Vienkāršs apjoms, caurspīdīga
un atraktīva fasāde, kurā spoguļojas bērzi, fleksibla un dažādi izmantojama telpa,
kas aprīkota ar mūsdienīgām inženierietaisēm. Pinakotēka — izstāžu un biroju ēka pašā Rīgas nomalē, patiesībā
Mārupes pagastā, plašāku ievērību guva, kad tur notika gadskārtēja mākslas
izstāde Rudens 2009.
Ēka projektēta dažādu
veidu ekspozīcijām, biroja telpu iekārtošanai, sanāksmju un nelielu konferenču
rīkošanai un to saistītām funkcionālām vajadzībām. Ņemot vērā ierobežotos
gruntsgabala apstākļus, projekta ietvaros meklētas iespējas līdz galam izmantot
apbūves gabala virszemes platības būvei un autotransporta stāvvietām, veidojot
iedziļinātu ārtelpu un kompensējot zemes līmenī trūkstošo apzaļumojumu uz ēkas
jumta — terases.
Ēkai ir monolītā
dzelzbetona struktūra ar vienu centrālo kāpņu telpu. Pret Ziedleju ielu veidota
stikla fasāde, pārējās fasādes ir vienkāršas, gludi apmestas ar nelielām,
funkcionāli nepieciešamām logu ailēm. Lai ērti varētu iebraukt stāvvietā zem
ēkas, tā ir pacelta virs zemes, ieeju ēkā veidojot pusstāvā. Ēkas pārkares
Ziedleju ielas pusē ļāvušas izmantot gruntsgabala daļu aiz sarkanās līnijas
divu metru joslā, tai pašā laikā nodrošinot visu nākotnē uz ielas paredzēto
inženierkomunikāciju izbūvi. Ēkā izbūvētas visas augstam ekspluatācijas
komfortam nepieciešamās inžnierietaises. Apkuri nodrošina siltās grīdas.
Projekts: Andrejs Ģelzis,
Brīnišķīgo projektu birojs
Interjera līdzautori: Jānis
Apsītis, Gaļinu Maksimova (LX grupa)
Ģenerāluzņēmēja un
apakšuzņēmēju firmas — LX grupa, SIA a.b.tons
Adrese: Mārupes pagasta
Ziedleju ielā 1
Ēkas kvadratūra: 1154 m²
Projekta gads: 2007
Realizācija: 2009
Foto: Augusts Zariņš, Andrejs
Ģelzis
Cik tad tur ir metri no tiem bērziem līdz ēkai ~2. Un "apzaļumojumu uz ēkas jumta — terases". Nu un pa pandusu gan jau, ka var nobraukt/uzbraukt arī ne tikai ar džipu.
Līdz bērziem ir tik metri cik ir, bet tā vietā lai viņus, kā bija atļauts, nozāģētu – bērzi tika saglabāti un augs tur vēl daudzus gadus. Ēka nav publisks pasūtījums – līdz ar to liftu, kas radītu būtiskus papildus izdevumus, nebija iespējams realizēt.
Nu kaut kā jocīgi tomēr sanāk ar to liftu, jo ēka, cik saprotu, ir publiska, kaut arī pasūtītājs privāts.
Tas tad drīzāk pārmetums pasūtītājam: nav šodien vairs pieņemami šādi domāt. Jārēķinās ar lifta izmaksām ja ir iecere par publiski pieejamu ēku. Taču neienāktu prātā ietaupīt un neizbūvēt kāpnes?
Visādā citā ziņā māja sanākusi pavisam korekta, cepuri nost, tā turēt!
Vienkārši Arhitektūra, ne tur daudz ko piebilst , ne analizēt, atbilst funkcijai, sēž vidē, visticamākais klients apmierināts…
Un nekā no mūsdienu liekvārdības, pasīvām- aktīvam ēkām, pareizi iegūta kokmateriāla, atbilstošī priekšrakstiem kauta koka , reklāmas baneriem, PR, utt..
Pievienojos pilnībā.
Tiešām, vienkārši pagājušā gadsimta modernisma arhitektūra, kur līdz mūsdienu pašsaprotamām un akceptētām arhitektūras un būvniecības kvalitātēm vēl tālu. Arī klientam izpatikt ir vieglāk, ja netiek ievērtēts būtiskais. Tas, manuprāt, šajā gadījumā būtu gan adekvāts stikloto virsmu lietojums un prasmīgs telpu noēnojums (milzīgie stiklojumi vērsti uz rietumiem diez vai nodrošinās augstu ekspluatācijas komfortu arī ar visām modernajām inženierietaisēm un veidos iespaidīgus rēķinus par komunālajiem maksājumiem ziemā sildot un vasarā dzesējot), gan izstāžu un biroju funkcijām piemērots dabiskais apgaismojums (skat. VV komentāru), gan vienlīdzīga attieksme pret visu potenciālo izstāžu apmeklētāju vecuma grupām( kāpnes pat uz 1.stāvu(!) pandusu vietā). Tā, protams, ir augsta… Lasīt vairāk »
Kas ir tās "mūsdienu pašsaprotamās un akceptētās! arhitektūras un būvniecības kvalitātes???
"Oliver Cromwell, Lord Protecteur of England PURITAN Born in 1599 and died in 1658 SEPTEMBER Was at first ONLY MP for Huntingdon BUT THEN He led the Ironside Cavalry at Marston Moorin 1644 and won.Then he founded the new model model army ….."
