Mūkusalas iela kā tirdzniecības promenāde ar veikaliem, bet galvenā vietas iezīme — jauns kanāls, kas savieno Daugavu un Kīleveina grāvi, iegūstot ūdensmalu vasarā, slidotavu un hokeja laukumu ziemā — tādu attīstību piedāvā viens no konkursa uzvarētājprojektiem, kura autori ir Uģa Šēnberga biroja arhitekti.
SIA Dommo rīkotais starptautiskais konkurss teritorijas attīstībai
Mūkusalā noslēdzās februāra vidū. Par otrās kārtas uzvarētājiem atzīts
Uģa Šēnberga arhitektu biroja projekts Kīleveins, kā arī Briseles
arhitektu biroja 51N4E projekts Jaunā Rīga: laukumu un torņu pilsēta.
Projekta koncepcija
Dzīve
pie ūdens vienmēr ir vilinājusi cilvēkus. Mājoklis ūdeņu tuvumā ir
dārgāks nekā citur. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka ūdens ir
neizsīkstošs apslēptas informācijas un enerģijas avots.
To pierāda
homeopātijas fenomens: h2o nepastāv, kā abstrakts ķīmisks elements, bet
spēj glabāt sevī tūkstošiem gadu vecu informāciju un to izstarot. Tādēļ
ūdens tuvums cilvēkam rada saplūšanas sajūtu ar vienu no senākajiem
elementiem uz pasaules un absolūtas harmonijas sajūtu, kas palīdz
pārvarēt ikdienas sasteigto dzīves ritmu un atslābināties no tā radītā
stresa.
Mūkusalas ielas projekts risināts tā, lai ūdens klātbūtne
būtu pēc iespējas jūtamāka un iedarbotos uz cilvēku bagātinot viņa
ikdienas dzīvi.
Aquatorium — Pārdaugavas ūdensmalas promenāde
Projektētos
Rīgas pilsētas kvartālus caurvij Pārdaugavas ūdensmalas promenāde, kas
veidota cauri visai Pārdaugavai gar ūdensmalām. Tās maršruts iet gar
Kīleveina grāvi (gar laikraksta Diena redakciju) cauri plānotai
dzīvokļu- biroju ēku kvartāliem gar jaunizveidotu kanālu līdz Salu
tiltam. Ar gājēju ceļu tā savienos Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rīgas
koncertzāli un jauno pilsētas administratīvo centru. Promenādē iekļauts
plānotais izklaides un tirdzniecības centrs pie Salu tilta Mūkusalas
ielā, kā arī ar Lucavsala un Zaķusala. No Kīleveina grāvja kā airēšanas
kanāla airētāji var nokļūt Mazajā Daugavā starp Zaķusalu un Lucavsalu,
kas ir Latvijas Olimpiskā airēšanas trase.
Pastaigu cilpas ar apstādījumiem
Paredzētā
dzīvojamo un biroju ēku apbūvē ir projektētas pastaigu cilpas, kas
savieno dzīvojamos kvartālus, tirdzniecības pasāžu, Kīleveina grāvi
,kanālu , sporta laukumu iekšpagalmā un viesnīcu. Pastaigu cilpas
pavada apstādījumu un labiekārtojuma sistēma: esošā Kīleveina grāvja
ūdensmala, plānotie skvēri, iekškvartāla pagalmi, kanāls, gājēju iela,
kā arī bērnu rotaļu un sporta laukumi skvēros.
Jaunveidots kanāls un ūdensmalas
Abpus
jaunveidotam kanālam un āra baseiniem projektēta dzīvojamā apbūve un
biroju telpas ar konsoļveida erkeriem un balkoniem , no kuriem var
redzēt Daugavu un Zaķusalu. Projektētais dzīvokļu un biroju ēku un to
logu izvietojums Rīgā ir unikāls ar to, ka pa logiem būs redzamas
viskontrastainākās apzaļumotās Kīleveina kanāla, Daugavas, Mazās
Daugavas airēšanas kanāla, kā arī Lucavsalas un Zaķusalas ūdensmalas.
