Pilsētas arhitekta kolēģijas 50.sēdē. Stacijas attīstība

Kur var ko tādu antihumānu uzzīmēt. Atkal pārveidotā stacijas ēka ar tiem burtiem vispār vāks. 80tie ir sen pagājuši!

Par šo vietu un līdzīgu tēmu bija vēl arī atklāts konkurss 2000. gadā, (+/- gads, vairs precīzi neatceros). Kapēc rakstā par to nekas nav minēts?

Vai tas SZK tika kā kompensācija par koncertzāli?

Ģenerēt sev darbu šodien ir izplatīta prakse!

Ir OK, protams tas produkts ir korekts es pat teiktu ļoti labs, pamatā vērtējot pilsētbūvnieciskos aspektus ,kas šeit arī ir skatīti( tik kam tās smukumbildes paredzētas? tabulas saprotu -investoriem, bet kam bildes, it sevišķi a4d.vietnē)

Vienīgais ,kas liekas mazliet paslīpi , vismaz nezinot pilnu info , ir par procesu ( ka vienmēr LV kaut kā duļķaini izpaužas). Kas ir pasūtītājs? Kā ar konkursiem?(pēc divām kategorijām vismaz prasās pēc tā RVC, pilsētbūvnieciski svarīga vieta,un vēl ja gadījumā maksātājs pilsēta).

Man nav nekādas problēmas ar SZK un Treimaņa un sabiedroto profesionalitāti(nemaz neprovēju to apstrīdēt), jo galu galā ja gribēja tikai augsto plauktu sabiedrības, mierīgi varēja publisku atlasi uztaisīt, bet vismaz konkursu uzrīkot, vai kādu nebūt plenēra paveidu ar plašāku domu apmiņu, savādāk tiešām izskatās pēc "123 nu tu esi brīvs" autora hipotēzes.

Lai izgaisinātu šādas radikālas hipotēzes, varbūt var lūgt autoriem sniegt kādu nebūt paskaidrojumu. Protams var jau atšauties kas man par daļu un PPP, bet tas manuprāt neies kopā ar autoru sabiedrisko statusu un to proponētajām idejām.

Sevi papildinot:

Pasūtītājs RD un maksātajs LINSTOW? PPP?Vai kāda cita struktūra?

... šito smuki tagadinas vajag sapakot kastes un uz MIPIM'u prom, lai atvilinatu kapostu maisus, tad jau ari mums, mazajiem laptopa birojiniem, pasutijumi bus, :) P.S. biskin zel ta stacijas laukuma, tomer, funkcija tada - prasa lielus plasumus. a ja godigi ta transeja jaunaja stacijas laukuma attausina atminā Stanas strelnieku laukuma ideju "kā pa kara lauku, pa transejam". bet nu ta jau ir internacionalisma antihumanas absurduma idejas nevaid mirusas.

O, man ļoti patika vienā bildē liels uzraksts "IEEJA".

"maks" ar savu ieceri dodas uz Dripes kabinetu, kurā tad arī tiek piemeklēts projekta attīstības scenārijs, kas pat ir ļoti ok. Bet tā vienkārši pārlekt pāri abiem etapiem - plenērs, konkurss - sanāk nelāgi. Jau sāk vilkt uz to, ka Dripes birojs uzņemas arī darba biržas funkcijas, bet tikai konkrētam amatbrāļu lokam, tā ka pārējie nesapņojiet.

Arī tas jau par tradīciju kļuvušais "altruisms", kad it kā arhitekts pats izvēlas sev konkrētu vietu un tēmu un sāk pie tā strādāt un pēc laika, akkk..., kāda sakritība, nākas vien turpināt darbu jau kā pie konkrēta pasūtījuma arī šķiet radošs veids, kā apiet konkursu principu un jau laikus nodrošināt savu nākotni.

vai kāds ir analizējis dzelzceļa plūsmu? varbūt ir iespējams uz pusi samazināt peronu skaitu? pie mūsu "aktīvās" dzelzceļa satiksmes varbūt pietiek ar 2 peroniem un perfektu vilcienu kustības pienākšanas/ attiešanas laiku plānošanu. (prečiniekam atstāt 1 ceļu, bet pasažieru vilcienu salikt uz 2-3 ceļiem). līdz ar to var samazināt kopējo sliežu ceļu platumu, peronu skaitu stacijas robežās. (jāveido mazāks pārsegums virs peroniem, vairāk brīvās vietas, utt) izskatās, ka projektētāji vēl līdz tam nav tikuši :(

vajadzētu estakādi turpināt līdz vefam, sastrēgumi nebūtu vispār, tūkstošiem m2 birojiem un stāvvietām. jānojauc tikai 3 tilti.

Pirms kāda laika šito labo ideju attīstīja Ainārs. Tā izklausījās aptuveni šādi - nojaukt dzelzsceļa uzbērumu, lai šamējais vairs nesadala Rīgu divās daļās - bagātajā un nabagajā maskavas forštatē. Tas tā sakot aizsegam...Kauču kas tika pieminēts arī par slēgtajiem peroniem, jo lietum taču nevajadzētu līt uz mīļo aizbraucēju galvām. Ilgi lauzīju galvu, nu nevar taču būt, ka Ainārs, nu tā vienkārši rūpēsies par parastajiem pasažieriem. Nu izskatās, ka veikals vien būs beigās sanācis. Vispār tas ir simptomātiski. Visam, kam pieskarās Ainārs, tas pārvēršās veikalā. Bija mums neslikta dzelzsceļa stacija, atbilstoša funkcijai, ar taču kādreiz skaitļotām pasažieru plūsmām, atnāca Ainārs un stacija pārvērtās par veikalu. Ir mums šobrīd autoosta, bet izskatās kā atkal atnāks Ainārs...

Kaut kas tomēr laikam nav īsti kārtībā tais galvās. Skaidrs, ka veikalnieki rēķina vienkāršo ļautiņu plūsmas un protams, ka pie satiksmes mezgliem tās ir īpaši lielas. Šobrīd jau neviens vairs nerunā par megakompleksiem ārpus pilsētas, nav tie laiki. Nu jāpaņem vēl kas ņemams tepat Rīgas centrā.

Ideja protams nav slikta, bet nu primārajai funkcijai jau vajadzētu palikt transporta kustībai, nevis veikalam. Visur rietumeiropā šodien projektētās stacijas ir ar ērtu pasažieru plūsmu, pārskatāmiem transporta koridoriem u.t.t. Kādēļ latvieši ir tādi nu pastulbi mazliet, vai īsti nedomā un gatavi atdoties da jebkuram, kas maksā.

Tas joks tomēr ir labs: pārdod valsti ar skatu uz jūru...

Man patika tie uzraksti pagrabstāvā Dior, Hugo Boss, Gucci. Tas tā lai Ainārs iečeko. Un skaistas biroju mājas pie kanāla ( waterfront ). Kombinācija, kas rada cieņu pat svārstīgos investoros. Lai izdodās, varbūt ka tiešām šitie pavilks līdzi arī citus un pamazām atkal ieslīdēsim treknajos gados:) Vai varbūt tas ir pēdējais, krampjainais tvēriens pēc gaisa...

Jā, tie Dior, Gucci u.c. arī man lika pasmaidīt. Nekur pasaulē stacijās nemanīju šos zīmolus.

Paņirdzu par to kanāla vizualizāciju ar kafejnīcām un jahtām. Laikam centrāltirgus bomžiem tiks atvērta :)))) Kāds no zīmētājiem vispār tajā vietā kādreiz ir bijis un zin kas tur par skatu paverās?

Un ko tieši nozīmē vārds- multimodālā?

A Toma Kokina darbu katru dienu redzu un tas, man liekas, izstrādāts taj pati līmenī, kā piedāvātais... Ja nav atšķirības, kāpēc maksāt vairāk?

Tiem kam drusku strādā galva un ir nojausma par Rīgas pilsētas budžetu un nākotnes projektiem [Zšķersojums, D tilta estakāžu savienujumi apvedceļa sistēmā, osta utml] droši vien ir skaidrs, ka atrast līdzekļus puslīdz normāla paskata DZstacijas ierīkošanai tuvākajos 30 gados nespīd.

1.Latvijas Dzelzsceļa pasažieru bizness visus šos gadus darbojas ar zaudējumiem un tiek dotēts, - skaidrs, ka valstī ar 2mio mazturīgiem potenciāliem pasažieriem, kas tuvākos ndesmit gadus nespēs maksāt Doičebāņa utml biļešu cenas, privātie dzelzsceļa operātori infrastruktūrā neinvestēs.

