Projekts viesnīcai pie Gaisa tilta

No Juglas puses centra virzienā viesnīcas pretimnostādītā pelekā, klucīgā augšdaļa pārāk atgādina pārdaugavas panorāmas biedēkļus - viesnīcu grandus. Viss pārējais simpātiski, it īpaši no Kr. Barona ielas lūkojot

neuzrunā

kad uzcels, tad uzrunās. katru rītu braucot no juglas puses teiks: ko blenz?!

Nu pavisam drūmi, samocīti. Kaut kādi nesaprotami apjomi. Kat tik vairāk šķību sagrieztu detaļu.

Es iedalu Arhis darbus 2 daļās.

Kur piedalās Kronbergs - 90% darbi baudāmi, estētiski, pārdomāti un iekļaujas pilsētvidē.

Kur pedalās Kleinbergs - 90% darbi nesaprotami, kaut kādas cakas, izvirzījumi, 23 grādu sagāzumiņi, logi šķībi griezi - tāda sajūta, lai tikai nebūtu ne vienas taisnas līnijas :)

Nesaprotu kā tik dažādi cilvēki ar dažādām gaumēm, strādā vienā birojā.

Kas tu par doktoru, ja tik daudz ko nesaproti? Vai tikai neesi tas divkosīgais, liekulīgais viltus doktors, kurš nāk ar neģēlīgu nodomu sagraut Latvijas pēdējās neatkarības vecāko biroju, bet vakaros slepus tīksminās ap šķību māju fotoattēliem savos ceļojumu folderos. Ticamāk izskatīsies, ja turpmāk rakstīsi dr. habil. arch. vai vienkārši dr. arch. – tas tevi nodeva.

To kapu zaļo struktūru vismaz ar kādu koku rindu vajadzēja turpināt...Tagad tas salauzītai apjoms izskatās briesmīgi. Baigā HADIDA uzradusies!

Nē, Ausma, diemžēl baigā HADID nav vēl uzradusies. Nav uzradies EISENMAN, LIBESKIND, HIMMELBLAU, GEHRY . . . neviens nav uzradies, te valda pilnīgs miers. Bet es ļoti ceru, ka kāds ar viņu mentalitāti beidzot aplaimos šo laimas apsēsto zemīti un pārtrauks mūsu apgaroti harmonisko, bet nepanesami garlaicīgo un bezzobaino darbošanos. Un ne jau tāpēc, ka kāds no nosauktajiem man būtu īpaši mīļš, drīzāk nē, bet gan tādēļ, ka mūsu arhitektūrā totāli iztrūkst, nosaukšu – kvalitatīva telpiski provokatīva komponenta. Mēs priecājamies par veiksmēm konteksta meklējumos starp pilsētas mūriem, bet ignorējam ne mazāk svarīgo kontekstu ar lielpisētas dzīves dinamiku un daudzveidību. Nezinu, kas tas ir – mazdūšība vai mazspēja, apnicis ar pieaugošu skaudību vērot kaut vai tepat blakus Tallinu un Viļņu.

Par zaļumiem no kapiem, esmu dzirdējis, ka no turienes mājās neko nest nedrīkst.

Vai tiešām Tu nesaproti, ka tas viss ir "garām". Un šoreiz tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Pilsēta bez zaļumu struktūrām nevar iztikt. Labi, ka ir tāds LANDSCAPE URBANISM! Palasies. Aizbrauc uz Tallinas BIENĀLI un tad pastāsti arī man - ko tur redzēji.

kas par toni?

Ja jau Jums jāstāsta, tad jau Jūs arī lāgā nezinat...

Vai provokācija ir arhitektūras mērķis? Kāds pamatojums ir industriālajām formām fasādē pret Brīvības ielu? Vai arhitektūrai jāizsauc tik krasas reakcijas kā šajos komentāros? Kādam stilistiskajam novirzienam var pieskaitīt šo darbu, vai no kurienes tam aug kājas? Paldies par atbildēm:)

Provokācija nav arhitektūras mērķis. Industriālo formu pielietojums seko mūsu idejai pamodināt cilvēkos vēlmi pievērsties ražošanai un veicināt valsts uzplaukumu. Arhitektūra nedrīkst izsaukt tik krasas reakcijas, bet bažām šoreiz nav pamata, jo pašlaik jau 90% no kritiski noskaņotajiem komentētājiem ir iemīlējuši šo projektu. Tas ir pilnīgi jauns stils, kas pagaidām izplatījies tikai Austrālijā, Brazīlijā un Ņujorkā, un tā būtība ir kopēt padomju laika 60-to gadu arhitektūru. Pateicos par pacietību atbildes gaidot. :)

Arī slīpie jumti latviešu arhitektu formu valodā izmantojami dēļ tā, lai modinātu cilvēkos vēlmi pievērsties kalnu slēpošanai!

autoriem- vai tika veikti kaut kādi pasākumi pret tramvaju trokšņiem un vibrācijām?

ar kritiku viss- pārējais superīgi! :)

Tur noteikti būs gumijas sliedes un porolona bruģis.

http://www.iso...lv/sliezu-celi

Skaidrs, ka tika veikta. Ēka ir projektēta atbilstoši seismisko zemestrīču apgabalu noteikumiem. Jo, kad tramvajs brauc garām (it sevišķi jaunsapirktie zemie), tad rūtīm parasti birst ārā stikli un sienām birts apmetums, kā arī rodas būtiskas novirzes nesošājās konstrukcijās.

Ja Marriott ķēde Riga nedabūja (nedabūs) sakarīgu viesnīcu, tad vismaz vārdiskais līdzinieks Meriton nebūs jākaunas.

Ko iegūst, vai neigūst bijušo vārtu vieta ir cits jautājums.

Laba viesnīca, bet citai vietai.

taja rajona neviens negribes gulet. ja nu vienigi pec 10 gadiem kas mainisies . es patreiz mekleju hoteli riga kur apmesties un ticiet man vsi gandriz grib gulet mierigi nevis arpuz centra . kaut gan cilveki daudz saka par hanzas hoteli labas lietas tas tomer atrodas ne visai laba vieta. ta ir jau Maskachka un viss . es esmu dzivojis taja rajona un loti labi zinu ka tur ir

pats Arhis projekts nav it ka slikts bet atgadina padomju 60 gadu arhitekturu un tas tad kopuma rada shaubas par ta esamibu. struktura , linijas un pati kompozicija iedvesh bailes un vizuali tas ir arpus telpas. isti tomer neparliecina. es redzu ka pedeja laika visi megina iet pakal modei un kopet 60 gadus . tas notiek australija brazilija un amerika dazas vietas ka nujorka. . Tam hotelim ir jabut cita vieta Riga jo ka jau es teicu . vieta nav ta labaka. cita runa ka ta ta vieta attistas un tatad mainas ari pilsetvide un tas iedzivotaji . bet riga nav sidneja vai londona vai maskava. . tatad es neesmu tomer parlicinats par to ka tur vajag hoteli . ka dzivojama eka ja protams . viss

Jautajums projekta autoriem, pedejas vizualizacijas, fotomontazas, kur attelots gala variants ir veidotas pec Kristapa Šulca vai Jāna Piņķa, loti realistiskas vizenes sanakusas, vismaz eksterjera fotomontazas, super.

visu cienu autoriem - gan projekteetaajiem, gan vizualizaatoriem, bet nevaru piekrist Kaarlim. Ja projekts pats ir ok, tad 3dimensionaalaas bildes gan tadas chaabiigas, ljoti sausas un nedzivas. Prieksh skicem der, bet kaa smukuma bildes, diemzeel nee.

Šitā pirmkursnieku diskusija par vizeņu kvalitāti uzjautrina. Bez šaubām katrs no jums var uztaisīt krietni krutākas bildes. Un droši vien arī nepareizi izvēlēts apraksta šrifts krietni vien ietekmē projekta pamatbūtību.

Prieks, ka uzjautrinu, bet butu pateicigs uzzinat, kurs ir istais autors sim vizenem !

Zinātkārajiem http://www.arh...=70&id=324

http://www.arh...=70&id=323

http://www.arh...=70&id=322

Paldies.

