Radi Rīgu. Priekšlikums Čiekurkalnam

Visiem līdz šim publicētajiem darbiem ( apskatījos Z-team garadarbu arī, tam tas pats), piemīt ļoti stiprs ideālisma līmenis, kas protams mērķu nostādīšanā ir OK, un ir nepieciešams. Par piemēru ,ja cilvēkam nav augstu ētisko standardu (mērķi, kas tālē viz), pie kuriem turēties, cilvēks kā jau zemes pīslis, degradējas, jo dzīvot tuvāk zemes taču ir vislabāk. Ja šādi skatās uz RADI RĪGU autoru darinājumiem tos var pieņemt kā vienus no daudzajiem vēlamajiem mērķiem.

Man nepameta sajūtu ( varbūt tāds arī bija mēŗķis, nezinu), ka RR komandas, apzināti vai varbūt neapzināti ir izvairījušies no sociāl-ekonomiskās pasākuma ass, koncentrēdamies uz dzīvošanu un tās vidi (izslēgdami savas 9-11 h no cilvēka dzīves - ekonomiskās aktivitātes), viss jau labi ,bet dabiskais lietu stāvoklis, ko DEFINĒ ŠODIENAS APSTĀKĻI, kā reizi ir tāds ,kāds tas redzams tagad dabā. Slikti, ka nav pieminējuši Čiekurkalna 37. vidusskolu, kas ir 30.ganu funkcionālisma diždarbs, ja nemaldos ir VKPAI annālēs kā VN Piemineklis un veido kopā ar LV - „Gaudi” darinājumu savdabīgu sabiedrisko mezgliņu . Kafejnīcas ir, diezgan daudz vēl pie tam, bet pieņemu neaborigēni diez ko negribētu tur ganīties, Čiekurkalna 1. Līnija kā reiz ir ļoti dzīvīga iela( tāpēc ka tā strādā uz TRANZĪTU, zinu vismaz Ventis man oponēs, teikdams, ka tranzīt ielas ir riebīgas, trokšņainas un dzīvošanai nepiemērotas, bet savukārt es pretim teikšu, ka lietu dabiskā kārtība pasaka, kur lielāka plūsma tur vairāk lopiņu, kas barojas - mijiedarbojas, un dabā parasti ir tā, ne vienmēr tur kur barojas, tur dzīvo, vai pat tā, ka tas kam patīk konkrētā vietā baroties, var pieciest tranzīta radītās neērtības.

Pamēģiniet iztaisnot upeli, ja Jums liekas, ka piepildīsies Jūsu scenārijs ( gan upe tecēs, gan būs Jūsu definētā upes maģistrāle, gan flora-fauna būs tā pati ,vēlamā vecā), tad pieņemu ziniet rezultātu, vai nu darbs pēc ~20-30 gadiem būs bijis velts un upei būs jauni līkumi, vecupes un palienes, vai nu būs grāvis , kas vairs nevienam neradīs apmierinājumu, pie reizes radot pārsteigumus apkārtējās zemēs - pārpurvošanos . Protams n-kārtas urbānākās vidēs kā LV , kur darbu iegulda nepārtraukti ( jo ļaužu vairāk un ekonomiskās aktivitātes tāpatiņās), iegūst tekošus grāvjus, bet jau ar pilnīgi citu floru-faunu.

Pie lietas. Kur un kā konkrēti pazudīs „smalkais kontingents” 2030. gadā( pēc 18 gadiem starp citu)? Ja kas, šis pats kontingents ļoti bieži ir arī īpašnieks šiem NĪ (kam tad muižas zemi pārdeva un kādas mājas tad te būvēja un kam? Augstskolu personālam vai?) Industrija šajā rajonā ir bijusi un ir vienmēr, tāpēc arī vienkāršo darbu strādnieki te ir bijuši un ir.

