Project Baltia 23

Project
Baltia No. 23 (3/2014)
Tēma: vairāk
estētikas

Jaunā Project Baltia tēma ir Vairāk estētikas. Teorētiķis
Sergejs Sitara eseja veltīta globālajai «estētikas impērijai»; cits raksts
pievēršas Marko Kasagrandes high-tech graustu projektam Paracity Taipejā un
cīņai, ko Maksima Atajanta vārdiem runājot, klasiskā arhitektūra uzsākusi pret «monumentālo
dizainu».

Aplūkojot pieaugošo vizuālās vides estetizācijas fenomenu šodienas pasaulē,
žurnāls fokusējas uz trim galvenajiem šī procesa vektoriem. Izdevuma pirmā daļa
Tīrā forma, analizē galveno modernisma tendenci — to, kas arhitektūru orientē
uz nākotni. Jau pieminētais Kasagrandes projekts (kas balstās utopiskās domas
tradīcijā Archizoom garā), Baltic Hearts biroju komplekss (arh. Audrius
Ambrasas
) Viļņā, kas sasaucas ar Archigram ‘staigājošo pilsētu’,
somu biroja ALA teātra renovācija Kuopio, kā arī Zaigas Gailes krievu
klasicisma ēku pārbūvju un atjaunošanas projekti Rīgā — tie visi ir modernisma estētikas
dzīvotspējas piemēri. Savukārt Aleksejs Levčuks savā esejā Paralēlskaldņu
pasaule
, apgalvo, ka modernisma impulss ir tuvu savam galam un kā stils ir
izsmēlis savu potenciālu. «Modernās pasaules struktūru klāj plaisas, kas redzamas
ar neapbruņotu aci», raksta Levčuks.

Skalas otrā pusē ir arhitekti, kas uzsver savas tiesības strādāt ar
pagājušo gadsimtu estētiku. To skaitā ir Pēterburgas ortodoksālais neoklasicists
Maksims Atajants, cits Pēterburgas kolēģis — Jevgānijs Gerasimovs, kura darbi
atspoguļo viņa eklektisko metodi, kā arī Tallinas «papīra arhitekts» Vilens
Kinapū ar viņa postmodernisko ezotēriku. 
Šo komplektu noslēdz somu biroja OOPEAA darbs Re-vision — pirmajā acu uzmetienā šķietami pilnībā modernistisks projects,
kas izmantot profānu nojumes-šķūņa tēlu pārvērš to par tīru mākslas darbu, kā
daļu no mākslas instalācijas.

 Abas iepriekšminētās sadaļas veido pamatu trešajai,
kas pievēršas ikdienas dzīves arhitektūrai — piepilsētas/nepilsētas telpai, kas
veidojusi un turpina veidot veco pilsētu perifēriju. Rādot piemērus no
Pēterburgas, Helsinkiem un Tallinas, redzams, kā ekonomisko apstākļu rezultātā
ikdienas vide tiek pakļauta estetizācijas procesam. Respektīvi, kā iejaucoties
arhitektiem, dizaineriem un pilsētvides aktīvistiem, vide, iedzīvotāju vārdiem runājot,
«kļūst aizvien smukāka».

Diskusiju sadaļa, kurā tiek aplūkota Gugenheima muzeja
konkurss Helsinkos, arī sasaucas ar numura galveno tēmu. Kā parasti, Design Lab sadaļa piedāvā piecus neliela
mēroga projektus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Ziemeļrietumu
Krievijas.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx