Otro vietu konkursā skolai Upesciemā
ieguva biroja 1.618 arhitekti darbs, rādot
rimtu vīziju par reljefā un apkārtnē organiski iekļautu ēku. Kā uzsver priekšlikuma autori,
— telpu kopējā platība ir teju par 1000 kvadrātmetriem mazāka, nekā par
uzvarētāju atzītajā projektā.
Vīzija — Berģu mūzikas un mākslas pamatskola
ir izglītības iestāde, uz kuru vēlas nākt, jo tajā IKVIENAM ir iespēja augt,
attīstīties un pilnveidoties drošā, radošā un mājīgā vidē. Misija — mēs
nodrošinām kvalitatīvu pirmsskolas, pamatskolas un profesionālās ievirzes
izglītību, balstoties uz izglītojamo individuālajām zināšanām, prasmēm, spējām
un talantiem.
(no konkursa
Telpu nomenklatūras – specifikācijas)
Īpašie vietas nosacījumi
- Ar Garkalnes novada teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumiem noteiktā, ciema telpiskā vērtība — kādreizējo kāpu
teritorija ar izteiktu reljefa augstumu starpību (h>3 m) pie maģistrālajām
ielām.
- Maģistrālā iela ar augstu satiksmes
intensitātes pakāpi, kas savieno atsevišķas ciema daļas, kas nodrošina visa
ciema un tā ievērojamas daļas apkalpošanu. - Upesciema maģistrālajiem ceļiem noteikts
sarkano līniju platums 20 m, būvlaide 15 m vai iedibinātā būvlaide. - Gruntsgabala reljefs ar kritumu ziemeļrietumu
virzienā. - Vērtīga ainava ar brīvstāvošām mastu priedēm
kāpas reljefā.
Īpašie projektēšanas uzdevuma nosacījumi
- Būvniecība divās kārtās.
- Paredzēt esošās bibliotēkas pagaidu ēkas
(konteinera) demontāžu pēc 2. kārtas izbūves. - Projekta risinājumā jāparedz jaunās ēkas
savienojums ar esošo Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas ēku. - Ēdamzāle — plaša telpa ar multifunkcionālu
pielietojumu (paredzēt izmantojamu pēc ēdināšanas laika posma). Paredzēt
iespēju tiešai sasaistei ar ārtelpu. - Asfaltēts laukums pie skolas — svinīgo
pasākumu ārtelpa.
Izaicinājumi
- Novērst potenciālos draudus, kas rodas
sliktas pārskatamības dēļ maģistālā ceļa līkumā kāpas pakājē. Piekļuvi skolai un ielas pārejas nodrošināt ielas pārskatamājos posmos, gājēju plūsmas risināt paralēli
satiksmei. - Nodrošināt priekšdārzu, no autostāvvietām
brīvu skolas ielas fasādi, ar jaunbūves apjomu pasvītrot vietas telpisko
kvalitāti — kādreizejo kāpu. - Saglabāt vērtīgo ainavu gruntsgabala austrumu
pusē, paredzot pastaigu atpūtas zonu ar platformām plenēriem. - Saglabāt Upesciema apbūvei raksturīgo mērogu.
- Drošs, no satiksmes norobežots iekšpagalms
audzēkņu aktivitātēm un skolas pasākumiem. Nodrošināt ēdamzāles un aktu zāles
pieslēgšanos pagalmam nepārvarot līmeņu starpības. - Maksimāli nodrošināt uz ziemeļiem pavērstā
pagalma izgaismojumu ar pusdienu sauli, skatā no pagalma vizuāli samazināt
stāvu augstumu. - Nodrošināt normatīvo izsauļojumu klasēm ar
virsgaismām, kompensējot ar skatu uz pagalmu un apstādījumiem. - Sporta halles autonomija.
- Nodrošināt savienojošās galerijas
pamatfunkcijai papildus, piemēram, nojume riteņu uzglabāšanai. - Nodrošināt energoefektivitāti ekspluatācijas
laikā un ilgtspēju būvniecības materiālu pielietošanā.
