Diplomprojekti 2007 — Lidostas Rīga attīstība

šogas bija interesanti. decembrī visi fakultātē runāja par diplomdarbu aiztāvēšanu. apmierināto nebija. revolūcija prasījās.

un tas tāpēc, ka bija- SMIEKLĪGI

PS liepziedu tējas darbs- my personal lover

Ja Jurģis būtu tikpat raiti pastāstījis par savu darbu kā šeit rakstiski izklāstīts, tad novērtējums no žūrijas viennozīmīgi būtu daudz, daudz augstāks. Diemžēl aizstāvēšanās bija ļoti vāja - trūka gan skaidras stāstījuma struktūras, gan vienkārši informācijas par projektu. Arhitektam tomēr jāprot arī komunicēt ar sabiedrību - pasūtītāju, ierēdņiem un citiem.

Veiksmi turpmākajos darbos!

nu piedodiet, bet vai tad žūrijai acu nav pierē? vai 6 kvadrātmetru planšete ir tikai smuks foniņš stāstam?

tāpat kā spīdoša aizstāvēšanās var pacelt viduvēju diplomdarbu, tā /gandrīz/ klusēšana nodara postu labam darbam, padarot planšetes par tapetēm, par kurām nav iespējams uzzināt - kas, kāpēc, kur utt.

ja nemaldos, žūriju veido arhitekti, kas spēj uztvert rasējumu un attēlu nesto informāciju, vai ne? un vērtēts tiek projekts, aizstāvēšanās prasme varētu būt mazāk būtisks kritērijs. visbeidzot - kāpēc tad tiek organizēta izstāde, kurā sakarina "tapetes"?

atļaujiet oponēt. Tā ir augstpratīga attieksme, "skatieties paši". Praksē bieži gadījies pārliecināties, ka pasūtītājs nelasa rasejumus un atbildīgās personas tik nogurušas no pienākumu nastas, ka nav spējīgas iedziļināties niansēs. Sekojoši projekta veiksme lielā mērā atkarīga no arhitekta spējas par to pārliecināt.

eh, nu skaidrs taču, ka ir jāmāk pastāstīt. augstprātīga attieksme, manuprāt, ir apgalvot, ka planšetes bez stāsta pārvēršas tapetēs. bet citādi - miers & prieks

mākslasdarbs ir pašpietiekams, autors ir miris, autors var izmisīgi lūgties būt piederīgs tam, t.i., būt tā autors tad, kad mākslasdarbs "uzrunā" vērtējošo pats.

p.s. tieši tāpēc viss nav mākslasdarbi, kad mākslasdarbi ir viss.

oi. šito gan nevajag. Kurš tad ir tas arhitekta mākslasdarbs, kas spoguļojas pats sevī, atvērts jebkurai brīvai interpretācijai? Vizualizācija? Lieliskā planšete? Vai realizēta būve, kuru var aptaustīt un kuras aizvējā nostāties Burtiski?! Lieliskas idejas ir visiem, ne tikai arhitektiem. Kurš arhitekta vietā visā projekta realizācijas gaitā pārliecinās milzīgo masu iesaistīto personu par viņa idejas dzīvotspēju?

es gribēju sacīt, ka ir būtiska starpība vai darbs tiek vērtēts klusumā un nekādas papildus runas nav paredzētas /izstādē, piemēram/ vai runa IR un tā ir baisa

cilvēka uztverē ir tāds vienkāršots modelis, kas tomēr ļoooti bieži strādā - ja cilvēks ir paveicis kvalitatīvu darbu, lepojās ar to un tic tam no visas sirds, tad šī pārliecība nāk no viņa un tā pārējiem signalizē - te ir kaut kas labs

bet, ja ir noslinkots, nepadarīts utt. tad arī samelot nesanāks - samocīti, liekvārdīgi un rodas aizdomas, ka tas kas tik labi izskatās uz planšetēm ir vienkārši MALDI

šis bija no tiem izņēmuma gadījumiem, kad šī shēma nedarbojas

protams, nav iespējams visiem būt oratoriem un spēt apburt ar vārdiem vien; taču, ja apzinies, ka publiskā runa nav tava stiprā puse, tad ir tomēr veidi kā glābt situāciju - kaut vai no lapas nolasot, vismaz būtu informācija par projektu nevis klusums, kuru pārtrauc teikumi par to, ko citi darījuši

kā kurš? sabiedrisko attiecību speciālisti, protams!

