Radi Rīgu. Priekšlikums Maskavas forštatei

to jau sen vajadzeja darit.latvieshu balelini ka parasti attopas pedejie.projekts ir labs un protams tas veicinatu telpu lidz pat upei.

Loti laba iecere.

1. Tiktiesham Maskavas priekshpilsetai ir labs potencials klut par loti pievilcigu pilsetas dalju. Tomer vajag sho izpeti paplashinat. Manuprat apkaimes pagrimumam (vai ari attistibas trukumam) ir ekonomisks un socials iemesls. Kvalitativa publiska telpa uzlabo vidi. Bet ar to vien nepietiks. Tam jabut ir sastavdaljai no plashaka regeneracijas pasakumu klasta - veicinosha nodoklu politika, valsts iestazhu izvietoshana, birokratisku shkershlu nonjemshana, skaidri buvnoteikumi, ekonomiska libelarizacija, utt. Ka butu ja shaja izpetes grupa pievieno ekonomistu, planotaju, juristu?

2. Velocelinji ir loti vajadzigi pilseta. Riga ir maza un gandriz plakana. Velosipeds ir loti labs parvietoshanas veids. Bet ir vajadzigas ari ertas un droshaas publiskas divritenju stavvietas pilsetas centra un ap citiem galamerkiem.

Kļūstiet par politiķi.

Viss jau skaisti, BET:

1. Cik saprotu domāts plūsmu, kas pa Krasteni plūst virzienā Maskavas šoseja-četri tilti - Sarķene - Osta, kaut kā nobēdzināt D tilta un Z pārvada virzienā? Ja tā labi, cik gadu perspektīve ir radīt šādu Rīgas centrālo daļu aptverošu loku? Pieņemu tie noteikti nav pieci gadi, jo pat D pārvads īsti neizkatās šogad, nākamgad pabeigts, bet Z maģistrāle, cik info ir ne tuvu nav TP stadijā. Nogriezt Krasteni pieņemu neko ātrāk kā pabeidzot praksē visu jauno loku, taču nav reāli. Pieņemu pasākums drīzāk pēc hipotētiski vēlamā izskatās.

2. Pat ja pasākums realizējas pēc vēlamā scenārija, komercijai kā jau jebkuram dzīvam organismam piemīt liga, sēdēt tur ,kur max. "pārtika" un plūsma (pieņemu tāpat visi saprot, pēc pasaules prakses, ka visi tirdzniecības kompleksi, biroju kompleksi, loģistikas centri, pakalpojumu sniedzēji , arī ražotnes, kur tām paredzēta vieta plānojumā ,centīsies koncentrēties tieši pie jaunā ātrgaitas apvedceļa, atstājot Krastenes rajonu, pieņemu tas no komerciālās artērijas kļūs par līdzvērtīgu Maskavas ielai, ar visām sekām- īres cenas un komercvērtība lejā utt., Pieņemu ja Rīga būtu augoša pilsēta šāds scenārijs būtu optimistisks Dzīvojamās pilsētas paplašināšanās uz Daugavas pusi scenārijs, bet realitātē kaut kas liecina par Rīgu kā augošu pilsētu? Kas notiks , ja nu tomēr Rīga turpina R pilsētām raksturīgo shrinking city scenāriju? Pieņemu tad scenārijs ir Krasta masīva, Ķengaraga, Pļavnieku, daļēji Purvciema rajonu masveida pamešana, tiem pārvēršoties par zaļo teritoriju, publiku nometinot iekšpus jaunā apvedceļa?

3. Par Maskačku kā tādu, vai nevienam nav ienācis prātā, kāpēc tomēr NEKAD vēsturē atšķirībā no citiem vēsturiskajiem Rīgas rajoniem (Purvciems, Teika, Čierītis,Āģītis, Torņakalns utt.), Maskačka vienmēr ir bijusi un ir margināla, pat citu rajonu daļas ,kas robežojušās ar šo rajonu , tādas ir kļuvušas - Grīziņkalns, zona aiz Avotu ielas? Pat Centrālcietums ir šī rajona sirdī, kapi pa perimetru, bēdīgi slavenais jūdu geto, rakstā minētās transporta robežas.

Var jau ņirgāties par "sliktu auru", bet kaut kā tā sanāk, viens jūdu kungs savulaik izteicās, ka jau viņa vecaistēvs esot teicis - Maskačkā naudu neieguldīt.

P.S. Tēma protams man tuva, kā Maskačkas ex aborigēnam, tomēr nepamet sajūta par vīzijas,kā vēlamības nevis iespējamības pieskaņu.