Tirdzniecības pasāža
Mūkusalas
ielas fronte ir visplašāk pieejama gan gājējiem, gan autovadītājiem.
Tādēļ 400 m garumā tā tiek veidota kā tirdzniecības promenāde ar
veikaliem. Tā ir segta ar 6 m platām biroja ēku apjomu konsolēm pret
Daugavu. Tirdzniecības promenādei piegulošo ēku funkcionālais kārtojums
projektēts pa vertikāli: pirmais un otrais stāvs — veikali; trešais un
ceturtais stāvs — biroji; piektais līdz septītais stāvs — dzīvokļi.
Apbūves perimetrālais raksturs
Kvartālam
ir projektēta perimetrāla apbūve mainīgu augstumu zemesgabala Mūkusalas
ielā 45/47 centrālajā daļā līdz 7 stāviem. To paredzēts sadalīt mazākos
kvartālos.Ēku fasādēm pret Mūkusalas ielas krastmalu veidots ir dažāds
raksturs. Apbūves maksimālā intensitāte 250%.
Perspektīvās apbūves vīzija
Apbūvēs
priekšlikumā dominē 6 stāvu ēkas ar akcentiem 7. stāvā un atsevišķiem
ēku akcentiem 9,12 un 17 stāvus augstumā. Dzīvojamā ēka 17 stāvu
augstumā projektēta kvartāla centrā kā vertikālā dominante, kas piešķir
vietas zīmolu Mūkusalas ielas rajonam un akcentēs tiltam no Lucavsalas
uz Mūkusalas un Buru ielas krustojumu plānotās vietas nozīmi. Minētā
ēkas apjoms uzasēts uz Turgeņeva ielas ass, nākotnē plānotājai Daugavas
tilta šķērsojuma vietai.
Dzīvojamās un biroju telpas. Viesnīca
Dzīvokļi
pārsvarā plānoti 60—80 m² lieli. Paredzēti atsevišķi ekskluzīvi
dzīvokļi ūdensmalās ar izmantojamiem jumta dārziem. Dzīvojamo ēku
apjomi samalcināti, lai nodrošinātu optimālu izsauļojumu un
apzaļumošanu. Paredzētā 17 stāvus augstā ēka paredzēta kā dzīvojamā ēka.
70% dzīvokļu skats pa logiem ir vērsts visdažādākajām ūdens malām.
Biroju ēkas veidotas kompaktas ar telpu dziļumu 6 m. Viesnīca plānota
kā multifunkcionāls komplekss ar konferenču zālēm, restorānu, atpūtas
un izklaides telpām, birojiem un labiekārtotu priekšlaukumu.
Autotransports
No
Mūkusalas ielas pieslēdzas divas galvenās iebrauktuves un izbrauktuves.
Tās kalpo kā iekškvartāla ielas ar atklātām autostāvietām ielas malās.
Zem dzīvojamām mājām, ūdens baseiniem pagrabstāva līmenī ir segtas
autostāvvietas. Uz Buru ielu, kur nākotnē paredzēts divlīmeņu tilts ar
tramvaju līniju, ir projektēta rezerves izbrauktuve no kvartāla.
Ūdeņi ir laba atslēga veiksmei, jācer ka tiks galā pašu spēkiem tehniskā projekta izstrādē kanāliem, vajadzētu to rezultātu dabūt ne sliktāku kā Malmö Western Harbour, citādāk jau nebija vērts inspirēties.
vai otrs uzvarētājs ar ir kaut kur apskatāms?
… rodas sajūta, ka katrs attīstītājs cenšas ielikt savam "uchastkam" kādu akcentu, vertikālu protams. jājautā cik tādus "akcentus" strancis ir paredzējis pa visu pilsētu. beigās rīga izskatīsies pēc tādas apstarotas galvas ar retiem matiem, :(. citām eiropolēm, kas ievērojami lielākas par mūsu sirmo rīgu, pietiek ar vienu augstceltņu rajonu. bet visādi citādi darbiņs incancs, protams grūti būt pirmajam rajonā, kur nekā naf, bet to augstceltni patiešām nesaprotu.