Mani uzrunāja paskaidrosjošais komentārs zem bērnu laukuma - "Virs divstāvu auto novietnes iekārtots humāns rotaļu laukums bez neviena zaļuma".

Lai arī nepārstāvu radikālo kok-skāvēju (citās kultūrās - krūm-guļu) saimi, tomēr, iepazīstoties ar piedāvāto šī gruntsgabala attīstības vīziju, atkal nākas aizdomāties par Lielo Bildi (BIG PICTURE). Ar Lielo Bildi saprotot Rīgas pilsētas Teritorijas plānojumu, kur šis nogabals (kā jebkurš cits nogabals) iekrāsots (modernus vārdus lietojot - iehačots) kādā konkrētā krāsiņā, kas reprezentē konkrētus blīvuma, intensitātes, brīvās teritorijas u.c. procentiņus. Protams, orķestra diriģentam (pasūtītajam) patīk lielie divciparu skaitļi un tas dod šo sulīgo citronu asistenta (arhitekta) rokās, lai tas spiež! Un tā arī izskatās (spriežu par ģenplānu, jo tas mans profils), spiests ne-pa-jokam. Uz pieguļošo kvartālu fona, "Virs divstāvu auto novietnes iekārtotais humānais rotaļu laukums bez neviena zaļuma", eksponējās galīgi nehumāni. Skaudri un skaudīgi.

Domāju, ka objekts (ar to saprotot tā finasētājus, projektētājus, lietotājus un visbeidzot garāmbraucējus) iegūtu, ja citronu nespiestu līdz galam - pirmkārt, saglabātu Etnas ielu arī gaisa telpā brīvu, palielinātu brīvās teritorijas apjomu, samazinātu apbūves laukuma m2, ņemtu vērā pieguļošo pilsētbūvniecisko elementu klātbūtni utt.

Cienījamā kolēģe Linda Zaļā, novēlu Tev daudz kreatīvās enerģijas radot "orģinālās formās veidotus bērnu rotaļu laukumus" un intensīvos labiekārtojumus (cerams arī orģinālās formās veidotus). ;)

BRIESMĪGA EKLEKTIKA / žēl tā stūra, tur pat netālu jau ir viens monstrs - uz Cēsu un Brīvības ielu stūra.

jā, nekur neesmu dzirdējusi kritizējam to ēku, bet tas stūris uz cēsu ielas ir domāts kaukas baigi intrsants, bet izpildījums ir vienkārši bēdīgs. un rezultāts pabaiss. kaut gan tā celtne tika tur marinēta gadiem. iespējams arī tas kāds artavs rezultātam.

man patiik mieriigaa turienes dziive...vairs negribeeshu dziivot blakus taadam skudrupuuznim...

pārāk mierīgā turienes dzīve ir tuvējos kapos.

vajag taču ieviest kādu harmoniju.

Bieži sanāk brauk pa šo tiltu (Rīga-Sigulda un atpakaļ u.t.t.)...

Godīgi... negribētu skatīties uz 2 stāvu industriāl. stūra fasādi. Vienkārši negribu.

Nav prieka.

Blakus tramvaja parks - draugi atbrauks, jautās - TE DZĪVO TRAMV.PARKA DARBINIEKI?

VARBŪT KAUT KO TRADIC. ?

Vai Jūs gribētu palik tādā viesnīcā? Putekļi, tramvaji, ...melns..brrr.

Skaidrs, ka gribētu palikt. Kurš tad negrib palikt netālu no centra, turklāt viesnīcā uz galvenās pilsētas ielas? Putekļi, melna darva un tramvaji un vēl turklāt vilcieni ir zem tuvējā tilta.

Līdz 60-70 eur par 2-vietīgu numuru paliktu ar lielāko prieku.

Arhitekts ir atbildīga profesija - uz mūsu veidojumiem ļaudīm jāskatās min. 100 gadi. Vai objekts būs tādā kvalitātē ir atkarīgs no daudziem iesaistītajiem, bet galvenokārt no tās vielas, kas arhitektam starp ausīm. Mums atliek tikai paļauties, ka tās tur ir pietiekami daudz...

atliek tikai priecāties, ka arhitekta mūža ilgums ir mazāks :)))))))))))))))))

Iepazīstat Oskara Nīmeijera daiļradi un gūsiet pieredzi par aktīvu radosõ darbu otrajā simtgadē.

lai sokas!

Bija tik smuki tie apjomiņi ar biļešu kasēm.

Arhitektūra kā izklaide par pasūtītāja naudu, nodrošinot ar privātiem šoviem kolēģus dripes istabās?

Es nezinu ar kādu domu autori publicējās, bet pieņemu, ka ar domu uzklausīt argumentētus viedokļus. Ja nē, tad uzreiz atvainojos par piezīmēm. Vnk dzīvoju blakus un man ir tiesības izteikties :)

Pēc manām domām, runāt kategorijās –skaista ēka, neglīta ēka, moderna, nemoderna.... patīk-nepatīk ir tāpat kā ar „skaisto siluetu” - bezjēdzīgi, jo vienam patīk- otram nepatīk. Ja reiz autors šādi redz un ir plūcis laurus konkursā, tātad viņam un pasūtītājam patīk.

Pirmkārt – kas man patīk. Patīk autoru uzdrīkstēšanās publicēties un vēlme radīt ko atšķirīgu.

Otrkārt, es gribētu izteikt savas piezīmes un argumentāciju skatoties uz šo projektu no attīstītāja pozīcijas:

CIK DAUDZ BŪVĒT?

Ir dažādas attīstītāju pieejas – visvienkāršākā ir biznesa plāna primitīva tabula, kur peļņa ir proporcionāla uzbūvētā daudzumam. Un vienīgais, kas ierobežo intensitāti ir normatīvi – atļautie apbūves rādītāji, kā arī dzīvokļu izsauļošana. Cik saprotu, šeit sula ir izspiesta pa nullēm. Bet ir vēl citi rādītāji, kuri šajās biznesa plāna tabulās ir izpalikuši:

- ekskluzivitāte (piemēram, cik būs viena m² būvniecības un tirgus cenas attiecība utilitāram dzīvoklim ar ieeju no koplietošanas koridora, pārsvarā bez jebkādas privātas ārtelpas (balkona, terases, jumta dārza), bez kvalitatīva skata pa logu, bez pietiekoša dabīgā izgaismojuma, kur dienas laikā virtuvē jāslēdz gaisma un kur lielai daļai dzīvokļu saulītes daudzums nodancos pa izsauļošanas normatīvu robežām. Citreiz mazāk ir vairāk, it īpaši, ja tiek attīstīts zemes gabals ar salīdzinoši lielu pievienoto vērtību.

- Vides kvalitāte, ar šo saprotot kaut vai nedaudz izsauļotu un apzaļumotu pagalmu, kas palielinātu īpašuma tirgus vērtību. Vides kvalitāte ir proporcionāla apbūves intensitātei, tādēļ atkal – „mazāk ir vairāk”

- Autostāvvietas – nezinu kādi ir apakšzemes autostāvvietas rādītāji (m² uz vienu mašīnu), bet es noteikti painteresētos cik tad izmaksās 1stāvvieta 2-jā pazemes līmenī..... un tad parēķinātu, kā izskatās ar realizēšanu. Un pieņemu, ka atkal mazāk būs vairāk, jo samazinot apbūves intensitāti - samazināsies 1m² būvniecības izmaksas.

ATTĪSTĪBA KĀRTĀS

Varbūt būvēt mazāk un tikai vienā kārtā, jo:

- abām kārtām ir atšķirīgas funkcijas, attiecīgi tās nedublējas un darbojās uz atšķirīgiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem

- salīdzinoši neliels zemes gabals un uzsākot 2.kārtas būvniecību viesnīcas izmantotāji dzīvos kādu gadiņu būvlaukumā

- būvēt vienā kārtā ir lētāk (būvdarbu organizācija)

- dzīvojamo ēku var veidot kā servisa apartamentus saiknē ar viesnīcu – dzīvoklim ar pilnām servisa iespējām ir lielāka tirgus vērtība

- būvējot vienā kārtā ir iespējams optimizēt apakšzemes autostāvvietu skaitu un izmaksas

ENERGO-EFEKTIVITĀTE UN DAŽĀDU RISINĀJUMU IZMAKSAS

Viesnīcas bizness ir ilgtermiņa pasākums, tādēļ no viesnīcas operatora viedokļa ēkas energo-efektivitāte un citi pasākumi, kas samazina ekspluatācijas izdevumus ir lietas, kurām būtu jābūt prioritāšu sākumā.