2.Eiropas megaplāns par E/transbaltikas maģistrāli nav pavirzījies uz priekšu ne par vienu mm to pašu ekonomisko apsvērumu dēļ - sliedes jābūvē jaunas, ar mūsējām tās sastiķēt nevarēs, utt, attiecīgi cerība "uzsēsties uz astes" dižprojektam un tikt pie stacijas par E naudu ir tuvu 0.

Tāpēc arī uzstādījums "uzvelt" Stacijas anturāžas uzlabošanas izmaksas potenciāli ieinteresētajiem PPP. To ir daudz, šī meta uzdevums bija saskaitīt m2 apjomam, kas nelīstu ārpus reglamentētajiem augstumiem, protams, turpinot pašu galveno - transporta risinājuma variantus.

Tiem, kas uztraucas par bildītēm ar uzrakstiem - vai tiešām neatšķirat koncepta skici investoru piesaistīšanai norādot drukātā veidā kur "stacija"un kur "ieeja" no arhitektūras? Par arhitektūras konkursiem - tam vēl krietni par ātru, jo no funkcijas un transporta viedokļa ir pārāk daudz neskaidrību, par inženiertehniskām iespējām un ekonnomisko pamatojumu nemaz nerunājot. Plenēri ir bijuši, bet konkursiem jāsagatvo izejmateriāli, citādi kārtējo reizi ienāksies vien bezjēdzīgi photošopa vingrinājumi.

Ztornim speciāli - pēdējo divu RD sasaukumu laikā neviens staciju, tirgu utml miskastes - Rīgas daili!! kustināt netaisījās. Ja "Ainārs" ko atļaujas, tad pirmais uzdevums no kārtīga latvieša puses ir riktīgi apmētāt ar sūdu maisiņiem, saskatīt zagšanas shēmas vai, vismaz profilakses nolūkos kārtīgi nozākāt.

kaut kā tas viss nesienas kopā, jo vispirms vajag pievilcīgu konceptu, noteiktajos augstumos, tad var krāmēties ar 'sīkumiem'. pašlaik sanāk otrādi un kāds to dara bez konkursa un, atvainojiet, piedāvājot jau arhitektonisku noteiktu vīziju, kas man personīgi nešķiet pārāk pievilcīga. ja mēs tos m2 pārskaitītu kādā jau noteiktā koncepcijā, un tas tas ietu uz konkursu būtu stipri labāk un demokrātiskāk.

Ar arhitektonisku vīziju piedāvājumam nav nekāda sakara. Abstrakti klucīši ir iespējami bezformīgākais un neitrālākais no būvmasas attēlošanas veidiem. Vai - varbūt lai jums iepatiktos, vajadzētu potenciāli iespējamos m2 ietērpt rimbuļos, amēbās vai, citās modernākās neģeometriskās formās? Un ko gan Jūs saucat par "konceptu", turklāt pievilcīgu? Šai risinājumā ir apvienots "transportmezgla koncepts" + "investīciju piesaistes koncepts" + "publiskās telpas attīstības koncepts" + "Vecrīgas/tirgus/Maskavas forštates atkalapvienošanas koncepts". Lai šos konceptus materializētu būs nepieciešami 30-50 gadi un desmitiem arhitektūras metu konkursi. Vai varbūt Laimdota 2 mēnešu laikā viena pati gaišredzīgi dzemdēs ģeniālu "pievilcīgo konceptu"?

Demokrātija, stap citu, cienījamai Laimdotai neliedz zīmēt augšā savu versiju, gluži tāpat kā to sāka darīt E.Treimanis - visi kam interesē, lai tik fotošopo nākotnes aprises kamēr raibs gar acīm!

nu ja jau tik sarkastiski negatīva atieksme, ko tad vispār zīmē? pēc 30-50 gadu būs arī citi transporta shēmu risinājumi, tilti, utt. sanāk bada laikos lieki izsvieta nauda un laiks no pilsētas puses?

piedāvāts tiek apbūvēt telpu virs vilciena - dzelzceļa sliedēm, un tas ir noteikts koncepts, kas apjomos šādā izpildījumā, vēl vairāk sadalīs šīs abas pilsētas daļas, utt. tas gan subjektīvi.

katrs var zīmēt ko vien sirds vēlas, bet šajā gadījumā publikai tiek pasniegts. ka zīmē viens noteikts birojs un noteiktas aprises, tiklīdz būs nauda sāks rakt.

priekš kam šitā jānopūlas, lai saskaitītu m2? ja uztaisa konkursu uz ideju, tad arī piedāvā attīstītājam, kvadrātmetrus, tas var saskaitīt bez skaistām vizualizācijām? pilsētai tak būtu tik daudz naudiņas, lai saskaitītu m2 un uztaisītu ideju konkursu? nenoliedzami pašlaik zirgs ir priekšā ratiem....kā jau mums latviešiem raksturīgi.

Palasiet textu augstāk - "pilsētai" naudiņas nav, dzelzsceļam nebūs, RD budžets nākošgad "jāapgriež" par 50mio vismaz. Varbūt vajag piedāvāt samesties skolotājiem un naidīgajiem birokrātiem - lai uzsauc īsti demokrātisku konkursu ar starptautiska līmeņa prēmijām, kuru rezultātā radīsies skaisti risinājumi - piem norakt valni un pārsegt staciju ar bezgala daiļu haiteka kupolu par nodokļu naudu.

Tas it kā ir saprotami, ka sākumā pasutītāju interesē m² aprēķins pie kaut cik objektīva koncepta: iespējamais transporta tīkls,iedibināmās būvlaides, augstumi utt.

Ja šis "m² aprēķins" kalpo ne tikai biznesa plāna aprēķinam, bet iet arī tālāk uz arhitektu kolēģiju, tad jau tas ir "mets", tātad ir uzsākta konkrētā risinājuma leģitimācija. Vai tādā gadījumā jebkurš no kolēģiem varētu sākt darbu pie mākslas muzeja paplašināšanas koncepcijas jau pirms konkursa un arī nest to uz arhitekta kolēģiju, kā sponsoru pieaicinot SIA "Trallalaa", kam ar kokrēto ēku nav nekāda juridiska sakara (tāpat kā tirgus gadījumā)?

Pie tam, no tirgus attīstības viedokļa, vai būs labi, ka to attīsta tikai viens uzņēmums vai arī jau saknē to veido kā attīstības platformu vairākiem, bet mazākiem investoriem. Tas arī būtiski ietekmēs veidolu, vai nu tas būs megamonolīts veidojums, kā jau tas ir stockman gadījumā, vai arī tam piešķirot ko humānāku un tai pat laikā ilgspējīgāku, kā piem: kalnciema kvartāla apbūves raksturam līdzīgu.

Tāpēc jau pilsētai vajadzīga apkārtnes pilsētbūvnieciskā nākotnes vīzija, lai koordinētu aktivitātes un sasēdinātu visus - lielus/mazus investorus, DZc, autoostas, multimodālos un pārējos potenciālos dalībniekus pie viena galda. Līdz šim piem autoosta būdama visiem pa vidu ir lokāli kaut ko projektējusi un apstājusies pie tā, ka uz priekšu nevar tikt, jo problēmas skar megalielu teritoriju. Un kāpēc "pilsēta" kārtējo reizi nav izdarījusi savus mājas darbus, cerams, taču jāskaidro nav.

1) Protams, ka tāda lieta ir vajadzīga, bet vai tas beidzot ir iespējams tādā veidā, ka tiek rīkots kāds plašāks domu apmaiņu virpulis kokursa veidolā.

2) Riskanti ir tas, ka šī projekta iniciators ir konkrētais investors, kurš gatavs visu ieguldīt kvadrāmetru vairošanā, pēc iespējas mazāk atvēlot publiskaja telpai jeb sabiedrības ērtībām.

- Stockmann gadījums - grūti pieejams-piebraucams, minimāla brīvā zona priekšpusē, šaurs trotuārs, briesmīga fasāde pret dzelzceļu, nebaudāms kanāls urbānās kloākas veidolā.

- Galerija Centrs - stiklotā iela, kura tika piešķirta no Rīgas pilsētas, atgriezts gabals no kopējās publiskās ārtelpas, sākotnēji solīto 24 h vietā ir pieejams tikai līdz 10.00. vakarā.

- Dzelzceļa stacijā jau gandrīz var redzēt realizētu tirgotāju sapni - tranzītpūlis, kurš bezmaz piespiedu kārtā ir spiests doties cauri kasu slūžām, nevis tiek veicināta ērtāka un ātrāka izskriešana cauri ēkai.