Pēter un Renār, paldies par komentāriem!

Pamēģināšu šo to atbildēt:

Pēterim:

Es piekrītu, ka būtu jāpiesaista maksimāli plašs speciālistu loks ... te gan jāsaka, ka RadiRīgu projekta ideja bija kā reiz „kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveide – instruments apkaimju atdzimšanai” un šajā virzienā mēs arī virzījāmies cik nu mums to laiks un resursi atļāva.

Mums bija virkne ideju attiecībā uz nodokļu politiku, izmaiņām normatīvos vai nepieciešamību rast instrumentus dažādu aktivitāšu stimulēšanai... tomēr, nolēmām skaidri un saprotami nodefinēt galvenos idejas virzienus, lai nesanāk milzīga ideju „soļanka” kur pazūd priekšlikuma saturs.

Renāram:

Izstrādājot mūsu priekšlikumu – neesam vadījušies pēc pieņēmumiem, bet esam veikuši attiecīgas transporta analīzes, lai pamatotu mūsu priekšlikumus (diemžēl ir grūti publiskot visu darba apjomu (plašāku pamatojumu attiecībā uz transporta modeli izklāstījām mūsu gala prezentācijā Rīgas domē, bet arī tur visu nepaspējām...) droši vien tādēļ Tev pamatoti ir radies priekšstats, ka mūsu priekšlikumi izskatās nereāli.

Atbildot uz Tavām šaubām par autosatiksmes plūsmas slāpēšanu, šeit ir daži skaitļi, fakti, domas ieskatam jeb viela pārdomām:

- pēdējie statistikas dati – tikai ~20% rīdzinieku ikdienā brauc ar privātām automašīnām, tādēļ ja runājam par iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanu, tad ir jārunā par sabalansētu, sociāli un ekonomiski taisnīgu transporta sistēmu (ikvienam pilsētniekam), ko mūsu projekts arī mēģina piedāvāt;

- satiksmes prioritātes – gājēji, sabiedriskais transports un velotransports. Automašīnas nav prioritāte Rīgas vai tās apkaimju centros un vēl jo vairāk, situācija kur auto-tranzīts lielā apjomā nesas cauri centram un gar ūdens malām – nav normāla. (liela daļa sabiedrības un diemžēl arī daži Rīgas plānotāji uzskata, ka gājēji un velosipēdisti ir ALTERNATĪVI pārvietošanās veidi, un šeit laikam jāpaiet laikam, kamēr mainīsies domāšana..

- vismaz 50% autosatiksmes pa Krasta ielu iet tranzītā (Ķengarags – Salu tilts), kamēr Dienvidu tilts šodien ir par 70% mazāk noslogots nekā Salu tilts. Respektīvi, esošo tiltu potenciāls šodien netiek izmantots. Bet galvenais ir tas, ka pat pabeidzot Dienvidu tilta kārtas, tranzīts tik un tā nesīsies pa Salu tiltu (īsāks, ātrāks un pierastāks maršruts nekā pa D tiltu) un tieši tādēļ ir jāslāpē autosatiksmes plūsma pa Krasta ielu saiknē ar Salu tiltu (bez šī argumenta vēl ir daudz citu argumentu kāpēc būtu jāslāpē autosatiksme pa Krasta ielu – P&R sistēmas izveides dabīga pieprasījuma radīšana, automašīnām alternatīvu transporta veidu attīstība un izmantotāju īpatsvara palielināšana, ūdensmalu pieejamība un attīstība, kompaktas, pievilcīgas un cilvēciskam mērogam atbilstošas vides izveide....);

- Rīgas iedzīvotāju skaits sarūk, kamēr Pierīgas guļamciemati aug un zeļ (piemēram, Mārupes iedzīvotāju skaits ir dubultojies). Pilsēta (strukturāli) izplešas, paliek neefektīva, samazinās konkurētspēja, palielinās infrastruktūra (attiecīgi uzturēšanas izmaksas), attīstās uz automašīnām orientēto lielveikalu kultūra (tādējādi iznīcinot lokālo ekonomiku un „dzīvu” pilsētas ielu veidošanos), lieki pieminēt, ka šie guļamciematu iemītnieki nemaksā Rīgai nodokļus, ikdienā pilnvērtīgi neatbalsta lokālo ekonomiku (restorāni, tirdzniecība, pakalpojumi..) arī kultūras dzīvi un citas sociālās aktivitātes, jo viņi nedzīvo Rīgā. Tagad padomā, kāpēc cilvēki neizvēlas dzīvot Rīgas centrā? Viens no galvenajiem iemesliem - dēļ konkurēt nespējīgā dzīves kvalitātes līmeņa. Tādēļ mēs savā projektā kā reiz mēģinām piedāvāt kompaktas un konkurētspējīgas pilsētas modelim atbilstoši apkaimi, ar visdažādākajām pilsētnieciskām kvalitātēm, lai cilvēki, ģimenes izvēlētos dzīvot šeit, nevis Pierīgas guļamciematos;

