Jaunā ēka Citadelē

Šajā anotācijā grūti saprotami, trafareti argumenti, kas liek domāt par bezatbildīgu pieeju. Kopējais iespaids ir vismaz nepatīkams. Kādreiz organizētais koncertzāles konkurs deva interesantus risinājumus, žēl, ka tas tika nobēdzināts. Gerkāna kluči ar krāsainu vizu izskatās smieklīgi ar Florīdas noskaņām. Nu nepārvarami gribas ar roku notraukt šos alkatības simbolus.

Lasot šādus komentārus rodas "nepārvarama griba" ieraudzīt Jūsu risinājumu šiem 20.000 m2. Cien. Jāni, par cik naudiņām esat gatavs iesniegt publicēšanai A4D savu skici, tā teikt diskusijas raisīšanai un profesora pamācīšanai "intresantas Rīgas noskaņas" stilistikā?

šajā gadījuma drošvien varētu jautāt Dambim, vai nebija bailīgi dot attīstītājiem tādu "uzticības kredītu", pašam veicot visiem zināmus priekšdarbus ar teritorijas statusa maiņu, jo drošvien zināja, zināja Jerofejs, ka sanāks skaisti.

Te takā vietā būtu pievienoties Jānim.

Vai projekts te publicēts sakarā ar ēkas pabeigšanu (takā mazliet par vēlu) vai bija plānots te izvērst diskusiju?

Jebkurā gadījumā, sāsaka, ka teksts ir padevies izteikti švaks. Mazliet kautkas no klišejiņām, mazliet no metaforiņām, un ta vel biku cukurūdens pa virsu par to ka plānus nevar rādit. Būtu interesanti paspriedelēt par šo ēku padziļinātāk, bet tad būtu jālūdz redaktoram izveidot mazliet analītiskāku ievirzi.

patīk, tur kad blakus atrodies, pat liekas, ka cita pilsētā, cita pasaule, nerunājot par iekšieni :)

1.Jau no pirmajām skicēm man likās, ka tas nebūs labi un rezultāts ir tieši tāds, kādu to iedomājos (daudzus gadus atpakāl). Nevarētu teikt, ka šis objekts izcili iederētos Vecrīgas panorāmā! Ja nu vienīgi kontekstā ar "cukurtrauku" tas rada savdabīgu ansambli.

2. 2001. gada maketā labi redzams, ka ir bijis paredzēts saglabāt ZM platformas pandusu, kas J. Dambja aktivitāšu rezultātā ir tomēr pazudis, tādējādi sagatavojot augsni ēkas nojaukšanai. Tomēr nerezu ļoti būtisku atšķirību starp Gerkāna radīto fasādes dekorējumu, kas rada vertikalitātes ilūziju un ZM ēku, kā tikai to, ka viena veidota mūsdienīgos materiālos, bet otra fasādes remontu nav redzējusi vairākus desmitus gadu. Arī Gerkāna ēka pēc 30 gadiem izskatīsies tikat noplukusi, ja netiks kopta un remontēta fasāde.

3. Visvairāk mani mulsina tas, ka ne J. Dambis ne pislētas arhitekts neko nedara, lai Rīgas centrā radītu tik ļoti nepieciešamās autostāvvietas. Paredzēto autostāvvietu vietā laika gaitā tiek radītas jaunas ēkas, kuras piesaista vēl vairāk autotransportu, bet vietā netiek doti nekādi risinājumi.

Man ar jaunā ēka liekas visnotaļ jēdzīga un tā īsti nesaprotu tos, kam tā liekas sliktāka par to, kas Rīgā ir radies nesenā laikā. Katrā ziņā vieta ir labāka, nekā tā bija pirms tam. Par daudzam citām ēkām to grūti teikt.

Vai PareX ēka arī netiks paaugstināta par vairākiem stāviem, kad būs noklusušas diskusijas un tauta būs apradusi ar jauno ēku? Ēkas apjoms tāds universiāls: var palikt pie esošā augstuma, bet var tādā pašā garā papildināt līdz 10, 15, 20, 30 stāviem un nekas būtisks pašai ēkai nemainīsies. Tāds piemērs no Gerkāna puses mums jau ir bijis - Ēka pie bijušā universālveikala. Sākumā visi kliedza, ka tur vispār neko nevar būvēt, tad, ka uzbūvētā ēka ir sveša vecrīgas raksturam, bet tad radās citas problēmas un, kad piebūvēja vēl klāt dažus stāvus, vairs neviens neko nediskutēja unsamierinājās ar to kā ir un pēc iespējas mazāk pieminēja šo ēku.