Kur paredzēts dzīt transportu, ja ierobežos transportu 1.2.Čiekurkalna līnijā? Vai tiešām pa Ķīšezera, Ezermalas ielām, ja tā tad Krustabaznīcas ielas, Viskaļu ielas kļūs pavisam intensīvas ielas, kas savukārt zivs asti tā pamatīgi nocirtīs.

Kā nobaros industriālo salu, ko veido Dz.ceļš, Gaujas iela, Brīvībene, un Čiekurkalna pārvads ( tur starp citu koncentrēt diezgan paliels Rīgas IKP potenciāls )? Tieši tāds pats jautājums attiecas uz kvartālu Viskaļu ielas , Dz.ceļš, Austrumu maģistrāle ( Jaunais Brīvībenes dublieri, kas pieslēdzas pie Ezermalas ielas) ? Kā tad čiekurkalnieši tiks uz Teiku (pāri Dz. Ceļam) un ezeru( pār ~70km/h ātruma Brīvībenes dublierim)? Kādus pārsteigumus apstākļi izpildīs ar Ezermalas daudzstāveņu bloku, pēc dubliera realizēšanas? Kas notiks tajās pļavās aiz Ezermalas ielas- Dubliera?

Nav darba (pārceļam ražotnes ārā , nav naudas( un visa ko tā prasa). Nav pakalpojumu , nav infrastruktūras utt..

Man vismaz RR darbos trūkst šīs dimensijas, kā šancēs motoriņš ( ekonomika), jo, ja darbosies motoriņš, tad pasākumu varēs novadīt vēlamajā virzienā, ja ne tad pasākums ir vienkārši skaists vēlējums un ne vairāk, to stūri var grozīt cik gribi, tikai 100% nekas nekur neripos, tik no kalna lejā.

Neesmu līdz saknēm iedziļinājies šajā projektā, tādēļ oponēšanu Taviem argumentiem atstāšu šī priekšlikuma autoru ziņā, bet kas attiecas uz Tavu komentāru ---- „..zinu vismaz Ventis man oponēs, teikdams, ka tranzīt ielas ir riebīgas, trokšņainas un dzīvošanai nepiemērotas, bet savukārt es pretim teikšu, ka lietu dabiskā kārtība pasaka, kur lielāka plūsma tur vairāk lopiņu, kas barojas - mijiedarbojas, un dabā parasti ir tā, ne vienmēr tur kur barojas, tur dzīvo, vai pat tā, ka tas kam patīk konkrētā vietā baroties, var pieciest tranzīta radītās neērtības..” -----

Tātad Renār! Es varbūt precizēšu lai nebūtu pārpratumu - pilsētu ir grūti iedomāties bez intensīvas autosatiksmes ielām, lai cik pievilcīgas vai nepievilcīgas tās būtu.

Ir vietas, kur šādai intensīvai autosatiksmei ir jābūt, piemēram, Rīgas centra loks un galvenie pievadceļi (tas arī ir nodefinēts Rīgas transporta attīstības shēmās..) - un ir arī vietas, piemēram, ūdensmalas, zaļās zonas, apkaimju centri...., kur intensīvai jeb dominējošai autosatiksmei nav jābūt, jo šīm vietām ir daudz lielāks potenciāls, ir citas prioritātes, t.sk. transporta prioritātes un šo vietu kvalitāte ir mērāma ar cilvēku skaitu, nevis automašīnu skaitu –arī tas ir ierakstīts Rīgas attīstības stratēģijas dokumentos.

RR projekta mērķis ir „PUBLISKĀ ĀRTELPA, kā apkaimju atdzimšanas instruments”, nevis – kā attīstīt autotranzītu būtiski nepasliktinot apkaimes dzīves kvalitāti.

Un cik man zināms, ne tikai ārzemju eksperti, bet arī RDPADs, kurš līdzdarbojas RR pasākumā, ir atzinuši RR projektus par realizējamiem, protams, ar precizējumiem izstrādājot jau detalizētākās stadijās un izvērtējot finansējuma iespējas.

