Project Baltia 15

Šī numura ideja bijusi ir jau diezgan sena, bet šobrīd pievērsties ziemeļnieciskajam elementam pārliecināja tuvojošā 3. Maskavas biennāle, kuras tēma būs identitāte. Maskavas biennālei Project Baltia veido izstādi NORDIC ID. Mūsdienu arhitektūra Ziemeļvalstīs, kuras kuratori ir pieci arhitekti un kritiķi no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas. Lai gan šī numura saturs un koncepcija nebalstās uz tieši izstādi, izdevumā atspoguļoti vairāki izstādes projekti.

Viena no šī numura galvenajām idejām ir saikne starp ziemeļu un Baltijas valstu reģionālo identitātēm. Daži no izdevumā redzamajiem projektiem ir Zviedrijas (Tovatt) un Dānijas (BIG, Entasis) arhitektu radīti, kamēr citu autori ir vietējie arhitekti, kas atsaucas uz ziemeļnieciskiem prototipiem (Arches, PLUSS).

Cita, mazāk pamanāma līnija šajā žurnālā ir zīmīgā atšķirība valodās, kādās šodienas arhitekti runā par ziemeļu identitāti. Šīs ievirzes tematisko pamatu veido Aleksandra Rapaporta raksts         Stils un substance, simbols un zīme. Pirmā tematiskā nodaļa izdevumā ir veltīta arhitektūras valodas meklējumiem, kas ir balstīti pirmsmodernisma estētikā. Te atrodama intervija ar arhitektu Mihailu Mamošinu (Sanktpēterburga), līderi virzienam, ko viņš pats dēvē par nordismu un kas tiecas atdzīvināt ziemeļu (vai arī — Baltijas) jūgendstila tradīcijas jaunā vēsturiskā kontekstā. Šeit publicēti arī somu un igauņu arhitektūras darbi — baznīca Kokalē (Lassila and Hirvilammi) un privātmāja Muhu salā (Mihkel Tuur), projekti, kas atklāj līdzīgas tendences arī citur reģionā.

Tomēr lielākā daļa žurnālā atspoguļoto projektu, protams, ir citā – modernisma stilistiskajā tradīcijā un tie ir aplūkoti izdevuma otrajā tematiskajā sadaļā.  Rakstā No nacionālisma uz globālismu , kura autors ir somu arhitektūras vēsturnieks Timo Keinjanen, ir uzsvērta modernisma nozīme somu, un plašākā skatījumā — Ziemeļvalstu arhitektūras apziņā. Alekseja Levčuka (Sanktpēterburga) rakstā somu sauna it uzlūkota kā viena no ziemeļu identitātes eksistences formām modernisma paradigmas ietvaros. Šī nodaļa aptver arī ēkas un projektus, kas atspoguļo Skandināvu modernisma ietekmes dažādās vietās (Lietuvā, Latvijā un Sanktpēterburgā).

Īpaša nodaļa žurnālā ir veltīta izstādei Astoņas astotdaļas. Kuratori Bārts Goldhorns un Vladimirs Frolovs aicināja septiņus arhitektu birojus dažādās Baltijas jūras reģiona valstīs, lai tie savu pilsētu kontekstā iezīmētu BIG projektēto 8House. Projekts veido skatu uz tādu kā reģionālās identitātes nākotnes modeli. Projekta provokatīvā daba, ko veido arī mobilā izstāde (kas šobrīd ar Dāņu kultūras institūta atbalstu apceļo Baltijas valstis), ir rosinājusi arī intensīvas debets par arhitektūru un identitāti.

Diskusiju sadaļā nozīmīgu lomu ieņem Helsinki kā šī gada Pasaules dizaina galvaspilsēta. Kritiski tiek apskatīts populārais dizaina galvaspilsētas fenomens, aplūkojot kā Helsinku, Tā arī Tallinas un Sanktpēterburgas pieredzi.

Design lab sadaļa ne vien tradicionāli publicē piecus nelielus projektus piecās dažādās valstīs, bet arī aplūko pieaugošo skandināvu dizaina ietekmi Pēterburgas mūsdienu interjeros.