Monty python dziesmiņa ,veltījums zaļajiem Puritāņiem ,kas tikuši pie varas…(iegūglējiet pilnam tekstam)
Šomēnes bija perfekts RL īsraksts par jaunajiem liberāļiem vecajiem viņu presi , krievu magnātu un vienu melnā humora apveltītu intelektuāli. Iesaku Puritāņiem izlasīt.
Piemēram: pieejamība, ilgtspēja, uzticamība, transformējamība. Cik veiksmīgi šīs realizējas šajā objektā? Bet manas bažas – tās jau uzskaitīju…
-lai atbildētu būtu jauki zināt "i" dzimumu.
Jā, jā… sievietes – tumsa, emocijas, pasivitāte u.t.t., vīrieši – gaisma, progress, rīcība.
-nu trāpija gan! Es nebeidzu brīnīties par argumentāciju, kurai pretī vienmēr var likt jautājumu- ko gan tu darītu, ja tā būtu tava nauda un tās būtu tik cik ir. -par invalīdu pacēlājiem- domāju, ka šo jautajumu nevajadzētu absolutizēt. Vai kāds ir redzējis Amatu ielā darbinām to pirmā stāva invalīdu platformu, kas piestiprināta pie sienas? Un saskaņojot projektus reiz atklājās noteikumi, ka ja tu ieraksti paskaidrojuma rakstā, ka objektā būs izsaucami vai pieejami attiecīgi apmācīti cilvēki, kas ratiņus ar cilvēku var uznest pa kāpnēm, tad risinājums ir pieļaujams. Un vai tiešām mūsdienās cilvēkam ar grūtībām staigāt ir jājūtas kā pilnīgi ignorētam?… Lasīt vairāk »
andrejs ģelzis: "ja tu ieraksti paskaidrojuma rakstā, ka objektā būs izsaucami vai pieejami attiecīgi apmācīti cilvēki, kas ratiņus ar cilvēku var uznest pa kāpnēm, tad risinājums ir pieļaujams. Un vai tiešām mūsdienās cilvēkam ar grūtībām staigāt ir jājūtas kā pilnīgi ignorētam? Līdzcilvēku iejūtiga attieksme var atrisināt daudzas problēmas, arī tad, ja pēkšņi palīgierīce nedarbojas."
pat nezinu ko lai piebilst! Iejūtīgie līdzcilvēki var uzskriet uz otro stāvu un pēc tam pastāstīt, kas tur bija.
Mani patiešām pārsteidz šāds arhitekta viedoklis attiecībā uz riteņķrēsla lietotāju! Atrunas paskaidrojuma rakstā ir vienkārši atrunas, lai apietu likumā noteikto! Patiešām neticas, ka Mārupes būvvalde šādai JAUNBŪVEI var dot akceptu. Kas notiek gadījumā, ja riteņķrēsla lietotājs vēlas apmeklēt wc? Arī apmācīti cilvēki iestūķēs viņu kabīnē un uzstutēs uz poda? Kā reizi cilvēki ar kustību traucējumiem jutīsies pilnīgi ignorēti, kad sapratīs, ka ēkā par viņiem ir padomāts tikai paskaidrojuma rakstā.
Piekrītu, ka fleksibilitāte ir mīts, ja runa ir par, piem. skolu (gaiteņi, klases, ēdnīca…), bet izstāžu zālei tā ir pamatu pamats – katrai izstādei ar kaut ko jāatšķiras. Sienu plaknes, transformējamas starpsienas, griestu augstums, apgaismojuma iespējas ir pirmais, pie kā apalužas mākslinieks vai kurators. Pietiek ar vienām kāpnēm, pa kurām nevar uznest palielāku gleznu, un saki iecerei čau. Kā vecajā jokā par māju, kas jānojac, lai dabūtu laukā klavieres.
A kas ir fleksibilitāte?
Zinu, ka VVF to vārdu iecēla saulītē, bet man skolā gan nemācija.
Tas tā – spams, bet no mācītu cilvēku mutēm skan smieklīgi.
kā ar invalīdu ratiņiem tiek iekšā?
man patiktu, ja 3 stāva kastīte būtu bijusi kā konsole, kas nebalstās uz stabiņiem.
cits jau tur nekas tāds pretenciozs arī nav.
invalīdi droši vien ripinās lejā un tad ar liftu brauc augšā.
oops, tie nav lifti bet tualetes. 🙂
latvija tach nav cilveki ar kustibas traucejumiem, neminot kurlos, aklos un mentali slimos. jus uz ielam redzat daudz tadus cilvekus?
protams ka kopsh padomju gadiem situacija ir mainijusies, bet tomeer… sistemas iezimes cilvekos veel ilgi dzivo.
