Noslēdzot Rīgas ostas pasažieru termināļa konkursu darbu publikācijas, — ievērojamā Kopenhāgenas biroja BIG priekšlikums. Piedāvājumu, kas formās un koncepcijā ir no visiem visskaidrākais un tīrākais, ar pārējiem vieno centieni, integrēt vietu pilsētvidē, padarot par pilsētas publiskās telpas daļu un, līdzīgi vairumam, piedāvājot arī apdzīvojamu jumtu.

Konceptuāli projekti, utopijas un teorētizējoši teksti nav pārāk ierasta lieta ne A4D, ne Latvijas arhitektūras vidē kopumā. Tāpēc interesanti ir publicēt ieskatu Daces Aumeles un Daces Gureckas projektā un tā radīšašanās procesā, kurā jaušamas radikāli kreisas sociālas un ekoloģiskas noskaņas un atskaņas no Deivida Hārvija un Occupy Wall street idejām.

Pasažieru ostas termināļa konkursā piedalījās divi vietējie biroji. Žūrija labāko trijniekā iekļāva priekšlikumu, kura autori ir birojs Arhis. Viņu piedāvājuma centrālā tēma ir gājēju promenāde, kas, pacelta virs zemes, ļauj apdzīvot termināļa ēkas jumtu, atstājot zemes līmeni upes pusē tikai autotransportam.

Valsts svētku nedēļai pienāktos kas īpašs un latvisks. Pirms pāris mēnešiem atklātais Rēzeknes radošo pakalpojumu centrs, kas nu pazīstams ar vārdu Zeimuļs, noteikti ir viena no savdabīgākajām būvēm Latvijā. Tā kā ikdienā ēkā dažādās nodarbībās ir iesaistīti simtiem bērnu, tās sociālo nozīmi nevar pārvērtēt.

Galvenā ēka ar apdzīvojamu jumtu, uzlūkojot būvi kā ainavas daļu, — tāds risinājums bija ieraugāms lielākajā daļā ostas pasažieru termināļa konkursa darbu, arī Štutgartes biroja Behnisch Architekten piedāvājumā.

Starp Rīgas pasažieru termināļa konkursa dalībniekiem bija arī viens no Lietuvas vadošajiem birojiem — Paleko ARCH studija no Viļņas, kuru priekšlikumā termināļa ēka kā traktēta paviljons parkā un bulvāru loka turpinājums ir galvenā pilsētbūvnieciskā stratēģija.

Tallinas biroja Hayashi – Grossschmidt Arhitektuur priekšlikums Rīgas ostas pasažieru terminālim, līdzīgi citiem konkursa darbiem, ēkas jumtu piedāvāja veidot kā pilsētas publiskās telpas turpinājumu — gājēju promenādi.   

Vēl līdz 31. oktobrim turpinās kultūras un atpūtas parka Mežaparks detālplānojuma pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Šodien plkst. 18.00 Rīgas domes Sēžu zālē Rātsnamā notiek otrā plānojumam veltītā sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Savukārt pret vietas pārvēršanu lielā atrakciju parkā iebilst Mežaparka Attīstības biedrība.

Viens no lielākajām pilsētas projektiem pēdējā gadā ir Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla pārbūve, kas vietu, kur meklējami Pārdaugavas pirmsākumi — kādreizējo Zunda ciema apkārtni pilnībā pārvērš automašīnu telpā.  

Pirms nedēļas noslēdzās starptautiskais konkurss Rīgas ostas pasažieru terminālim, par uzvarētājiem pasludinot NRJA. Žūrija viņu priekšlikumu novērtējusi kā konceptuāli spēcīgāko, atzīstot, ka tā kvalitatīvā īpašība ir iesaiste pilsēttelpā un saikne ar Daugavmalas promenādi, kā arī piedāvātais inovatīvais viesnīcas apjoma risinājums.

Konkursā tirgum Carnikavā, kas iepriekš daudz tika apspriests arī A4D komentāros, par labāko atzīts NRJA priekšlikums 8 NĒĢI, kura spēks ir viengabalainībā. Izstieptā, dinamiskā struktūra, kas vienā galā veidota kā ierasts divslīpju jumts virs tirgus, transformējas par vienslīpju nojumi autobusu pieturai otrā galā.

Viens no nesenā laika Rīgas arhitektūras meistardarbiem ir muzejs, kas prasmīgi ierakstīts un paslēpts vecās Ķīpsalas vidū, — memoriāls, kas ar arhitektūras, scenogrāfijas un kinematogrāfijas līdzekļiem rosina pietuvoties, sajust un domāt par to, ko kara laikā paveicis Žanis Lipke. Cieši saistīta ar autentisko vietu, jaunā institūcija piešķir Ķīpsalas ainavai veselu jaunu kultūrvides slāni.

Ceturtdien, 6. septembrī plkst. 18.00 ar diplomdarbu izstādi tiek atklāts Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas paplašinājums — par izstāžu, mācību un pasākumu telpām ir pārbūvēta kādreizējā saimniecības ēka akadēmijas pagalmā.   

