Nesenajā Bauskas bibliotēkas konkursā par uzvarētāju tika atzīts lietuviešu biroja A2SM darbs Satikšanās krustcelēs¸ kas prasmīgi un organiski iekļauj iecerēto ēku pilsētas centra situācijā, pārliecinoši traktējot to kā jaunu pilsētas vietzīmi, publiskās, kultūras un sociālās dzīves centru, un blakus grāmatu lasīšanai piedāvā dažādas citas publiskas izmantošanas iespējas un veidus.

Noslēdzies arhitektūras konkurss Bauskas bibliotēkai, kas pavasarī tika plaši apspriests A4D, galvenokārt arhitektiem visai nelabvēlīgo nosacījumu dēļ. Neraugoties uz skarbajiem nosacījumiem, organizētāji saņēma 12 projektus, par labāko atzīstot Viļņas biroja A2SM iesniegto darbu Satikšanās krustcelēs.

Viens no pēdējo laiku interesantākajiem kultūrainavas atjaunošanas projektiem Latvijā ir biroju Forma un Karklins Design Studio izstrādātā Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā izpēte un attīstības koncepcija. Projekts 2011. gadā saņēma Kultūras mantojuma Gada balvu un pagājušā rudenī tam sekoja tūrisma taku atklāšana, aicinot ikvienu iepazīst šīs īpašās vietas pievilcību un rūpnīcpilsētas ainavu.

Iepriekšējā ziemā kompānija Velves nekustamie īpašumi rīkoja konkursu dzīvojamai ēkai Daugavas kreisajā krastā, Kuģu ielā 15. Par uzvarētāju tika atzīts biroja Sarma Norde Arhitekti priekšlikums, kurā apjoms veidots kā pāreja no perimetrālas vēsturiskās apbūves uz modernisma formās veidotu brīvstāvošo, interprtējot krastmalas dažādo kontekstu.

Pagājušajā ceturtdienā Latvijas gada nozīmīgākā arhitektūras notikuma — Arhitektu savienības organizētās gada skates ietvaros pasākuma rīkotāji un žūrija mediju pārstāvjus un plašāku publiku iepazīstināja ar otrajai kārtai izvirzītajiem darbiem un arī ar vērtēšanas kritērijiem.

Igaunijas arhitektūras ainā ievērības cienīga ir arī cita biroja KAVAKAVA projektēta augstskolas ēka  —  Tartu Veselības aprūpes koledža, kas veidota kā asprātīga un izsmalcināta piebūve 80. gados celtai desmitstāvu kopmītņu ēkai, pārsteidzot nevien ar smalko konteksta izjūtu, bet vēl vairāk — ar komplekso iekšējo struktūru. Papildināta galerija

Iespējams, visinteresantākā un īpašākā ēka pēdējo gadu Igaunijas arhitektūrā varētu būt Tartu universitātes koledža Narvā. Konsekventi īstenojot savulaik konkursā uzvarējušo ideju, augstskolas fasāde ir veidota kā kara laikā sagrautā biržas nama nospiedums, konceptuāli iemiesojot atmiņas par zudušo Narvas vecpilsētu. Papildināta galerija

Viena no iepriekšējā gada nozīmīgākajām Tallinas būvēm ir Jūras muzejs kādreizējās Hidroplānu ostas angāros. Interesanta ir ne vien KOKO radītā iekštelpas koncepcija, bet apbrīnas vērta liekas arī rūpīga rekonstrukcija, kas jaunai, publiskais dzīvei atdevusi unikālu būvi, sava laika inženierzinātņu sasniegumu.

Noslēdzot Lietuvas arhitektūras nedēļu — neprasta būve, kas atrodas tikai četrus kilometrus no Latvijas robežas un mazliet vairāk kā 20 kilometru no Daugavpils, — skatu platforma-celiņš ezera ainavas baudīšanai Zarasos.   

Jaunā ugunsdzēsēju depo un katastrofu reaģēšanas centra ēka Viļņā, kuras autori ir birojs Laimos ir Ginto Projektai, apliecina, ka mūsdienu arhitektūra var risināt ne tikai šādas būves funkcionālās, tehniskās un efektivitātes prasības, bet var dot būtisku pienesumu pilsētainavai, mainīt dienestu tēlu sabiedrības acīs, kā arī nodrošināt darbinieku labsajūtu.

Lietuvā pirmā krematorija, kuru projektējis viens no Kauņas ievērojamākajiem arhitektiem — Gintautas Natkevičius ir neliela ēka, kas atrodas industriālā pilsētas nomales teritorijā, sakrālo noskaņu panākot ar meistarīgu telpisko «scenāriju» un atturīgu interjeru.