- Brīvības ielas intensīva satiksme rada putekļus, kuri nosēžas uz ēku fasādēm. To var ignorēt, paredzot daudz stikla un gaišas fasādes apdares, bet tad lai ēka neizskatītos netīra – tā ir regulāri jāmazgā. Vienu ēku ir vieglāk mazgāt, citu sarežģītāk = attiecīgi dārgāk. Bet var arī izvēlēties apdari vai toņus, kur ielas putekļi nav tik redzami. Šeit, protams, kompromiss starp skaistumu un praktiskumu :)

- Cik izmaksās dekoratīvais režģis Brīvības ielas stikla fasādei? Varbūt tuvu tam cik izmaksātu regulējamas āra žalūzijas? Bet nu atkal kompromiss starp skaistumu un energoefektivitāti.

- Tomēr nenocietos par tiem Rombveida logiem – pieņemu, ka logu forma ir daļa no autoru ieceres, bet no attīstītāja viedokļa es tomēr saliktu arī mīnusus un padomātu vai tas ir tā vērts:

- Sarežģītāka logu stiprināšana (vai fasādes paneļu izgatavošana, nezinu konstrukciju, ja nav siltināts fasādes panelis ar gatavu logu ailu, tad jāpieskaita sarežģītāks siltināšanas mezgls nekā taisnam logam)

- sarežģītāki abu palodžu mezgli

- loga funkcionalitāte

P.s. man personiski liekas, ka ēkas koncepcija neciestu, ja logi būtu taisni. Tāpat pieķēru sevi pie domas, ka interjera skatā šķībais logs nedaudz kaitina uz tāda funkcionālā dizaina fona, bet tas subjektīvi.

Nezinu vai kāds tik tālu ir izlasījis, bet nobeigumā jāatzīst, ka šis gruntsgabals ar savu konfigurāciju, apgrūtināto piekļūšanu un blakus apbūvi ir nenormāli sarežģīts....

Vēlot autoriem veiksmi un tomēr cerot, ka attīstītāji kaut nedaudz samazinās apbūves intensitāti,

Ventis

Aizdomājos par to kā būtu..

.. ja katrs, kurš šeit nospiež pogu - komentēt - , to darītu ar ŠĀDU (savai profesijai atbilstošu) attieksmi un saturu..

būtu skumji to visu lasīt :)

vairumam pa prikolu uzrakstīt 2- 3 rindiņas un skatīties, kas būs. :)

P.S.: man arī 2- 3 rindiņas :)

Martai: ja pirms podziņas "Pievienot" būtu obligāti jānospiež podziņa "Piereģistrēties", komentāru kvalitāte dramatiski uzlabotos. Tas ir ļoti vienkāršs un efektīvs risinājums.

....biznesa plāna primitīva tabula, kur peļņa ir proporcionāla uzbūvētā daudzumam....

Noteikti kādu laiku savā praksē esi pamanījis lēts= labs ( labi, labi + minimāli ieguldījumi ilglaicīgumā –bieza vate, „nikni” stiklojumi +rekuperācija, lai minimizētu uzturēšanas izmaksas.) dominēšanu tirgū ( tas pats vērojams arī uz Rietumiem no mums)

...ekskluzivitāte ...

Atkāpjos arī šeit pie jaunās Rietumu būvniecības paradigmas lēts=labs (+lēta uzturēšana), tā nepieļauj pie +- maziem apjomiem uz ko Tu velc ,labu arhitektūra (tā kas atmaksājas, ieguldījumi mecenātismā protams vēl jo projām spēkā, bet tas gan nav vairs attīstītāja bizness, bet mecenātisms) , laba (un atmaksājas) tā kļūst tikai pie lieliem apjomiem ( respektīvi jāpaēdina vilks, tikai tad kaza var sapņot par turpmāku eksistenci). Manuprāt, Rīgā šī tradīcija ir bijusi vienmēr spēkā ( skat RVC perimetrālo apbūvi).

Noteikti esi pamanījis krīzes tikpat kā neskartos attīstītājus ex-Robotu rūpnīcā, Mēness ielas galā pie tilta,vai to ekskluzīvākos brāļus Klijānu ielas viducī. Ar ko viņi ņem sabiedrību? Vai ar debešķīgu plānojumu, daiļu apjomu, ideālām terasēm? Vai vieta maz atbilst ekskluzivitātei? Dz.ceļš, tramvaju depo, Brīvības-Senču (Pērnavas, Zirņu) krustojums, VEF tilts, beigu beigās EMO paradīze kapi ( apskatāmā kvartāla stūrī kā reizi kopti vācu karavīru kapi)? Vai kaut kas no augstāk aprakstītā ierakstās kā konkurējošs klusajam centram, teritorijai ap parkiem utt.. Vai sabiedrībā ir tik daudz ekskluzivitātes noņēmēju, ka tiem jārezervē viss Rīgas centrs? Vai Austrumu pircējiem to piedāvāt, kas pieprasa vismaz šķietamu ekskluzivitāti, mums ko vajag kārtējos lielāko tiesu gada mirušus kvartālus, pat ja viņi uzķersies uz augstāk aprakstīto ekskluzivitāti ( dz.ceļš, depo utt..)?

...Vides kvalitāte...

Pieņemu Lielie kapi ar uzviju ( vismaz tai sabiedrības daļai uz ko projekts orientēts, +- vienkārši ,neambiciozi ļaudis, kam nozīmē daudz transporta pieejamība un attālums no centra) ir pietiekoši smalks parks, kaut ar tādu elēģiski-gotisku pieskaņu.

...Autostāvvietas ...

Pieņemu zēni ir gana izsvarojuši, vai ir OK ar vienu vai diviem stāviem, ja gruntsūdeņi ir zemu , arī divi līmeņi ( starp citu teritorija attiecībā pret apkārtni un kapiem ir +-1.5 metru augstāka , un vēl tas motīvs par kapu KALNIŅU savu laiku vietas izvēlē 18-19 gs.. Domāju , ka gruntsūdeņi tur nerada prasības pēc hidrobūvēm) ir OK..

... tikai vienā kārtā...

Ko darīt, ja reāli naudas nav, un jāskrāpē tā no dažādiem fondiem, institūcijām, un NĪ bizness vēl jo projām nepretendē uz ūber rentablo investīciju mērķi? Kā arī lēts=labs paradigmu, kas savukārt izsauc lēts un daudz=labs?

... saiknē ar viesnīcu ...

Kam paredzēti dzīvokļi? Vietējam tirgum, Austrumu, Rietumu pircējam? Ja vietējam ,Tava piedāvātā saikne apmirst.

... daudz stikla un gaišas fasādes apdares, ...

Var jau būt smalkais baltais materiāls - stikls, kā apdares materiāls, kuram pāri ir pašattīrošais klājums, manuprāt, tā nebūt nav problēma.

... Cik izmaksās dekoratīvais režģis Brīvības ielas stikla fasādei? ... par tiem Rombveida logiem...

Par tiem logiem,”kamon!”, tas cipars noteikti nav būtisks (atvērt arī var gluži normāli), ja vēl par režģiem var padiskutēt( Brīvībenes fasādē, putekļi, saule), beigu beigās tas dīls ir noticies zēni ir sarēķinājuši, ka viņiem ir profīts un būs pietiekoši lēti ekspluatācijā, tamdēļ arī ir pieļauts atbilstoša autora rokraksta izpausme( kaza dzīva).

...Vēlot autoriem veiksmi ...

