Vienkāršs apjoms, caurspīdīga un atraktīva fasāde, kurā spoguļojas bērzi, fleksibla un dažādi izmantojama telpa, kas aprīkota ar mūsdienīgām inženierietaisēm. Pinakotēka — izstāžu un biroju ēka pašā Rīgas nomalē, patiesībā Mārupes pagastā, plašāku ievērību guva, kad tur notika gadskārtēja mākslas izstāde Rudens 2009.

NRJA jaunākais darinājums — māja divām māsām Rīgas pievārtē, Langstiņos. Divas atsevišķas daļas, paceltas uz stabiem un izvietotas tā, lai nodrošinātu privāto telpu un skatus katrai no tām, veidojot vienu ēku.  

Pagājušā mēnesī Rīgas domē bija izstādīta Centrāltirgus attīstības vīzija, ko izstrādājis norvēģu kantoris AMB. Bez paviljonu atsvaidzināšanas, stiklotiem pārsegumiem starp un blakus paviljoniem, priekšlikums paredz arī vairākas liela apjoma būves rūpniecības tirgus vietā, Spīķeru kvartālā un tukšajā vietā pretim Zinātņu akadēmijai.  

Pagājušajā nedēļā, suminot Europan 10 konkursa Rīgas uzvarētājus, tika atklāta arī projektu izstāde Arhitektu namā. A4D publicē četrus labākos darbus, kas rāda atškirīgus Rumbulas iespējamās nākotnes redzējumus. Balso par labāko.

Veicināšanas diplomu saņēma arī projekts over the rainbow, kura autori ilgtspējīgu attīstības ideālus piedāvā sasniegt, cenšoties vienveidību apbūvē un izmantošanā aizstāt ar daudzveidību, tiecoties blīvu apbūvi apvienot ar dabas ainavu un lauksaimniecības platībām, teritorijas plānojumam atgādinot svītrkoda līnijas, kas iezīmētas perpendikulāri upei un Maskavas ielai.

Veicināšanas diplomu saņēma projekts  Ctrl+Alt+Canc, kura galvenā ideja ir daudzfunkcionāla platforma ar vairākiem torņiem, kas novietota perpendikulāri galvenajām artērijām — upei un Maskavas ielai, koncentrējot sevī gan dzīvojamās ēkas, gan galvenās publiskās funkcijas, pārējo teritoriju atstājot nosacīti brīvāku un zaļāku.

Dalīto otro vietu ieguva arī iepriekšējā Rīgas Europan konkursa uzvarētāji Iotti + Pavarani Architetti. Viņu projekts Rumbulai piedāvā attīstīties kā zaļam mazstāvu rajonam, nosakot tikai pamatprincipus —  funkcionāli jauktu apbūvi, kas izvietojas regulāra plānojuma salās, sīkākā līmenī paredzot lielu attīstības izpausmju brīvību.

Tiecoties vienlīdz ievērtēt individuālos, sociālos un ekoloģiskos faktorus, dalīto otro vietu ieguvušā projekta autori jaunajam dzīvojamajam rajona plānojumam piedāvā neregulāru tīklojuma matricu. To aizpildot struktūra līdzinās šūnām vai sūklim — ēkas ap zaļiem pagalmiem, kopā veidojot vienotu rajonu.

Noslēdzot Igaunijas dienas A4D — mazāka pilsēta un komercarhitektūra. Abi veikali Vidzemes pilsētā Valgā atrodas burtiski pārdesmit metrus no Latvijas robežas. Lai arī to novietojums un koncepcija ir pilnīgi atšķirīgi, abi ir pietiekoši interesanti mazpilsētas kontekstā.

Turpinot Igaunijas dienas A4D — nozīmīga publiskā būve valsts trešajā lielākajā pilsētā. Piecus gadus garāmbraucējiem Pērnavas bibliotēka bija pazīstama nepabeigtā izskatā, pavērsusi pret laukumu baltās skārda sienas. Nu jau vairāk kā gadu ēka ir redzama (un lietojama) savā sākotnēji iecerētajā veidolā.

Šodien ir Igaunijas Neatkarības diena, tradicionāli rosinot A4D pievērsties ziemeļu kaimiņvalsts arhitektūrai. Pagājušajā vasarā Tallinā tika pabeigta Brīvības laukuma (Vabaduse väljak) pārbūve, kas īstenoja pirms 12 gadiem konkursā uzvarējušo projektu. Par laukuma tapšanu, par tā lomu mūsdienu pilsētā  — autori Andres Alver, Veljo Kaasik, Tiit Trummal.

Labāko diplomdarbu publikācijas A4D noslēdz Aleksanda Feļtina pētījums un piedāvājums Rīgas Ziemeļu koridora ainavas telpiskā attīstība. Analizējot vietu un atklājot tās potenciālu, aplūkojot dažādus  scenārijus, autors piedāvā jaunus plānošanas rīkus, kas ļauj attīstību modelēt kompleksāk, salīdzinot ar tradicionālajām plānošanas metodēm.