Noteikti viena no ievērojamākajām pēdējo gadu Lietuvas būvēm ir Viļņas Universitātes bibliotēka un zinātnes komunikācijas un informācijas centrs, kura autori ir R.Paleko ARCH Studija. Jaunā ēka aizsāk iecerēto tehnopoli — zinātnes un tehnoloģiju parku Viļņas ziemeļaustrumos.

Attīstīta kultūrvide un aktīvs Teikas centrs ar dzīvīgu un pilsētniecisku Zemitāna laukumu, kam skaidru telpisko ietvaru piešķirtu jauna, jaudīga kultūras būve, — tādu vienu no dzīvošanai iekārojamākajām Rīgas apkaimēm savā diplomdarbā iztēlojas Mārcis Kalniņš.

Viens no smalkākajiem pagājušā gada arhitektūras darbiem Latvijā ir būvniecības uzņēmuma Samrode ēka Ventspilī, kura tapusi kā arhitektu un būvnieku-pasūtītāju veiksmīgas sadarbības rezultāts. Būve, kuras dizains lielā mērā radīts, atsperoties no pilsētas noteiktajiem ierobežojumiem, šobrīd sacenšas par gada ēkas titulu vienā no kategorijām portāla ArchDaily konkursa finālā. Ikviens aicināts atbalstīt, balsojot līdz 13. februārim.  

Par šī gada visspožākais diplomdarbu var uzskatīt priekšlikumu Lielupes grīvas bijušo attīrīšanas iekārtu atkalizmantošanai, ko veidojis Paulis Gibze. Iedziļinoties vietas vēsturē, tverot genius loci, tiecoties šo identitāti saglabāt, viņa darbs piedāvā jaunas nozīmes un mūsdienīgu izmantošanu. Stāstot stāstus un uzburot tēlainu ainu, tas rāda smalku dabas ainavas un cilvēka radītās telpas simbiozi.

Kā pēdējais no Līvu laukuma konkursa darbiem tiek atrādīts biroja Nams priekšlikums, kas piedāvā savdabīgu struktūru daudzveidīgai vietas apdzīvošanai un izmantošanai.

Iepretim visiem pārējiem komerciju apkalpojošajiem Līvu laukuma priekšlikumiem, izteikti alternatīvu pieeju konkursā rādīja Kārlis Melzobs ar kolēģiem. Konceptuāli skaidrais risinājums tiecas rast līdzsvaru starp privātajām un sabiedrības interesēm, sargājot laukuma telpu.

Trešo vietu Līvu laukuma konkursā ieguva biroja NRJA priekšlikums, kura zīmīgākie elementi ir diagonāla iela, kas šķērso plānoto masīvo apbūvi un ieraktā laukuma daļa, no kuras iecerēta ieeja Vecrīgas muzejā.

Analizējot viedokļus par iespējamo Līvu laukuma attīstību un cenšoties izlobīt pretrunīgo nosacījumu būtību,  biroja 1.618 priekšlikums tiecas pasargāt vairāk laukuma telpas. Darbs konkursā ieguva 2. vietu.

Vēl līdz 20. janvārim var paspēt piedalīties konkursā Gaiziņkalna skatu tornim. Tas gan nav arhitektūras, bet «ideju konkurss», ko vērtēšot Dabas aizsardzības pārvaldes un Madonas novada pašvaldības kopīgi veidota žūrija, taču īpašā vieta, iespējams, ir tā vērta, lai ieguldītu spēkus šādā šaubīgā pasākumos. Papildināta 2004. gada konkursa projektu galerija.

Līvu laukuma konkursā uzvarējušais priekšlikums, kura autori ir birojs OUTOFBOX  sadarbībā ar Alps, piedāvā veidot trīs nelielu, atsķirīgu publisko telpu virkni,  savukārt Kaļķu un Ķēniņa ielas stūri aizbūvējot ar vairākām ēkām, kas veidotu ieliņu un pagalmu sistēmu, interpretējo viduslaiku pilsētu.

Decembra vidū noslēdzās konkurss Līvu laukuma transformācijai un jau pirms Ziemassvētkiem bija zināmi tā rezultāti, vēstot, ka astoņu projektu konkurencē par labāko atzīts kolektīva OUTOFBOX arhitektūra priekšlikums. Nav gan īsti skaidrs paša konkursa statuss. Papildināts — iespēja apskatīt arī citus konkursa darbus.

Lietuvas Arhitektu savienība reizi divos gados rīko savas arhitektūras izvērtēšanu Žvilgsnis į save (Skats sevī jeb Introspekcija), kurā gala spriedums tradicionāli tiek uzticēts trim ārvalstu arhitektiem. Skatē, kas noslēdzās ar svinīgo pasākumu 7. novembrī Lietuvas Nacionālajā mākslas galerijā, Latviju šogad pārstāvēja Ingurds Lazdiņš.