Pilsētai vajadzētu ņemt vērā šo iepriekšējo pieredzi (arī ar konkrēto pasūtītāju) un turpmāk attīstot šādus pilsētbūvnieciskas vīzijas vairāk sabalansēt privāto investoru un sabiedrības intereses, balstot to uz daudzpusīgāku skatījumu (šeit ir domāti konkursi).

Investors kā reizi neraujas ko darīt pilsētas vietā - viņiem labi tāpat, tai bardakā cilvēku plūsmas ir gana apmierinošas. Dzelzceļa apsaimniekotāji vispār atsakās pat domāt par situācijas uzlabošanu - tāpat jau pasažieru pārvadāšana nes zaudējumus. Tā ka vari neuztraukties, stacija kā bija tā paliks esoši daiļa vēl ilgi. Mūsu veikto izpēti investoru "stingri palūdza" apmaksāt [kā vienu no stacijas aktīviem lietotājiem] nolūkā domāt variantus kā situāciju uzlabot. Starp citu - izpēte parādīja, ka pat šāds m2 daudzums finansiāli ir apšaubāms ieguldījums - tuneļu izbūve, transporta pārveidošana, vaļņu norakšana iespējamos m2 padara pārāk dārgus. Līdz šim daži mūsu ārzemju kolēģi bija izstrādājuši skices pāris augstbūvēm apskatāmajā teritorijā - tās izskatījās finansiāli pievilcīgas [saprotams - neparedzot visādus tur publisko telpu uzlabojumus]. Zināmu iemeslu dēļ atbalstu VKPAI šādas iniciatīvas neguva. Šis variants pētīja, vai kādam vispār teorētiski varētu būt intresanti piedalīties ievērojot 24m ierobežojumu.

No pirmā acu uzmetiena izskatās kā koncertzāle uz sliedītēm!!!

-varbūt varētu palīdzēt priekšlikums- pārdod dzelzceļu, kas savieno Daugavas abus krastus. (līdzvērtīgi internetā lasītajam- pārdod valsti ar skatu uz jūru!)

Laba doma, kā paplašināt tirgu līdz vecrīgai. Ar mega- maksimālu tirdzniecības mašīnu- kuras iekšpušē būtu skaistas atveres ar gaismu un strūklakām iekšā. Super, Stokmans tiek "izručīts'' itegrējot to perimetālajā apbūvē, Stacijas laukums var būt arī pazemē, kapēc tā kautrīgi- bedrītē, būs vairāk vietas, apbūves paplašinājumiem, Jauks tirdzniecības platību uztūkums, piekrītu, ka daudzie peroni ir lieki, vilcieni taču var arī neapstājoties braukt līdz torņakalna stacijai, tur taču būšot jaunais cents. Ko ta stresot, par publiskajām ārtelpām, nav to, nav problēmu. Ieliekam visu iekš tirgus mājas, kur pircējus pieved vagoniem. Kā redzam, ļoti smuki peint editā digimodificētts, viss darbojas.

Jautājumi Andim:

1. Vai Pilsēta un LINSTOWs ir PPP juridiski, vai vienkārši mutiska vienošanās?

2. Vai izstrādātais materiāls ir tikai uzdevums turpmākai projektēšanai, kas protams tiks veikts konkursa formā? Respektīvi , vai šīs materiāls ir daļa no konkursa nākotnes izejateriāliem?

3. LDZ ir LPDZ mamma un mammai viss ir OK, ka tik būtu vēlme. Kā gan Tu izskaidro ,ka tomēr tikpat kā visas pasaules lielpilsētas ( civilizētajos apgabalos) tomēr uzspiež uz dzelzceļa infrastruktūru versus aero ( mazās un vidējās distancēs, par privāto autoparku nerunājot)? Tas ,ka mums tehnologiskā pauze( dižķibele) ,nemaina divriteņa uzbūvi.

4, Vai vēl jo projām investors var pievilt ar photoshopizāciju , vai gadījienā šos drīzāk neinteresē plūsmas ,analīzes un CIPARI, cipari,c i p a r i , ja protams tie nav no impulsīvo zortes ( manuprat tie jau lēnā garā jau galus atdod patlabiņās) ? Mana piebilde bija tikai pret daudzskaitlīgajiem cilvēka perspektīvajiem skatiem, it sevišķi a4d vietnē, par putna perspektīvēm OK, lielai mērogs ļauj nojaust attiecības pilsētā.

5. Ja runājam par A. Šlesera k-nga aktivitatēm, tad OK, lai darbojas un tas ir tikai apsveicami, bet tomēr LV un RD nav privātuzņēmējs vai pat LPP/LC partija, kur ir stingras attiecības un katrs zina savu vietu, jo skaidra vertikālā struktūra, tamdēļ veiksmīgāku rezultātu sasniegšanai prasītos procesus mazliet vairāk publiskus vērst.Nav patīkama lietu kārtošana publiskajā vidē pēc privātas vides principiem, vai Tev tas liekas OK?

Pārējiem:

. Vai Jums ir idejas kur izcelt naudu konkrētā mezgla attīstībai?

Ko Jūs redzētu konkrētā vietā bez birojiem ,komerc un kultūras(šīs kā likums jāsedz o komercieguvumiem) telpām jo autoosta,dzelzceļa stacija un mikrobu galapunkts, ka arī pamatīgas autostāvvietas ir paredzētas?

-vai esi tu kaut ko dzirdējis par aizejošo vilcienu ķeršanu?

Laikam jau primārā Rīgas Domes funkcija ir nodrošināt zināmas funkcijas, sabiedriskais transports ietilpst tai skaitā. Ja šobrīd nav naudas, sorry, gaidīsim kad parādīsies, bet nesačakerēsim visu vēl vairāk, uzbūvējot kārtējo lielveikalu. Tā jau pilns ar štruntiem savests. Ja Ainārs apmaksā arhitektu biroju darbu, super, nauda paliek mūsējiem un nekādus supergudros dāņus, norvēģus u.t.t. nevajag. Bet, varbūt ir vērts pārskatīt publisko telpu attiecību pret komerctelpām, runa par proporcijām. Šobrīd spēle iet vienos vārtos - vairāk veikala un viss. Ja nu neliecas Linstow, varbūt vērts piedāvāt investoriem kaut kur citur. Mūsējie takšu regulāri brauc atrādīties. Risinājums gatavs, vērts to atrādīt arī citur, lai nav tā ka investors činkst, činkst un beigās dabūsim biroju mājas un veikalus. Vai tad, kad tika sačakarēta dzelzsceļa stacija, kāds ieguldīja arī sliedēs, peronos, automātiskajās kasēs un tamlīdzīgās lietās, nu izskatās ka nē. Tur jau tas āķis, ka spēkā vecā domāšana - Tu nāc ar naudu, tātad tu esi superīgais čalis un mēs tev atļausim visu. Stockman veikals tikai tagad izbūvē pazemes pāreju, pēc ilgas cīkstēšanās.

AS tu palasi Aināra solījumus vēlēšanu biļetenā, tad saproti kurš ir baigi labais latvietis un superīgais čalis. Tur ir vieni meli, sorry, bet tā tas ir. Par 100 000 darba vietām, nežēlīgu attīstību un pārējais bla, bla. Protams var jau melot, bet nu ar mēru, mēram jābūt. Tā kā šamējais nemaz nav tik kristāltīrs, kā Tev varbūt liekas...

...BET PADOMNIEKA STATUSS TAČU JĀATSTRĀDĀ -VAI NE?

Zagšanas shēmas šeit protams nav, kāds grib vienkārši izdevīgi paplašināt savu veikalu, nevis kaut kur Aplokciemā, bet tepat mūsu mīļajā vēsturiskajā centrā, dabūt kārtīgu komerctelpu kvadratūru. Jautājums cits, vai pretī mēs saņemsim kārtīgu transporta mezglu, ar pārdomātu transporta struktūru, gājēju un transporta plūsmām. Uzstādījums ir pirmkārt nevis uz veikaliem un birojiem, bet transporta mezglu. Jāpieaicina speciālisti, kas projektējuši līdzīgus objektus Eiropā un tad kopā ar SZK jāizstrādā koncepcija, par primāro uzskatot transporta struktūru. Nu nav pie mums neviens tādu sarežģītu transporta mezglu risinājis, augstākais ko spējam, uzbūvēt zelta tiltu. Izejot no šiem materiāliem, kas faktiski ir izpēte, var drukāt konkursa nosacījumus un palaist pasākumu tautās. Šobrīd tas izskatās pēc bakstīšanās pie tualetēm, rinda tā kā ir, bet dikti jau nu vajag..

-kas liek cilvekiem uzņemtiet to smago atbildību- teikt "mēs"? un piedevām lielot pretī "SZK un viņi" - smieklīgs iemīļotā biroja slavinājums!