Tehniski ekonomiskie rādītāji
Apbūves laukums — 4536 m²
tai skaitā: 1. kārta —
2873 m², 2. kārta — 1663 m²
Stāvu platība —12 070 m²
tai skaitā: 1. kārta —
8141 m², 2. kārta — 3929 m²
Kopējā platība — 8748 m²
tai skaitā: 1. kārta —
5372 m², 2. kārta — 3376 m²
Ilzīt, nu Jūsu komanda ir malachi! projekts tiktiešām ar savu apjomu, izvēlētajiem materiāliem un iekštelpu askētisko izpildījumu lieliski būtu iederējies par visiem 300%. varbūt tiešām konkursu gala vērtēšanā būtu jāstrādā kopā ar konkursa dalībniekiem – pilnveidojot nepilnības, apspriežot tik tiešām labāko risinājumu – mūsdienīgā izpildījumā….varbūt kādreiz tiešām uzvarēs labākie 🙂
Nu lūk, ir taču LV biroji kas spēj uzradīt augstvērtīgu arhitektūru. Cepuri nost 1.618 priekšā! Subjektīvi liekas ka otrā vieta ir galvas tiesu augstākā līmenī – daudz humānāk "iesēdināts" vidē – šis tēls labi asociējas ar Pierīgas skolu kas nav giga izmērā, apjoma atsauce uz kāpu liekas arī jūtama, funkcionālās shēma vismaz mani pārliecina, ka var skolas dzīve būt arī atvērta un savstarpēji saistīta, laužot pierasto "katra funkcija savā kastītē", auditorija manuprāt ļoti asprātīgi izmantota ikdienas pastāvīgam, ne tikai speciālam lietojumam. Labs darbs! Žēl ka nebija uzvarētājs….
šis ir nesalīdzināmi izteiksmīgāks par uzvarētāju (gaļas) mācību kombinātu. Arī izskatās ievērojami kompaktāks. Vizualizācijās pat dominē esošā ēka (žēl, ka nav veidotas reālas fotomontāžas), kas it kā nemaz dik diža nav (neesmu bijis uz vietas, guglis var arī mānīties ar mērogiem dabā).
Jau kuro reizi jāpiemin šīs vietnes ierobežotās tehniskās iespējas, pagrūti skatīt, kur nu vēl vērtēt ar šejienes minibildītēm. Varbūt nevajag 40" ekrāna bildes kā mēdz būt skaiskreipersitijā, bet vismaz pa 20" monitoru derētu kā ēst. Vai atsevišķi atverams pilnizmēra pdf formāts, piemēram.
Nenoliedzami Tomariņai&Didrihsonei feinākais piedāvājums(visādā ziņā sākot ar ieguldīto darbu noformēšanā, beidzot ar vietas "izkošanu") no šiem diviem, BET:
*Pat ja teorētiski pieņem, ka Garkalne kaut kad, kaut ko būvēs( runājot par šo programmu), tomēr acīmredzami Ozolas&Bulas darinājums daudz mazāk sitīs kapeiciņā un prasīs daudz mazākas un prognozējamākas investīcijas( it sevišķi ,ka dāmas Valmierā ir jau ir līdzīgu produktu aprobējušas).
* Savukārt kapeiciņas tērēšana( kaut vai teorētiska) ir būtisks, parasti mūsu vidē nenovērtēts, aspekts, tur mēs, arhitekti, parasti neganti grēkojam…
Renār, tu esi arhitekts vai kas? turklāt – pat kaut vai tikai 1000m2 mazāka platība ir ietaupījums pats par sevi, arī ilgtermiņā – uz ekspluatācijas izmaksām. Un nekā samudrīta 1.618 projektā arī nav. Bet pilnīgi akli ir tā vietā neredzēt to, CIK svarīgi, it sevišķi Latvijas arhi(ne)kultūras reāli noplicinātajā situācijā, būtu realizēt ik katru vien iespējamo ieceri AR PIEVIENOTO VĒRTĪBU, tieši bērnu kā mācību iestādes gadījumā īpaši svarīgi! Lai bērni pieredzētu kko kaut par kripatu labāku, nekā, pieņemu, Tu, Renār. Ja gribi – arī es. No turienes pat (70-80ajiem) jau vien nākam… Cita lieta – vai arī tagad, par arhitektiem… Lasīt vairāk »
Ingurd viss ir pareizi ,ko Tu saki BET: * Dārts Veiders uzdeva ( pie Oz&Bu darba) konkrētus jautājumus, kas parāda konkrēto situāciju, iesaku izlasīt. Tā ir no gaisa grābta programma, bez kāda stratēģiskā novērtējuma, izpētes, neviens pat nav mēģinājis to programmu sākotnēji pielāgot vietai, vajadzībās resursiem. Tāpēc arī amplitūda platībās darbos ar platībām, no x-2*x * Kā jau pie EXPO pierādīja, pat tad ja ir budžets , var pasākumu uzpūst 2x,tas pats JRT(pat netiekot līdz būvēšanai) nerunāsim par objektiem ,kuriem nav bijis defināta būvbudžeta(LNMM), kur no sākotnējā 10 mEUR(leišu pašu piedāvājumā) viss būs uzaudzis uz 40mEUR. Tādi ir neskaitāmi būvobjekti…… Lasīt vairāk »
jautājums ir tikai 1:
bija vai nebija LAS pārstāvji.
