apsvērt pirms līgumu parakstīšanas.
- Kārtīga pilsētvides sākas ar kārtīgu ūdens un kanalizācijas sistēmas ieviešanu. Valmieras vēriens.
- Kaņepes jeb kanaizols — Latvijas izgudrotāju pienesums siltināšanas materiālu jomā. Paraugobjekts, kas siltināts ar kaņepēm, tapis Krāslavā.
- Supervieglās betona konstrukcijas — revolucionāra tehnoloģija, kura vēl meklē savu pielietojumu.
- Polijā būvniecību aktivizē Eiropas futbola čempionāts, top vērienīgi objekti — Gdaņskas lidostas jaunais terminālis, futbola stadions PGE Arena, viesnīca Mera Hotel&Spa Sopotā.
- Piecos eksperimentālajos stendos (arhitektu birojs Mark) Botāniskajā dārzā vasaras garumā tiks pētīti dažādu ēku ārsienu konstruktīvo risinājumu ietekme uz ēkas energoefektivitāti un telpu mikroklimatu.
- 110 kV apakšstacijas ir industriāli apjomi, kuru gaumīga iekļaušana Rīgas pilsētvidē prasa inženieru, projektētāju un ainavu speciālistu izdomu.
Raksts publicēts: 30/05/2012
Teksts: Agrita Lūse, Latvijas būvniecības galvenā redaktore