Atvainojos par drukas kļūdām iepriekšējā komentārā. Ļoti steidzos, tādēļ nepārlasīju pirms nosūtīšanas.

Bet varbūt nevajag steigties.. Varbūt vajag tā kārtīgi padomāt, pirms kaut ko uzrakstīt, papētīt to lietu dziļāk, ja jau temats tuvs. Savādāk sanāk tādi tukši spriedelējumi - kā būtu ja būtu. Piemēram, par biroju ēku pie universālveikala. Vai skatītāja papūlējās ievākt informāciju, kas ir šīs ēkas autori?

Sveiciens redaktoram! Negribu šķist piekasīga, taču fotogrāfa uzvārds ir Meiers!

Paldies par labojumu

Man domāt, ka šī ēka patiešām ir viens no centrālajiem notikumiem 2009.gada Latvijas arhitektūrā. Kaut vai ņemot vērā platību un atrašanās vietu. Esot drusku tuvāk būvniecības procesam, varu teikt, ka arī par būvdarbu kvalitāti šis objekts būtu pelnījis atzinību. Līdz ar to paviršie komentāri- patīk/nepatīk līmenī varbūt arī nebūtu uzreizīti laižami tautās:):) viena lieta gan noderētu- pagarāks analītisks raksts objektīvi mēģinot novērtēt ēkas plusus un mīnusus. Šobrīd publicētais teksts ir reklāmas rullītis, kuru par analīzi tā vai tā nenosauksi.

Personīgi pievienojos tiem, kuriem ēka patīk. Personīgās izpratnes un sajūtu līmenī.

Varbūt variet pastāstīt to - būtisko, kas iztrūka paskaidrojumos par objektu?

Redz, to būvdarbu kvalitāti pa gabalu jau nevar novērēt, bet kopējo iespaidu jau rada kopējāis siluets, apjoms, krāsu toņi, ailu dalījums un sasaiste ar visu apkārtējo. Atvainojos, ja kāds aizvainots, kļūdoties ar autoriem, bet patiesībā šajā gadījumā svarīgs ir ne tikdaudz autors, kā pat princips, ka vispirms plaši reklamē, ka tā un tā ēka ir par augstu (piem. ZM ēka, viesnīca Latvija) vai neiederas Vecrīgas siluetā vai apbūvē, bet paiet daži gadi un tie paši cilvēkli aktīvi pauž viedokli, ka viss ir OK un var vēl augstāk. Viesīcu Latvija piemēram nenojauca līdz 5 stāvam, kā tas tika presē pausts, bet gan paaugstināja vēl par dažiem stāviem. Runājot par PareX ēku, es jau nesaku, ka tā slikta vai, ka man patīk vai nepatīk. Stāsts bija par to, ka man nav saprotama īpašā sajūsma par šo ēku. Ja jau mixL saskata tajā ko unikālu, tad lūdzu pastāstiet man arī. Cik nācies lasīt paskaidrojumus pie Gerkāna ēkām, tad tur aiz matiem pievilktas visādas asociācijas un līdzības, kuras dabā nemaz nevar nolasīt. Tā tas bija ar Villa Marta piebūvēm, kur tika vilkatas papalēles ar Jūrmalai raksturīgo koka apbūvi, bet katram neprofesionālim ir skaidrs, ka Jūrmalas koka apbūvei nav raksturīgs tik milzīgs mērogs, tik neizteiktas detaļas un tāds kvartāla apbūves princips. Papirs jau pacieš visu. Gribētos palasīt patiešām profesionālu analīzi. To, ka šis apjoms atgādina centrāltirgus paviljonus uztvert var tikai tad, ja to pasaka priekša. bet ja tas tā ir tad siluetā vajag arī ZA ēkas smaili, citādi asociācija nebūs pilnīga.

man liekas, ka cik viņš nebūtu profesionāls, viņš tomēr būs subjektīvs...