Domāju veiksmi viņiem noteikti arī vajag, jo garais ceļš no pirmās skices līdz šim risinājuma, pamatoti liecina, ka noteikti var tapt sagaidāmi vēl dažādi „apgreidojumi”, un spriežot pēc līdzšinējā virziena vēl vairāk lēts=labs virzienā.

Ja godīgi, tad nesapratu kas ir domāts ar "lēts=labs", tāpat pieņemu, ka esmu ticis pārprasts attiecībā uz ekskluzivitāti (biju domājis, ka var uzbūvēt mazāk un nopelnīt vairāk). Ekskluzivitāte ir skala ar divām galējībām nevis ekskluzīvs pats par sevi ;)

- laikam arī par vides kvalitāti neesmu izteicies saprotami - kvalitatīva privāta ārtelpa, kura dod papildus pievienoto vērtību īpašumam.

- par stāvvietām -nestrīdēšos - ja attīstītājs ir veicis aprēķinus, tad mani argumenti bija nevietā.

- par kārtām - nesapratu, ja vien to, ka nav naudas...

- par saikni ar viesnīcu - atkal nesapratu, par kādiem tirgiem Tu runā - dzīvokļa serviss ir dzīvokļa serviss visā pasaulē... pievērsu tikai uzmanību tam, ka ir iepējams šīs funkcijas apvienot (kaut vai daļēji) un norādīju uz priekšrocībām.

- par romba logiem un fasādēm - it kā jau es nebiju kategorisks, tikai piedāvāju "svaru kausus", pieņemu, ka šie jautājumi jau ir tikuši izrunāti starp autoru un attīstītāju, tādēļ nepretendēju uz absolūto patiesību.

Paldies par komentāriem.

lēts=labs ( un lēts apkalpošanā), ekonomiski izdevīgs investoram, kas kā smejies ir privātais, pretējā gadījienā viņs ir mecenāts, vai pašnāvnieks,ar minimāliem riskiem. Diemzēl šo formulu kā reizi mēs redzam plānos un apjomos, lēti( maksimāli kompakti apjomi ar minimālu fasādi pret laukumu, minimizētām koplietošanas fīčām, galerijas kā socializēšanās trases), + daudz( pie vienas uzraušanas noteikti strādā vairumtirgošanās koncepts, pat ja izpirks tikai daļu projekta, būs profits, pārējā varēs gaidīt pūces astes ziedēšanu.

Protams ka tas ir forši pašam sava terase un balkons, Skaists labiekārtots pagalms ar brieduma gadu platlapjiem, putnu čivināšanu kokos ,bet kas par to ir gatavs "kostot"? Ja tepat ir Lielie kapi pieļauju lielākā zaļā zona centrā, un skaidrs, ka klientūra nebūt nebūs tā ,kas mīt Jūrmalā vai klusajā centrā, ja tā būs biku advancētāka kā ex-Robotenes klienti un viss..

Bet tas taču saprotams ,ka nav naudas, pasākums vēl jo projām ir skiču stadijā.

Ja Austrumu , Rietumu klients, tad loģiski viņš lietos arī viensnīcas fīčas, apkopi,servisu utt.., bet ja vietējais un ne jau klusā centra klients, tad noteikti šāda salīdzinoši dārka ekstra viņam ir lieka. Tur arī jautājums ,kam paredzēti dzīvokļi, kaut no malas redzams, ka vietējam tirgum ( maksimums igaunim, leitim, vai vidēja līmeņa Moskovijas( pieticīgajam) iedzīvotājam.

Bija patīkami diskutēt, līdzīgi kā Tev šis rajons pazīstams un tuvs ;-] tamdēl tā ieinteresējos.

Par publicitāti.

Pēc Arta (a4d redaktora) aicinājuma iesūtījām šo materiālu, kas bija sagatavots publicēšanai „Latvijas Architektūra”. Skaidri apzinoties, ka šāda prezentācija līdzīgi kā pilnmēness izsauks gan anonīmu lietpratēju neadekvātu rosīšanos, gan aizvainotu kolēģu pašizpausmes, mēs tomēr piekritām, jo atbalstām profesionālas informācijas un domu apmaiņu publiskajā telpā un šajā portālā īpaši. Cita iemesla nav - projekts jau izturējis dažādas pašmāju un citzemju ekspertīzes un analīzes, izgājis caur skaņošanas dzirnavām un no pilsētas atbalstīts tālākai attīstībai.

Par intensitāti.

Par visiem 100 procentiem piekrītu - apjomus mazāk un mazākus, zaļas publiskas telpas vairāk. Tikai mēs neesam saņēmuši tādu uzdevumu/pasūtījumu. Tas ir tieši pretējs – cik šeit atbilstoši visiem noteikumiem un normatīviem maksimāli var iebūvēt? Tieši apbūves intensitāte un līdz ar to prognozētā peļņa ir rādītāji, kas savulaik noteikuši gruntsgabala cenu un iegādes mērķi. Nav ilūziju un muļķīgi būtu ko pārmest, jo tas ir tikai un vienīgi biznesa projekts. Tāpat kā citur pasaulē rūpes par publiskās telpas kvalitātes paaugstināšanu galvenokārt paliek valsts un pašvaldību, ambiciozu lieluzņēmēju un turīgu filantropu ziņā, protams, to ietekmē arī sabiedrības pieprasījums un maksātspēja. Šajā gadījumā par lielu panākumu uzskatāma iekšējās gājēju ielas ieceres nenorakšana. Kaut arī līdz minimumam sašaurinātu, mums izdevās ideju uzturēt, jo spējām to pamatot kā funkcionāli nepieciešamu biznesam. Dzīvokļu tipa nomaiņu, privātās un publiskās ārtelpas paplašināšanu, stāvu skaita samazināšanu mēs neesam mācējuši no peļņas viedokļa pārliecinoši argumentēt, jo te priekšroka ir skaitļiem, ne emocijām, diemžēl. Taču, cerams, ka nākotne ienesīs korekcijas un kamēr tiksim līdz otrajai kārtai, tirgus būs atkopies un kaut nedaudz izmainījies potenciālais pircējs, kas ļaus arī pamainīt dzīvojamās ēkas projektu.

Par būvniecību kārtās.

Tas ir gandrīz neizbēgami šāda lieluma objektiem. To nosaka ievērojamais finanšu piesaistes apjoms un mūsu gadījumā arī pasūtītāja apdomība un piesardzība saistībā ar šī brīža situāciju dzīvokļu tirgū. Tāda ir pilsētas dzīves realitāte – jebkurā brīdī tev blakus tiešā tuvumā var parādīties būvlaukums, vismaz uz pāris gadiem pazeminot apkārtējo komforta līmeni.

Par energoefektivitāti.

Konkrētajā projektā, par energoefektivitāti jau virspusēji izteicos aprakstā. Vienlaikus atbildot uz Ervīna zemāk sacīto varu apliecināt, ka mēs šim jautājumam, gan savas kompetences ietvaros, gan bieži, arī šoreiz, sadarbojoties ar kvalificētiem speciālistiem, pievēršam pietiekoši lielu uzmanību. Taču viena lieta ir būvēt nelielu vienkāršas funkcijas ēku lauka vidū, un pavisam citas problēmas jārisina lielā daudzfunkcionālā kompleksā sarežģītas konfigurācijas apbūves gabalā. Mūsu piedāvātie un rūpīgi aprēķinātie alternatīvie risinājumi enerģijas taupīšanai atkrita viens pēc otra tikai un vienīgi to augsto izbūves izmaksu un garā atmaksāšanās perioda dēļ, kuru pat neviens nevar precīzi prognozēt, jo to ietekmē arī iekārtu garantijas laiks, amortizācija, remonts utt. Redzu, ka sākusies diskusija par šo tēmu, tāda ir nepieciešama, jo ir pietiekoši daudz neskaidru jautājumu, kas liek būt piesardzīgiem pret pārspīlēti sakāpinātām aktivitātēm šajā visnotaļ interesantajā sfērā.

Par izmaksām.