Arhitektūras vasaras skola nav tikai vingrinājums studentiem brīvlaikā, tā ir iespēja radīt taustāmas pārmaiņas pilsētvidē. RTU starptautiskā vasaras skola Event City šogad Cēsīs rīkoja plašu publisku lekciju ciklu, pievienoja arhitektūras šķautni Cēsu mākslas festivālam un būvēja telpiskas instalācijas vecpilsētā.

Šonedēļ sākas Venēcijas biennāles 13. Starptautiskā arhitektūras izstāde, kas ilgs līdz 25. novembrim. Šī gada biennāles kurators Deivids Čiperfīlds izstādes saturiskajai koncepcijai devis nosaukumu Kopīgs pamats (Common Ground). Latvija biennālē piedalās piekto reizi un tieši šodien tiek atklāta ekspozīcija Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā. Papildināts —  atklāšanas foto un video. 

Caurspīdīga un atvērta ēka, kas varētu darboties cauru gadu, būtu labi pamanāma apmeklētājiem, bet vienlaikus arī respektētu vēsturisko arhitektūru un apkārtni, harmoniski tajā iekļaujoties — kafejnīca Rīgas Zooloģiskā dārzā — tas bija projektēšanas uzdevums, ar ko savu pirmo mācību noslēdza RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studenti.

Kompaktās brīvdienu mājas vērtību ievērojami paaugstina ne vien jūras tuvums, bet arī prasmīgais terases — lieveņa risinājums. Starptelpa starp iekšu un āru pāreju no vienas vides otrā padara plūstošāku un ļauj baudīt apkārtni un skatus uz ūdeni, atrodoties zem jumta.

6. jūlijā plkst. 12.00 Mākslas muzejā tiks atklāta LNMM ēkas atjaunošanas un piebūves projekta izstāde, kurā iespēja aplūkot nu jau pēdējo, saskaņoto projekta versiju, kas nu skatāma arī A4D.  

Maijas Ezergailes priekšlikumu konkursā Rēriha ielas 3 gruntsgabalam raksturo meklējumi, tiecoties radīt ēku, kas iekļautos apkārtējās vides mērogā un atbilstu dažādo, praktiski neizpildāmo normatīvu prasību garam.

Viena no Radi Rīgu projekta grupām pievērsās pilsētas jaunākajam mikrorajonam — Ziepniekkalnam. Priekšlikuma kodolu veido ideja par labiekārtotu un dzīvīgu publisko telpu — Dižozolu ielu. Domājot reizē par apkaimes identitāti, piedāvājumu papildina cita ideja — par Rīgas garāko soliņu, blakus garākajai ēkai pilsētā.

Radi Rīgu projekta grupa, kas izstrādāja priekšlikumus Čiekurkalnam,  uzsver nepieciešamību nākotnē sakārtot transporta sistēmu — gan atvelkot tranzīta auto plūsmu no apkaimes centrālās daļas, gan izveidojot gājēju un velosipēdistu savienojumu pāri dzelceļam. Apkaimes sociālās un kultūras dzīves aktivizēšanai tiek piedvāts informācijas centrs un muzejs vecajā ūdenstornī, kā arī publisks skvērs vienā no tukšajiem gruntsgabaliem.

Starp piecām apkaimēm, kam pievērsās Radi Rīgu projekta dalībnieki, bija arī Pārdaugavas pilsētnieciskākā un senākā daļa — Āgenskalns. Viņu priekšlikuma pamatā ir piedāvājums krustojuma telpu pārveidot par laukumu — visas apkaimes centru, papildus īpašu vērību pievēršot koku stādīšanas un kopšanas plānam.

Apjomos un apdarē vienkāršā ēka kāpas galā ir mūsdienīga kūrorta arhitektūras interpretācija. Tā kā māja pilnībā tiek izmantota tikai vasarā, enerģijas taupīšanas problēmas palīdz risināt arī samērā slēgtās fasādes, ar plašākiem stiklojumiem atveroties tikai pret ēkas ieskauto terasi rietumu pusē.

Pirms diviem mēnešiem noslēdzās gadu ilgais Radi Rīgu apmācību kurss. Darbojoties piecās grupās dažādu ar vides veidošanu saistītu profesiju pārstāvji radīja izpētē un vietas kontekstā sakņotus priekšlikumus dažādām Rīgas apkaimēm, vienlaikus gūstot svarīgas iemaņas un pieredzi.  Viens no darbiem — projekts Maskavas forštates un Krasta ielas apkārtnes attīstībai.

Apmēram pirms mēneša noslēdzās konkurss ēkai nelielā gruntsgabalā Nikolaja Rēriha ielā 3, Rīgas klusajā centrā. Rēriha iela vēsturiski veidojusies kā šaura aizmugures piebraucamā ieliņa un tās identitāti arī šodien nosaka kādreizējo staļļu apjomi. Konkursa uzvarētāju projekts, kura autori ir Diānas Zalānes projektu birojs, saglabā ielas raksturu. Papildināts — saite uz visu konkursa darbu publikāciju.