- Renār, atbildot uz Tavu pieņēmumu, ka mēs taisāmies, kā Tu saki - „nogriezt Krasteni..... nav reāli”. Tieši pretēji, mēs piedāvājam „atvērt”, nevis nogriezt. Šajā sakarā arī gribēti piebilst, ka ilgtspējīga mobilitāte un mērķis palielināt pārvietošanās ātrumu pilsētā privātām automašīnām - ir divi dažādi, bet galvenais praktiski nesavienojami jēdzieni. Piemēram, kompaktas un daudzveidīgas pilsētas centrā pilsētniekam gandrīz visas dzīves kvalitātes var izvietot gājiena vai velo-brauciena attālumā (ikdienā ar a/m pilsētas centrā nav jābrauc).... to arī esam mēģinājuši piedāvāt attiecībā uz MF apkaimi.

Tāpat ir gribētu vērst uzmanību, ka mēs nenākam klājā ar saviem transporta sistēmas un telpiskā plānojuma mērķiem, bet esam plānojuši atbilstoši ilgtspējīgas mobilitātes principiem, kuriem sekot ir izvēlējusies arī Rīgas pilsēta un tas ir ierakstīts dokumentos. Ja par Rīgas transporta sistēmas mugurkaulu un prioritāti būtu noteikta autosatiksme jeb privātās automašīnas – tad, protams, esošā situācija Krasta ielā un Daugavas malā kādam varētu likties normāla.

Tas pats attiecas uz pilsētas telpisko modeli – nevis „šrinking- šranking city” :) bet, par laimi Rīga ir izvēlējusies kompaktas pilsētas modeli (vismaz to nosaka Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam, telpiskās plānošanas pamatnostādnes) un tādēļ telpisko plānojumu esam izstrādājuši atbilstoši šādam pilsētas modelim.

Atklāti sakot esmu pārsteigts par Tavu pieņēmumu (ne tikai Tavu), ka „visi” centīsies koncentrēties pie ātrgaitas maģistrālēm – es gan esmu pārliecināts par diametrāli pretējo, proti, automaģistrāles (t.sk. Krasta iela) ir visdegradētākās vietas pilsētā, uzreiz aiz atkritumu izgāztuvēm, pamestām industriālām teritorijām un dzelzsceļam pieguļošām teritorijām.

Tādēļ uzskatu, ka Krasta ielai un tās apkārtnei ir daudz lielāks potenciāls, nekā tas ir šodien un šeit laikam vietā ir vienkāršs, bet ļoti patiess citāts no „approach for public spaces”: - „If you plan for cars and traffic – you get cars and traffic. If you plan for people and places – you get people and places”.

Nobeigumā, Dienvidu tilta 3.kārtu plānots pabeigt 2014.gadā. Pat ja politiķi šovakar dos zaļo gaismu mūsu piedāvāto ideju realizācijai, tas prasīs daudz vairāk laika nekā tā pati Austrumu maģistrāles pabeigšana (šobrīd plānos līdz 2018.gadam). Domāju, ka tas jau būtu daudz, ja mūsu projekta rezultātā vismaz izveidotos kvalitatīva diskusija un ne tikai par Maskavas forštates attīstību, bet pilsētu kopumā.

Starp citu, es kādu dienu ļoti labprāt padiskutētu par „Ziemeļu koridori” – projektu, kura pamatojums un risinājumi ir tālu ārpus manai(ne tikai manai) izpratnei par ilgtspējīgu telpisko plānošanu un Rīgas transporta sistēmas attīstību. Bet nu labi, tā jau cita tēma.