Viesnīcas projektēšanas procesā tās ir krietni samazinātas, strādājot pie racionāla plānojuma un konstruktīvā risinājuma izveides, ko nopietni apgrūtina komplicētais zemes gabals un objekta sarežģītās papildfunkcijas. Pazemes izbūve ir nepieciešama viesnīcas funkcijai. Zem dzīvojamās ēkas plānota divu līmeņu stāvvieta, kurā tikai augšējais stāvs paredzēts mājas iedzīvotājiem. Visā kompleksā pagraba grīdas plātne projektēta uz gruntsūdens robežas, grunts apstākļi ir labi. Fasāžu apdare unificēta, un logu konfigurācija to izmaksas redzami neietekmēs. Logi neverami (pasūtītāja prasība) un to vertikālais dalījums novērš nepamatotus atgriezumus stikla pakešu ražošanā. Stiklaplasta paneļi, kas veido aplikatīvo režģi stiprināmi pie viegla metāla karkasa, kopējās izmaksas nav nesamērīgi augstas. Pašattīrošu pārklājumu pielietojums ļaus samazināt ielas fasāžu ekspluatācijas izmaksas. Blakus maģistrālei noputēšanas problēma ir jebkurai ēkai jebkurā materiālā un jebkurā laikā būvētai. Ja neatrisināsim ērtu un vienkāršu eksponēto virsmu apkopes iespēju, atrauta režģa pielietojums var tikt pārskatīts un detalizācija būs jāveic neizejot no ārsienu plaknēm.

Pasaule ir redzējusi visdažādākās formas logus un ar tiem nevienu pārsteigt netaisāmies, bet ēkas koptēls un izteiksmes līdzekļi, protams, ir konkrēto arhitektu izvēle, kompetence un atbildība. Mums nav šaubu par piedāvāto risinājumu ne no pilsētas telpas, ne pasūtītāja biznesa viedokļa. Tāpat nav šaubu, ka atradīsies kolēģi ar atšķirīgu šī zīmīgā stūra attīstības redzējumu.

Katrā ziņā paldies visiem par aktīvo diskusiju un, īpaši Ventim, par pirmo sakarīgo komentāru.

Arni paldies par atbildēm! Lai izdodas!

A-hā, tātad savu radošo izpausmju ierobežošana uzskatot, ka tādi risinājumi ir pagalam greizi :D

Coop man personīgi patīk pat ļoti, igauņi ir ienesuši "ekstravagantu mūzikas centru uz bīdermeijera bufetes blakus porcelāna zilonīšiem", par Zahu nav viedokļa, ar šāda līmeņa vizualizāciju ir par maz. Tepat var pievienot arī vienu vizuāli it kā mazāk izteiksmīgu Londonas brīnumu iz Amanda Levete - http://www.ama...10-hills-place/

Interesanti ieklausities shi projekta vertejumos. Ne jau pasha projekta pec. Mes piedzivojam laikmetu, kad nekas radikali nemainas pilsetas silueta. Jaunceltnes var uz vienas rokas pirkstiem saskaitit. Cilveki pierod pie nemainibas. Nav brinums, shaja laika jebkura apbuves iecere var izsaukt tik lielas emocijas. Negribu iedzilinaties ekas arhitektura. Ja, shi iecereta eka izmainis pilsetas ainavu, uz to bus jaskatas katru reizi, kad brauks pari gaisa tiltam, taa izmainis shis apkartnes rakturu uz muzhigiem laikiem. Bet vai tas ir kautkas no ka mums ir jaizvairas?

Riga vestures laika nepartraukti ir mainijusies, parvertusies, izpletusies. Ta viemer ir bijusi kontrastu pilna. Riga ir piedzivojusi daudzus transformaciju laikmetus, kas ir padarijushi sho pilsetu interesantu, daudzveidigu, un krashnu. Rigai ari nekad kontektualisms nav bijis loti raksturigs. Ta ir pilseta, kas bija atverta jaunam kulturas un arhitekturas ietekmem.

Vai negativisms komentaros par sho projektu ari parada musu kolektivas bailes no parmainjam?

Iespējams, ka pienāk brīdis, kad brutālas pārmaiņas vairs pilsētu nepadara krāšņāku,

Un Jūsu piesauktā kontekstuālisma neesamība atsaucās un konkrētiem laika posmiem, kas starp citu, saskan ar pilsētu trasformāciju periodu visā Eiropā, kuru jau varētu saukt arī par masu psihozi, jeb globālo modes tendenču afektu.

Es nedomāju, ka izkaisītu, arhitektoniski neveiklu jaunbūvju iestūķēšanu, zemesgabalos, kuros ir iespējama attīstība, taču, manuprāt, ņemot vērā humānus un elementārus gaumes aspektus, tā, lai pienesums pilnveido nevis izsit robu konkrēta kvartāla tekstūrā.

Akla sekošana kvadrātmetru izspiešanas metodei, kas, manuprāt, ir klasika " pirms burbuļa plīšanas" laiku tendence, neveicina nedz veselīgu nekustamā īpašuma tirgu, nedz kaviltatīvas dzīvojamās u.c. funkciju apbūves rašanos.

Šajā Kleinberga kunga piedāvātajā kompleksā, vēl, iespējams, var pievērt acis uz viesnīcas apjoma neveiksmēm, jo principā, var redzēt ka no pilnīgi ārprāta projekta pirmsākumos, ir nonākts līdz normālam, daudz maz esošo apbūvi respektējošam būvķermenim. Taču, runājot par daudzīvokļu māju, ir jābūt idiotam, lai nepamanītu ka sanācis ir pilnīgs čau. Reizēm ir labāk kādu gabaliņu atstāt neapbūvētu, nekā piebūvētu pilnībā.

Pieņemu Dubultprofilam ir daudziem klientiem ( kas reāli strādā ar aizņemtu naudu, vai no fondiem, vai kāda indivīda kabatas, vai pat banku piķi) izdevies iezaurēt kā jātērē tā karstā naudiņa, ka tā jātērē ir humānā vidē ( sasaucoties ar V.D. komentāru), kurai noteikti ir kaudze ar noņēmējiem, kuri reāli ievērtē karaliskus apstākļus(ar saviem maciņiem), kurai liekas daudz būtiskāk augoši koki centra mājas iekšpagalmā, skaisti balkoni( kurus var izmantot pēc mērķa ~3-4 mēnešus gadā), individuālas kāpņu telpas ar liftiem, nevis garas kopmītņu galerijas, izcili gaismas apstākļi ,nekā 50-100% lielāka maksu ,nekā šādā RVC vēsturiskai pieredzei raksturīgā risinājumā.

Tikai kur ir šie noņēmēji, konkrēti pētījums prakse, pieredze. Jūrmalu un dažus uz Moskovijas krieviem orientētos projektus Rīgā neminiet, pilnīgi cita specifika ( tur pat guļamistabas sākas ar 18-20m², par pārējām telpām nerunāsim) Klusais centrs tāds ir bijis vienmēr, tātad tas arī nav piemērs, kaut gan iesaku jums papētīt jumta ainavu ( aerofočenē) klusā centra jumta ainavu un tad kautko runāt par insolāciju, humānu vidi utt..( atkal tikai neminiet kvartālus starp Ausekļa ielu un Eksporta ielu, tā ir cits stāsts - pilsētbūvniecība 20.gs sākuma labākajās tradīcijās).

Rezumējot ,kas LV arhitektiem par niķi attiekties pret ekonomiskiem jautājumiem nihilistiski, kā otršķirīgiem, zinot ka mūsu iespaids( būvēšanas) uz kopējo 7% IKP ir ļoti būtisks.

Vecīt es nevienam neko neaurēju. Tā ir tava, kā personības, izvēle, kam un kā tu strādā. Tavs emociju pārpildinātais komentārs neko nepasaka, tikai to, ka tu ļoti labi saproti attīstītāja domāšanas principus. Tādā gadījumā mans jautājums ir tāds - nafig vajadzīgs ir arhitekts? Pietiek ar labu būvdarbu vadītāja, būvuzņēmēja, un attīstītaju kantora sadarbību, kuru pārrauga viens projekta vadītājs.

Nu par emocionalitāti tā kā greizi. Kur konkrēti -uzskaiti.