Nespriedīšu daudz neko par šo konkrēto projekta realizāciju, kas man, personīgi, tiešām neizraisa īpašas antipātjas vai simpātjas regulāri braucot garām citadelei, ko arī norakstu uz jaunbūves veiksmīgu iesēšanos apbūvē. Kas man vizuāli rada vilšanos lakonisko apjomu eksterjērā, ir disonējošie, ēkas ārpusē iznestie lifti, kā arī krāsaino žalūziju materialitāte, iespējams, arī risinājums.Kurpretī pati ēka, un pat smieklīgā atsvara sistēma Rīgas centrāltirgus apjomiem Rīgas pilsētas audumā no "dzelzs putnu" lidojuma - man šķiet pievilcīga savā vienkāršībā (par ēku) un absurdā (par centrāltirgu).

Bet tagad - JAUTĀJUMS ANDIM:

Sekojot citadeles apbūves iniciatīvu apspriešanai A4D (piekam abi, gan šis, gan teritorijas starp Eksporta ielu un ZM tiek risināta Gerkāna kunga vadībā), esmu ievērojis sistemātisku un nemainīgu, bet arī ne īpaši argumentētu lobiju no Tavas puses. Varbūt Tu varētu segmentētāk un argumentētāk pamatot savu viedokli (ne tikai labs birojs, un milzīga platība)?

Manuprāt - sevišķi runājot par vēl neskarto teritoriju Daugavas virzienā - ir iespējama redzējumu dažādība. Piemēram, es nešaubos, ka arī Alvaro Siza - verētu pietiekami labi tikt galā ar šadu darba apjomu, un iespējams vēl daudzsmalkāk nostrādātu to par Gerkānu. Tātad, kas ir tas super faktors, kas liek Tev neapšaubīt Pilsētas arhitekta un Gerkāna kunga sadarbību šajos Rīgas kvartālos.

Nekādu īpašu lobēšanu savos komentāros pamanījis neesmu. Pārsvarā pieslēdzos diskusijai gadījumos, kad kāds autors vai darinājums tiek nepamatoti [pēc manām domām] vai pārāk agresīvi gānīts. Ja ar šo pienākumu [arhitektūras apspriešanas veida un portāla diskusiju kultūras nodrošināšanu] tiktu galā redaktors, tad labprāt saglabātu neitralitāti un ļautu komentētājiem pašiem tikt skaidrībā ar dažādajiem viedokļiem. Konkrētā ēka man šķiet visumā izdevusies, varu nolasīt risinājuma loģiku [20.000 m2 vēsturiskajā centrā], nedaudz kaitina apaļie stikla cilindri, žalūziju funkcionalitāte asprātīgi apvienota ar formālu efektu - Rīgai tradicionālās krāsu gammas veiksmīgu interpretāciju, kopumā elegants bankas ambīciju un racionālas offisu ēkas kompromiss. Atbilst vietas mērogam un ZA ēkas provocētajai tuvējo kvartālu citādībai, kurai savulaik "piespēlējis"arī cukurtrauks. No otras puses - ēka nav nekāds brīnuminovatīvs šedevrs, autors ne pirmo reizi lietojis sev tuvo estētiku utt. Jebkurā gadījumā šī būve nav pelnījusi tik pāķiskus uzbraucienus kādi lasāmi pirmajā komentārā.

Arī par priekšā paredzēto dzīvojamo ēku neko lobējamu neredzu. Pēc bildēm spriežot un projektētāju "detaļu kultūru" zinot, varētu sanākt gaumīgs izstrādājums, cik atceros atbilstošs apbūves noteikumiem, toreiz laikam gan vairāk gāja runa par konkursu prakses niansēm - izteicu pieņēmumu, ka "labāk zīle rokā nekā mednis kokā". Un man M. fon G. realizētie projekti šķiet stabili kvalitatīvi, lai gan pats nekāds baigais vācu racionālisma fans neesmu.

Paldies par atbildi.

Kas man liekas pilnīgi absurdi, runājot par konkrētās teritorijas attīstību ir neatlaidīgā vēlēšanās nobombīt Zemkopības Ministrijas torni. Pirmkārt tieši šī vertikāle ir smalki pakāpusies malā no senās Rīgas panorāmas uz jūras pusi, tai pat laikā kalpo nebūt ne kā sliktākā liecība par PSRS perioda arhitektūru. Un jo īpaši runājot par Gerkāna ansambli ZM ēkas priekšā - pozitīvais aspekts ir abu dažādo laikmetu pārstāvošo ēku veiksmīgā saspēle savā starpā.

