Rīgas pils laukums — ALPS

Konkursā 1.vietu ieguvušajā projektā ar ieseguma materiāliem, ārtelpas mēbelēm un skulpturālu grupu laukuma centrā stāstīts Pils laukuma vēstures stāsts, bet ar pārveidotām satiksmes un apstādījumu sistēmām laukums sakārtots telpiski.

Pastāv tikai viena nemainīga šīs vietas kvalitāte — Pils laukuma pastāvīgais mainīgums. Pastāv tikai viena laukumā ierakstāmā patiesība — nacionālās kultūras bagātība — tās vēsture, iemiesota vietas stāstā. Pastāv tikai viens laukuma piepildījums — saglabāt un izstāstīt nākotnei par pagātni. Šodien.

Pils laukuma telpiskās struktūras princips ir ārtelpas trīsvienība: polivalence, ikonogrāfiskums (lasāmība), atvērtība turpinājumam. Šķiet neiespējama kāda noteikta laukuma vēstures posma formāla atjaunošana. Vietas dzīvā saikne ar Pils nepārtraukti mainīgo funkciju un visas Rīgas pilsētas attīstību liek pakārtot labiekārtojumu tieši šai kvalitātei — mainīgumam.

Šis princips realizējas 3 galvenajās ārtelpas fiziskajās īpašībās:

• daudzveidīga lietošana
• telpiskā saikne ar pils kompleksu
• vēsturiski daudzslāņains dizains.

Satiksmes organizācija

Autotransports:

• Citadeles un K.Valdemāra ielu krustojums: aizliegtais labais pagrieziens tiek aizstāts ar kreiso, izveidojot ar luksoforu kontrolējamu krustojumu ar gājēju pārēju. Zaļā gaisma kreisajam pagriezienam uz Citadeles ielu un labajam no Citadeles uz Vanšu tiltu vienlaicīgi ar zaļo gaismu gājējiem.
• Vanšu tilts: esošā trešā josla labajam pagriezienam tiek aizstāta ar joslu kreisajam pagriezienam, apmainot esošās 1. un 3. joslas vietām.
• Citadeles un Muitas ielu krustojums: prioritāte pagrieziena transportam, aizstājot luksoforu ar zīmi galvenais ceļš. Transporta plūsmu kontrolē luksofori uz K.Valdemāra — Citadeles un Muitas — Eksporta ielām. 2+2 joslas uz Muitas ielas galvenajām transporta plūsmām.
• Noliktavas iela: Z daļā (no K.Valdemāra ielas) tiek atļauta divvirzienu kustība ar 1+1 joslu. Luksoforu (K.Valdemāra — Citadeles un K.Valdemāra — Jēkaba) sinhronizācija padara iespējamu kreiso pagriezienu no Noliktavas uz K.Valdemāra ielu. Noliktavas ielas D daļā (pie Jēkaba laukuma) atļauta kustība protokola, valsts iestāžu (Prezidenta kancelejas, Saeimas u. c.), Latvijas bankas , ārkārtas gadījumu un piegādes transportam.

Velosatiksme:

• Krastmala: abās pusēs divvirzienu kustībai.
• K.Valdemāra iela: esošajā ielas profilā — uz trotuāra virzienā uz un no centra .
• Citadeles iela: Vanšu tilta virzienā, paplašinot trotuāru vismaz par 1.5m.
• Pils laukums: speciāls marķējums nav nepieciešams. Ierīkojamas 2 velosipēdu novietnes.

Lai atrisinātu auto stāvēšanas problēmu Pils laukumā, Rīgas mobilitātes plāna (RMP) izstrādes ietvaros nepieciešams pēc iespējas ātrāk noteikt stāvēšanas iespējas un nepieciešamo kapacitāti noteiktām lietotāju grupām: prezidenta kancelejai, Saeimai, muzejiem u.c. Analizējamās iespējas — Pils laukums, Jēkaba laukums, Republikas laukums — Daugava, 11.Novembra krastmala.

• UNESCO aizsargātajā , kā arī tūristiem pievilcīgajā teritorijā virszemes atklāto stāvvietu skaitam jābūt stingri limitētam. Nozīmīgākajos laukumos (Jēkaba, Strēlnieku, Pils u.c.) automašīnu stāvēšana aizliedzama.
• Pagaidu ( līdz RMP izstrādei) risinājums — iespēja novietot 10—16 automašīnas telpā zem Vanšu tilta, 5—10 — pie pils fasādes. 
• Citadeles ielas posms pie Pils laukuma stāvvietas.

Labiekārtojuma projekts paredz uz laiku, kamēr tiek saskaņotas un veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, izmantot tranzīta kustībai esošo trajektoriju, atstājot starp zaļo zonu un karogu mastiem 11 m platu joslu. Izvedot piedāvāto risinājumu kompleksu, Pils laukums varētu pārvērsties no slikti kopta perifērijas parka par vienu no aktīvākajām, interesantākajām un modernākajām vietām Rīgā, Vecpilsētas jaunajiem — mākslas — vārtiem, nacionālās atmiņas glabātuvi un stāstītāju. Tam vajadzīgs tikai viens — nomainīt labo pagriezienu pret kreiso!