vienigi ja eka nav publisks objekts tad pasutitajs var stadit savos noteikumu
silti un mājīgi
Arvien vairāk pārliecinos, ka arhitekti un viņu klienti dzīvo paralēlajā pasaulē, kurai nav sakara ar manu. Ļoti dīvaina māja: 1. Šādi kolosāli stiklojumi ir forši no ārpuses un bildēs, kurās speciāli piemeklēts rakurss (kā reklāmas materiālos). Skatoties no ēkas iekšpuses, domājat, paveras monumentālas ainavas? Nebūt ne! Pāri nomales ieliņai ļoti tuvu "jauno ciematu" stila kaimiņmājas, kur arī cilvēki droši vien dzīvo, pagalmā rosās, desas grilē utt. Skatu uz to visu būtu bijis saprātīgi ierobežot, nevis pavērt no grīdas līdz griestiem. Savukārt vakaros vai ziemas pēcpusdienā iekštelpās notiekošais ir kā uz skatuves visai ģerevņai. Uz otru pusi vispār – noliktavu angāri.… Lasīt vairāk »
nu 1. punkts, atvainojos, bet spiegt gribas bezmazvai. it kā stikla gabals, kas izgatavots lielāks par 1.5 kv.m. būtu domāts, lai caur to blenztu uz kaimiņpagasta pauguraini, renesanses dārziem, viduslaiku pilsētsiluetiem, perimetrālajām perspektīvēm un citām banalitātēm, pie kam ar nosacījumu – stikls ir caurredzams tikai no vienas puses. nu nav gluži tā. man liekas, sen jau ir laiks stiklojumu uztvert kā metariālu – gluži kā mūri, bleķi vai grīnvōlus visus šitos, ja gribi. nevis kā šausmas-kaimiņš-mani-redzēs-naktskreklā-vai-es-viņu. pieņēmums, ka apkārtnes mīnusu dēļ kādam jāliedz sev stiklotie prieki izklausās vismaz oldskūlīgi, ja ne latvsiki-aizspriedumaini. bez tam, runa tak nav par privātmāju, bet… Lasīt vairāk »
Cik jauki, ka raisās diskusija, kaut vai spiegtgriba. Nezinu gan, kas ir "stikla prieki", ja akurāt gribas tos baudīt savā privātmājā (ka tik policija nepiesienas par ekhibicionismu). Bet es rakstīju par telpu, kas it kā paredzēta izstādēm – lūk, mākslas darbam parasti pateicīgs ir fons ir neitrāls, nevis raibs, aktīvs, kustīgs un spilgtāk izgaismots nekā darbs. Nu labi, vēl ainava varētu būt. Bet vislabāk jau "baltais kubs" ar vienmērīgu izkliedētu gaismu. Pie logiem novietotas gleznas, skulptūras vai sazin kas pārvēršas siluetā, un acs "piesienas" fonam" – par to ir stāsts. Ļoti apsveicami, ka bieži brauc tur garām (tur ir vēl… Lasīt vairāk »
Par 1. punktu
Ja es esmu pasūtītājs, tad reklāmas nolūkos vēlētos, lai kaimiņi (kas dotajā situācijā nav vienkāršhi savrupmājas, bet vesels biroju ēku komplekss) redzētu vai vismaz skaidri nojaustu, ka lūk še norisinās izstādes un ka ir vērts tās apmeklēt ar savu skatienu arī tuvāk.
Par sauli gan neizteikšos, jo tur var būt gan savi plusi (skaisti krītoša vakara ēna), gan mīnusi (nesmuki krītoša vakara ēna).
3. Arī konferencēm ēka nav piemērota visu minēto apstākļu dēļ. Es piem. sēžu kā uz platformas, bet neredzu prezentāciju ekrānu, jo saule spīd man acīs? Vai tā spīd uz ekrāna? Es tik un tā neko neredzu! Arī vakara ballītēm tā nav piemērota. īpaš sievietēm kleitās, kas pieeit pie brīnisķīgā loga, bet nezina, kas lūr viņām zem brunčiem… Lai transformētu milzu zāles mazākos "speisos", nepieciešamas pamatīgas starpsienu konstrukcijas, kuru tur nav, un nebūtu arī, kur glabāt (neievēroju, kā ar iekšā – ārā dabūšanu, arī citiem lielāka izmēra objektiem, kas ir milzu problēma, piem., Rīgas mākslas telpā). K”ads var pateikt, ka šīs… Lasīt vairāk »
Kāds var pateikt KAM šī ēka IR piemērota?
5. Ielieciet šeit kino "Rīga" jaunās zāles bildes, un es pateikšu, kam ŠĪ telpa NAV piemērota. Uzminējāt? Pareizi, visam tam, kam, kā relīzē ziņots, tā ESOT piemērota.
Viedi vārdi Vilni, patiesībā – diagnoze arhitektu pašpietiekamībai. Pēc Liepājas muzeja konkursa raisījusies diskusija rādīja, ka konkursa dalībniekiem, liekas, nebija nācis pat prātā, ka ēkā būs arī ekspozīcijas un eksponāti, un ka to izstādīšanai piemērojamas īpašas prasības. Diskusiju vainagoja aplūkojamā projekta autora prātula, ka neviens jau nenāks skatīties kādu tur Jūras muzeja ekspozīciju, bet Arhitektūru. Var jau, protams, pēcāk rādīt ar pirkstu uz dumo pasūtītāju, kurš nav jēdzis noformulēt savas vajadzības. Tomēr esmu pamanījusi, ka arhitektiem kārojas ierakstīt savus vārdus vēsturē ar sabiedriski nozīmīgām būvēm, starp kurām muzeji jo labi kotējas. Vai ķeroties pie darba, par funkcijas prasībām nebūtu kaut… Lasīt vairāk »
pieminētajā piemērā pasūtītājs nebija parūpējies noformulēt, kas tad tiks izstādīts un no kā sastāvēs ekspozīcija. Sāksim ar to, ka nepilnvērtīgi bija sastādīta programma, lai konkursa dalībnieki varētu saprast potenciālo ekspozīcijas raksturu, uc rādītājus.
Elementāra lieta – nevienu ekspozīciju nedrīkst apspīdēt saules gaisma. Un ekspozīcijas raksturam un saturam ar to nav nekāda sakara.