Tādejādi uzskatu par ētisku un absolūti nepieciešamu diskusiju profesionāļu vidū par tik būtiksu pilsētvides pārveidošanas plānu, kas man personīgi šķiet nepieņemams. Turklāt diskusijai būtiska jēga ir PIRMS nevis pēc bliešanas.

Diskusijas ir jauka lieta...it sevišķi piektdienas vakarā pie vīna glāzes. Problēma nebūt nav meklējama diskusijās. Problēma ir tikai un vienīgi tajā sāpīgajā realitātē, ka šīs diskusijas VIENMĒR nonāk strupceļā, jo politiku uz rasējāmās planšetes neuzvilksi tik veikli un vienkārši kā vatmani. Varētu jau to darīt, bet, bez kāpšanas uz kājām, to paveikt nav nemaz tik vienkārši.

Ja jau ir vēlēšanās, aizejiet, parunājaties ar Dambi. Tāda ranga ierēdņi interneta portālos neraujās diskutēt. Bet aci pret aci, varbūt ka atskārtīsiet dažas diezgan sarežģītas "pamatvērtības".

Nu es neesmu baigais naivulis, un arh. "politika" un institūciju piegājiens man nav nekāds jaunums. Tomēr kaitina termini, kā vidi degradējošs, vai vēl ļaunāk kultūras kanons un visādi tādi mēsli, jo divi onkas tā ir vai nav izdomājuši.

Tomēr a4d ir laba diskusiju vieta, un man nav jāraujās kaut kur, uz kaut kādu jauku pasēdēšanas vietu, ja man ir viedoklis ko izteikt.

Problēma vairāk ir tā, ka lielai daļai a4d forumistu arī ir klasiskā klaigu tipa komentāri,kādi sastopami, piemēram, Delfos.

Nu re, tikpat kā jau tā atbilde rokā. Kā jau minēju agrāk...diskusijas labāk veikt nepiespiestā manierē un pašam tīkamā gaisotnē. Citādāk, tik vien tā jēga, kā nervu bojāšana virtuālajā vidē. Ja jau tie nervi būtu virtuāli, tad jau nekas, bet...

Un vel viena lieta uz ko var cerēt ir redaktors. Būtu ļoti interesanti palasīt tādu izvērstāku analītiku. Bet nu...tas viss, protams, prasa laiku un enerģiju.

Diskusija pirms bliešanas nekad īsti neizdodas, jau tā iemesla dēļ, ka, lai arī, ko teiktu pirms tam, vienmēr uzvarētājs būs tas, kam lielāks naudas maks vai atbalsts partijās. Parasti diskusiju pirms bliešanas noklusina tie, kas ir ieinteresēti ātrāk tikt pie rezultāta. Un ļoti daudz tam palīdz prese, kaut vai tikai ar to, ka uzraksta rakstu, kurā kā argumenti par labu objektam minēti: draudzīgs ekoloģijai, labi iekļaujas ainavā, raksturīgs vietējai apbūvei un tamlīdzīgi. Parasti šie epiteti ir aiz matiem pievilkti, bet neatbilst tam, ko var redzēt rasējumos. Vēl uztaisa smukas bildītes, kas vēlāk izrāßās nemaz neatbilst tam, kas tiek uzbūvēts. Bet diskusijai pēc blieziena jau vairs nevar neko piepušķot- kā ir tā ir.

Starp arhitektiem, stārhitektiem vienmēr atradīsies paliela saujiņa ar pornstārhitektiem. To te pēc komentāriem saprotu. Tā i, ka izglītību mēģina iegūt tikai RTU :D:D:D

varbūt tišām , tim kas atkal sāk diskusijas par RTU izglītību vajadzēt vilkt savas pakalas uz sapņu zemēm, bet beigt jaukt ziepaes ar kāpostiem. tas nu tā. Šoreiz jau laikam nav diskusija vai M fon G. ir labs vai slikts arhitekts- vienmēr būs kam patiks un kam nepatiks. jautājums tikai ai vietā un vai vides kontekstā? un vai bija visa tā birokrātijas šļura, kam jāiziet cauri LV arhitektiem, kad pēc 3padomju nolidzināšanas visa arhitektura izskatās dambjveidīga.