Latvijas Architektūras 76.numurs

Latvijas Architektūra Nr.2(76)/08


Tēma: Imports — Eksports


Viesredaktore: Ieva Zībārte


Apakšvirsraksti: Duntes biroji. Tuome Siitonen, Andrejs Putniņš. Camp House. Armands Vecvanags, Kaļiņingrada

Imports un eksports, internacionalizācija vai vienkārši — ārzemnieki Latvijā un mēs ārzemēs — ir būtiska diskursa zona Latvijas arhitektūrā, jo tā ir mainījusi arhitektu darba vidi. Tomēr diskusijas nenotiek un dialogs neveidojas, jo dominē savstarpēja vērošana, ko pavada abpusēja piesardzība, skepse, izglītības, mentalitātes un politiski ekonomiskā fona atšķirības.

Tāpat kā apelsīnu sula un aveņkrāsas uzvalciņi neatkarības pirmajos gados, arī arhitektūra visaktīvāk pie mums ir tikusi importēta no Vācijas un Skandināvijas valstīm. Ar retiem izņēmumiem tā ir viduvēja komercarhitektūra — izdevīga kā arhitektam, tā pasūtītājam. Aktīvs Latvijas arhitektūras tirgus internacionalizācijas kontekstā izveidojās tikai pēc 2004.gada, sarīkojot starptautisko konkursu par Liepājas koncertzāles projektu, kam galvu reibinošā ātrumā sekoja citi konkursi, kulminējot ar Rema Kolhāsa dalību Andrejsalas attīstības koncepcijas un Laikmetīgās mākslas muzeja meta izstrādē.

Tomēr neviena no Latvijā pabijušajām zvaigznēm pašlaik nav iesaistīta projektēšanā, kas pārsniegtu skiču, prezentāciju un publicitātes sarīkojumu robežu. Piedaloties konkursos un citos sarīkojumos, pie mums ir pabijuši novatoriski dāņi (agrākais PLOT), ekscentriski francūži (Exyzt) un prātīgi beļģi (51N4E). Tomēr, iegūstot pretrunīgus iespaidus, visai specifisku arhitektūras nišu pārstāvoši biroji atgriežas mājās bez iespējas turpināt darbu Latvijā. Viņu «problēma» ir arhitektūras sociālās un ētiskās lomas akcentēšana, vēlme taupīt resursus, eksperimentēt ar formu un materiāliem un galu galā būt caurspīdīga arhitektūras un būvniecības procesa dalībniekiem.

Ir dzirdēts arī par atklātiem konkursiem, kuru rīkotāji nekautrējas teikt, ka nevēlas, lai konkursā piedalās «ārzemnieki», jo «ar viņiem ir tik grūti». Grūta ir arī nepieciešamība meklēt partnerus projekta realizācijai Latvijā, kas tiek kultivēta pat tādos nozīmogos projektos kā jaunais Rīgas administratīvais centrs.

Līdzīga situācija izveidojusies ar Latvijas arhitektūras eksportu. Mūsu arhitektu darba ģeogrāfija ir bijusi saistīta ar Krieviju un citām bijušā komunistiskā bloka valstīm, arī AAE, taču ne veco Eiropu. Aizņemtība un bizness tepat uz vietas nav radījusi vēlēšanos piedalīties atklātajos arhitektūras konkursos.

Numurs turpina vienu no izstādes Process. Kā rodas laba arhitektūra? tēmām — Internacionalizācija.

Ieva Zībārte, arhitekte, numura viesredaktore

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
11 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
edgars

neesmu gan sho nummuru vel ieguvis, bet vismaz seit paustaa informacija lidz galam neatbilst patiesibai! JKMM architects no Somija sobrid ir iesniegushi tehnisko projektu buvvalde projektam Skolas iela 17!

konkursants

vai nu apžēliņ, skaidrs tak katram muļķim, kapēc Latvijā nav ārzemju arhitektu – viņus te neviens negrib. paskatieties lielo starptautisko konkursu rezultātus – 1. vietā latvieši, 2. vieta ārzemnieki. smalki izstrādāta politika. ārzemniekus pie šprices nelaist. 1. vietā ielikt kaut dranķīgu vai konkursa noteikumiem neatbilstošu latviešu projektu, un rullē…. un tad sabiedrībai pasniegt uz sudraba paplātes, kā žilbinošu makslas darbu par ko žūrija sajūsma lauzusi krēslus! nu smieklīgi. domā, ka te kaut kādi jefiņi salasījušies.

blokz

Torņkalnu uzvar Fletcher Priest, bet to liek taisīt kopā ar Šēnbergu un MG.

Mūkusalai vispār laikam uzvarēja divi biroji: 51N4E un Šēnbergs.

Daugavas kreiso krastu projektē ar metodi, kuru domas plašums beidzas pie tiltu akcentēšanu ar toweriem.

Nav jābūt aptaurētam elfam, lai redzētu, ka valstī, ko vada vīrieši-arhitekti kautkas nav kārtībā.

jap.

Vispirms siluets, "nu a dorogi , a dorogi potom…".

Jēkabs

Nu tak protams pats pēdējais pompozais pasākums – Mežaparka estrāde! Par koncertzāli var šaubīties, bet ir dzirdētas visādas runas.

edgars

neesmu gan sho nummuru vel ieguvis, bet vismaz seit paustaa informacija lidz galam neatbilst patiesibai! JKMM architects no Somija sobrid ir iesniegushi tehnisko projektu buvvalde projektam Skolas iela 17!

konkursants

vai nu apžēliņ, skaidrs tak katram muļķim, kapēc Latvijā nav ārzemju arhitektu – viņus te neviens negrib. paskatieties lielo starptautisko konkursu rezultātus – 1. vietā latvieši, 2. vieta ārzemnieki. smalki izstrādāta politika. ārzemniekus pie šprices nelaist. 1. vietā ielikt kaut dranķīgu vai konkursa noteikumiem neatbilstošu latviešu projektu, un rullē…. un tad sabiedrībai pasniegt uz sudraba paplātes, kā žilbinošu makslas darbu par ko žūrija sajūsma lauzusi krēslus! nu smieklīgi. domā, ka te kaut kādi jefiņi salasījušies.

Bezvārds

Re, kā! Izrādās, vesela sazvērestība… Varbūt ir kāds konkrēts konkurss minams, kāds "dranķīgs vai konkursa noteikumiem neatbilstošs latviešu projekts", kurš ieguvis pirmo vietu konkurencē ar ārzemju kolēģiem? Gribētos gan zināt.

blokz

Torņkalnu uzvar Fletcher Priest, bet to liek taisīt kopā ar Šēnbergu un MG.

Mūkusalai vispār laikam uzvarēja divi biroji: 51N4E un Šēnbergs.

Daugavas kreiso krastu projektē ar metodi, kuru domas plašums beidzas pie tiltu akcentēšanu ar toweriem.

Nav jābūt aptaurētam elfam, lai redzētu, ka valstī, ko vada vīrieši-arhitekti kautkas nav kārtībā.

jap.

Vispirms siluets, "nu a dorogi , a dorogi potom…".

Jēkabs

Nu tak protams pats pēdējais pompozais pasākums – Mežaparka estrāde! Par koncertzāli var šaubīties, bet ir dzirdētas visādas runas.

11
0
Lūdzu, komentējietx