Šķiet, ka beidzot tiek runāts par ēkas arhitektonisko risinājumu funkcionalitāti, par ko paldies mākslas kritiķu cunftes pārstāvim V.V. Vai nevari paskaidrot to sākotnējo ieceri, jo, taisnību sakot, tā īsti saprotams, kam tieši ēka domāta, nav arī man.
būtu labi ja ēkas autori uzdrošinātos publicēt paskaidrojuma rakstu un ēkas projektēšanā pielietoto būvnormatīvu sarakstu, ļoti interesanti kā tika aprakstīti un pamatoti objekta funkcionālie un vides pieejamības risinājumi. kā arī interesanti zināt kādas prasības bija no būvvaldes, jo vides pieejamības prasību līmeni saskaņā ar likumdošanu izvērtē un nosaka tieši būvvalde. no kā izriet, ka būvvaldes arhitektei ir līdzīga domāšana attiecībā uz cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām un Mārupes būvvaldei arī būtu jāuzņemas atbildība par šiem risinājumiem.
Paldies par rezonansi, Sīļa kungs! Es tiešām sen ilgojos iesaistīties kādā diskusijā, ja tāda notiktu, par kultūras būvju arhitektūru un funkcionalitāti. Es varētu uzstāties ar 5h garu referātu – "kāpēc Latvijas teātros un izstāžu zālēs nav iespējams ne strādāt, ne skatīties". Turklāt nav tā, ka nekas neebūtu pēc kara uzbūvēts – sākot ar Dailes un Valmieras un leļļu teātriem, beidzot ar mākslas telpu, Nac. teātra piebūvi, spīķeru kamermūzikas zāli un rekonstrukcijām, piem, kino "Rīga".
Aizmirsu pieminēt, protams, Operu. Ar tās nekam nederīgo jauno zāli un leģendāro skatuves ieeju, pa kuru nevar dabūt iekšā nevienu dekoraciju gabalu, kas lielāks par 2 metriem. Vispārinot, man šķiet, ka pie vainas nav paviršība, bet tiešām izpratnes trūkums par citu mākslu mehāniku, kas būtu kliedējams.
5 stundas var uzstāties arī ar no vienas puses šķidri apdrukātu A4. aizej paskaties. un nevis uz pandusiem un durvju rāmjiem, bet tad to pasākumu tieši. jo varbūt nevienam nav vajadzība pa 2m adatas aci dabūt iekšā 6m kamieli. un tas ne vienmēr nozīmē, ka viss ir slikti un nekad vairs nebūs labi.
Vilnim – mūsu cunftē, kā jau esi pamanījis šeit iegriezdamies, ir pamatīgas problēmas ar kritiku un vēl lielākas ar paškritiku. Gribētu piedāvāt [ja nepieciešams – par taisnīgu un nelielu samaksu] nevis nolasīt referātu, bet uzrakstīt pāris kritiku par jaunbūvētiem vai rekonstruētiem kultūras objektiem. Skats no mākslās izglītota lietotāja pozīcijām šobrīd būtu izteikti noderīgs.
Paldies, Ivar, lielākajā daļā minēto objektu esmu strādājis.
OK, gan jau tel. kāds iedos, lai nav te jāraksta
Piemēram, operā koris var noiet no skatuves tikai pa vienam, kas, zināms, aizņem laiku, ja piem., "Karmenas" libretā rakstīts, ka "sievietes aizskrien". Savukār citur ir tādas jaukas skatuves, kur aktrise nevar "noiet pa kreisi" un pēc tam "uznākt no labās", jo tad viņai būtu kostīmā jāskrien apkārt kvartālam. Tie tādi aņiki. Savukārt uzmini, kāpēc Rīgas mākslas telpā nekad nevarēs izstādīt Hērsta "haizivi", ja vien neizdauzīs palielu caurumu rātslaukumā?
Ohh, mīlīši. Tak nav ne Rīgas mākslas telpa, ne šī nomalē itin jauna radīta, lai tur mākslu izstādītu. Tās ir pielāgotas telpas. PIELĀGOTAS!
Un arī Rems Andrejsalā visai maz par mākslas izstādīšanu ir domājis, pārāk daudz apkārt visa lieka. Tā man šobrīd šķiet.
Šorīt Fredis un Ufo komentēja situāciju kāda ir kādai kundzei Bolderājā, kas lūgusi pašvaldību palīdzēt ar avārijas stāvoklī esošas dzīvojamās platības salabošanu. Tas rādīts vakar tv5 raidījumā ar Ušakova k-ga piedalīšanos. Un izrādījies, ka šo vairāku mēneešu laikā nekas nav no solītā noticis, izņemot klāt nācis vēl applūdis pagrabs un slapja malka tajā. Kā tur ar tiem normatīviem?
Liekas, pat latviešu folklorā bija kaut kas par manā virsrakstā minēto tēmu. Lietām tomēr jāpieiet saprātīgi, nevis automātiski iedzīvinot jebkurā ēkā pārdesmit sējumus visdažādāko normatīvu (neapstrīdami obligāti ir tikai tie, kas saistīti ar cilvēku fizisko drošību). Diemžēl, šī ēka atrodas nekurienē un laikam ar sabiedrisko transportu pie tās var piekļūt vien 2 variantos – ar autobusu caur lidostu vai riskējot ar dzīvību un no Kalnciema ielas jestri spriņģojot pār Jūrmalas šosejas 6-8 intensīvas satiksmes joslām. MK noteikumu par obligātu cilvēku ar fiziskiem ierobežojumiem pārvietošanos ar privāto autotransportu vai taksometru neesmu manījis. Ja uzskatām, ka jebkādos apstākļos vairākumam ir jāpakļaujas mazākumam,… Lasīt vairāk »
bet nu fotogrāfijas gan ir švakas. Tas ne kas, ka knipsētājs māk fotošopā noregulēt disorciju. Kad beidzot a4d būs redzamas kvalitatīvas fotogrāfijas kā http://www.archdaily.com vai citos ārzemju portālos
kur notiks LA gada balvas cerimonija sogad? Marupes ekas izstazu zale izskatas labi piemerota. Tas gan butu jautri un ari pie "labam" bildem vares tikt 😉
Pilnībā atbalstu VV viedokli. Daži arhitekti ir aizmirsuši, ka arhitektūra tomēr nav tikai ārējā forma, lai pašapliecinātos, bet arī funkcionalitāte. Ja ēka nav funkcionāli piemērota paredzētajai izmantošanai, tad tā nav laba arhitektūra. Tā ir tikai māksla. Ja tāds ir bijis mērķis, tad viss kārtībā. Bet, ja pasūtītājam bija vajadzīga konkrēta izmantošana, tad arhitekts ir izķēpājis viņa līdzekļus. piebildīšu, ka šāda stiklota ēka ir arī ļoooti neekonomiska no enerģijas patēriņa viedokļa. Tas nav zaļi! man gribas teikt, ka ivars savā domāšanā jau ir drusku atpalicis.