SZK galīgi nav mans iemīļotais birojs, bet no arhitektūras politiskās spēles viedokļa - izcils gadījums Latvijas arhitektūrā ar kuru pieredzē var mēroties ja nu vienīgi Kronbergs&ko. Ja kāds šo spēli ar transporta mezglu ir uzsācis spēlēt, tad tas pazīst spēlētājus un zin savas kārtis, nešaubos ka AS , bez personiskajām ambīcijām un vēlmēm ir attīstīts arī spēcīgs izdzīvošanas instingts šajā vidē. No visiem iespējamajiem risinājumiem SZK ir vispiemērotākais pirmatnējās koncepcijas izstrādē un disputos ar naudas maisiem, bet runa iet par proporcionalitāti starp sabiedrības un investoru interesēm, un šobrīd tieši tas ir AS rokās, gribam mēs to visi vai nē, patīk mums demokrātija vai autoritārisms. Pintiķi, Tu jūti atsķirību?

-vai nav kļuvis garlaicīgi siekaloties ap "naudas maisiem"? kur sausais atlikums no iepriekšējo gadu pieredzes? Skanstes virsotnes? Nāvīgi gribas par kapeiku sakārtotāku vidi un nosvērtību cilvēku darbībā. Normālus konkurences principus.Llīdzīgas iespējas visiem. Nelielu izpratni par jēdzienu "interešu konflikts". Ja patīk ainārs un autoritārisms, tad tu esi uz strīpas. Lai veicas.

Līdzīgas iespējas pēc definīcijas Latvijas valstī nav iespējamas. Sociālā iekārta nav tā. Līdz ar izveidojošos sistēmu RD nav iespējama arī normāla konkurence. Ko tagad - nošauties vai strādāt tālāk. Esošajā situācijā vienmēr būs kāds, kas virzīs procesus - Ainārs, Andris u.t.t. un arhitekts kas stāvēs šim virzītājam blakus būs padomnieks un patiesībā ietekmēs rezultātu. Ja rezultāts būs OK, aizmirsīs gan par arhitektu, gan bīdītāju, bet ja ne, - atcerēsies ik pa brīdim. Esošajā valstiskajā situācijā nepastāv tāds jēdziens kā interešu konflikts, ir atsevišķas lobiju grupas, kas lobē savas intereses un pietiekoši atklāti. Arhitekts ir kaut kur pa vidu, un visu cieņu tiem kas ir priekšējās līnijās, un domāju, ka ar viņu godaprātu ir viss OK. To protams varēs redzēt rezultātā, bet cilvēkiem jātic, ko padarīsi, dzīvojam vienā globālajā ciemā...

Ainārs ir normāls, enerģisks latviešu biznesmenis. Neviens par to necepjas. Lai tik strādā. Runa par ko citu. Kādēļ šādu projektu attšitība pēkšņi paceļas, kad parādās pie stūres Ainārs. Pilsētai taču jābūt kaut kādiem investīciju plāniem, pie kaut kādas shēmas vajadzētu pieturēties. Bet mums ka Sūnu ciemā, visi gaida laimes lāci. Laimes lāci atved, izvadā pa vietiņām un pēkšņi kaut kas nepieredzēti strauji iekustās. Tad atkal laimes lācis pazūd un atkal iestājas gaidīšana. Torņkalna attīstība, ziemeļu šķērsojums, Lucavsala u.t.t., labi projekti, vietējie nevelk, nu štrunts. Sazīmēti taču veseli folianti, PilsētasGalv Arch ņem padusē un braukā apkārt, piedāvā, apstāsta, brauc līdzi katrai prezidenta vizītei, bet nekā. Kaut ko visi maļās, vietējie tā kā grib, bet tā kā nevelk, a žēl vēl kādam citam atdot. Tādēļ jau visi cepjas, ka process notiek šaurā lokā, - es tevi pazīstu, tu mani, bet tas džeks šķiet pazīst Aināru, pārējie stāv autā un skatās kā lielie spēlē.

Spriežot pēc komentāriem, visi ne tikai "gaida laimes lāci", bet arī pieprasa no tā demokrātisku taisnību [tiešām nesaprotu - kas tā par abstrakciju] un visas iespējamās atbildības, kā arī savas esības un iniciatīvas kristāskaidru nevainību, t.i - lācim ir jāpierāda, ka viņš labticīgi ziedosies visu pasīvo un aizdomīgo labklājībai + darīšanas gaitā ar izpratni uzklausīs aizdomu pilnus noziedzīgu darbību inkriminējumus.

Starp citu - kas tieši tiek priekšstatīts kā, un saukts par "Pilsētu"? 8h darbalaiku atsēdošie ierēdņi?

Aināram nav ne vainas. Milzīgas ambīcijas. Skaidra runa. Spilgts tēls. Ar laiku tieši Ainārs varētu kļūt par nācijas tēvu, bet ir viens bet. Aināram trūkst paškritikas un savu kļūdu apzināšanās orgāna. Be tā nevarēs...

Bez aināra nebija labi, jo nekas nenotika, ar aināru arī nav labi. Vai vismaz aizdomīgi jau nu noteikti. Piem. - ārzemju speciālisti pētījuši Z šķersojumu ngadus, iztērējuši pamatīgu naudas daudzumu un darītu to labprāt vēl kādus gadus. Līdzīgs scenārijs iespējams arī šeit - ar neapbruņotu aci redzams, ka projektā ir 100 praktiski neatrisināmas problēmas. Vispār - nav saprotams kāpēc man jāatšaudās citu vietā, bet pamēģināšu, jo būtu drusku neērti ja investori izlasītu šos slimīgu aizdomu pilnos komentus atstātus bez atbildēm.

Renāram:

1. Cik zinu Linstowam ar pilsētu nav nekādu attiecību un saistību. Viņi kā stacijas tiešie līdzlietotāji tika stingri palūgti veikt kaut kādas darbības anturāžas uzlabošanai. Mēs savukārt ieteicām - jautājums jāskata plašākā kontekstā, pavisam vienkārši un loģiski, vai ne?

2. Izstrādātais materiāls nav nekas vairāk, kā viena no versijām stacijas nākotnei - Treimanis un Co kopā ar PilsGlavArh biroju bija sazīmējuši iepriekšējo vīziju, kas kolēģijas sēdē prezentējot izprovocēja Domburu uz loģisku jautājumu - vai kāds gadījumā nav saspiedis galvu un kāda velna pēc tiek zīmēti megaprojekti, ja skaidri zināms, ka valsts/pilsēta ir uz bankrota robežas un būs tāda vēl n gadus, t.i. - kurš taisās izķēzīt nodokļu naudu visādām krutām stacijām, ja tauta badā mirst.

3. Sarēķini investīcijas un tautai paceļamos biļešu cenas griestus x lietotāju skaits x N gadi. Ja iegūsti pozitīvu rezultātu - sāc šo daudzriteņu biznesu nekavējoties. gaidam no Tevis arī skaistu staciju!

4. Bildes nav domātas arhitektiem, jau teicu - arhitektūra pat netiek risināta. Tomēr, kā labi zināms investoriem ar iztēli pārsvarā ir čābīgi, viņiem arī fotošopa palīgmateriāls entuziasma palielināšanai.

5. Ticiet vai nē - man šķiet, ka Ainārs tūlīt aizies atpakaļ uz valdību un par stacijas nākotni diskusija apstāsies tā arī nesākusies - neviens "normāls" pilsonis desmitiem gadu šim gordija mezglam klāt nav ķēries un arī neķersies. LV un RD ierēdņiem ir pilnīgi vienaldzīgi jautājumi par kuriem mēs te cepjamies, sociālo problēmu risināšanai savus spēkus izlietos vēl pāris sasaukumi. Ja šīs privātās iniciatīvas kādam škiet nevajadzīgas, tad laikam tas slīkonis jāliek mierā.

Renār - ko Tu esi izdarījis skaistākas stacijas labad? Kāpēc nedari, piem kā Edgars - zīmē taču augšā? Man šķiet, ka privātas iniciatīvas trūkums ir mūsu nelaimju cēlonis, protams + aizdomīgums vienmēr par visu. Fantastisks ir lv uzstādījums dzīvot līdz ausīm sūdos un nelikties ne zinis, savukārt, ja kāds tērē savu laiku un līdzekļus skaistākai nākotnei, reaģēt šādi: "Nav patīkama lietu kārtošana publiskajā vidē pēc privātas vides principiem". Lai šis paliek vēsturei kā laikmeta zīme...