Varētu piekrist par augstceltnēm, kas citur (ir izņēmumi) tiek sakoncentrētas vienuviet, kamēr Rīgai, šķiet, spīd iegūt izdaudzītam smaidam līdzīgu panorāmu.
Taču no otras puses – vertikāli akcenti piešķir pilsētai interesantumu. Ir patīkami, ja starp parastajām svina pelēkajām debesīm un pelēcīgi melni brūno ainavu ir kāda vertikālāka celtne pa vidam. Protams, tikai tad, ja tā ir laba arhitektūra. Vakarā, kad gaismiņas logos spīd – vēl labāk.
Atceros gan, ka šai teritorijai tika liegtas augstceltnes. It kā sliktāks gaiss centrā varot būt ja traucēs aerāciju. Jācer, ka viens apaļš 16 stāvu tornis pāris kilometrus no centra nevarētu gaisu bojāt.
p.s.- varētu aizrunāt sev vienu no tām stiklotajām konsolēm virs kanāla, tikai plānos uz virsskatos tās nav uzprojektētas.
Dziive pie uudens cilveekus vilina tikai knapi pusgadsimtu, nu varbuut gadsimtu, nevis "vienmeer ir vilinaajusi".
Pirmās apmetnes jau sirmā senatnē cilvēki veidoja tieši pie ūdens, jo, kā zināms, ūdens ir nepieciešams izdzīvošanai.
Projekts samērā interesants, ja nu vienīgi uzdzen smīnu par pēdējā laika latvju arhitektūrā sastopamo tendenci jau tā ”ūdeņainās” vietās ieviest vēl kādu kanālu, ezeriņu, dīķiti u.taml. Arī šajā gadījumā liekas ūdens tak tur jau ir pietiekami. Pie tam pieņemot,ka jaunieviestais kanāls ir apbūves gabala tāds kā mugurkauls, tad kāda ponta pēc tas fifīgais tornis šo sadala divās daļās.
Nez kur tad būtu tās ūdeņainās vietas? Salīdzinot ar vairākām vietām tepat netālās kaimiņzemēs (STO, CPH, pat HEL), liekas, ka Rīga atrodas tuksnesī, jo tie pāris ūdeņi, kas mums ir, nav nekādi izmantoti, drīzāk uztverami kā traucēklis.
runājot par kosmisko kārtību
"visa pamatā ir ūdens"
Patiesībā ir baigi grūti šo darbu pilnīgi objektīvi novērtēt. 1. Tikai tā starp citu parādītas saiknes ar pilsētu,apkārtni.Tik daudz cik tiešais tuvums un +- teorētiskie "landmarki". 2. Nevaru īsti iebraukt vai šis ir konkursa pirmā etapa piedāvājums (pilsētbūvnieciskā koncepcija) vai tomēr otrais etaps (kur tā kā vairāk prasītos detalizācija un pastāsta par konkrēto tēmu). Pēc visa spriežot šis ir pirmais etaps. 3. Ja tas ir pirmais etaps tad vismaz pēc manām domām, ne tikai pa klienta zemi vajadzēja darboties, bet arī ko darīt ar Mūkusalas ielu šajā posmā, it sevišķi ja izbliež savienojošo kanālu (neteiksim, ka dikti kosmētiska iejaukšanās Mūkusalas… Lasīt vairāk »
1.Grūti būtu piekrist tam, ka cilvēki netiektos pēc ūdens tilpņu tuvuma jau no senatnes, jo vidē un tās veidošanā ūdens baseiniem ir ļoti būtiska nozīme. 2. Mārupītes sākotnējā ieplūšana Daugavā bija pie Ķīļeveiņa grāvja, jo dzelzceļa būves sakarā tās gultni aizlocīja uz Āgelnskalna līča pusi, un otreiz jau Mārupīti ievadīja Āgenskalna līcī, kā tas ir redzams šodien. Patīkami, ka U.Š. ar kanālu iezīmējis M-upītes sākotnējo -dabīgo gultnes vietu( vismaz ļoti tuvu sākotnei). 3.Vietā kur M-upīte ietecēja Daugavā uzcēla Sarkano torni, kas vietai deva sākotnējo nosaukumu- Ciems pie torņa, bet vēlāk vēsturisko nosaukumu-Torņakalns, kuru lietojam arī šodien. Senatnē tornis bija vertikāls… Lasīt vairāk »
Mekleju D.A. Vai varam sazvanīties ?Paldies par komentāru .Marurupīte ir jatjauno.Mārupītes sākotnējā ieplūšana Daugavā bija pie Ķīļeveiņa grāvja, jo dzelzceļa būves sakarā tās gultni aizlocīja uz Āgelnskalna līča pusi, un otreiz jau Mārupīti ievadīja Āgenskalna līcī, kā tas ir redzams šodien. Torņa pamati liekas eksistē.