Apstādījumi

Pils laukuma apstādījumi kopā ar apbūvi veido laukuma telpisko struktūru un stipri ietekmē telpas izmantošanas veidus un iespējas. Pastāv cieša saistība starp Pils laukuma stilistiku, izmantošanu un laikmeta noteiktām sociālām institūcijām. Visā Pils laukuma pastāvēšanas vēsturē visbiežāk tikuši pārveidoti tieši centrālās daļas apstādījumi. Tas, pēc autoru domām, ir apstādījumu neatbilstības funkcijai rezultāts.
Centrālajai laukuma daļai vērts:

• Piešķirt reprezentatīvai un publiskai funkcijai atbilstošu veidolu — atvērtu, ar kvalitatīvu iesegumu, kurā ierakstīts vietas vēstures stāsts.
• Pārvietot esošos stādījumus tam paredzētājā terasējumā gar Vanšu tiltu, ievērojot augu kvalitāti, socioloģiju un ekoloģiskās prasības.
• Izņemt pie Citadeles ielas vairāk par 70% izkritušo liepu alejas ārējo rindu, jo kā alejas sastāvdaļa tā nav atjaunojama.
• Piešķirt formu iekšējās rindas liepu vainagiem, padarot kokus par laukuma baroka dārza laikmeta atmiņu.
• Izņemt laukuma ZA daļā atlikušos bijušās alejas kokus.
• Atkarībā no protokola ceremonijas izvietojuma saglabāt vai izņemt liepas ZR daļā.
• Pilnībā saglabāt bijušā Lustgarten apstādījumu struktūru, papildinot to ar centrālās daļas celiņa apmales dobēs esošo augu kolekciju.
• Izveidot ap kokiem zaļās salas tā, lai radītu gājējiem ērtu iesegto trasējumu, kurš vienlaicīgi kalpotu tranzīta kustībai uz Citadeli un ļautu sajust zaļo skvēru kā Laukuma neatņemamu sastāvdaļu.

Iesegumi

Ieseguma raksti ir vēsturiskās un simboliskās informācijas nesēji. Galvenā D-Z ass — ievietota virs iespējamā Pletenberga pils nocietinājuma mūra. D-Z un R-A asu krustojums atsaucas uz 19.gs beigu 20.gs. sākuma formālo laukuma dalījumu. Centrālajā daļā rombveida ūdens spogulis novietots Uzvaras kolonnas vietā, uz ass ar avotu vecās pils pagalma centrā.

Ap centru starp asīm tiek ierakstīta latviešu mitoloģija saules cikla simbolikā, no kuras pa spirāli no centra uz perifēriju izvietojas plāksnes ar vēsturisko informāciju par Pili, tās apkārtni un vēsturiskām personām.

Visās ar zviedru granīta bruģi ieklātajās virsmās tiek izveidotas 60 cm platas granīta plākšņu joslas ar attālumu 30 cm vienai no otras. Tās atvieglo pāvietošanos pa ielām ar autentisko iesegumu. Laukuma apbūves fasāžu ieejas arī tiek ieklātas ar granīta plākšņu iesegumu.

Arhitektoniskie risinājumi

Funkcionāli telpai zem Vanšu tilta tiek piešķirta jauna loma: kopā ar slēgto pils dārzu (bijušo skulptūru dārzu) un publisko skvēru (projektā — Zaļā ermitāža) tā kļūst par Pils laukuma brīvdabas tēlotājmākslas un gaismas izstādi.

Pils dārza mūris pret tiltu tiek aizstāts ar drošības stikla mūri un pārvietots dārza iekšpusē par 2,8 — 4,6 m, ļaujot dienas gaismai iekļūt patiltē un atbrīvojot telpu gājēju kustībai gar tilta balstu. Stikla mūrim abās pusēs tiek izveidots ūdens spogulis, vizuāli savienojot abas telpas — publisko un slēgto.

Mazās arhitektūras formas

Kopā ar iesegumiem mazās arhitektūras formas veido vienotu Pils laukuma stāstu. To veidols un izvietojums pakārtots mūsdienu ārtelpas organizācijas principiem. Pils laukuma mēbeļu formas pamatā ir kubs kā universāls ģeometrisks elements, stabilitātes un pamatīguma simbols, kas ir Pils laukuma arhitektūras citāts ārtelpā.

Laukuma ārtelpas aprīkojumam piemīt:

• moduļu struktūra — tie ir savstarpēji dažādi kombinējami, to novietojumu iespējams izvēlēties un ar laiku mainīt, neizjaucot radīto sistēmu.
• daudzfunkcionalitāte (polivalence) — tās ir vienlaicīgi sēdēšanas vietas, apgaismojuma ķermeņi, dizaina elementi, kas iezīmē telpisko struktūru un norobežojošie drošības elementi.
• rezistence pret vandālismu — grūti pārvietojami, praktiski nesalaužami pamati, viegli un nedārgi maināmi koka vairogi. Arī koka vairogu bojājuma gadījumā modulis nezaudē sēdekļa funkciju.

Laukuma centrālais akcenta semantika — gar Z-D asi novietota elementu grupa — vecā pils mūra gaisīgā inkarnācija šodien. No tā izaudzis nākotnes Rīgas tēls. Četri dabas elementi: zeme (granīta bloki), gaiss (stikla bloki ārpus ūdens laukuma), ūdens (5 stikla bloki), uguns (bronzas ietvars tekošajam ūdenim). Darbība — stikla bloki ir ekrāni, atmiņas slāņi, uz kuriem vakaros un svētkos, tiek projicēti sapņi par nākotni, atmiņas par pagātni, prieks par šodienu. Stikla blāvajā puscaurspīdīgajā miesā viesi un rīdzinieki var ne tikai izlasīt, bet arī skatīt dzīvu vietas stāstu.