Jebkurā gadījumā, paldies Tev, ka paud savu viedokli, argumentus un liec domāt, šaubīties!

Venti, manis definētie industriālie rajoni, kā reizi ir tur, kur tie ir, dz.ceļa tīkls ar visiem mezgliem arī nekur netiek aiztransportēts, šiem rajoniem ir konkrētas izejvielu (tam starpā arī darbinieku), gatavās produkcijas plūsmas (tieši tāpat kā izejvielu un gatavās produkcijas piegādes vietas ir konkrētas, ar visu saistīto struktūru), tām jābūt vienmērīgām, prognozējamām un pēc iespējas brīvākām, lai ekonomikas dzīvība tur būtu, pretējā gadījumā ir risks, ka rajons tiks pamests, un šis ražotņu un tranzīta bizness pārcelsies uz ārRīgu, kas to aizpildīs? Vai Rīgai ir tāds potenciāls? Pieņemu sociāl-ekonomiskais vektors ievieš pārāk nozīmīgus vaibstus pilsētas sejā, lai to nodalītu.

Par RR principā jau sapratu, ka uzdevums ir „PUBLISKĀ ĀRTELPA, kā apkaimju atdzimšanas instruments””, bet šeit oponēju pret šādu plānošanas segmenta nodalīšanu no kopējās lielās bildes, it sevišķi ja cilvēka dzīvē ekonomiskā aktivitāte( darbs, mācības, transports, pakalpojumi, iepirkšanās, pārdošana) ir vismaz 9-11 h diennaktī( jebkuram cilvēkam), 1/3-1/2 dzīves, lai tā vienkārši šo sadaļu atdalītu no veseluma.

Ja runājam par Publisko ārtelpu, kā jau sākumā teicu, izskatās pat ļoti labi, bet to tomēr ietekmēs sociāl-ekonomiskais vektors.

Džeki, kas lasa pūdžiņas gružkastēs, velotransportu izmanto protams (es nebūt nesaku , ka citi nebrauc, pats arī pabraukājos šeit), rajona „ziedam” protams ir sava saviesīgā dzīve un pie tam ļoti koša un bagāta, bet vai tas stimulēs nevietējos apmeklēt šo saviesīgo pasākumu, un atstāt naudu šajos kafčikos, radīt kultūras pakalpojumus? Kultūra protams tur ir bijusi un ir, bez ironijas, bet lai tā kļūtu par magnētu vidējam slānim arī vietējam, par ārējo nerunāsim, tikai ar vietējo „novadpētniecības „ muzeju un infobox būs par īsu, savukārt tādu atpazīstamības līmeni kā Viļņas -Užupim dabūtu, Čierīts ir par lielu, nav tradīciju, tam ir pārējo Rīgas zīmīgo kvartālu konkurence utt..

Kaut kā Rīga nevar īsti saprast, kur koncentrēt savas ierosmes, lai panāktu vēlamo (Mežaparks, Čierīts, Maskačka Teika, Purvciems? Tas tikai labajā krastā), jo spiežot uz visiem 360 grādiem rezultāti izpaliks, jo par mazu tam, mūsu pilsēta, maciņš par plānu.

Savukārt, kā jau iepriekš rakstīju, transports kas nodrošina „motoriņu” abus Čierīša industriālos rajonus, kā brauca tā brauks un par skādi nebūtu vēl bonusā vēl kādu piekļuvi nodrošināt, ja kādam ienāks prātā kaut kā to ierobežot, labākajā gadījumā dabūs kārtējo industriālo graustu rajonu, blakus Čierītim, kur būs liels galvmežģis un nodokļu- īres atlaides, lai vispār ,kas notiktos ,kaut vai amatnieku –mākslinieku darbnīcas (manuprāt ja būtu kāda iespēja saturēt veco VEF’u kā ražotni, pilsētai un valstij kopsummā būtu bijis labāk , nekā tagad visvisādas neilglaicīgas darbnīciņas, kantorīši , studijiņas, jo smagajam transportam tad ir vieta pieejama vēl jo projām ). Par aizgājušajiem pilsētas nodokļu maksātājiem pat neminēšu.