Strādā vai vispār nestrādā, tāds drīzāk ir mūslaiku redzējums( nevis strādāju tikai ar izvēlētiem klientiem), varbūt Tu esi kāds no veiksminiekiem ,kam klienti gāž no kājām nost, tad sorry atvainojos, man tā nav, cik noprotams arī apspriežamā projektā autoriem tā nav, bet jebkurā gadījienā ja tā ir ,Tu Veiksminieks.

Arhitekts kā reizi ir vajadzīgs lai dabūtu to ko grib attīstītājs, ko grib sabiedrība ( pilsēta, vide), un ko var realizēt būvnieks, un lai tas šancētu arī pārskatāmā periodā vārdusakot vidutājs-mēdijs(laika vektoru ierēķinot), . Savukārt noliekot pie vietas "riebīgos" attīstītājus varam iegūt rezultātu, ka mūsu vietā to dara (apkalpo to riebekli) cits.

Ceru neviens te nenoliegs ka mūsu profesija arī ir uzņēmējdarbības veids , un jebkurai uzņēmējdarbībai, tai ir viens mērķis peļņa ( vēlams ilgspējīga), ja Tu peļņu negūsti Tu nevari nodarboties ar šo uzņēmējdarbību ilglaicīgi, savukārt tas nozīmē ka Tu zaudē vietu zem saules, un ar visu savu pareizumu esi vajadzīgs tikai pats sev un maksimums saviem tuviniekiem .Vienkārši un elementāri.

...būvuzņēmējs (būvdarbu vadītāja personā), attīstītaju kantoris (projekta vadītāja personā)- tie ko Tu piemini, un arhitekts(loģiski ka vajadzīgs), kas salāgo to visu vēl ar sabiedrības, vides, pilsētas vēlmēm(+-arī pa laika vektoru), ambīcijas parasti tiek izvirzītas attītītāja(klienta) personā, tikai tad arhitekts ņem rokā karogu un dodas kaujā, pirms tam maksimums ko arhitekts ir tiesīgs darīt ir ieteikt un pamatot savus risinājumus( kas atšķiras no pamatnostādnēm) klientam, nevis cirst dūri galdā, kā iesaki Tu.

Renār, pirmkārt es neiesaku cirst dūri galdā, lai gan es ļoti to gribētu, un to arī vajadzētu, tomēr mēs dzīvojam kapitālismā un tā sauktajā demokrātijā, kur nauda, kas arī peļņa, kā tu pats uzskaitīji pa lielam nozīmē visu. Protams, tālāk seko jautājums cik spēcīgs indivīds tu esi, lai atteiktos piemēslot vidi sev un citiem ar neveiksmīgām mazām un lielām būvēm, acīmredzot tu esi tik stiprs, lai par konkrētu samaksu īpaši galvu nelauzot to izdarītu, un jā, arī es reizēm tieši to arī daru, lai gan ar to nemaz nelepojos, un strādāju pie tā, lai man tā nebūtu jādara.

Taču es uzskatu, ka man kā arhitektam ir jābūt pietiekoši labam psihologam un skolotājam, lai izpildot klienta prasības es spētu tās transformēt tā, lai klients ir priecīgs un visi citi arī. Un šis ir tevis piesauktais vidutāja aspekts, kurš acīmredzot šajā konkrētajā projektā, par kuru ir sacelta šī milzu komentāru vētra nav izdevies un viss. Tu vari piesaukt ekonomiku un visaas citas arhitektūrai pakārtotas disciplīnas, par ko ir domāts un par ko ir jādomā, bet esence ir pilnīgi slima ēka. Un šeit vairs nav diskusija par to, vai tā ir liela vai maza, izpilda programmu vai nē.

Es protams varētu būt ļoti diplomātisks un kā viens otrs izcelt mīnusus un plusus, bet man tieši šī Rīgas daļa ir tik mīļa, ka man ir žēl redzēt tur jaunas un lielas kakas, vēl vairāk žēl ir redzēt tās no biroja, kurš ir spējīgs uz augstāko pilotāžu. Domāju arī, ka Kleinbergam nevajadzētu sašust par komentāriem, bet ņemt tos vērā un varbūt papildināt projekta variantu krātuvi ar vēl vienu variantu, varbūt izdodās. Un jā es zinu, ka mēdz būt ļoti sarežģīti zemesgabali un novietnes, un jā ir grūti būt šim sasodītajam vidutājam, un izskatās ka šis ir viens no tiem gadījumiem...

Es merktiecigi izvairijot no arhitekturas un estetikas jautajumiem sava komentara. Velos akcentet citus skatijumus runajot par jauno apbuvi. Luk vel viens.

Projekta zemes gabals ir privata zeme. Zemes ipashniekam tachu ir vienadas tiesibas izmantot savu zemi visos tiesiski atljautos veidos. Domaju tas pashsaprotams. Zemes izmantoshanu un apbuvi regule likumi, buvnoteikumi, utt. Ja ieceretais projekts atbilst shiem nosacijumiem, tad tachu nevajadzetu but nekadam likstam. Liekas tas ari ir pashsaprotami. No shi un citu projektu kritikas izriet tomer, ka zemes attistitajs un arhitekts tomer nevar rikoties vadoties no tiesiskajiem nosacijumiem. Skiet mes gribam saskatit ari kadus citus nosacijumus. Piemeram: mes gribam lai projekta apjoms ir "veiksmigs" un "apbuvi respektejoshs". Vai kads var nodefinet, ka pateikt vai projekta apjoms ir "veiksmigs"? Uz shadu jautajumu man ir loti subjektivs redzejums, bet vai man ir tiesibas subjektivu redzejumu uzspiest citam zemes ipashniekam? Sheit mes nonakam pie lielaka jautajuma par individuala ipashnieka brivibu pretstata kolektivai atbildibai par kopejo pilsetas vidi.

Beigas ir gan japiebilsts, ka ar neapbuveto gruntsgabalu atstashanu pilseta ir loti veicies. To ir itin daudz.

Bravo, man ļoti patīk projekts!! :)

- es šinī gadījumā domāju attīstītājus. Tiešām paldies Renāram, kurš tik labi izanalizēja tipiskā burbuļlaiku attīstītāja domu gājienu. No Arņa rakstītā iekrita acīs 10 gadu atmaksāšanās termiņš, kura dēļ pusnicīgi, pusironiski par "modīgiem" nodēvētus t.s. "zaļos", faktiski ekonomijas un komforta risinājumus (kuri, protams, nav iespējami, atbilstoši nerisinot ēkas arhitektūru) var atmest bez lielas apspriešanas, visdrīzāk izpratnes trūkuma dēļ. Tā vietā par pietiekoši ekonomiskiem atzīts aplikatīvais fasādes režģis, apjoma paaugstinājums ar neīstu sienu Brīvības ielas pespektīvē, mākslīgas palmas interjerā, rotaļu laukums no dārgiem materiāliem faktiski gaismas šahtā. Daudz domāts par Brīvības ielas fasādi un skatu Barona ielas perspektīvē, bet ēkas pārkaršana šajā daļā pilnīgi atstāta kondicionēšanas projektētāju ziņā.

Ja arhitektūras estētika balstīta aplikatīvos, formālos risinājumos, projekts šo "pievienoto vērtību" var zaudēt jebkurā brīdī, pēc attīstītāja pirmā pieprasījuma, arhitekta argumentus par kompozīciju un koncepciju viegli noraidot kā ekonomiski nepamatotus. Redzēsim, kā projekts attīstīsies tālāk. Risks pastāv.

Venta analīze ļoti korekta un pamatota, varu lielākoties pievienoties. Dzīvokļu māja, visdrīzāk, atstāta otrā kārtā, jo šādas ēkas Rīgā līdz šim lielākoties stāvēja tukšas pārmērīgi uzpūstās cenas un neatbilstošās kvalitātes dēļ.

