Brīvības aleja — Sampling

Interesantākais priekšlikums Brīvības alejai, kura autori ir Sampling, konkursā ieguva vienu no trim trešajām vietām. Atšķirībā no vairuma pārējo projektu, šis darbs brīvības un Eiropas ideju interpretē, piedāvājot telpu cilvēkiem, nevis monumentu.
Kāpēc šobrīd te nav rosības?
Ir dzirdētas sūdzības, ka šī Brīvības ielas daļa neesot viegli pieejama. Tomēr paskaitot gājēju pārejas, kas uz turieni ved, sanāk sešas. Un, tā kā šī priekšlikuma mērķis nebija radīt trešo iespējamo veidu (paralēli divām ietvēm gar Brīvības ielu), kā aiziet no Brīvības pieminekļa līdz viesnīcai Latvija, jaunas pārejas veidot nepiedāvājam.
Aplūkojot pašreizējo labiekārtojumu, arī it kā nekā netrūkst — ir gan soliņi, gan atkritumu urnas, gan zālājs, gan koki. Tas nav pats modernākais un stilīgākais, bet vai tad par to uztraucas vidusmēra parka lietotājs?
Varbūt šeit vajag kādu pieminekli, strūklaku, kādu citu daudznozīmīgu un daudzfunkcionālu instalāciju, kas simbolizē maija vēsturiskos notikumus? Mūsuprāt, arī uz to visticamāk cilvēki labprātāk noskatīsies no ielas otras puses, un vienīgie, kas apmeklēs šo aleju, kā pierasts, būs piketētāji pretī Ministru kabinetam.
Ko mēs varam darīt lietas labā?
Secinājums ir tāds, ka, acīmredzot, šīs vietas telpiskā struktūra un konfigurācija nav patīkama, lai tur uzturētos, kā arī tā nemotivē tur vispār iegriezties. Taču telpai ir savas kvalitātes, kas, novēršot trūkumus, varētu tur ieviest dzīvību.
Šajā priekšlikumā, izmantojot visprimitīvāko telpu norobežojošo elementu - sienu, tiek definēta vieta. Tā tiek burtiski nodalīta no nevēlamā konteksta — auto satiksmes trijās joslās abpus alejai, atstājot skatu uz patīkamo un nozīmīgo - ēku fasādēm, kokiem, Brīvības pieminekli.
Tiek izveidots kompakts parks intensīvai lietošanai — atpūtai, vēstures izzināšanai un pieminēšanai, dažādām manifestācijām. Telpa, kas uzreiz nepaveras skatam, ir arī intriģējoša. Lai uzzinātu, kas tur notiek, nepietiek paskatīties pāri ielai, — tur ir jāieiet.
Piemineklis
Konkursa uzdevums bija radīt vietu, ko saistīt ar trim maija mēnesī atzīmējamiem datumiem. Piedāvājums arī rada vietu (nevis trīs punktus), kurā iespējams gan uzzināt par notikumiem, ar ko saistāmi šie datumi, gan arī rīkot visdažādākos pasākumus un manifestācijas to atcerei. Un piemineklis ir pati siena: uz tās paredzēts gan ilustratīvi, gan teksta veidā atainot Latvijas vēsturē tik nozīmīgos faktus un personas. Šādi piemineklis vienlaicīgi būtu arī informācijas avots, kur visai detalizēti ikvienam būtu iespējams uzzināt par maija notikumiem, tā vietā lai tas būtu tikai objekts, kas saistāms ar kādu datumu, bet nezinātājam neko vairāk neatklāj.
Telpa
Apzināti nav veidoti nekādi celiņi un pielietots viens ieseguma materiāls. Šādi apmeklētājam ir iespējama kustības daudzveidība un parkam ir dažādi funkcionāli pielietojumi. Telpiski veidojas laukums, kur nekas nemudina un kādu konkrētu trajektoriju.
Lielākajā daļā alejas paredzēts smalku dolomīta šķembu segums. Tas ir salīdzinoši lēts, viegli klājams un atjaunojams materiāls. Tas der gan aktīvai atpūtai — skriešanai, dažādām sporta spēlēm (badmintons, frisbijs u.c.), gan mierīgām pastaigām. Materiāls ir piemērots mūsu klimatam un plaši pielietots publiskos parkos un dārzos Latvijā un citur Eiropā.
Pie gājēju pārejām un pretim Ministru Kabineta ēkas ieejai betona flīžu segums. Uz tā izvietoti dažādi lietojami stacionāri elementi — lieli betona taisnstūri, mazliet pacelti no zemes. Tie izmantojami kā vienkārši soliņi, vieta piknikam vai platforma oratoram (tūristu gidam, piketa vadītājam, dzejniekam vai dziedātājam). Pa visu aleju izmantojami tur atrodošies krēsli, kurus katrs var novietot kur un kā vēlas.
Birkas:
Raksts publicēts: 20/04/2011
Autori: Mantens Devrīnts, Liene Jākobsone / Sampling; piedalījies Aigars Bikše