Ekoloģija un ilgtspējība ir tēmas, ko savos diplomdarbos šodien formāli piemin vai ikviens. Taču Haralda Helfriča projekts ir patiešām pārsteidzošs — nopietns pētījums un priekšlikums reizē. Apvienojot zinātniskas atziņas un radošu pieeju, viņš izstrādājis nākotnes dzīvojamā rajona modeli, kas atļautu salīdzinoši nelielā teritorijā Rumbulā izvietot mājokļus 23 tūkstošiem iedzīvotāju.

Ilvas Cimermanes diplomdarbs, kas aplūko teritoriju starp Daugavgrīvas ielu un Zunda kanālu, ar savu īpašo pieeju atklāj vietas poētiku un ievērojamo nākotnes potenciālu. Priekšlikums aicina apvidu attīstīt soli pa solim, atdodot pilsētai vienu no senākajām Pārdaugavas apdzīvotajām vietām. 

Gada labāko diplomdarbu publikācijas uzsāk Lienes Jākobsones projekts autoostai Cēsīs. Reaģējot uz sarežģītības paradigmu, viņas priekšlikumā ēka risina pilsētas mēroga jautājumus, kļūstot par atklātu struktūru, kas kalpo kā platforma dažādām pilsētnieciskām aktivitātēm.  

Nams ar stikloto fasādi, kam priekšā modīgs metāla režģis, izstaro pašapziņu, lai neteiktu vairāk, — ka ir lecīgs. Bokštas jeb latviski Tornis, — tā saucas 2008.gadā pabeigtā desmitstāvu ēka pašā Kauņas sirdī — pa vidu starp vecpilsētu un t.s. Jauno pilsētu.

Pēc dažādājām peripetijām, kas saistītas ar dalību EXPO 2010 izstādē Šanhajā, Latvijas paviljons solās būt iespaidīgs. Piesaistot izstāžu un pasākumu arhitektūras lielmeistaru Ivaru Mailīti un Austri Mailīti ar komandu, Aerodium vēja tuneļa ierīces tiks ietērptas vizuļojošā puscaurspīdīgā apvalkā. Pamanāmāku Latvijas ekspozīciju apņēmušies padarīt gaisa akrobāti, kas priekšnesumu laikā sola lidināties augstāk par visiem pārejiem 20 m augstajiem paviljoniem.

Turpinot 2009. gada ievērojamāko būvju apskatu — ēka, kas harmoniski papildina Kluso centru. Didrihsons arhitektu projektētais nams Emiļa Melngaiļa ielā 2 apspēlē Parīzes bulvāru arhitektūras tēlu, vienlaikus izjūtot vietas kontekstu un manāmi to pilnveidojot un uzlabojot.

Starp ievērojamākajām iepriekšējā gada Rīgas būvēm ir arī jaunā Nordea bankas mītne Alojas ielā, kas piešķir lielpilsētas un modernitātes noskaņu šai centra nomalei. Centram neierasti lielo ēku vieglāku padara apjomu kārtojums un stiklojumi. Pienesums pilsētvidei ir arī pārkares, kas padara mājīgāku ietves telpu blakus ēkai. Būtiska loma ēkas idejā un tapšanā ir vidi saudzējošiem risinājumiem.

Viena no lielākajām un nozīmīgākajām Rīgas būvēm, kas pabeigtas iepriekšējā gadā, ir Parex bankas ēka Citadelē. Piešķirot vietai mazliet mūsdienīgas darījumu rajona noskaņas un dzīvības, Meinharda fon Gerkāna piedāvātie racionālie un ģeometriskie apjomi manāmi kontrastē ar šodienas Rīgas arhitektūras tradīciju, kur dominē piesātinātas fasādes, apjomu krāvumi un vēsturisko motīvu interpretācija.

Decembrī sabiedriskajai apspriešanai nodoti divi detaļplānojumi, kas noteiks iespējamo nākotnes attīstību nozīmīgā Rīgas vietā — iecerētajā jaunajā centrā Torņakalnā, kur jau šobrīd paredzēti pilsētas pašvaldības un Latvijas Universitātes ēku kompleksi.

Blakus uzvarējušajam priekšlikumam studentu konkursā Likteņdārza skatu terasei ar paviljonu četri projekti tika novērtēti ar atzinību.

Studentu konkursā Likteņdārza skatu terasei ar paviljonu par labāko tika atzīsts, projekts, kura autori ir Laura Laudere un Didzis Jaunzems, darba vadītāja — Māra Ābele. Žūrija atzina, ka viņu piedāvātajam paviljonam ir «viegla konstrukcija, tas maksimāli piekļaujas vietējam reljefam un ir emocionāli atbrīvojošs, tādējādi vislabāk iekļaujoties projekta autora Shunmyo Masuno filozofiskajā koncepcijā, kas šo dārza daļu sauc par Mierinājumu — ar skatu uz nākotni.»

Piektdien, 20.novembrī notika Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes 3.sēdē, kurā tika lemts par vairāku nozīmīgi projektu attīstību Rīgā, starp tiem — kruīza kuģu terminālis Ķīpsalā, iecere par pontonu izbūvēm krastmalā pretī Vecrīgai, un minibankas sabiedriskā transporta pieturās.

Piektdien, 20.novembrī plkst.10.00 Rātsnama 511.telpā iecerēta arhitektu un pilsētplānotāju profesionālā diskusija par Strēlnieku laukuma detaļplānojumā piedāvātiem risinājumiem.