Tranzīttransporta mērķis Rīgā ( it sevišķi smagais)? Kā apgādās Ostu (liekas Rīgai plaši mēŗķi, vai tikai pa dz.ceļu)? Protams pēc idejas Tev ir taisnība izvācam tranzītu no pilsētas ārā, pilsētu pilsētniekiem un to viesiem. Savukārt ja mēs pilnībā nepabeidzam A maģistrāli ( kā pareizi norādīji) un Ziemeļu koridori, principā Krasteni nevar slēgt tranzītam, bet kad tas būs, kā jau pats norādīji tālā rožainā nākotnē, kāda tad Rīga izskatīsies un kādas vajadzības tai būs, to Dievs vien zin. Pilnībā piekrītu bez skaistiem mērķime nekas nenotiek, bet tam laikam izmantot šodienas aprēķinus ir bīstami, vai kāds savulaik aprēķinaja kādas izmaiņas izraisīs datorizācija un tam sekojošie mobilie tīkli? Periods 10-20 gadi kā reizi var slēpt sevī dažādus pārsteigumus.

Respektīvi visam kas attiecas uz iedzīvotāju un viesi Tevis un kalēģu izstrādātāju pētījumā piekrītu, bet transports nesastāv tikai no iedzīvotāju pārvietošānās, liela un stipri nozīmīga ir komerciālā transporta daļa, ko nedrīkst neņemt vērā.

Tu piedāvā "Rīgas satelītus" nonest? Kompakta Rīga tā kā uz to pavelk. Pieņemu mentalitāte ir pie vainas satelītu spēkā, pi ereizes tieši satelīti ir atraduši iespēju pie sevis organizēt plašas ražošanas un uzņēmējdarbības aktivitātes. Kur darbs tur cilvēks.

Es jau nemēģināju teikt ka Krasteni nogriezt pilnībā, bet gan to padarīt no tranzīta ( republikāniskais mērogs), uz municipālo mērogu, kā Brīvībene, Maskavene utt.

Par to ka uzņēmējdarbība un pakalpojumu sniedzēji dominējoši cenšas koncentrēties gar tranzītceļiem un šādu virzienu krustpunktos, pierāda daba un google earth( mierīgi taču kartē var redzēt kur kas atrodas) jebkurā pasaules galā. Ganīšanās pie lielākā medījuma ( pārtikas) takas ir vienkāŗsi dabas likums, doties tur kur ir liela plūsma un uz vienu medījumu mazāk konkurentu. Tas ka parasti pie šādām plūsmām parasti arī visi mēsli klāt arī ir fakts . Principā modeli lieliski var redzēt upē, kur dzīvo zivis, plēsīgās zivis, tārpiņi, kukainīši, sanesumi utt..

Par Ziemeļu koridori tiešām varētu diskutēt , Tev ir pirekšlikumi?

Protams, Krasta ielas pārbūve ir vistiešākā veidā saistīta ar A maģistrāles un D tilta pabeigšanu un esam ņēmuši vērā, ka šo posmu pabeigšana ir viena no Satiksmes departamenta prioritātēm, kas savukārt, jau pārskatāmā nākotnē paver iespējas Krasta ielas un tās apkārtnes, arī ūdensmalu pilnvērtīgai attīstībai.

Kravas transports ir atsevišķa tēma, tāpat kā visa veida autobusi, trolejbusi, taksometri, servisa transports un citas privātām automašīnām alternatīvas transporta grupas, kuras izmanto Rīgas centra brauktuves un prioritāras attiecībā pret privātām automašīnām. Ideālā gadījumā, kravas transports apkalpo Rīgas ostu izmantojot Rīgas apvedceļu (ne Rīgas centra loku – D tiltu, A maģistrāli...) no kura abās Daugavas pusēs tiek veidoti kravas transporta koridori uz Ostu. Sīkāk šo jautājumu neesam pētījuši, jo tas tieši neskar MF apkaimi, bet ir skaidrs, ka šeit ir vairāki izaicinājumi, sevišķi labajā krastā un būs nepieciešami kompromisi.

Guļamciematu jautājums ir sarežģīts un aktuāls ne tikai Rīgai vien, bet vairumam Eiropas lielpilsētu. Ir dažādi risinājumi, diemžēl arī lieli riski... bet nekas nav jānones. Atkal plaša tēma, bet kā jau minēju, uz mūsu priekšlikumu tas attiecas tik daudz, ka esam mēģinājuši piedāvāt pietiekami pievilcīgu apkaimi, lai cilvēki, ģimenes izvēlētos dzīvot šeit, nevis ārpus pilsētas.

Attiecībā uz Ziemeļu koridori. Esmu iepazinies ar šo projektu – pamatojumu, sabiedrības iesaistīšanu, risinājumiem... un man ir radušies ļoti daudz jautājumu + viedoklis, bet lai to paustu A4D nepietiks „virtuālā papīra” :), es jau tā laikam šeit esmu garrakstīšanas panks :) Ja par ZK būs kāda diskusija, labprāt iesaistīšos. Pagaidām gan neizskatās, ka šis projekts joprojām ir "karsts". Tomēr ZK redzams visās Rīgas attīstības shēmās ar treknu līniju un es ceru, ka tas, kuram būs jāuzņemas atbildība padomās vēlreiz, vai gadījumā šis projekts nav totāla plānošanas kļūda.