D.A.Vai varam sazvanīties ?Vai varam sazvanīties ?Vai varam sazvanīties ?
Ar cienu Ugis Senbergs t.7290996 t.29452667
sabijos no vizualizācijām. gana raibs, lai pie krieva viesistabā pieķipinātu.
Ūdeņi ir laba atslēga veiksmei, jācer ka tiks galā pašu spēkiem tehniskā projekta izstrādē kanāliem, vajadzētu to rezultātu dabūt ne sliktāku kā Malmö Western Harbour, citādāk jau nebija vērts inspirēties.
vai otrs uzvarētājs ar ir kaut kur apskatāms?
… rodas sajūta, ka katrs attīstītājs cenšas ielikt savam "uchastkam" kādu akcentu, vertikālu protams. jājautā cik tādus "akcentus" strancis ir paredzējis pa visu pilsētu. beigās rīga izskatīsies pēc tādas apstarotas galvas ar retiem matiem, :(. citām eiropolēm, kas ievērojami lielākas par mūsu sirmo rīgu, pietiek ar vienu augstceltņu rajonu. bet visādi citādi darbiņs incancs, protams grūti būt pirmajam rajonā, kur nekā naf, bet to augstceltni patiešām nesaprotu.
… tāpat kā "un Z" gaidīšu ar nepacietību otra uzvarētāja darbu, jo tikai salīdzinot var saprast ka ir labāk šādi, ar tādu airēšanas kanālu, un nevis tādi, kā tiem tur no ārzemēm.
Varētu piekrist par augstceltnēm, kas citur (ir izņēmumi) tiek sakoncentrētas vienuviet, kamēr Rīgai, šķiet, spīd iegūt izdaudzītam smaidam līdzīgu panorāmu.
Taču no otras puses – vertikāli akcenti piešķir pilsētai interesantumu. Ir patīkami, ja starp parastajām svina pelēkajām debesīm un pelēcīgi melni brūno ainavu ir kāda vertikālāka celtne pa vidam. Protams, tikai tad, ja tā ir laba arhitektūra. Vakarā, kad gaismiņas logos spīd – vēl labāk.
Atceros gan, ka šai teritorijai tika liegtas augstceltnes. It kā sliktāks gaiss centrā varot būt ja traucēs aerāciju. Jācer, ka viens apaļš 16 stāvu tornis pāris kilometrus no centra nevarētu gaisu bojāt.
Atvainojiet, 17 stāvi
p.s.- varētu aizrunāt sev vienu no tām stiklotajām konsolēm virs kanāla, tikai plānos uz virsskatos tās nav uzprojektētas.
Dziive pie uudens cilveekus vilina tikai knapi pusgadsimtu, nu varbuut gadsimtu, nevis "vienmeer ir vilinaajusi".
Pirmās apmetnes jau sirmā senatnē cilvēki veidoja tieši pie ūdens, jo, kā zināms, ūdens ir nepieciešams izdzīvošanai.
Projekts samērā interesants, ja nu vienīgi uzdzen smīnu par pēdējā laika latvju arhitektūrā sastopamo tendenci jau tā ”ūdeņainās” vietās ieviest vēl kādu kanālu, ezeriņu, dīķiti u.taml. Arī šajā gadījumā liekas ūdens tak tur jau ir pietiekami. Pie tam pieņemot,ka jaunieviestais kanāls ir apbūves gabala tāds kā mugurkauls, tad kāda ponta pēc tas fifīgais tornis šo sadala divās daļās.
Nez kur tad būtu tās ūdeņainās vietas? Salīdzinot ar vairākām vietām tepat netālās kaimiņzemēs (STO, CPH, pat HEL), liekas, ka Rīga atrodas tuksnesī, jo tie pāris ūdeņi, kas mums ir, nav nekādi izmantoti, drīzāk uztverami kā traucēklis.
Protams, protams Rīga – ”mazā Kopenhāgena”, ”mazā Venēcija” u.t.t .
Kopenē izbūvē jaunus kanālus jaunajos dzīvojamo māju rajonos, kas tur ko apsmaidīt? Tas ir tik super!
Atbrauc, pārliecinies!
runājot par kosmisko kārtību
"visa pamatā ir ūdens"
Patiesībā ir baigi grūti šo darbu pilnīgi objektīvi novērtēt. 1. Tikai tā starp citu parādītas saiknes ar pilsētu,apkārtni.Tik daudz cik tiešais tuvums un +- teorētiskie "landmarki". 2. Nevaru īsti iebraukt vai šis ir konkursa pirmā etapa piedāvājums (pilsētbūvnieciskā koncepcija) vai tomēr otrais etaps (kur tā kā vairāk prasītos detalizācija un pastāsta par konkrēto tēmu). Pēc visa spriežot šis ir pirmais etaps. 3. Ja tas ir pirmais etaps tad vismaz pēc manām domām, ne tikai pa klienta zemi vajadzēja darboties, bet arī ko darīt ar Mūkusalas ielu šajā posmā, it sevišķi ja izbliež savienojošo kanālu (neteiksim, ka dikti kosmētiska iejaukšanās Mūkusalas… Lasīt vairāk »
1.Grūti būtu piekrist tam, ka cilvēki netiektos pēc ūdens tilpņu tuvuma jau no senatnes, jo vidē un tās veidošanā ūdens baseiniem ir ļoti būtiska nozīme. 2. Mārupītes sākotnējā ieplūšana Daugavā bija pie Ķīļeveiņa grāvja, jo dzelzceļa būves sakarā tās gultni aizlocīja uz Āgelnskalna līča pusi, un otreiz jau Mārupīti ievadīja Āgenskalna līcī, kā tas ir redzams šodien. Patīkami, ka U.Š. ar kanālu iezīmējis M-upītes sākotnējo -dabīgo gultnes vietu( vismaz ļoti tuvu sākotnei). 3.Vietā kur M-upīte ietecēja Daugavā uzcēla Sarkano torni, kas vietai deva sākotnējo nosaukumu- Ciems pie torņa, bet vēlāk vēsturisko nosaukumu-Torņakalns, kuru lietojam arī šodien. Senatnē tornis bija vertikāls… Lasīt vairāk »
Mekleju D.A. Vai varam sazvanīties ?Paldies par komentāru .Marurupīte ir jatjauno.Mārupītes sākotnējā ieplūšana Daugavā bija pie Ķīļeveiņa grāvja, jo dzelzceļa būves sakarā tās gultni aizlocīja uz Āgelnskalna līča pusi, un otreiz jau Mārupīti ievadīja Āgenskalna līcī, kā tas ir redzams šodien. Torņa pamati liekas eksistē.
D.A.Vai varam sazvanīties ?Vai varam sazvanīties ?Vai varam sazvanīties ?
Ar cienu Ugis Senbergs t.7290996 t.29452667
sabijos no vizualizācijām. gana raibs, lai pie krieva viesistabā pieķipinātu.