Thank you! Maybe someone looking for 3d render service for architects and designers. I found good one – archicgi.com.
Cik tad tur ir metri no tiem bērziem līdz ēkai ~2. Un "apzaļumojumu uz ēkas jumta — terases". Nu un pa pandusu gan jau, ka var nobraukt/uzbraukt arī ne tikai ar džipu.
Līdz bērziem ir tik metri cik ir, bet tā vietā lai viņus, kā bija atļauts, nozāģētu – bērzi tika saglabāti un augs tur vēl daudzus gadus. Ēka nav publisks pasūtījums – līdz ar to liftu, kas radītu būtiskus papildus izdevumus, nebija iespējams realizēt.
Nu kaut kā jocīgi tomēr sanāk ar to liftu, jo ēka, cik saprotu, ir publiska, kaut arī pasūtītājs privāts.
Tas tad drīzāk pārmetums pasūtītājam: nav šodien vairs pieņemami šādi domāt. Jārēķinās ar lifta izmaksām ja ir iecere par publiski pieejamu ēku. Taču neienāktu prātā ietaupīt un neizbūvēt kāpnes?
Visādā citā ziņā māja sanākusi pavisam korekta, cepuri nost, tā turēt!
Vienkārši Arhitektūra, ne tur daudz ko piebilst , ne analizēt, atbilst funkcijai, sēž vidē, visticamākais klients apmierināts…
Un nekā no mūsdienu liekvārdības, pasīvām- aktīvam ēkām, pareizi iegūta kokmateriāla, atbilstošī priekšrakstiem kauta koka , reklāmas baneriem, PR, utt..
Pievienojos pilnībā.
Tiešām, vienkārši pagājušā gadsimta modernisma arhitektūra, kur līdz mūsdienu pašsaprotamām un akceptētām arhitektūras un būvniecības kvalitātēm vēl tālu. Arī klientam izpatikt ir vieglāk, ja netiek ievērtēts būtiskais. Tas, manuprāt, šajā gadījumā būtu gan adekvāts stikloto virsmu lietojums un prasmīgs telpu noēnojums (milzīgie stiklojumi vērsti uz rietumiem diez vai nodrošinās augstu ekspluatācijas komfortu arī ar visām modernajām inženierietaisēm un veidos iespaidīgus rēķinus par komunālajiem maksājumiem ziemā sildot un vasarā dzesējot), gan izstāžu un biroju funkcijām piemērots dabiskais apgaismojums (skat. VV komentāru), gan vienlīdzīga attieksme pret visu potenciālo izstāžu apmeklētāju vecuma grupām( kāpnes pat uz 1.stāvu(!) pandusu vietā). Tā, protams, ir augsta… Lasīt vairāk »
Kas ir tās "mūsdienu pašsaprotamās un akceptētās! arhitektūras un būvniecības kvalitātes???
Piemēram: pieejamība, ilgtspēja, uzticamība, transformējamība. Cik veiksmīgi šīs realizējas šajā objektā? Bet manas bažas – tās jau uzskaitīju…
-lai atbildētu būtu jauki zināt "i" dzimumu.
Jā, jā… sievietes – tumsa, emocijas, pasivitāte u.t.t., vīrieši – gaisma, progress, rīcība.
-nu trāpija gan! Es nebeidzu brīnīties par argumentāciju, kurai pretī vienmēr var likt jautājumu- ko gan tu darītu, ja tā būtu tava nauda un tās būtu tik cik ir. -par invalīdu pacēlājiem- domāju, ka šo jautajumu nevajadzētu absolutizēt. Vai kāds ir redzējis Amatu ielā darbinām to pirmā stāva invalīdu platformu, kas piestiprināta pie sienas? Un saskaņojot projektus reiz atklājās noteikumi, ka ja tu ieraksti paskaidrojuma rakstā, ka objektā būs izsaucami vai pieejami attiecīgi apmācīti cilvēki, kas ratiņus ar cilvēku var uznest pa kāpnēm, tad risinājums ir pieļaujams. Un vai tiešām mūsdienās cilvēkam ar grūtībām staigāt ir jājūtas kā pilnīgi ignorētam?… Lasīt vairāk »
andrejs ģelzis: "ja tu ieraksti paskaidrojuma rakstā, ka objektā būs izsaucami vai pieejami attiecīgi apmācīti cilvēki, kas ratiņus ar cilvēku var uznest pa kāpnēm, tad risinājums ir pieļaujams. Un vai tiešām mūsdienās cilvēkam ar grūtībām staigāt ir jājūtas kā pilnīgi ignorētam? Līdzcilvēku iejūtiga attieksme var atrisināt daudzas problēmas, arī tad, ja pēkšņi palīgierīce nedarbojas."
pat nezinu ko lai piebilst! Iejūtīgie līdzcilvēki var uzskriet uz otro stāvu un pēc tam pastāstīt, kas tur bija.