Saglabājamās un plānojamās vietas industriālām aktivitātēm jeb rajoniem jau ir nodefinētas Rīgas attīstības plānā. Nedomāju, ka RR kompetence ir kaut ko mainīt. Cik man zināms, visi RR projekta jeb investīciju priekšlikumi tieši attiecas uz pašvaldības īpašumiem.

Godīgi sakot, priekš manis Tavi domu gājieni ir diezgan vispārēji, grūti saprast par ko tieši ir runa, bet cerams, ka šī projekta autori ķer Tavas domas.

Nebūšu kompetents par VEF, bet kā reiz šo viedokli es saprotu un savā ziņā atbalstu.

Kā autoru grupas dalībnieks, sniegšu dažas atbildes. Sanāk runāt par to kā nav šajā prezentācijā, bet bija iekļauts projektā (lielajā prezentācijā, aprakstos un procesā vispār): 1) 37-vsk u.c. vietas zīmes tika izceltas. Gar šo skolu un "gaudi" baznīciņu paredzēts jaunais veloceliņš. Var skolu... vēl pārkrāsot... 2) "smalkais kontingents" jeb kā Renār, es sapratu arī strādnieki, nekur tie 2030 mūsu vīzijās nav deportēti (Tu gan spēj atrast lietas: kas nav!), vēl vairāk, ar Jonas Buschel mums bija projektā iestrādāti punkti, idejas, ka šos cilvēkus (bomžus) nebūtu labi ar kādiem nezin paņēmieniem izspiest no ČK, ... uz blakus apkaimēm!. Ir dažādas sociālas programmas, kuras palīdz strādāt ar cilvēkiem tepat uz vietas meklējot nodarbošanos u.c. Bibliotēkas Eiropas praksē bieži tiek veidotas kā šādu programmu centri - tīkls un šajā gadījumā mēs bibliotēku - veloceliņu - apsolīto zemi (arī sociāls projekts) esam iekļāvuši vienotā struktūrā; 3) nezinu kur esi saskatījis, ka mēs apstādinām ekonomisko "motoru". Esam minējuši, ka jāmazina tranzīts, pa 1.līniju, bet tie kam tur vajag nokļūt, varēs tāpat to izdarīt. Tiem kas tur traucas ikdienā cauri - vajadzētu piedāvāt citu alternatīvu, šeit samazinot ērtības, jo tas nekādu labumu nedod, sevišķi vietējiem. Tavai domai, ka tranzīts tas ir labi, tas ir dzinējspēks... nepiekrītu, ..ne šajā situācijā, varbūt tad kad brauca ar zirgiem, tad varbūt. "People in, cars out". Te gan nekavēšos, jo šis jautājums ar tranzītu, pieļauju, sakārtosies ar austrumu maģistrāles izbūvēšanu. Tad viegli varēs ierobežot tranzītplūsmu (bet tagad gan jau var sākt pieradināt). Par zivs astes nogriešanu Visklaļu un Krustabaznīcas ielās - tur ir loģiska robeža starp rūpniecības un jauktām apbūves teritorijām (dzīvojamā kur dominē - vēsturiskā ČK). Te kā reizi, Tevis pieminētā transporta situācijas uzlabošana labi noderēs un maz kam traucēs. Tāpat VEF zona pie dzelzceļa u.c., mēs te neko šajā radošajā darbnīcā netaisījāmies apstādināt. Tām lietām ir jāsadzīvo ar kvalitatīvu, cilvēcisku publisko telpu un tieši par pēdējo bija uzsvars šajā lieliskajā Radi Rīga procesā.

Vispār jau 1. punkts bija tā , kaimiņu rajona iedzīvotāja iespaida detaļa ( tāda saviesīgā sarunas daļa, redz arī mēs zinām drēbi ;-)) - akcents.

