Latvijas Būvniecība 2015/6

Numura galvenā tēma — restaurācija. Gada griezumā segmentēti vērtējot būvnozares objektu daudzveidību, restaurācijas darbu apjomīgais īpatsvars ir acīmredzams. Vērienīgi objekti realizēti galvaspilsētā — Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs un Rīgas pils —, restaurācija aktīvi notikusi ārpus Rīgas Kuldīgā, Alūksnē, citviet.

Kas ir nepraktiskā arhitektūra, iespējams uzzināt žurnāla viesredaktores, Latvijas Restauratoru biedrības vadītājas Daces Čolderes rakstā. Profesors no Milānas analizē senu ēku noturības apsekošanu un uzraudzību. Žurnāla slejās speciālisti vērtē un analizē restaurācijas dokumentu pareizu apriti objektos, restaurētās būvmākslas tonnas 20 gadu griezumā un speciālistu izaugsmi vienlaicīgi ar objektiem.
 
Ieklausījāmies Imantā Lancmanī, kopīgi secinot, ka padomju laika nesteidzīgais darba ritms ir bijusi īstā atslēga, lai Rundāles pils tiktu restaurēta izcili kvalitatīvi. Mūsdienās vairs nav iespējams atļauties greznību, piemēram, sešus gadus veltīt vienas telpas griestu atjaunošanai. Intervijā tiek atklātas Prezidenta darba telpu interjera dizaina tapšanas detaļas — kā modernajam konceptam daļēji bija jāpiekāpjas vēstures priekšā un kāpēc Prezidentam fonā būs gandrīz kinētisks Latvijas ģerbonis.
 
Projektēšanas rubrikā vēl reiz uzmanība pievērsta kvalitātei, retoriski uzstādot jautājumu, kas kopīgs sliktiem projektētājiem un teroristiem. Žurnāls viesojās vairākos objektos, piedāvājot ielūkoties krāšņās fotogalerijās no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja, Rīgas pils, jaunā Alūksnes kultūras centra, Sv.Trīsvienības baznīcas Kuldīgā, Katlakalna baznīcas, kurai būs elektrinizēta zvanu mūzika. Kāpēc Rīgas Doma gailis pēc zeltīšanas kļuvis par 20 kg smagāks?
 
Būvniecības tehnoloģijām veltītajās publikācijās stāsti par mūsu sportistu kalves Murjāņu ģimnāzijas ēku un sporta zāles rekonstrukciju, kas jāzina par sensoru apgaismojumu un par jaunāko koka būvniecībā, kas paredz no koka būvēt augstceltnes.
 
Diemžēl, Rīgas cirks aizvada pēdējo sezonu, tāds ir Būvkontroles speciālistu verdikts. Žurnāls ielūkojās Rīgas cirka kupola daļas sarežģītajā skeletā, secinot, ka 19.gadsimta beigās būvētajai koka konstrukcijai jau sen būtu nepieciešams pastiprinājums.
 
Noslēgumā stāsts par kādu privātmāju, kurā nebūs tradicionālās apkures, bet pilnīgi jauna sistēma, ar kuras palīdzību elektroenerģija tiks uzkrāta Teslas akumulatoros un pēc tam izmantota apsildei. Pirmo reizi Latvijā tiek realizēta elektriska pasīvā ēka.
 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx