Pilsētas arhitekta kolēģijas 44.sēdē — Citadele

Citadeles apartamenti turpina apbūves rindu gar Eksporta ielu iepretim Zemkopības ministrijas augstceltnei un biroju ēku kompleksam Citadele Republikas laukumā 2a. Projektā, kas top arhitektu birojā Avotiņš, Vincents un partneri pēc Meinharda fon Gerkāna skices, paredzētas trīs piecstāvu dzīvojamās mājas ar kopīgu apakšzemes autostāvvietu un komercplatībām pirmajā stāvā. Lai gan pastāvējusi iespēja veidot vienu savienotu ēku, autori izvēlējušies to dalīt trīs apjomos, kas pēc izmēriem atbilstošāki Rīgas mērogam.

Rīgas vēsturiskā centra robeža šai vietai, tāpat kā lielai daļai kādreizējās citadeles teritorijas, met loku. Tomēr šeit paredzēts ievērot perimetrālās apbūves principus, kam jaunbūve neatbilst. Projekta apspriešanas gaitā atklājās virkne problēmu: projektētās dzīvojamās ēkas pārkāpj iekškvartāla būvlaidi Zemkopības ministrijas pusē, nav ievēroti pagalmu nosacījumi un nepieciešamie attālumi no zemes gabalu robežām. Tomēr, neskatoties uz visiem šiem formālajiem trūkumiem un Rīgai netipisko apbūves principu, ēkas arhitektūra ir pārliecinoša un iederīga. Šobrīd faktiski nesaskaņojamā projekta problēmas arhitektus satrauc maz, jo pasūtītājs (SIA V.P.—Status) ir gatavs tās atrisināt ar «juridiskām metodēm».

Projektēšanu sarežģī Andrejostai piegulošās teritorijas detālplānojumā starp Eksporta ielu un Daugavu paredzētā papildus apbūves rinda. Tā kā nav skaidrības, vai to patiešām kādreiz aizpildīs ēkas, trūkst arī noteiktības jaunbūves fasādes koncepcijā. Ir liela atšķirība, vai jaunās dzīvojamās ēkas logi būs vērsti pret upi vai satiksmes pilnās Eksporta ielas eventuālo pretējās puses apbūvi.

Šķiet, šajā Rīgas daļā palēnām top vācu urbānisma implants — Citadeles apartamentu arhitektūra apzināti radīta saskanīga ar daudzstāvu garāžu aizvietojušo biroju kompleksu. Laukums, kas izveidojies starp jaunbūves aso stūri, Zemkopības ministrijas ēku un Centra nama apaļo galu, viennozīmīgi vairos citadeles pilsētnieciskumu. Skatos no Vanšu tilta jaunbūve aizsedz Centra namu un mīkstina tā masivitātes efektu uz krastmalas panorāmu. Jānis Dripe arī izteica vēlmi nākamajās Citadeles apartamentu projekta prezentācijas reizēs redzēt Meinharda fon Gerkāna vīziju visas citadeles attīstībai.

Pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieki kopumā atbalstīja projektu un atzina, ka tas vieš cerības par sakārtotāku Daugavas labā krasta fasādi. Kritiskas piezīmes nopelnīja visai mehāniski veidotais ēkas gals pret blakus esošo noliktavu. Andris Kronbergs arī norādīja, ka plašie stiklojumi upes pusē rada asociācijas ar kūrortu arhitektūru un pēc būtības nav Rīgas klimatiskajiem apstākļiem atbilstoši.

Pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieks Jānis Domburs atradis savu nišu projektu apspriešanās, vienmēr uzdodot jautājumu «kam tas viss ir vajadzīgs», un bieži vien pamana būtiskas problēmas, kas citiem paslīd garām. Šoreiz viņš ieinteresējās, vai pilsētai ir stratēģija - kā virzīt tūristu plūsmu cauri citadelei? Vai izdevīgāk būtu vilināt tos iekškvartālos vai ļaut soļot pa Daugavmalu? Šis tad arī viens no apstākļiem, kas ietekmētu plānoto ielu platumu un fasāžu atvērtību.

Noslēgumā visi kolēģijas dalībnieki vienojās, ka Andejostai piegulošās teritorijas detālplānojumā iestrādātā ideja par vēl vienas apbūves rindas nepieciešamību krastmalā ir apšaubāma un ka Citadeles apartamenti varētu veidot pietiekami kvalitatīvu priekšplānu Daugavas labā krasta panorāmā.