Mani patiešām pārsteidz šāds arhitekta viedoklis attiecībā uz riteņķrēsla lietotāju! Atrunas paskaidrojuma rakstā ir vienkārši atrunas, lai apietu likumā noteikto! Patiešām neticas, ka Mārupes būvvalde šādai JAUNBŪVEI var dot akceptu. Kas notiek gadījumā, ja riteņķrēsla lietotājs vēlas apmeklēt wc? Arī apmācīti cilvēki iestūķēs viņu kabīnē un uzstutēs uz poda? Kā reizi cilvēki ar kustību traucējumiem jutīsies pilnīgi ignorēti, kad sapratīs, ka ēkā par viņiem ir padomāts tikai paskaidrojuma rakstā.
Piekrītu, ka fleksibilitāte ir mīts, ja runa ir par, piem. skolu (gaiteņi, klases, ēdnīca…), bet izstāžu zālei tā ir pamatu pamats – katrai izstādei ar kaut ko jāatšķiras. Sienu plaknes, transformējamas starpsienas, griestu augstums, apgaismojuma iespējas ir pirmais, pie kā apalužas mākslinieks vai kurators. Pietiek ar vienām kāpnēm, pa kurām nevar uznest palielāku gleznu, un saki iecerei čau. Kā vecajā jokā par māju, kas jānojac, lai dabūtu laukā klavieres.
A kas ir fleksibilitāte?
Zinu, ka VVF to vārdu iecēla saulītē, bet man skolā gan nemācija.
Tas tā – spams, bet no mācītu cilvēku mutēm skan smieklīgi.
"Oliver Cromwell, Lord Protecteur of England PURITAN Born in 1599 and died in 1658 SEPTEMBER Was at first ONLY MP for Huntingdon BUT THEN He led the Ironside Cavalry at Marston Moorin 1644 and won.Then he founded the new model model army ….."
Monty python dziesmiņa ,veltījums zaļajiem Puritāņiem ,kas tikuši pie varas…(iegūglējiet pilnam tekstam)
Šomēnes bija perfekts RL īsraksts par jaunajiem liberāļiem vecajiem viņu presi , krievu magnātu un vienu melnā humora apveltītu intelektuāli. Iesaku Puritāņiem izlasīt.
kā ar invalīdu ratiņiem tiek iekšā?
man patiktu, ja 3 stāva kastīte būtu bijusi kā konsole, kas nebalstās uz stabiņiem.
cits jau tur nekas tāds pretenciozs arī nav.
invalīdi droši vien ripinās lejā un tad ar liftu brauc augšā.
oops, tie nav lifti bet tualetes. 🙂
latvija tach nav cilveki ar kustibas traucejumiem, neminot kurlos, aklos un mentali slimos. jus uz ielam redzat daudz tadus cilvekus?
protams ka kopsh padomju gadiem situacija ir mainijusies, bet tomeer… sistemas iezimes cilvekos veel ilgi dzivo.
vienigi ja eka nav publisks objekts tad pasutitajs var stadit savos noteikumu
silti un mājīgi
Arvien vairāk pārliecinos, ka arhitekti un viņu klienti dzīvo paralēlajā pasaulē, kurai nav sakara ar manu. Ļoti dīvaina māja: 1. Šādi kolosāli stiklojumi ir forši no ārpuses un bildēs, kurās speciāli piemeklēts rakurss (kā reklāmas materiālos). Skatoties no ēkas iekšpuses, domājat, paveras monumentālas ainavas? Nebūt ne! Pāri nomales ieliņai ļoti tuvu "jauno ciematu" stila kaimiņmājas, kur arī cilvēki droši vien dzīvo, pagalmā rosās, desas grilē utt. Skatu uz to visu būtu bijis saprātīgi ierobežot, nevis pavērt no grīdas līdz griestiem. Savukārt vakaros vai ziemas pēcpusdienā iekštelpās notiekošais ir kā uz skatuves visai ģerevņai. Uz otru pusi vispār – noliktavu angāri.… Lasīt vairāk »
nu 1. punkts, atvainojos, bet spiegt gribas bezmazvai. it kā stikla gabals, kas izgatavots lielāks par 1.5 kv.m. būtu domāts, lai caur to blenztu uz kaimiņpagasta pauguraini, renesanses dārziem, viduslaiku pilsētsiluetiem, perimetrālajām perspektīvēm un citām banalitātēm, pie kam ar nosacījumu – stikls ir caurredzams tikai no vienas puses. nu nav gluži tā. man liekas, sen jau ir laiks stiklojumu uztvert kā metariālu – gluži kā mūri, bleķi vai grīnvōlus visus šitos, ja gribi. nevis kā šausmas-kaimiņš-mani-redzēs-naktskreklā-vai-es-viņu. pieņēmums, ka apkārtnes mīnusu dēļ kādam jāliedz sev stiklotie prieki izklausās vismaz oldskūlīgi, ja ne latvsiki-aizspriedumaini. bez tam, runa tak nav par privātmāju, bet… Lasīt vairāk »
Cik jauki, ka raisās diskusija, kaut vai spiegtgriba. Nezinu gan, kas ir "stikla prieki", ja akurāt gribas tos baudīt savā privātmājā (ka tik policija nepiesienas par ekhibicionismu). Bet es rakstīju par telpu, kas it kā paredzēta izstādēm – lūk, mākslas darbam parasti pateicīgs ir fons ir neitrāls, nevis raibs, aktīvs, kustīgs un spilgtāk izgaismots nekā darbs. Nu labi, vēl ainava varētu būt. Bet vislabāk jau "baltais kubs" ar vienmērīgu izkliedētu gaismu. Pie logiem novietotas gleznas, skulptūras vai sazin kas pārvēršas siluetā, un acs "piesienas" fonam" – par to ir stāsts. Ļoti apsveicami, ka bieži brauc tur garām (tur ir vēl… Lasīt vairāk »
Par 1. punktu
Ja es esmu pasūtītājs, tad reklāmas nolūkos vēlētos, lai kaimiņi (kas dotajā situācijā nav vienkāršhi savrupmājas, bet vesels biroju ēku komplekss) redzētu vai vismaz skaidri nojaustu, ka lūk še norisinās izstādes un ka ir vērts tās apmeklēt ar savu skatienu arī tuvāk.