ļoti vajag! pat ļoti! Šitādā dēļ jau studējos, domājos, kā tas nākas, ka ieraugot vārdu autors, tam vienlīdzības zīme ir ar "arhitekts", bet nevienlīdzības zīme ar "milzīgā masa" vai "parastie ļautiņi", runājot burtiski, matemātiski. joprojām domājos.

pēdējā piezīme par mākslasdarbiem nav gluži vārdspēle, tik vien, ka mākslasdarbs ir ģēnija darbs, bet ne katrs darbs ir mākslasdarbs, lai gan nevienādības zīme liecina, ka tieši tā gribas to domāt, t.i., ka ikviens darbs ir mākslasdarbs, t.i., nevienāds ar pārējo darbiem. Un par ģēniju es nevienu nesaucu. Vienkārši viņu vēl vai jau nav.

tad es nesaprotu, kāpēc arhitektu logos caurām naktīm deg gaisma

Ir tāda nekonkrēta sajūta, ka liela daļa šķēršļu labākas arhitektūras virzienā sabruktu līdz ar AUTORA AMBĪCIJU atmešanu.

Banalitāte, skaidrs, bet kāpēc nepieņemt, ka arhitekts ir medijs, un labs arhitekts ir tāds, kurš to neapkaro sevī ar autora egoismu, bet vienkārši transformē tās ietekmes un pieredzes un kontekstus, no kurām viņš nekad nav brīvs, materiālas telpas iecerē? Un par Mākslasdarbu tādā gadījumā var saukt arhitektu pašu kā privātu projektu, kas labākajos piemēros vienmēr ir unikāls un kam nav nepieciešams sabiedrības viedoklis, lai noteiktu tā vērtību.

līdz šim tu domāji, ka viņi tur vingrinās daiļrunībā?

ieteiktu vairīties no sevis kā projekta, t.i. sevis paša projekta, jo dievs ir jau vienreiz miris.

vsjo!

velti. velti viņi tur nevingrinās daiļrunibā.

nu, klau. visiem tak zināms, ka passausslavenais arhitekts Daniels Lībeskins ar savām runām par projektiem, pat no sūda var uzburt brīnisķīgu mākslas darbu, pasūtītaja un publikas acīs. tas viss monstrālais viņa priekšnesums par Ņūjorkas brīvības torni. až arhitektiem jasmejas. a neko, publika notic.

tā ka klusēšana un stostīšanās arhitektiem nav laba iezīme. ir jamāk projekts aizstāvēt. parastie ļautiņi jau tā īsti nerubī kas labs kas slikts. ta ka nu jo skaļāk kliedz, ja labāk.

humānai pārliecībai jābūt.

atļaušos oponēt tiem, kas uzstāj, ka arhitektam noteikti jābūt dižam oratoram(sauksim to tā), un arī tiem,kas atgaiņājas, ka "darbi runā paši par sevi", un tāpēc varot arī paklusēt

dzīve ir pietiekmi dudzkrāsaina, lai ražīgi varētu darboties gan vieni, gan tie otrie

rietumos pat ir tāds termins - "interns" - profesionālis, kas strādā profesionāļu birojā, kura darbs, zināšanas un iedvesma ir nenovērtējami vērtīgas, bet - nekur nav teikts, ka viņam jābūt uzņēmējam, oratoram vai projekta publiskās prezentācijas vadītājam

piekritīšu, ka tādas iemaņas ir ārkārtīgi vēlamas, bet nav īsti labi, ja uz to liek PĀRĀK lielu akcentu, ja profesionāls veikums netiek atzīts tikai vai galvenokārt, jo nebija gana talantīgi izstāstīts

varbūt - divas ieskaites?! - saturs un forma

nē - īstenībā pat trīs - saturs, noformējums un - pasniegums vai prezentācija!! :)

redzēju to "izgāšanos" klātienē, žēl bija gan tā viena, gan to otru, tamdēļ ierosinu turpmāk likt divas atzīmes vienu par "mākslasdarbu", otru par aizstāvēšanu.