Raugoties uz notikumiem pasaulē, nešķiet, ka burbuļlaiki tik drīz atkārtosies. Drīzāk mūs sagaida saimnieciski grūta desmitgade un arhitektūras domāšanas maiņa ļoti ekonomisku, tomēr asprātīgu, estētisku un pamatotu risinājumu virzienā. Domāju, ka arhitektam jābūt gatavam aizvien vairāk uzņemties tik tiešām "galvenā celtnieka" lomu, spējot pamatoti diskutēt ar pasūtītāju un projektā iesaistītajiem speciālistiem par tehniku, ekonomiku un estētiku.

Arī gala lietotājs - dzīvokļa īrnieks kļūs daudz izglītotāks un prasīgāks, interesējoties par gaidāmajiem ikmēneša rēķiniem, izmantotajiem materiāliem, gaisa kvalitāti, termisko komfortu un pat būvniecības gaitu.

Vienīgais, kas varētu aizkavēt šādu notikumu gaitu, būtu masveidīgs mazāk prasīgu, tomēr pietiekoši naudīgu pircēju pieplūdums no austrumiem. Tomēr šis apstāklis attīstību tikai aizkavēs, nevis novērsīs. Man šķiet, ka šāda kavēšanās mums, arhitektiem, nav izdevīga, ja domājam par ko vairāk, kā tikai savu īstermiņa materiālo ieguvumu un iespēju radīt dažus ambiciozus, tomēr saturiski viduvējus projektus. Galu galā, nonākam pie svarīgākā jautājuma - kādā zemē, kādā pilsētā īsti gribam dzīvot, vai jutīsimies te labi? Diemžēl, dzīvojot robežzemē, pie šī jautājuma nāksies atgriezties vēl un vēl, un daudzas lietas nāksies aizstāvēt un izcīnīt ar lielām pūlēm.

Vēlu tiešām panākumus projekta autoriem, un projekta pārmaiņas uz labākiem risinājumiem. Uz tiem, kuri ir spējīgi ilgt vairāk, kā 10 gadu atmaksāšanās periods.

...tipiskā burbuļlaiku attīstītāja domu gājienu..."

Pieņemu nebūt ne burbuļlaiku( ja pamanīji konceptuāli definēju lētumu ekspluatācijā ar galvenās komponentes taupīšanu -enerģiju). Pieņemu arī faktu ,ka attīstītājs ir gana reālistisks, lai saprastu, ka piepildījums pasākumam nebūt nebūs 100% vai tuvu tam. Tam kas paņems būs jāsedz vismaz pašizmaksa ( kredīta( resursu) apkalpošana, komunālie izdevumi, zemesnodoklis) par tiem, kas stāvēs tukši līdz periodam X.

Nenoliegsi taču ,ka siltumsūkņi ( par horizontālajiem atļaušos pasmīnēt '(izņemot kas ieguldīti ūdeņos)), saules kolektori, visas asprātīgās AVK sistēmas ( saules skursteņi utt.), nebūt nav lēts risinājums, un pats galvenais cik ir to profits pret ieguldīto?

10 gadi kā reizi ir laiks ,kad VISĀM lietām prasās pēc remonta. Viena lieta ir mazais mērogs un ekonomiskie aprēķini,kā arī iracionālu(ticības) lēmumu iespaids ,otra šāds lielmērogs. Varbūt vari apgalvot ,vai bez ES atbalsta kādai struktūrai vispār rentējas tos risinājumus ieviest savā bilancē pašlaik? Par budžetnieki kam būtu bijis jābūt avangardā tā arī ir aprobežojas ar vati, logiem un rekuperācijas iekārtām, retumis vēl siltumsūkņiem, saules kolektoriem. Beigu beigās pārmest klientam ,ka viņš bankas( investora) naudu negrib tērēt šādā salīdzinoši jaunā tehnoloģijā ir ļoti egoistiski, jo protams pilsēta iegūs jauku PR( klients protams arī) ,bet ja nu kas noies greizi vai ne pēc aprēķiniem, respektīvi kaut kāda nianse nenostrādās , ne jau pilsēta vai projektētājs, vai uzstādītājs atbildēs investoram(bankai), bet gan tieši tas kas to smalko tehnoloģiju būs bijis ieviesis tajā projektā ar savu lēmumu.

Pēc Tavas loģikas viss RVC(jebkurš historiskais stils) nav nekas cits kā "pievienotā vērtība"aplikācija-lieks elements. Kas gan ir šis patiesums un vai tas iederēsies šādā vidē? Vai baigā jēga bija sadārdzināt būvniecību un uzbūvēt ķieģelī(ar bagātām arhitektūras detaļām) to pašu tramvaju depo?

Par ekonomiskumu turpmāk mūsu nozarē esmu vienisprātis ar Tevi, bet noteikti ņemot vērā arī jebkuras tirgus ekonomikas dzinējspēku - peļņu. Komunisms vai kāda cita utopija uz SWE sociālisma bāzes pasaulē un vēl vairāk pie mums NEKAD nenotiks. Tādas nu mēs esam būtnes.

Par arhitektu- galveno celtnieku, pieļauju ka Tu pārāk optimistiski skaties uz lietām, līdz šim tas vektors ( iespaids uz būvniecības produktiem) bijis uz samazināšanos un arī tagad nekas neliecina, ka arhitekti pēkšņi kļūs ietekmīgi. Savukārt ,kas draud,ja mēs pilnībā atteiksimies no iracionālajām lietām (māksla,gaume,kompozīcija, telpveide), pieļauju ir gana perfekti redzams tā sauktajā siltināšanas tirgū (tur it kā no arhitekta vēl prasa kādu skaistu lietu kā fasādes apdari), kur dominējošie spēlētāji ir visādas proj.vad. kompānijas, pat bez savas štata arhitekta vietas.

"...par gaidāmajiem ikmēneša rēķiniem, izmantotajiem materiāliem, gaisa kvalitāti, termisko komfortu un pat būvniecības gaitu."

Pieļauju rēķini pāri visam-60% iespaida,3.4.-30% iespaida, izmantotie materiāli( ja nav indīgi un veselībai bīstami) - 9% iespaida, 1% -īpaši apkaltie vēl painteresēsies what's up ar gaitu).

Nedomāju ka Moskovijas un Rietumu klients būtum mazāk prasīgs, pieļauju ka akcenti citi, bet ja viņš tērē savā Jurmaļinā pus mio šo to noteikti aprēķina arī par uzturēšanu.

Ko Tu piedāvā, kas tad jārada? Protams ir jābūt ekonomiskiem risinājumiem( gan būvējot, gan lietojot), bet pieļauju inženieriem tas noteikti labāk padotos, ja vēl tāmētājus kā Vācijā ņemtu projektējot talkā. Pieļauju par kompeni, krāsu salikumiem, ritmiem,kontrastiem utt.( citām mākslas sfērai piederīgām tēmām) daudz labāk mācētu rīkoties LMA abiturienti, kas tad varētu apgreidot inženieru ,tāmētāju, ekonomistu radīto projektu. Kam tad, Ervīn, mēs būsim? Konkurēsim ar inženieriem vai māksliniekiem? Tamdēļ manuprāt jau mūsu profesija ir tā īpašā ( starp abām galējībām)

Vai Tu varēsi kaut kā nogarantēt ,ka pēc 10 gadiem NOTEIKTI nevienai iekārtai, struktūrai nepienāks kapitālais remonts, amortizācijas izdevumi to nebūs noēduši utt? Tā vairs nav ne vienkāršais īres nams ar smuko fasādi, vai guļbaļķu lauku māja.

Publicētā projekta risinājuma attīstība tomēr vēl nav nonākusi līdz pārliecinošam tēlam. Diezin vai komentāros paustā profesionālā saudzība pamudinās autorus uz kādu cilvēciskāku, maigāku risinājumu, jo pieeja visos variantos ir kopēja un pēdējais varētu gan kalpot par izejas punktu, ja atteiktos no ampīriskās varas tēla cietības, lietojot kādus harmonizējošus formu elementus gan pašā būvķermenī, gan iekļaujot ielu apbūvē.Ne vienmēr vēloties savu ēku izcelt tas tiešām paliek stabīls vides elements. Protams var rupjā veidā cilvēku pieradināt, bet var arī vilināt . Vai mūsdienās piedien arhitektūrā lietot lielas varas simboliku? Atvainojiet par prātā ienākošo anekdoti par varas cilvēkiem: kogda ....., serdce mjagkoje, mjagkoje a kogda.....serdce tvjordoje, tvjordoje.