Visu cieņu par Tavu demokrātisko diskusiju ( tiešam bez ironijas), bet kādam taču no kustinātājiem jāruna, un tā nu sagadījies ,ka pieteicies esi pats.

1. Jautājums noņemas, privātais Linstows par savu naudu, pasūta privātam arhitektam izpēti par sevis interesējošo teritoriju, konsultējoties ar RPArh.

2. Principā skaidrs, ka Tevis izstradātais materials ir izejas dati konkursam, vai turpmakai pirmskonkursa izpētei( mērķis uzdevums konkursam)

3. Nu viens EIRO jau tikpat kā ir sasniegts 0,4-0,6LVL pie vadītāja( savukārt eiro ir tikpat ka visās pilsētās U bāņi, metro utt.), tā kā tā starpība diezko liela vairs nav ,ja vēl ņem vēra to, ka ar U bāni neizejot virszemē var pārsēsties nepieciešamos maršrutos par vienu EIRO(no viena galējā pilsetas punkta uz otru), savukārt mums tikai konkrētam transporta līdzeklim ir 0,4 LVL, ja jābrauc ar diviem jau vairāk kā REiropā savācas, tā ka nepiekritīšu par to milzīgo lētumu LV, to pašu par bendžas cenu jāsaka un ceļu kvalitāti ( skati kaimiņus leišus un igauņus, kur viena tā pati cena bendžam kas mums, par REiropu nerunāsim). Tur ir kaut kas cits apakšā,vai nu totala neracionalitāte, vei vienkārši stulbums un negribēšana. Ar šo biznesu es nevaru diemžēl nodarboties, kā likums tā ir valstu pašvaldību un lielo uzņēmumu prerogatīva, tā ka aicinājums ne pa tēmu.

4. Piekrītu, bet a4d varēju ar photošopa mākslu pilnā mērā ( kas nepieciešams ļaudīm bez iztēles) nelikt, tas tā manas domas.

5. Privātās iniciatīvas kā reizi ir nepieciešamas, bet mazliet plašākā spektrā, lai veidojas līdzsvara princips( ar vienu nekāds līdzsvars nesanāk).

Par mani runājot , es labprāt piedalītos pasākumā, bet tikai nevajag teikt ,ka Tu to dari pilnīgi par baltu velti, manuprāt arī Treimaņa k-ngs šo pasākumu netaisīja par baltu velti, kaut kā jau tika veikti izpētes darba iegādes pasākumi no pilsētas puses post-factum, ja kļūdos tad mana atvainošanās gan Tev ,gan Treimaņa k-gam.

Renāram - par velti kāda cita uzdevumā zīmēju nelabprāt, arī par šo skici naudu saņēmām. Cita lieta, ka, lai puslīdz profesionāli sniegtu ieskatu par sagaidāmajiem problēmām un m2, nācās aizrakties līdz vairākkārt plašākam problēmu lokam nekā maksātājam interesē, tāpēc pasākums no mūsu puses sanāca ar mīnus zīmi, kas šajos laikos ir puslīdz ok.

Vienkāršs jautājums - Cik gatavi investēt investori? Nu tā ar kārtu. Varbūt vispār vajadzēja sataisīt veselu listi investoriem - nu mums še ir tādas zemītes, šeit var to, šeit to, bet papildus vajadzētu pilsētai uztaisīt šo. Tā lai viss visiem skaidrs, Rīgā zemes pietiek, dārziņu kā biezs. Kaut kāda pilsētas vīzija takšu ka ir, visi nemitīgi strādā un veido vīzijas, bet pēc tam process apstājas. To visu var uzlikt uz papīra un palaist starp investoru biezajām miesām Latvijā, Eiropā un vēl nezin kur. Varbūt pilsētai jāveido savs nekustamā īpašuma attīstības fonds un jāpārdod daļas, risinājumiem jābūt, investīciju baņķieri mums labi, citādi Ainārs būs prom un atkal čiks vien iznāks...

Laimes lāci neviens negaida, gaida normālus attīstības procesus, tagad vismaz varēja padomāt un patrenēties, ar daudz maz loģisku un caurspīdīgu norisi, jo pieredze rāda, ka puse Rīgas vai ‘piekakāta’ ar privāto investoru ambīcijām un tieši tā, kas acīmredzot pasūta kārtējās skices – jo no kļūdām jau laikam nemācās, pofig kā te viss izskatās, ka tik viss tirdzniecības pasāžā pārvēršas...un nav neviena normāla publiskā zona-telpa atpūtai (pēc pēdējām aktivitātēm gan var secināt ka tieši ieprikšanās ir jaunā latviešu urbānā atpūta un neko citu ne pilsēta, ne attīstītājs nepiedāvā - nepavelk)? No malas izskatās, ka pilsētai ir pofig ko ar šito vietu darīt, ar speciālistiem nekonsultējas, vieglāk ir palūgt biezo pasūtītāju, lai kaut ko dara, jo nu KM uzdeva, kurš nu tagad izliekas ka kaut kas notiek un izliekas, ka kaut ko pasūta... jo laikam nopietnu naudu nav jēga ieguldīt, jo tāpat jau neviens neko necels tuvākajā laikā. Pasūtītājs sapratis, ka Rīgas vadību tāpat nekas jēdzīgs nesanāk, tauta nesakarīga un beigās izdarīs kā pašiem vajadzēs... Sīlim nav jāatšaudās drīzāk Rīgas domei + RAB, utt. , kas nevar sakarīgi noorganizēt ideju gūšanas procesu. Arī konceptus var iegūt starptautiskos konkursos ar normālu uzstādījumu un neviens megakupolus nezīmēs, ja vien sakarīgi saorganizē pasākumu, jo vietējie tiešām, atvainojiet, nevelk. Ja vien ar biezajiem attīstītājiem būtu pozitīva pieredze un šamējiem jūtīga attieksme pret pilsētu un vietu, te neviens nekliegtu, ka atkal kāds kaut ko bīda un nepieciešama demokrātija.

‘Biezais privātais investors’ finansē skices par to ko tam lūdza pētīt, pārējasi gluži vienkārši neinteresē, un izskatās, ka diezgan lēti tiks cauri, bet kantoris ta varētu nofinansēt normālu konkursu i nemaz robu savās finansēs nepamanītu. Domburam ir taisnība, kāpēc šitā jāākstās un vēl šitais viss jāstiepj uz pilsētas arhitektu kolēģiju? Putniņš uzzīmēs vīziju, Šteimanis uzzīmēs un ko tad mēs stiepsim šito visu katru reizi uz kolēģiju? Tad tiešām būs iemesls domāt, ka arhitektu publika galvu saspiedusi. Ja tam visam ir tikai m2 jēga, ko stiept uz kolēģiju un klāstīt par kārtējiem mega projektiem publikai? Un ko rādīt potenciālajiem investoriem bildītes ar konceptu, kas iespējams nemaz netiks realizēts. Jo tiek taču piedāvāts viens noteikts koncepts, kas tiek iegūts nevis kā lābākais iespējamais no vairākiem piedāvājumiem, bet konkrēta kantora sagatavots.... negribu atkārtoties. Ceru, ka šo neaizbīdīs līdz tam galarezultātam, kā konkursa izejmateriālu.

Pašlaik joprojām privāta iniciatīva ir nodalīta no sabiedrības vajadzībām un no jebkāda sabiedrības vai profesionāļu dialoga un kamēr lietas tiks bīdītas šādi arī no pilsētas puses, nekas nemainīsies. Beidzot ir laiks padomāt kā lietas sakārtot pareizi, nevis atkal pa koridoriem bīdīt kaut kādas nevajadzīgas uzpūstas attīstības vīzijas, ko neviens nevar pacelt. Pilnīgi bezjēdzīga naudas un laika tērēšana...Vispār jau uz 2014 gadu vismaz varēja 'satīrīt' tos mēslus tajā apkaimē, cik var noprast tauta, tai skaitā arzemnieki, plūdīs straumēm uz Spīķeriem mākslu un kultūru baudīt.

Kas Laimdotai prātiņā, tas mēles galiņā. Pēdējā rindkopā pat 2x izsprucis vārdiņš "bīdīt". Neesot smuki spriest par citiem pēc sevis, vai vismaz piedēvēt savu deformēto lietu traktējumu. Ja atļausiet - paskaidrošu.

1. "Pilsētai" sociālo un attīstības problēmu ir vairāk kā spēju tās atrisināt. Jācer, ka esat kaut ko dzirdējuši par nākotnes budžeta prognozēm. Šī "projekta" tiešajam atbildīgajam PAD arī nogrieza vēlamo darbinieku skaitu, finansējumu utt. Tas nav politiski tālredzīgi, bet vienkārši ir kā ir, nemēģinu attaisnot vienk. šķiet muļķīgi klausīties sunim skaidru teoriju par to kā vajadzētu būt - varēšana plānot pilsētu un spēja to darīt atkarīga ne tikai no izpratnes, bet arī no ls resursiem, un šī plānošana ir nebeidzams process, kas mums pārsvarā buksē..