'interns' ir tikko no skolas iznācis arhitektūras students, ko par arhitektu nesauc, bet sauc par 'internu'. jo par arhitektu var saukt speciālistu, kas ir ieguvis attiecīgo sertifikātu.

kurā rietumu valstī 'interns' ir tas profesionālis.

no wikipedijas:

An intern or stagiaire is one who works in a temporary position with an emphasis on on-the-job training rather than merely employment, making it similar to an apprenticeship. Interns are usually college or university students, but they can also be high school students or post graduate adults seeking skills for a new career. Student internships provide opportunities for students to gain experience in their field, determine if they have an interest in a particular career, create a network of contacts, or gain school credit.

An internship may be either paid, unpaid or partially paid (in the form of a stipend). Paid internships are most common in the medical, science, engineering, law, business (especially accounting and finance), technology and advertising fields. Internships in not-for-profit organizations such as charities and think tanks are often unpaid, volunteer positions. Internships may be part-time or full-time; typically they are part-time during the university year and full-time in the summer, and they typically last 6-12 weeks, but can be shorter or longer.

Internship positions are available from businesses, government departments, non-profit groups and organizations. Due to strict labor laws, European internships, though mostly unpaid, are popular among non-Europeans to gain international exposure on one's resume and for foreign language improvement. In Canada the term cooperative education is used more often to describe this same type of program.

vairāk domāju to "post graduate adults seeking skills for a new career" - kamēr nav atvērts savs birojs vai privātprakse

Vispar jau tiri skaidri, bet taa "tikko no skolas" dalja gan nav preciza.

Ir atskiriba starp "internship" vispareji un "internship" arhitektura. Vismaz Kanada un ASV tas taa ir. Intern jeb kura cita sfera ir tieshi tas, ko saka wikipedia. Burtiskais tulkojums ir "maceklis." Interns arhikturas firma nav maceklis. Nu labi, nosaukums varbut ir un biezi vien cilveks patiesam 'macas', bet termins "intern" nav lietots tikai saja sauraja nozime.

Nezinu par citam valstim, bet Kanada un ASV interns arhitekturas firma ir parasts regulars darbinieks, kas (1) ir beidzis arhitekturas skolu, (2) nav izpildijis prasitas stundas katra arhitekturas sfera (kopa apmeram 2500, ja nemaldos) un (3) nav nokartojis visus eksamenus. Kad visas sis tris prasibas ir apmierinatas, 'interns' klust par pilntiesigu arhitektu un no ta briza drikst izmantot so nosaukumu, ka ari drikst parakstities zem projektiem.

"Intern" pats par sevi nenozime to, ka sim darbiniekam nav pieredzes vai to, ka vinjs(a) ir tikko beidzis skolu. Vairaku iemeslu delj, cilveki neraksta eksamenus vai, ta vieta lai iegutu vispuseju pieredzi, strada kada noteikti laucinja (piemeram 3D). Ta nu situacija nereti ir tada, ka pieredze sim 'internam' ir lielaka neka, piemeram, tam arhitektam, kam ir licenze (sertifikats) un kas paraksta visus dokumentus.