Par sauli gan neizteikšos, jo tur var būt gan savi plusi (skaisti krītoša vakara ēna), gan mīnusi (nesmuki krītoša vakara ēna).
3. Arī konferencēm ēka nav piemērota visu minēto apstākļu dēļ. Es piem. sēžu kā uz platformas, bet neredzu prezentāciju ekrānu, jo saule spīd man acīs? Vai tā spīd uz ekrāna? Es tik un tā neko neredzu! Arī vakara ballītēm tā nav piemērota. īpaš sievietēm kleitās, kas pieeit pie brīnisķīgā loga, bet nezina, kas lūr viņām zem brunčiem… Lai transformētu milzu zāles mazākos "speisos", nepieciešamas pamatīgas starpsienu konstrukcijas, kuru tur nav, un nebūtu arī, kur glabāt (neievēroju, kā ar iekšā – ārā dabūšanu, arī citiem lielāka izmēra objektiem, kas ir milzu problēma, piem., Rīgas mākslas telpā). K”ads var pateikt, ka šīs… Lasīt vairāk »
Kāds var pateikt KAM šī ēka IR piemērota?
5. Ielieciet šeit kino "Rīga" jaunās zāles bildes, un es pateikšu, kam ŠĪ telpa NAV piemērota. Uzminējāt? Pareizi, visam tam, kam, kā relīzē ziņots, tā ESOT piemērota.
Viedi vārdi Vilni, patiesībā – diagnoze arhitektu pašpietiekamībai. Pēc Liepājas muzeja konkursa raisījusies diskusija rādīja, ka konkursa dalībniekiem, liekas, nebija nācis pat prātā, ka ēkā būs arī ekspozīcijas un eksponāti, un ka to izstādīšanai piemērojamas īpašas prasības. Diskusiju vainagoja aplūkojamā projekta autora prātula, ka neviens jau nenāks skatīties kādu tur Jūras muzeja ekspozīciju, bet Arhitektūru. Var jau, protams, pēcāk rādīt ar pirkstu uz dumo pasūtītāju, kurš nav jēdzis noformulēt savas vajadzības. Tomēr esmu pamanījusi, ka arhitektiem kārojas ierakstīt savus vārdus vēsturē ar sabiedriski nozīmīgām būvēm, starp kurām muzeji jo labi kotējas. Vai ķeroties pie darba, par funkcijas prasībām nebūtu kaut… Lasīt vairāk »
pieminētajā piemērā pasūtītājs nebija parūpējies noformulēt, kas tad tiks izstādīts un no kā sastāvēs ekspozīcija. Sāksim ar to, ka nepilnvērtīgi bija sastādīta programma, lai konkursa dalībnieki varētu saprast potenciālo ekspozīcijas raksturu, uc rādītājus.
Elementāra lieta – nevienu ekspozīciju nedrīkst apspīdēt saules gaisma. Un ekspozīcijas raksturam un saturam ar to nav nekāda sakara.
Šķiet, ka beidzot tiek runāts par ēkas arhitektonisko risinājumu funkcionalitāti, par ko paldies mākslas kritiķu cunftes pārstāvim V.V. Vai nevari paskaidrot to sākotnējo ieceri, jo, taisnību sakot, tā īsti saprotams, kam tieši ēka domāta, nav arī man.
būtu labi ja ēkas autori uzdrošinātos publicēt paskaidrojuma rakstu un ēkas projektēšanā pielietoto būvnormatīvu sarakstu, ļoti interesanti kā tika aprakstīti un pamatoti objekta funkcionālie un vides pieejamības risinājumi. kā arī interesanti zināt kādas prasības bija no būvvaldes, jo vides pieejamības prasību līmeni saskaņā ar likumdošanu izvērtē un nosaka tieši būvvalde. no kā izriet, ka būvvaldes arhitektei ir līdzīga domāšana attiecībā uz cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām un Mārupes būvvaldei arī būtu jāuzņemas atbildība par šiem risinājumiem.
Paldies par rezonansi, Sīļa kungs! Es tiešām sen ilgojos iesaistīties kādā diskusijā, ja tāda notiktu, par kultūras būvju arhitektūru un funkcionalitāti. Es varētu uzstāties ar 5h garu referātu – "kāpēc Latvijas teātros un izstāžu zālēs nav iespējams ne strādāt, ne skatīties". Turklāt nav tā, ka nekas neebūtu pēc kara uzbūvēts – sākot ar Dailes un Valmieras un leļļu teātriem, beidzot ar mākslas telpu, Nac. teātra piebūvi, spīķeru kamermūzikas zāli un rekonstrukcijām, piem, kino "Rīga".