2. Starptautiska sacensība "konceptam" par ļaunu nenāktu nevienam, tas arī sunim skaidrs. Vai varat sarēķināt nepieciešamo konkursa budžetu? Prēmijas varētu būt ķibeliski mazas, tomēr, ja uzaicinām starptautiski pieredzējušus pilsoņus, tad vismaz konkursa noteikumiem jābūt vismaz pieklājīgiem, citādi šeit pat atkal lasīsim gānīšanos par kārtējo naudas un laika izķēzīšanu. Laimdota - par cik lielu summu sagatavosiet šos noteikumus un izejmateriālus? Transporta funkcionālo stratēģiju + dzc + autoostas nākotnes funkc. progr. + publisko/privāto telpu programmu + inženiertehniskos slēdzienus par tuneļu/šķērsojumu iespējām + PPP principus un potenciālo dalībnieku listi + grafiskos izejmateriālus + APU. ?? Tas vien ir pusgada nopietns darbs ar ievērojamām izmaksām. Vai pilsētai šī investīcija šobrīd ir visaktuālākā? - paprasiet ārstiem un skolotājiem.

3. Cerams, ka Laimdotai ir kaut neliela pieredze praktiskā projektēšanā un viņa tikai izliekas, ka nesaprot konceptu "taisnīgas" vērtēšanas neiespējamību. Praktiski nekas no šeit publicētā un līdzīgiem risinājumiem neatbilst dz.ceļa aizsargjoslu, sarkano līniju, zemesgabalu juridisko piederību, Attīstības plāna un ntiem LBN un MK noteikumiem. Vai jau piemirsies kā kolēģi piepūstiem vaigiem Liepājas uc konkursu sakarā klaigāja par "taisnīguma" neievērošanu šajā sakarā. Lai šo jautājumu sagatavotu konkursam ir vai nu jāveic ilgstošs juridisku izmaiņu process, vai jāpaziņo dalībniekiem, ka mēs tik tā - "konceptu" bildītes gribam saņemt un zīmēt var visu, kas vien ienāk prātā neievērojot nekādus noteikumus.

4. Šeit redzamajās skicēs kādas 3/4daļas ir publiska telpa. Lietojamie m2 nozīmē arī izstāzu zāles, kino utt. - pilsētai ir iespēja definēt savas prasības. Normāls arhitekts projektējot piem lidostas terminālu zin kādas ir vēlamās publiskās/komercplatību attiecības, un lidostas IR komercobjekti. Vai varbūt kāds domā, ka kādreiz varēsim iztērēt pāris miljardus kā Berlīnes jaunajā stacijā? 9/10 no investīcijām šai projektā saistītas ar tiešu sabiedrības ieguvumu. Linstow mātesuzņēmums ir tas, kas šobrīd realizē megaprojektu Oslo - automaģistrāle pazemē, pieeja ūdenim utt + pirmā jums zināmā celtne tajā ir jaunā opera. Nevajadzētu savu provinciālo aizdomīgumu un plakano domāšanu lietot kā visu lietu vērtēšanas instrumentu.

Vai cik skaisti! Nezināju ka Sīlis dzejnieks. Jāatzīmē, ka daiļrakstīšanai nav laika un stila kļūdas tekstā nelaboju gan, bet ‘bīdīšana’ tiešām nodarbina manu prātu, bet ne no personīgās pieredzes, bet Latvijā procesus vērojot. Ja ņem vērā faktu, ka mēs esam līdz ‘dižķibelei aizbīdījušies’.

Uz Jūs mani nevajag uzrunāt un nosaukumu ar lielo burtu rakstīt arī nē.

Ja turpinam par dižķibeli, tad līdzšīnējā valsts attīstības stratēģija, kurā ietilpst arī konkursi, sevi galīgi nav pozitīvi pierādījusi un Liepājas konkurss bija vēl viens pierādījums, gan žūrijas, gan izpildītāju muļķībai un neprofesionālismam, kas beidzās ar to ka vietējiem arhitektiem nav diemžēl vairs nav cieņas pret konkursiem ne vietējiem lietu ‘ bīdītājiem’. Var jau izlikties, ka tas viss ir ok, un neko nedarīt, lai vismaz kaut kad, iespējams tuvākā nākotnē, vai sliktāk nākamajā paudzē kaut kas varētu vērsties uz labu. Gluži kā padomju laikos, viss bija 'labi', valdība izlikāš, ka mums maksāja, mēs izliekamies, ka strādājam, noteik tāda viltus saulainās nākotnes celšana. Kaut kā attaisnoties, ka nav naudas, ( tālā nākotnē tādi līdzkļi vairs nebūs), bet projektus bīdīt gribas un tad daram kā varam, manprāt muķļīgi un nepareizi, kas būs kārtējā laika un naudas izmešana. Es projekta kontekstā domāju plānošanu nevis pilsētas mērogā, bet noteiktas vietas mērogā, un te nu gadus nevajag lai tiktu pie kādas saprātīgas shēmas, ko arhitekti tad var risināt. Ņemot vērā to ka naudas nav un nebūs, nu vismaz Rīgai, tad nu domājam būtu tomēr tie daudz maz caurspīdīgie un pareizi procesi jāuzsāk šodien.

Normāls konkurss varētu maksāt +/- ap 100,000 šai vietai, varbūt nedaudz vairāk. Rīkotājs – pilsēta + investors? Konkurss jārīko noteikti atklāts, bet uzaicināt pieredzējušos pilsoņus būtu ieteicams šajā projekta sarežģītības kontekstā, ja domā ka jaunie nevar pavilkt vai tie kam vajadzētu nepiedalīsies. LAS pašlaik strādā pie konkursu noteikumiem un pilsētai tak ir pieredze starptautisku konkursu rīkošanā, nē? Ja tik tos konkursa noteikumus beigās ievēro, darbus žūrējot, savādāk nav jēga rakstīt. Pusgada darbs noteikti, bet ir pusgada darbs pie plašai publikai rādītā projekta, bet konkursa rezultātā ir diskusija un inžniertehniskie slēdzieni un daudzi risinājumi, kā arī arhitektiem iespēja smadzenes pakustināt ar transporta problēmu. Pašlaik tiek piedāvāts 1 risinājums, jāatzīst diezgan utopisks, ja ņem vērā arī Pērkona kunga komentārus, un realizējams diemžēl tikai pie labas kvalitātes vilcienu ieprikšanas Rīgā un tad pārāk dārgs.

Pieredze ir gan teorijā, gan projektēšanā, gan pašmājās, gan Eiropā, uc. Ir pieredze vairākos starptautiskos konkursos un sacensībās, jāteic, ka pieredze un iespaids ir pozitīvs, to var izdarīt! Tāpēc jau ir pārliecība, ka latvieši nav sliktāki un arī var. Pašlaik gan izskatās, ka sapinušies vietējos ‘bīdītājos’ un cerība zudusi...Redz tās juridiskās lietas jāsakārto pirms konkursa un ja pulciņā ņem centrāltirgu+spīķeri utt., tad iespējams var sakārtot, ja tik kādam latvietim atkal negribas niķoties un bīdīt savas pārlieku uzpūstās finansu intereses. Par to publisko telpu – domāju drīzāk normālu sakartotu ārtelpu. Rīga tika parki un puķes, bet nav sakārtota ārtelpa. Tiklīdz no parka ārā lieli nesmukumi.

Komentārs par provinciālo aizdomīgumu ir nevietā, drīzāk ir veselīgs skats no malas un domāšana noteikti nav plakana, varbūt pārāk pieredzējusi - optimistika, bet ar kaut ko ir jāsāk un tad iespējams lietas sāks kustēties citā virzienā. Plakanu domāšanu un provinciālismu drīzāk varētu attiecināt uz vietējiem ierēdņiem, kas neko citu nav ne redzējuši, ne dzirdējuši un bīda savas šaurās pilsoniskās intereses, es te nedomāju kādu noteiktu personu, bet valdību kopumā un mazos ierēdnīšus valsts iestādēm, kas paši sev liekas briesmīgi svarīgi, kā arī uz tiem arhitektiem, kas ar to ir samierinājušies un bīdās līdz un cenšās arī pārējos pārliecināt par šādu lietu kārtības pareizību

ieteikums, a var but arī nav ieteikums, bet manuprāt, domājot pa 20-30-50 gadiem uz priekšu, tad var padomāt arī par tornakalna attīstību, tur arī, it kā planots tads liels mezgls un par domājamo otro staciju, ganību dambis ielas apkartnē...

pietiek mocīt origo, viņiem bez tā grūti :)))

i davajte kaut ko darīt paši, a ne meklēt kļūmes citu darbos.. vot tak.