Ka piemeru var minet HOK Toronto biroju, kur strada, ja nemaldos, kopa kadi 200 cilveki, bet no tiem tikai 20 ir sertifikats. Tas galigi nenozime to, ka parejie ir tikko beigushi skolu vai, ka vini nezina ko dara, vai ari megina iegut pieredzi. Vini vienkarshi ir izvelejusies nerakstit eksamenus, vai vel nav tikusi lidz tiem. Sie eksameni prasa lielu sagatavoshanos un tapec, ja ir gimene, berni, utt., taa varbut nav prioritate. Vel, stradajot firma (it seviski, ja taa ir liela) nekada liela iemesla iegut so sertifikaciju nav, jo tie, kas paraksta visu tik un taa, to daris un viniem parasti vel vienu cilveku kam maksat vairak nevajag. Es to saku tapec, ka esmu dzirdejis so iemeslu. Nezinu cik sakarigs tas ir, bet zinu to, ka liela dalja profesoru ar kuriem runaju pec macibu beigsanas universitate, teica lai nesaspringstu ar to eksamenu kartoshanu uzreiz.

Kopuma ir japasvitro, ka ir svarigi nejaukt ko "internship" nozime arhitekturas sfera un ko sis termins nozime, kad lietots vispareji. Aa, un vel kas - internships ir apmaksatas un tas nav nekadas specialas algas, bet gan normala alga kada taa butu parastam darbiniekam.

īstenībā kaut kas tāds jau ir - diplomdarba recenzents vērtē pašu darbu, bet komisija - darbu, runu, pārlicību un pat ģērbšanās stilu t.i. visu prezentāciju kopumā

Jabut ir gan perfektam projektam, gan jamak par to sakarigi pastastit. Nav jau jabut runu pludam vai murgiem, bet ir jabut vairak par: "paskaties man aiz muguras un viss bus skaidrs." Ir bijushi projekti, kas pashi runa par sevi un kuriem prieksha stadishana nav nepiecieshama, bet tad pec tam par tiem taa ari stasta: "Atceries to kolosalo projektu, kur vinjsh(a) nevienu vardu neteica un viss bija tik lieliski saprotams." No augstak sacita var redzet, ka saja gadijuma nebija skaidrs.

Vel viens iemesls sagatavot labu prezentaciju ne tikai vizualaja zinja, bet ari mutiskaja, ir tapec, ka prezentatajs ir tieshi tas cilveks, kas visvairak zin par sevis izveleto projektu un tapec, nemot vera, ka taa ir aizstaveshana, tas ir vina pienakums apgaismot klatesoshos par to kas un kaa. Mana aizstaveshana runajot sajuta bija lieliska, jo cilveki bija nakushi lai uzzinatu ko vairak par manis izveletas tezes priekshmetu un, lai ari dazi ieteikumi un komentari nebija no tiem patikamakajiem, rezultata gan klatesoshie, gan es pats bijam tikai ieguveji. Vareju jau, protams, neteikt neko un laut lai izdrukas un modeli runa, bet, ja es tur esmu, kapec gan nepastastit ko vairak par to kas un kaa? Un, ja stastit, kapec to nedarit pec iespejas labak?

Ta nu man skiet, ka si nav gluzhi izvele starp vizualo un mutisko informaciju - labaa prezentacijaa abas sis lietas iet roku rokaa gan skola gan praksee.

nebiju tā ieskatījies, bet - darba maketi vien ir ko vērti!!

darba maketi stāsta, ka autoram ar izpratni un skaidrību viss ir pat ļoti kārtībā

vai to var neredzēt?

cits jautājums - kāpēc autors par risinājumiem aizstāvēšanā pats nerunāja? vai neveiksmīgi runāja (??) - nebiju klāt

Diskutējot par mākslas darbiem, paliekošām vērtībām, autorību utt. nevajag aizmirst to vienkāršo patiesību, ka aizstāvēšana principā ir skolas uzlikts pārbaudījums, kurā ir visiem zināmas vienādas prasības, kuru izpilde / neizpilde veido vērtējumu.

Vienvārsakot katram ir savi talanti un trūkumi, tomēr, neviens netiek atbrīvots piemēram no valodas eksāmena mutiskās, vai gramatiskās daļas, tāpēc, ka tā orta viņam padodas krietni labāk..

Atliek noskaidrot spēles / vērtēšanas nosacījumus un īpaši piestrādāt jomās, kuras neiet "pašas no sevis".