Vari ko vairāk pastāstīt par statistiku- "tikai 20% Rīdzinieku ikdienā lieto privāto auto"? - no rītiem izskatās, ka vairāk. Vai arī tie ir satelīti?

Cik % no transporta plūsmas ir rīdzenieki, cik tranzītnieki, cik komerctransports, cik satelīti? Pieņemu plūsma KRasta ielā būs krietni par sliktu rīdzeniekiem, bet tas tā hipotēze, viedoklis, kas balstīts uz dažādām blakusparādībām.

Pieņemu , ja ir izpēte, un tomēr rīdzenieki pamatplūsma, ka esmu kļūdījies.

Manā rīcībā nav šādas izpētes, bet domāju, ka Tu nekļūdies.

Vispār jau vari pats par to pārliecināties :) nepieciešamie lielumi šādam aprēķinam it kā būtu zināmi:

- automašīnu skaits pa Krasteni (var atrast i-netā...);

- katras apkaimes iedzīvotāju skaits (apkaimes.lv, Ķengaragā 55tūkst., Rumbulā 400....);

- Rīgā iebraucošo automašīnu skaits uz galvenajiem pievadceļiem;

- rīdzinieku ikdienas autobraucēju īpatsvars (~20%).

Tāpēc ja Tev vai Andim ir interese, teorētiski ir iespējams izskaitļot %-āli cik ne-rīdzinieku rīta pik stundā brauc pa Krasteni vai citur :) Bet, ja nopietni, tad attiecībā uz mūsu projekta priekšlikumu tas neko nemaina. Atsaucoties uz jau pieminētiem statistikas datiem, šeit būtu lietderīgi padomāt cik pievilcīga šī pilsēta ir tiem 80% rīdzinieku, kuri šeit dzīvo un ikdienā nebrauc ar savu privāto a/m.

Ventis manā skatījumā ir argumentētais panks! Kaut kā tā :)

Vai tik Jūs tajās sanāksmēs nepīpējat zāli un visiem neizdalat krekliņus ar uzrakstiem PEACE? Ko nozīmē ierobežot satiksmi Krasta ielā - tas ir kā,- aizbērt divas no joslām. Mākslīgi diez vai izdosies visiem iepotēt, ka velo, tā ir nākotne. Drīzāk vajadzētu domāt par elektrotransporta attīstību, uzlādes stacijām u.t.t. Varu tikai piekrist Renāram-Maskačkā neviens nopietns investors šobrīd neieguldīs. Pirmkārt ir jāmainās videi a la Miera iela. Jāpaiet vairākiem gadiem, lai vietējais kontingents atjauktos ar ko pilnīgi citu un tikai pēc tam iespējama komercializācija. Visreālākais scenārijs ka šeit tuvākajā desmitgadē veidojas ķīniešu kvartāls ar visiem no tā izrietošajiem labumiem. Šodien pamanīju Rolsroisu ar numura zīmi Mr. Singh, tā kā boss jau ir te un drīz pievilksies arī ierindnieki :-)

Pieņemu, ka mums ir atšķirīgs viedoklis par to, kas ir „satiksme” un kāds ir velotransporta attīstības potenciāls un priekšrocības. Mēs piedāvājam nevis, kā Tu saki - ierobežot satiksmi, bet tieši pretēji, kā to uzlabot un attīstīt ilgtspējīgā un sabalansētā veidā, pie kam atbilstoši Rīgas attīstības plānā noteiktajām prioritātēm.

Kas attiecas uz privāto investīciju piesaisti Maskačkai jeb pieņēmumu, ka neviens investors Maskačkā neinvestēs, tad Tev ir taisnība tajā, ka šodien MF nav pievilcīga vieta (to arī pierāda dažādas aptaujas un MF nekustamo īpašumu vērtība salīdzinoši ar citām apkaimēm) BET par to jau arī ir šis projekta priekšlikums – kā padarīt šo vidi interesantāku un pievilcīgāku ikvienam.

Es nesaprotu kāds sakars mūsu priekšlikumam ar ķīniešiem :) un „elektrotransportu”, nevarēšu komentēt.

Vai kādam nav zināms, ar ko nodarbojas Latvijà tas Mr Singh ar visu rollsroisu?