Aizmirsu pieminēt, protams, Operu. Ar tās nekam nederīgo jauno zāli un leģendāro skatuves ieeju, pa kuru nevar dabūt iekšā nevienu dekoraciju gabalu, kas lielāks par 2 metriem. Vispārinot, man šķiet, ka pie vainas nav paviršība, bet tiešām izpratnes trūkums par citu mākslu mehāniku, kas būtu kliedējams.
Vilnim – mūsu cunftē, kā jau esi pamanījis šeit iegriezdamies, ir pamatīgas problēmas ar kritiku un vēl lielākas ar paškritiku. Gribētu piedāvāt [ja nepieciešams – par taisnīgu un nelielu samaksu] nevis nolasīt referātu, bet uzrakstīt pāris kritiku par jaunbūvētiem vai rekonstruētiem kultūras objektiem. Skats no mākslās izglītota lietotāja pozīcijām šobrīd būtu izteikti noderīgs.
OK, gan jau tel. kāds iedos, lai nav te jāraksta
5 stundas var uzstāties arī ar no vienas puses šķidri apdrukātu A4. aizej paskaties. un nevis uz pandusiem un durvju rāmjiem, bet tad to pasākumu tieši. jo varbūt nevienam nav vajadzība pa 2m adatas aci dabūt iekšā 6m kamieli. un tas ne vienmēr nozīmē, ka viss ir slikti un nekad vairs nebūs labi.
Paldies, Ivar, lielākajā daļā minēto objektu esmu strādājis.
Piemēram, operā koris var noiet no skatuves tikai pa vienam, kas, zināms, aizņem laiku, ja piem., "Karmenas" libretā rakstīts, ka "sievietes aizskrien". Savukār citur ir tādas jaukas skatuves, kur aktrise nevar "noiet pa kreisi" un pēc tam "uznākt no labās", jo tad viņai būtu kostīmā jāskrien apkārt kvartālam. Tie tādi aņiki. Savukārt uzmini, kāpēc Rīgas mākslas telpā nekad nevarēs izstādīt Hērsta "haizivi", ja vien neizdauzīs palielu caurumu rātslaukumā?
Ohh, mīlīši. Tak nav ne Rīgas mākslas telpa, ne šī nomalē itin jauna radīta, lai tur mākslu izstādītu. Tās ir pielāgotas telpas. PIELĀGOTAS!
Un arī Rems Andrejsalā visai maz par mākslas izstādīšanu ir domājis, pārāk daudz apkārt visa lieka. Tā man šobrīd šķiet.
Šorīt Fredis un Ufo komentēja situāciju kāda ir kādai kundzei Bolderājā, kas lūgusi pašvaldību palīdzēt ar avārijas stāvoklī esošas dzīvojamās platības salabošanu. Tas rādīts vakar tv5 raidījumā ar Ušakova k-ga piedalīšanos. Un izrādījies, ka šo vairāku mēneešu laikā nekas nav no solītā noticis, izņemot klāt nācis vēl applūdis pagrabs un slapja malka tajā. Kā tur ar tiem normatīviem?
Liekas, pat latviešu folklorā bija kaut kas par manā virsrakstā minēto tēmu. Lietām tomēr jāpieiet saprātīgi, nevis automātiski iedzīvinot jebkurā ēkā pārdesmit sējumus visdažādāko normatīvu (neapstrīdami obligāti ir tikai tie, kas saistīti ar cilvēku fizisko drošību). Diemžēl, šī ēka atrodas nekurienē un laikam ar sabiedrisko transportu pie tās var piekļūt vien 2 variantos – ar autobusu caur lidostu vai riskējot ar dzīvību un no Kalnciema ielas jestri spriņģojot pār Jūrmalas šosejas 6-8 intensīvas satiksmes joslām. MK noteikumu par obligātu cilvēku ar fiziskiem ierobežojumiem pārvietošanos ar privāto autotransportu vai taksometru neesmu manījis. Ja uzskatām, ka jebkādos apstākļos vairākumam ir jāpakļaujas mazākumam,… Lasīt vairāk »
bet nu fotogrāfijas gan ir švakas. Tas ne kas, ka knipsētājs māk fotošopā noregulēt disorciju. Kad beidzot a4d būs redzamas kvalitatīvas fotogrāfijas kā http://www.archdaily.com vai citos ārzemju portālos
kur notiks LA gada balvas cerimonija sogad? Marupes ekas izstazu zale izskatas labi piemerota. Tas gan butu jautri un ari pie "labam" bildem vares tikt 😉
Pilnībā atbalstu VV viedokli. Daži arhitekti ir aizmirsuši, ka arhitektūra tomēr nav tikai ārējā forma, lai pašapliecinātos, bet arī funkcionalitāte. Ja ēka nav funkcionāli piemērota paredzētajai izmantošanai, tad tā nav laba arhitektūra. Tā ir tikai māksla. Ja tāds ir bijis mērķis, tad viss kārtībā. Bet, ja pasūtītājam bija vajadzīga konkrēta izmantošana, tad arhitekts ir izķēpājis viņa līdzekļus. piebildīšu, ka šāda stiklota ēka ir arī ļoooti neekonomiska no enerģijas patēriņa viedokļa. Tas nav zaļi! man gribas teikt, ka ivars savā domāšanā jau ir drusku atpalicis.
Thank you! Maybe someone looking for 3d render service for architects and designers. I found good one – archicgi.com.