2. Te gan esmu gatavs diskutēt, es tikai vaicāju, vai tie tiks deportēti? Protams ,ka viņi nekur nepazudīs, jo privātīpašums ir svēta lieta. Tikai mazliet es par pilnu neņemu šādu "smalkās sabiedrības" marrani'zēšanu :"...Ir dažādas sociālas programmas...", ar biblio un veloceliņu būs par īsu, pilnīgi noteikti.

3. Ja Tu nepiekrīti ( daba gan pierāda ,ka tranzīts ir OK, mans piemērs ar upi un tās iemītniekiem, robežas starp dzelmi un sēkli, straumi un atstraumi), ka tranzīts ir dzinējspēks, kā Tu izskaidro, ka aktīvā ekonomika parasti koncentrējas pie šādām vietām? Viņi ko dumji ? Tu proponē intensificēt (pārvietojot čiekurkalna tranzītu uz Ziemeļiem) Ezerkrasta, Viskaļu,Krusta baznīcas ielas? Padarīt vēl jautrākus sastrēgumus pie dzelzsceļa?

P.S. Neko sev nevaru padarīt, Publiskā ārtelpa, bez reālas asinsrites( ekonomika, sociālā sfēra) man liekas ir kā vāģa virsbūve, smuki , aerodinamiski utt.., bet neripo.

Cik liels ir pilsētas (attīstības departamenta) ieguldījums projektā? Un, ja, iespējams, tāda pagaidām nav - vai tas būtu par daudz prasīts, lai pilsēta kaut kādā veidā finansētu un mērķtiecīgi virzītu savu apkaimju perspektīvo plānošanu un izpētes?!

Kopumā jāsaka - teicama iniciatīva.

Uz šo jautājumu, lai labāk atbild projektā iesaistītie arhitekti, plānotāji un ainavnieki, bet no sevi varu pateikt, ka:

Pilsētas attīstības departamenta speciālisti nodrošināja kontaktus ar nepieciešamajiem speciālistiem pašvaldībā un priekšpilsētās. Palīdzēja atlasīt provizoriskās izpētes teritorijas, komentēja projektu virzību un to atbilstību pašvaldības investīciju plānošanas prasībām. Īpašumtiesību inventarizācija u.c. lietas, bet pa lielam šis ir bottom up projekts, un te īsti neder klasiskie iepirkumi apkaimju plānošanai vai izpētēm (tādus RD ir pasūtijis iepriekš). Drīzāk te vajadzētu iespringt ar šo ideju realizēšanu dzīvē. Zinu, ka Departamenta Projektu vienībā nopietni tiek apsvērta Āgenskalna grupas ideja. Tāpat reālas ir Bolderājas un Ziepniekkalna idejas. Pēdējā man pašām škiet visātrāk realizējama.

Čiekurkalna gadījumā, pirmais kas būtu jādara, jāieliek veloceliņš Rīgas veloceļu perspektīvajā shēmā. Tad, pēc pieredzes zinu, ka agri vai vēlu (atkarībā kādā prioritātē) tas tiks realizēts, jo ar veloceliņiem pašlaik viss notiek daudz maz pozitīvi.

Maskavas iela pasmaga, lai gan Ventim nepārprotami ir stratēģa vēriens. Jāskatās, varbūt būs jāpiesaista pie fundamentālākiem jautājumiem :)

Katrā ziņā RR apkaimes ir jāliek kā zīmols un prioritāte arī Rīgas telpiskajā stratēģijā, kuras izstrādi RDPAD ir uzsācis.

Galvenais, ka "process pošol" , jo ir parādijušājs jau arī citas līdzvērtīgas iniacitīvas, piemēram Sarkandaugava!!!