Lai publika saprastu par ko īsti es personīgi gala beigās cepjos – projekts + process (ko iepriekš aprakstīju). Projekts -galvenie iebildumi-jautājumi uzmetot aci ir šādi (tam ir mazs sakars ar SZK izstrādāto priekšlikumu pēc būtības): problēma apskatīta mērogā, kas neatbilst attiecīgai novietnei, respektīvi, lai ko šādu (intermodal terminal – kas pēc būtības ir dažādu transporta sistēmu gan vietējas, gan reģionālas, utt. nozīmes pasažieru ērta un ātra pārsēdināšana + komercaktivitātes pasažieru vajadzībām un izklaidēm, kā arī zināma naudas atpelnīšanas padarīšana, kas eventuāli piesaista arī attieciīgās pilsētas daļas apkārtējos iemītniekus) [1] veiksmīgi šajā vietā organizētu ir nepieciešams aplūkot jau projektā uzrādītos transporta mezglus + centrāltirgus + spīķeri + krastmala+ Vecrīgas mala pret tirgus + zināmā mērā arī Maskavas priekšpilsētas sabiedriskās un transporta plūsmas. Šajā kontekstā domājams kļūst saprotama arī doma par koncepta workshopu vai konkursu tikai ideju iegūšanai, tad analīze un invetsori, tad konkursi uz apjomiem, labiekārtojuma risinājumiem utt.? Ja SZK projektu apskata šīs plašākās teritorijas kontekstā, tad paveras cita bilde, jo iespējams komercplatības nav jāliek virs vilciena, kas vēl vairāk vizuāli nodala atvērto ainavu no Vecrīgas uz tirgu, ja ņem klāt Daugavau, tad tā būtu liela kļūda; jābūt savādakām gājēju plūsmām, sabiedriskām+zaļām vietām (public space), utt., utt. Te jau ietu runa par domājams pilnvērtīgu un stipri pilsētbūvnieciski kvalitatīvu risinājumu, nevis tādu kā mēs pašlaik, piemēram, redzam Stokman bodes izpildījumā, kur parka+kanāla vietā, kas ir kā pilsētas publiskās zonas pagarinājums uz tirgu, ir nolikts milzīgs nepievilcīgs klucis. Secinājums varētu būt, ka pilsētbūvnieciskas problēmas būtu jārisina nevis viena, bet vairāku kvartālu apjomā, līdzīgi arī ar funkcijām un attiecīgi investoriem, kas šādu projektu gadījumā pēc pasaules pieredzes vienmēr ir daudz un dažādi - PPP. [2] Domājams uz šādas attīstības koncepcijas pamata var sākt runāt ar investoriem, vest idejas uz MIPIMu (par ko Rīgas dome nez kāpēc gribēja izspiest līdzfinansējumu no arhitektiem?), un sakārtota būs liela daļa stacijas+tirgus zonas, es nedomāju nerealizējams vīzijas, bet elementāru mūsdienīgu labiekārtojumu un publisko telpu ar piebildi, ka biezie investori (ieskaitot vietējos latviešu un cittautu atjautīgos biznesmeņus), ja vēlas realizēties Rīgas centrā, atvēl zināmu naudas summu sabiedriskam labumam un konkursu realizācija, nevis mēs skrienam pakaļ vaimanādami, lai kāds uz šejieni atnāk un arhitekti vīzijas izstrādā pa brīvu.

Lai parliecinātos par manu aizdomu pareizību vai vizmaz sapratīgu pamatu, neskatoties uz to ka maģistra studiju laikā RTU izstrādāds Rīgas transporta sistēmu attīstības piedāvājums, kā arī izieti Sigurda Gravas transporta un plānošanas kursi, aizvakar palasīju Sigurda Gravas ''Urban Transportation Systems. Choices for Communities'', kur diezgan vienkāršā valodā aprakstīti dažādu tranporta sistēmu darbības pamatprincipi. Nerunājot jau par Gēla grāmatām un ieteikumiem Rīgas centra apubliskai telpai. Varbūt a4d var nopublicēt Gēla ieteikumus, arī orģinālvalodā – angļu? Saprotu, ka SZK ir izmantojis šos materiālus savā piedāvājumā.

retorisks jautājums - kur ir tā Gravas izaudzinātā latviešu pilsētplānotāju paaudze par ko tiek minēts Dripes un Lejnieka kunga rakstā "Tieši viņš ir centies Rīgas, Liepājas un Jūrmalas plānošanas procesus pakārtot sabiedrības interesēm un pasaulē atzītiem demokrātiskiem principiem. Tieši viņš ir pilsētplānošanas skolotājs tai jaunās paaudzes arhitektu grupai, kas plāno šodienas Rīgas attīstību" ???

[1]Sigurd Grava „Urban Transportation Systems. Choices for Communities” 2003 gads Mc Graw-Hill Chapteris 18, lapa 792

[2] Sigurd Grava „Urban Transportation Systems. Choices for Communities” 2003 gads Mc Graw-Hill Chapteris 18, lapas 796-799

Karpovas kundze, jūsu vilciens ir aizgājis...

Skaisti. US ambassador, arī mēli parādīt vajadzētu un "mēē" pateikt, laikam nožēlojat, ka a4d smaidiņus lietošanai nepiedāvā.

Šādai fotošopa vīzijai ir jēga tikai tad, ja ir ticis veikts nopietns pētījums par 30-50 gadu tālas nākotnes darbaspēka plūsmām cauri minētai teritorijai, ņemot vērā dižķibeles ietekmi uz biroju un iestāžu atrašanās vietas optimizēšanu.

Vai ir veikti kompleksi pētījumi/aprēķini, ja politisko un saimniecisko pilsētas centru pārceļ uz Pārdaugavu? Tāpat man nekļuva skaidrs, kāds arguments ir apgalvojumam, ka nepieciešama (kam tieši) "apbūves intensificēšana" jau tā transportam problemātiskajā pilsētas centrā.

Šobrīd acīs durās loģiska pretruna - sab.transporta pasažieri esot 'mazturīgi', taču teorētiski to pirktspējai jāgarantē tirdzniecības platību atpelnīšanās.

Varbūt, ka es kaut ko nesaprotu, taču diez vai Jūrmalas, Mežaparka vai Baltezera lepno savrupmāju iemītnieki labprāt dosies iepirkties teritorijā, kur brauc cauri mazuta cisternu sastāvi ar kūpošām dīzeļlokomotīvēm.

Maz ticams, ka var atmaksāties investēt megasarežģītas ventilācijās, vibrācijas, skaņas izolācijās, lai privātajiem partneriem LDz lieliski pelnošie kravas pārvadājumi nenodarītu galvassāpes. ( vai šim apgrūtinājumam ir izmaksu aprēķini?)

Gadījums ar Dienvidu tiltu pierādīja, ka pat milzīgas naudas plūsmas Latvijā negarantē problēmu efektīgu risinājumu - nav pārdomāta izbūves mezglu nepieciešamā secība.

Par bīdītājiem un finansēm šķiet, ka principālu domstarpību nav. Labi zinām, kādai vajadzētu būt pareizai plānošanas metodikai. Tāpat arī zināmi iemesli ačgārnajai Rīgas tradīcijai piespiest attīstītājus pilsētas vietā "uzmodelēt apkārtnes perspektīvo pilsētbūvniecisko vīziju" un detālplānojumus apmaksāt un pasūtīt investoriem. Tas ir Attdep nepadarītais mājasdarbs. Atbildot uz komentāriem mēģinu pateikt - ne vienmēr visi attīstītāji, kas piekrīt veltīt zināmus līdzekļus apkārtnes plānošanai ir alkatīgi un stulbi, tāpēc inkriminējot "bīdīšanu" navajag pārsteigties.

