Rīgas Amsterdama

Ceturtdien, 10.novembrī, noslēdzās starptautiskais konkurss par Klīversalas apbūvi teritorijai starp Āgenskalna līci, Raņķa dambi un Trijādības ielu. Konkursā tika iesniegti 8 darbi, kuru autori pārstāvēja ne tikai Latviju, bet arī Igauniju un Itāliju. Žūrijas komisijas locekļi par konkursa uzvarētāju vienprātīgi atzina Venta Didrihsona arhitektūras studijas darbu Klīversala — more of Riga.

Rīgas centra jēdziens paplašinās. Jaunajā Rīgas attīstības plānā pilsētas aktīvajam kodolam pieskaitīts ne tikai vēsturiskais centrs Daugavas labajā krastā, bet arī tuvējās Pārdaugavas teritorijas gar upes kreiso krastu. Īpašu nozīmi ieņem Klīversala, kas atrodas tieši pretī Vecrīgai, un kuras ziemeļu daļa 8 ha platībā pieder vienam investoram.

No astoņiem projektiem radikāli atšķīrās divi, kas abi arī tika atzīmēti žūrijas vērtējumā. Viens pārliecinoši dabūja pirmo vietu, otrs — speciālo balvu. Pārējie, to skaitā arī divi, kas saņēma 3.vietas, patiesībā ir diezgan līdzīgi. Tie atspoguļo padeldētas modernisma idejas par brīvstāvošām augstceltnēm parkā, kas konkursa darbos izpaudās kā veiklāk vai neveiklāk izkārtoti ēku apjomi, starp kuriem plešas milzu pagalms. Vai arī vairāki mazāki, bet tik un tā — nediferencēta ārtelpa, līdzīgi padomju laiku mikrorajonu pagalmiem

Tāpēc arī nav brīnums, ka pārliecinoši uzvarēja darbs, kas piedāvāja citu skatījumu — apbūvi, kas visvairāk atgādināja pilsētniecisku vidi, nevis laukumā sastatītas augstceltnes. Uzvarējušais projekts vairāk no visiem pievērš uzmanību pilsētvides kvalitātei ielas līmenī, — pilsēttelpai, kādu to uztvers cilvēks atrodoties pašā Klīversalā, kamēr pārējiem svarīgāks bijis tikai siluets, abstraktas kompozīcijas un tas, kāda šī vieta izskatīsies no otra Daugavas krasta. Jāatzīst, ka labākais projekts nebūt neizvairās no augstceltnēm, tomēr tās iekļaujas salīdzinoši blīvā zemākā apbūvē, ko gan nevar nosaukt gluži par mazstāvu.

Noteikti jāatzīmē arī speciālo balvu ieguvušais projekts Promenade, kura autori ir jauni igauņu arhitekti no biroja Kosmos. Savā ziņā tas ir konceptuāli visspēcīgākais un viskonsekventāk realizētais darbs. Kaut arī — skaidrs, ka tāds nekad netiktu realizēts un diezin vai kāds to arī vēlētos — milzīgu daudzstāvu sienu, gar pašu ūdensmalu, apmēram puskilometra garumā, atstājot šauru promenādi ēkas pirmā stāva līmenī. Tomēr tas piesaista ar savu skaidrību un tādu nīderlandisku vieglumu un ironiju, realizējot investoru slēptās vēlmes pēc iespējami vairāk kvadrātmetriem vislabākajā vietā.

Pretstats tam ir kāds cits projekts, kam piemīt sava deva utopiska naivuma. Tas galveno uzmanību pievērš koncertzālei, parādot, ka labāka novietne par AB dambi būtu tieši Klīversala, it kā mēģinot noradīt uz to kļūdu, ko pieļāvusi pilsēta, kādreiz ļaujot šim vērtīgajām zemēm izslīdēt no savām rokām. Naivs šis projekts liekas tieši tādēļ, ka nerēķinās ar realitāti, ka pilsētu attīstību un izskatu jau nenosaka arhitektu domas un fantāzijas, bet pavisam citi spēki un procesi.

Šajā Didrihsona darbā, līdzīgi kā viņa Zvirgzdusalas projektā, jūtams kaut kas no Kolina Rova proponētās Kolāžas pilsētas, kaut kas no agrīnās high—tech arhitektūras, kāda tā redzama, piemēram, Maikla Hopkinsa darbos — tāds mazliet jocīgs maisījums, kurā liela nozīme romantiskiem un amatnieciskiem motīviem. Stāvie divslīpju jumti atsauc atmiņā Hāgas centru ar Maikla Greivsa ēkām, dažus Antverpenes centra jaunos ķieģeļu kvartālus vai arī Erika van Egerāta Kroijera laukuma apbūvi Kopenhāgenes ostmalā.

Cik nav dzirdētas banalitātes par Rīgu kā mazo Parīzi, dažādi jaunie ciemati vēlējušies būt par Rīgas venēcijām, Ķīpsalu daudzi gribētu dēvēt par latviešu Manhetenu. Un nu — Rīgas Amsterdama. Noteikti, ka daudziem šie stāvie divslīpju jumti, kas Rīgai nemaz nav tik raksturīgi, rosinās tieši šādu asociāciju.

Savā ziņā mazliet žēl, ka neviens no konkursa dalībniekiem nav spējis piedāvāt mūsdienīgu alternatīvu uzvarējušajam projektam. Žēl, ka darbu atsauces sniedzas tikai Lekorbizjē (kā to norāda darbs ar devīzi Tribute to Charles-Édouard) vai 60.—80.gadu korporatīvā modernisma virzienā, bet neviens nebija ietekmējies no tādiem pazīstamiem, pēdējos 10-20 gados radītajiem piemēriem kā Bo01 Malmē, Ruoholahti Helsinkos, Akerbrige Oslo, Hamarbija Stokholmā, HafenCity Hamburgā vai citiem līdzīgiem. Konkurss zināmā mērā apliecina pilsētbūvnieciskās domas vājumu Latvijā. Un tomēr — jāpauž prieks, ka no esošajiem uzvarēja tieši Klīversala — more of Rīga.