Viss kopumā no Brīvības ielas izskatās pēc daudzstāvu garāžas, bet brūnā ēka ar vienkārši nefunkcionālām, mūsu laika apstākļiem nepiemērotām fasādēm (atcerieties vien iepriekšējo ziemu!!!), ar bērnu laukumu, kurā nav saprotams, ko bērniem darīt (autori laikam bērnus redzējuši tikai bildītēs). Man būtu ļoti gribējies iejūtīgāku attieksmi pret tiem, kuriem jāiet pa trotuāru garām šim monstram, kā arī nevarēju saskatīt kādu skaistu stūra risinājumu (dominanti), jo Rīgas ielu stūriem tie esot raksturīgi. (tā man mācīja arh. fakultātē). Un neredzu nekādu vajadzību atgādināt visiem, ka tā tagad ir modē! Ja apjoms slikti sēž un tautai liekas, ka tas nav labi, tad nelīdzēs iebildes, ka tā taisa citur pasaulē un mums arī tā vajag. Tas nozīmē, ka autori šādi projektē projektēšanas dēļ - realizē savas ambīcijas, lai iekļūtu arhitektūras grāmatās kā pirmie 60 gadu stila klonētāji. Un tas jau ir galīgi garām.

Kaut kas no Ķīnas paņemts.

Manuprāt, lielākā problēma, kas jau pašā sākumā padara pasūtītāja ieceri par mission impossible ir tas, ka šī vieta ir pilnīgi nesasniedzama virzienā no centra. Arī tuvākā apgriešanās vieta rādās būt vien Biķernieku iela-Struktoru iela, kas ir gana patālu. Spraugu zem Gaisa tilta ir okupējis tramvajs un vismaz publisku iebrauktuvi tur laikam noorganizēt nav iespējams.

Man domāt, ka šis darbs ir arhitekta neveiksme, ko pēc iespējas ātrāk apaudzēt ar efejām, ne likt arhitektūras žurnālos un citur publikas un profesionāļu vērtējumam. Tīrs naudas (izdzīvošanas) darbiņš, kā skelets skapī. Nav jau nekas slikts, bet labs arī nē, pilnas pasaules pilsētas ne jau tikai ar šedevriem.Tā kā ēst mums visiem gribas, neaģitēšu pret tā realizāciju, kaut objektīvi vajadzētu. Un tas būtu pret pasūtītāja mežonīgā kapitālisma izpausmi, ne arhitektu.

Es šo projektu redzu kā NOLIEGUMU VIETAI. Taisnība - mums nav sakarīga RĪGAS ATTĪSTĪBAS PLĀNA un nav arī ZAĻO STRUKTŪRU PLĀNA. Un tomēr ir labi paraugi un piemēri. Ir visādi - LANDSCAPE URBANISM un KRITISKAIS REĢIONALISMS. Galu galā ir IGAUŅI ar savu konkursu un gaidāmo BIENALI. Nu kapēc šī ēka tiek zīmēta itkā MĒNES AINAVĀ? Tas bērnu rotaļu laukums! Tas tiešām izsaka visu!

Es atceros A.K. projektu, kur piedāvāja uz sienām zīmēt milzīgas koku lapas(?). Tagad koku simboli balstos. Kur paši KOKI? Ar šādu blīvumu cilvēkiem tiek atņemts pat gaiss. Ja nu vienīgi šī KAPU PARKA TERITORIJA izlīdzēs!

Kapu parka teritorija patiešām izlīdzēs, tur starp citu apglabāts neviens vien Latvijas dižgars, bet teritorija ir atbaidošā stāvoklī, - varbūt tieši kapos visiem zaļi domājošajiem vajadzētu ieguldīt savu "domu" spēku un naivi necerēt, ka privātīpašnieks Rīgas centrā atļausies reveransus "zaļās domāšanas" virzienā. Projekts ir izsaucis tik vētrainu diskusiju, tas nozīmē, ka tam piemīt iekšējas vertības - tas liek domāt par arhitektūru - un tas ir labi, vai ne?

Jocīgākais jau nav tas, ka pasūtītājs to vēlas un arhitekts to uzzīmē - jocīgākais ir tas, ka KLIENTS (lasi: sabiedrība) to ir gatavs lietot. Un tā, draugi mīļie, ir patiesā problēma: sabiedrība, kurai nav ne mūsdienīgu principu, ne ideālu, ne prasību par to, kādai ir jābūt dzīvojamai videi un mūsdienīgai pilsēttelpai.

Mēs varam lauzīt šķēpus savā starpā pēc sirds patikšanas, bet ja sabiedrība (lasi - PASŪTĪTĀJS visplašākajā šā vārda izpratnē) nenāks ar saviem kvalitātes kritērijiem, bet tikai ar cipariem, saruna turpināsies turpat rinķī apkārt... Un cipari var būt jebkas - gan būvniecības izmaksas, gan kvadrātmetri, gan cena, kas pēc tam būs jāmaksā pircējam. Ja sabiedrība skatīsies tikai uz šiem šaurajiem cipariņiem, tad mēs varam darīt tikai vienu - būt profesionāļi un mākslinieki šo cipariņu ietvaros. Jo tas patiesībā ir viss, ko sabiedrība (kuras daļa, kā smejies, ir arī konkrētais pasūtītājs) no arhitekta ir pieprasījusi, vai ne? ;)

Droši vien par vēlu šeit ierados un rakstu, bet ļoti tomer liela ir vēlēšanās izteikties.

1.Par pārlieku apbūves blīvumu un max zemes izmantošanu.... Vai tad Apbūves noteikumi, pēc kuru nosacījumiem tika projektēts šis te ēku komplekss, nav izstrādāti tā lai maximāli ievērotu cilvēka un vides tiesības uz eksistenci? Jā tā nav, tad mainam Noteikumus, nevis filozofējam par tēmu klients-mecenāts(nez kur tādi redzēti??)

2.Negribas ieslīdēt detaļās un būt sīklumainam knauzerim........., bet teikšu, ka dzīvokļi ir vienkārši sūdīgi pēc plānojuma-sienas peld, disproporcija starp vannas istabu, guļamistabu un viesistabu parametriem..., nav palīgtelpu, viss tāds gadījuma cienīgs pasākums. Bet tā ir kopīgā mūsdienu Latvijas arhitektu sērga...-šeit, salīdzināšanai var piesaukt tos pašus igauņus (ja jau viņi šeit tiek stādīti priekšā, kā arhitektūras guru)-viņiem ir absolūti perfekti, komerciāli pareizi un sabalansēti izstrādāti dzīvokļu plānojumi...-tas pats Triumph Plaza http://www.tri...a.ee/?lang=eng -pats tajā pavadīju vairākas dienas, vidējā tornītī :)

3. Protams, rokas niez pieminēt a.g. Kleinberga kungam viņa it īpāši 90-to gadu posma izsmalcināto simtkaktu simtsstūru arhitektūru stilā "sprādziens metallužņu noliktavā", jebšu dažreiz mīlīgāku- "sprādziens makaronu fabrikā"...:) Bet koļēģi,...... taču nebūsim tik riebīgi skaudīgi-nav normāli, ka no 100 atsauksmēm 99 ir ar lamu vārdiem-tieši tāpēc šodien strādājam ar pretrunīgiem būvnoteikumiem, nepārdomātu Rīgas attīstības plānu un, pardon, mūsdienu Rīgas Būvvaldi.....-nemākam neko sarunāt-"sabiedroto terārījs", čūsku midzenis.....

tā mīļi un nerātni :)

Personīgi Miķelim. Kāpēc mūsu jaunie arhitekti - cik es saprotu zem un nedaudz virs 30 uzvedas (komentāros) neparasti lecīgi un iedomīgi??? Gadus 10 atpakaļ šādu bīstamu tendenci neredzēju.