Par laimdotas prognozēto tāmi ls100.000 + vēl tikpat dārgo A.P. paģērēto izpēti + analīzi ++.. saprotamu iemeslu dēļ šobrīd runāt ir utopiski domājot tikai par Rīgas budžetu. Tāpēc arī man personīgi liekas, ka "pilsētas" spēja piesaistīt Linstow līdzekļus kaut vai tam, lai iekustinātu pasākumu, apzinātu risināmo problēmu loku, obligāti iesaistāmās puses, veikt pavisam aptuvenus finansiālos aprēķinus utt ir atbālstāma nevis aprejama iniciatīva. Vai tad nav skaidrs, ka projekta finansiālā puse šobrīd ir noteicošā - ja tas nevienam nebūs pat teorētiski interesants, tad nav ko tērēt naudu konkursiem un izpētēm. Un par konkursam nepieciešamajiem ls100.00 var pat ļoti pieklājīgi uzlabot un pārkrāsot peronus, megaprojektus atliekot uz ndesmit gadiem. Piedāvātā skice nav domāta kā risinājums, bet gan lielā spēles laukuma robežu nospraušana. Un nezināmo jautājumu/problēmu listes sastādīšana. Iegūta netērējot pilsētnieku nodokļus. Tagad - uz priekšu visi kam nav vienalga!

Latvijā pēc noklusējuma nauda budžetā ir priekš īpašiem ļaudžiem un viņu vajadzībām vienmēr atrodas. Piemēram, vesels 1 miljons pilsētas reklāmas vajadzībām bez sajēgas kā to izmantot.

Esi godīgs, Andi, neblefo un neuzskati visus par nelgām!

Ceru, ka negaidi no manis paskaidrojumus arī šajā sakarā. Par blefošanu - iedomājies, ka TU būtu projekta vadītājs kam rīt būtu jāpskaidro mēdijiem simts štuku piešķiršana laimdotas aprakstītajam "konceptu konkursam", ne tādus vien komentārus delfos varētu izbaudīt.. Nesaku, ka viss kas notiek ir pareizi, tik to, ka kokam 2 gali.

liekam dzelzceļa staciju+centrāltirgu+spīķerus uz nākamo Eiropanu - ideju konkurss. ir cerība, ka tie 100,000 būs vērtīgi iztērēti ar kompetentu starptautisku žūriju un delfu komentētajiem nevajadzēs lieki tērēt laiku....

Protams, ka stengam paredzētā miljona sakarā no Tevis komentārus negaidu, taču ceru ieraudzīt argumentus, kas apliecinātu strauju pirktspējas pieaugumu stacijas/autoostas/tirgus rajonā. Tāpat ceru, ka apzinies, ka norakt un pārtaisīt par estakādi ikdienā darbojošos dzelceļa uzbērumu ir vēl dārgāk nekā saurbt ūdenī pāļus koncertzālei.

Nesmīdini. Par to jau ironizēju, ka "pilsoņi - nodokļu maksātāji" par viņuprāt noziedzīgi izsaimniekotiem 100.000ls visādos tur Eiropanos paldies neteiks. Vai tad kāds no arhitektiem šaubās par to, ka pašvaldībai un valstij vajadzētu investēt pulka naudas plānošanā un konkursos, dubultot AttDep budžetu utml? Diemžēl "tautai" šie līdzekļi neliksies iztērēti "vērtīgi", un, kā zināms demokrātijas adeptiem, pārvaldes institūciju pienākums ir realizēt vēlētāju gribu!

Iepriekšējais bij domāts laimdotai.

Artūram - tieši nepieciešamo transporta risinājumu un vaļņa "norakšanas" vājprātīgais dārgums ir iemesls loģiskai vēlmei nesākt zīmēt utopiskas arhitektūras bildītes, bet gan saskaitīt m2 nolūkā apzināt vai vispār kaut teorētiski ir vērts šo pasākumu kustināt.

Pašmāju un citu valstu pilsētnieku nodokļi jau ir ieguldīti lai veidotu jauno pilsētplānotāju paaudzi arī šeit pie mums, bet pateicoties procesiem, kādā šie projekti tiek virzīti, valsts nedabū atpakaļ savu "feedback", jo šiem cilvēkiem nav iespēju savas zināšanas šeit pielietot. (t.sk. protams neatrodos es, bet Laimdota noteikti varētu uz to pretendēt,pēc komentāriem spriežot).

Liekas, ka līdz ar dižķibeles iestāšanos A4D ir pilnībā izsmēlis savu būtību . Visai šai brēkai (ieskaitot pašu publikāciju) jēgu atrast ir ĻOTI grūti. Sēž cienītie arhitekti savā burbulī (šobrīd jābūt izteikti izcilai iztēlei lai paturētu šo burbuļa koncepciju dzīvu) un jūtas varen apmierināti ar to cik labi tie spēj "izprast" pasūtītāju/sabiedrības vēlmes. Viens vispirms publicē sevis vadītā portālā "pētijumu" un pēc tam takā žēlojas, cik smagi bija pie diagrammām jāstrādā un ka jāatbild uz jautājumiem (var arī neatbildēt, starp citu). Otrs citē citus pētijumus un aģitē vēl, n-tos konkursus un pētijumus. Bet, beigu beigās, ne viens ne otrs nav pat pusgrasi gudrs par to, kā šos ģeniālos "izgudrojumus" pārvērst realitātē. Problēma nav ne pasūtītājā, un arī ne arhitektā. Ne viens, ne otrs pēc būtības neatbild par pilsētplānošanas specifiku. Problēma ir realitātē, kur pilsētas vadība darbojas nevis kā lēmējspeks kādas noteiktas platformas ietvaros, bet gan kā starpnieks starp investora ieguldīt/nopelnīt vēlmēm un sabiedrības nepatiku pret pārmaiņām/izmaiņām. Un tas viss uz izcili nožēlojamu legālo instrumentu fona ar kuriem operē (neoperē) pilsētas ierēdnīc. Vai kāds no jums kaut uz mirkli ir padomājis par to, ar kādiem legāliem instrumentiem (standartizētiem detalplānojuma elementiem) šī megabūve būtu padarāma par realitāti? Jūs, mīlīši, savos laptopos varat sazīmēt visādus ķēmus, bet, lai tos padarītu par realitāti, nāktos reformēt pilsētas un dzelzceļu vadības principus. Vai te kāds taisās pretendēt uz mēra amatu?

Cien. Arhitekti, beidziet te viens otram rīkli graust un izlikties, ka jums ir nojēga par pilsētplānošanu un politiku. Zīmējiet vien savas mājas/megabūves (viens glītākas, cits neglītākas, bet šajā jautājuma jums vismaz ir kautkāda pieredze) priecājaties ka kautkas tiek realizēts un, ja paliek spēks vel pāri, mācaties kā atkost "smalkās" pilsētpolitikas spēles būtību kautkādānebūt mazāk publiskā formātā. Tā jau arhitekta vārdam tāda nepatīkama piegarša izveidojusies, jūs te pēc pilnīgām padauzām izskataties, kas plēšas pāris grašu dēļ.

Vo!

Labs!!!

Būtu interesanti uzzināt un salīdzināt DIENVIDUS TILTA "SHEMU" ar JAUNĀS DZELZCEĻA STACIJAS "SHEMU". Līdzīgi rokraksti!?

Izskatās ka mums ļoti patīk tramvajs, bet vai tad nebija doma atbrīvot stacijas laukumu no šī sliežu transportu, jo cik saprotu transporta plūsmai ir jābūt raitai, un ento tramvaju līnju vietā, kas tur ir sarasētas, pietiktu ar vinu kas ir virzīta pazemē. Citādi mēs iegūsim atkal jaunu vietu sastrēgumiem.

Protams tā visa ir fāntāzija. Vnk kārtējo reizi pierādās ka nav vērts tērēt naudu, ja nav lietas izdomātas līdz galam. Tad labāk atstāt kā ir.

miiliishi, juus paastaavat divas totaali atshkjiriigas skolas..

paldies, es gan neesmu no "gaidiitaajiem" jebshu utopiskajiem perfekcionistiem. kaut kas vienmeer ir jaaupuree.. vecais jaunajam. ieskaitot domaashanaa. attiistiibai nav jaabuut lineaarai.

un veel: vienkaarshi gribas dariit. biidiit lietas ir process, kas rada vidi un situaacijas.

Jāatzīst, ka projekta veiksme ir tā, ka SZK iesaistījies procesā, nomainot Treimaņa briesmīgo pasniegšanas manieri.

Šobrīd kvalitatīvi veikts research, skaidri uztvetama ideja un iespējama tālāka projekta virzība. Veiksmi SZK!

-cik ilgi bāleliņi turpinās domāt pilsētas stuktūru un realitāti ignorējošā manierē?

Vajag tikai nedaudz paieties aiz dzelzceļa uzbēruma un kanāla LAtgales virzienā un katram būtu jābūt skaidram, ka vispirms būtu jāaizpilda tukšās vietas, kur smiltis dzenā acīs, vide kā kādā bomžu rajonā un tikai tad jādomā kā būvēt kādai pilsētas daļai otro stāvu. Dirsā darbs un materiāli!!!!