Attīstības Departamenta cilvēki bija iesaistījušies un kas priecēja, tuvojoties šī etapa noslēgumam, tā nemazinājās, bet pieauga. Paldies tiem kas iesaistījās un dara to joprojām! (vārdus neminēšu, baidos kādu aizmirst). Projekti dažādu apsvērumu dēļ atsķīrās viens no otra ar mērogu, detalizāciju un iespējamiem realizācijas termiņiem, tomēr zem tiem visiem apakšā ir nopietna situācijas analīze, diskusijas ar vidažādākajām ieinteresētajām pusēm un rezultātā atbildīgi piedāvāti vīzijas un/vai projekti.

Mikam atbilde par to ka pietrūkstot lidojuma. Manuprāt mums vairāk pietrūkst rīcības ideju realizācijā, nevis tik daudz vīziju, ideju radīšanā. "Ideja bez rīcības ir pīšļi". Āgenskalna un Čiekurkalna gadījumā šīs ir brīnišķīgas vēsturiskās apbūves teritorijas un šeit būtu jāuzmanās ar Napoleona plāniem (varat pavaicāt vietējiem iedzīvotājiem). Par ČK varu teikt, ka ja tiks realizēts veloceliņš, iedzīvotājiem PAŠIEM sadarbojoties ar atbildīgiem dienestiem izdosies izveidot savu zaļo skvēru blakus bibliotēkai (tas iespējams dotu stimulu, piemēram bibliotēkas ēkas pārbūvei (te gan jā, īpašumtiesības..?)), kā arī BEIDZOT tiks izmantots ūdenstorņa potenciāls, tas jau būs daudz un dos sparu, ticību nākamajiem plāniem ko realizēt. Vēl viena lieta kas grūti nomērāma - mēs šajā procesā esam daudz nākuši kopā un runājušies ar iedzīvotājiem, attīstītājiem, ierēdņiem u.c. iesaistītajiem, ar rīdziniekiem un pozitīvā, atvērtā, konstruktīvā veidā, bez pārmetumiem runājuši par vidi tepat ap mums. Tam ir laba enerģija! Piemēram, jau ir notikusi laba saruna par jaunu robežu - barjeru neveidošanu starp Čiekurkalnu un ezeru sakarā ar austrumu maģistrāles projekta izstrādi, t.i. mēs pienesam vērtīgu informāciju atbildīgajiem no šīm iesaistītajām pusēm lai izvairītos no kļūdām nākotnē un attīstība būtu ilgtspējīga. Paldies par iesaistīšanos!

Nevienā mirklī ne Miks ,ne es neesam teikuši, ka tas ,kas izdarīts ir kas neģeldīgs un pīšļiem rada. Vēl jo projām palieku pie uzskata ,kā jau Ventis to apstiprināja, ka Jūs esat ņēmušies pamatā ar publisko ārtelpu, nevis pilsētbūvnieciskajām studijām ( no mana-profāna redzes punkta)

Nepamet mani pārliecība ,ka tomēr ar:" ....Vēl viena lieta, kas grūti nomērāma - mēs šajā procesā esam daudz nākuši kopā un runājušies ar iedzīvotājiem, attīstītājiem, ierēdņiem u.c. iesaistītajiem, ar rīdziniekiem un pozitīvā, atvērtā, konstruktīvā veidā, bez pārmetumiem runājuši par vidi tepat ap mums. Tam ir laba enerģija!...", būs par īsu, mazliet atsit ezotēriku( neņem ļaunā). Manuprāt tomēr plānošana ir matemātika.

Arī Tavam tīmam jautājums kāds ir Čierīša iedzīvotāja statistiskais portrets? Ir Jums dati? Kāds ir vēlamais kontingents - teiksim gudri, sociālais šķērsgriezums šim rajonam?

Renār, lūdzu atvaino, ka atkal iejaucos, bet es laikam atkal esmu ticis nedaudz pārprasts attiecībā uz „Ventis to apstiprināja...”, arī līdz galam nesaprotot Tavu pieņēmumu par „publiskā ārtelpa un reāla asinsrite (ekonomika, sociālā sfēra)...”, es atļaušos dažus vārdus:

Tik tiešām, es minēju kāds bija RR projekta virsmērķis – „Publiskā ārtelpa...” – cik man ir zināms PUBLISKĀ ĀRTELPA ir vistiešākā veidā saistīta ar transportu, sociāliem, ekonomiskiem, vides, telpiskās plānošanas jautājumiem vai otrādi, tādēļ tā arī ir PILSĒTPLĀNOŠANA, nevis „tukša vāģa virsbūve”. Cik zinu ne tikai MF priekšlikumos, bet arī pārējās apkaimēs šie jautājumi ir tikuši vērtēti, atbilstoši katra projekta mērogam.

Lieki pieminēt, ka RR darba grupās strādāja visa veida profesionāļi, (gan pašmāju, gan ārvalstu), kas ir saistīti ar pilsētplānošanu – arhitekti, teritoriju plānotāji, transporta plānotāji, ainavu arhitekti, sociālie jeb kopienu plānotāji, pašvaldības pārstāvji, kā arī apkaimju iedzīvotāji = PILSĒTPLĀNOŠANA.

Bet, tas galīgi nenozīmē, ka viss RR projektos ir perfekti un neapstrīdami pareizi – šādā projektu stadijā un pašā pilsētplānošanā jau tā laikam nemēdz būt :) un, pēc manām domām, šie projekti būtu jāizskata kā pamats tālākai diskusijai jeb dialogam, ideālā gadījumā visiem kopā meklējot vietu uzlabojumiem un papildinājumiem.

Taisnības labad gan jāsaka, ka projektu informācijas apjoms prasa zināmu laiku un motivāciju lai iedziļinātos, tādēļ man personiski nav lielu cerību, ka šajā portālā (neskaitot Tavus un dažus citus argumentētus viedokļus ) izvērsīsies plaša un kvalitatīva diskusija, bet varbūt es maldos. Domāju, ka viskvalitatīvākā un plašākā diskusija izveidotos, ja iesaistītos Departamenti, kuri jau ir iedziļinājušies šajos priekšlikumos, bet es nezinu vai viņi šeit ganās :)

Paldies...

Varētu jau piekrist iepriekš izteiktajiem pārmetumiem par ideālismu un ekoomiskā pamatojuma iztrūkumu, bet...tas jau patiešām būtu pārāk daudz prasīts tīri no tā aspekta, ka šādi "plenēri" ir ierobežoti resursu un laika ziņā. Te nu, jāsaka, ka personigi man gribētos redzēt kustību vel lielāka ideālisma (atļaušos to nodēvēt par konceptuālismu) virzienā. Pat vel labāk...šo konceptuālismu varētu attīstīt kā neapzināto iespēju izpēti. Galu galā, attīstība patreiz ir ļoti minimāla, teorētiski arī "spiediena" maz...tieši patreiz ir īstais brīdis periodiskai sapņošanai par labāku un produktīvāku nākotni!

Šajā ziņā, Krasta ielas (šosejas) transformācija man šķita vissaistošākā. Tīri konceptuālajā ziņā, fakts, ka vienādojumā (X+Y=Z) kur visi vienmēr pieņem X (krasta ielas mērogs) par konstanti, kāds ir bijis pietiekoši drosmīgs, lai atskārstu, ka tas var būt arī mainīgais mani patīkami pārsteidza. Kas gan atstāj zināmu vilšanos šajā un arī citos darbos, ir fakts, ka Y (attiecīgā apbūve) paliek stipri amorfā un šabloniskā stadijā, kur, neskaitot vienu griezumu, apbūves raksturs nav saskatāms. Protams, ņemot vērā raibās komandas, pārāk daudz būtu prasīts vienpersoniski radīt kolorītu apbūves klāstu. Bet nu...varēja jau vismazam apbūves pilsētvides tipoloģijas jomā mazliet piestrādāt pie šī jautājuma. Tad jau arī šie urbāni,infrastrukturāli, romantiskie parki un bruģētie veloceliņi varētu nešķist tik arbitrāri.

Galu galā, tikpat labi, glancēto photoshop bildīšu vietā (kas smeldzoši atsauc atmiņā "labos gadus") varēja izveidot scenāriju sēriju, kuru ietvarā varētu rast tādu kā nepamanīto iespēju spektru. Tādā veidā, plenēra dalībnieki būtu saskatāmi nevis kā kārtējā "ekspertu kliķe", bet gan kā pētnieku grupa, kas meklē to, kam citiem ikdienā pietrūkst enerģijas (brīvības). Protams, tā pieredze un prakse, kas ir bijusi pieejama pirms pieciem gadiem, gribot vai negribot kalpo par pamatu tam ko daram šodien. Tomēr, mēs piederam tam profesionāļu spektram, kuriem piemīt "radošums" un "iztēle". Kapēc gan to nelikt lietā un piedāvāt jaunu sadarbības modeli, kur par pamatu tiek izmantots iespēju spektrs, nevis visaptverošs (un tamdēļ arī utopisks) risinājums. Galu galā, neaizmirsīsim, ka ari Z var būt mainīgais!

Veiksmi darbos un drosmi iztēlē!

Mik, paldies par viedokli!

Labprātāk gan atbildētu zem Maskačkas projekta...

Varu tikai piekrist, ka mūsu priekšlikumā varēja būt vairāk vizuālā materiāla, arī nedaudz kvalitatīvāka. Šoreiz vairāk koncentrējām mums pieejamos darba un laika resursus uz fundamentāliem telpiskās plānošanas jautājumiem = transports + kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveides iespējas, varbūt arī atstājot zināmu vietu ikviena iztēlei par to kā Z (gala rezultāts) kādreiz varētu izskatīties (man pašam jau nagi niezēja atklāt Y (attiecīgās apbūves) dimensijas, bet lai to kvalitatīvi izdarītu, bija nepieciešams daudz vairāk laika). Bet jebkurā gadījumā es pilnīgi piekrītu, ka varēja būt vairāk iztēles rosinoša vizuālā materiāla.

Nevaru piekrist par ideālismu vai tam, ka mūsu priekšlikumiem pietrūktu pamatojuma, t.sk. ekonomiskā pamatojuma. Bet es labprāt mainīšu savu viedokli, ja būs saprotami un pamatoti argumenti.

Laikam izteicos pārāk sarežģīti...es vēlējos teikt, ka, lai arī no vienas puses tie Renāra pārmetumi arī nav galīgi malā metami, man tie šajā gadījumā nešķiet tie centrālākie. Šajos darbos, kur "klients" ier diezgan konceptuāls, vajadzētu izmantot izdevību pieiet pašam dizaina procesam daudz konceptuālāk, "ideālāk" un plašākā spektrā. Citādāk, lai nav atkal tā, ka pienāk N-tā stunda, un klientam, kurš spiež savu finanšu atskaiti par pamatu dizainam, nav ko īsti likt priekšā kā alternatīvas. Un alternatīvas, patiesi ir VIENĪGAIS veids, kā dizainēt apbūvi bez tālāko iespēju ierobežošanas.

Maskačkas projektā, vismazam, ir kaut kas redzams no šādiem centieniem. Čiera un Torņkalna gadījumā...tikpat kā nekā. Nav jau ari ne vainas visām tām pārejām un bortakmeņiem, bet...ap tiem parasti tie šķēpi tiek lauzti retāk. Apbūve gan...tur parasti sākās dieva zīmes, kad kāds mēģina apjaust to "apkaimju" apbūves raksturu ar skatu uz nākotni.

Klients ir Rīgas dome.

Nodarboties ar nerealizējamu, konceptuālu vīziju radīšanu jeb kāda iztēles robežu testēšanu man nelikās lietderīgi.