Ja nebija – viss kulē (kam nu vajadzēja).
Ja bija – man šie daži jautājumi ir LAS. Ne jau pašvaldības kungiem. Krimināllietu pagaidām te neviens netaisās ierosināt. Tātad?!
Ieskicēšu oficiālo saraksti( vari viņu mājaslapā atrast vairāk) pie šī meta, kad vajadzēja tapt skaidram, who is who, un vai ir vēlmes izpaust cheerleading’a iemaņas… 3. Vēlamies precizēt, atbilstoši PIL 74.2.11., metu konkursa nolikuma 12.,13. Punktus – žūrijas komisijas sastāvu, žūrijas komisijas sekretāru (vai projektu un attīstības daļas vadītājs Gundars Krievs pildīs šo pienākumu?), un žūrijas komisijas dalībnieku skaitu. Vai atbilstoši PIL 72.pantam, 1/3 daļa žūrijas komisijas locekļu atbildīs metu konkursa nolikuma 5. Punktam, tas ir, būs sertificēti arhitekti ar atbilstošu pieredzi? Atbilde: Žūrijas komisijā ir 3 cilvēki un viens no viņiem ir arhitekts – Jānis Dambis. Sekretāre ir Linda… Lasīt vairāk »
tad nav rakstisku vērtējumu? (citiem vārdiem sakot – kas ir punktā Nr.7?)
Es neredzu ,kur būtu rakstiski vērtējumi, recenzijas…. 7. PIEDĀVĀJUMU VĒRTĒŠANA 7.1. Piedāvājumus vērtē komisija, kas pārbauda to atbilstību nolikuma prasībām, pieņem lēmumu par konkursa vērtēšanas kritērijiem atbilstošāko piedāvājumu, kā arī nosaka konkursa uzvarētāju. Komisija darbojas un lēmumus pieņem slēgtā sēdē. 7.2. Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām komisija atver iesniegtos dalībnieku piedāvājumus, atverot iesaiņojumus, kas marķēti ar norādi „Skices”. Iesaiņojums, kas marķēts ar norādi „Devīzes atšifrējums” un norādi „Dokumenti”, paliek neatvērti līdz devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmei. 7.3. Komisijas vērtē iesniegtos piedāvājumus atbilstoši nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievēro dalībnieku anonimitāti līdz devīžu atvēršanai. 7.4. Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji un to īpatsvars: 7.4.1.… Lasīt vairāk »
tipisks "aritmetikoloģiskās" vērtēšanas piemērs. de facto, praksē tas bieži vien nozīmē, ka pēc nolikuma formulām "līderos" var izvirzīties arī visādā ziņā viduvēji risinājumi ar, kā sagadījies, labām summām un reizinājumiem adžādās ailītēs. tieši pret šādiem, no arhitektūras un pievienotās vērtības viedokļa "neproduktīviem" rezultātiem būtu jācīnās profesionālajām žūrijām. Tas šajā gadījumā nespīdēja… Citējot nolikumu: "Idejas oriģinalitāte, radošums, novitāte, emocionālais un idejiskais vēstījums, kā arī atbilstība mūzikas un mākslas (..) skolas tēlam" uzvarētāja darbam ir ekselents piemērs ar šādām (iepirkumu likuma stila) metodēm sasniedzamajam rezultātam. Ne tas pozitīvākais, protams…. salīdzinājumā ar "2.vietu". Kura ir tā vērta, lai tiktu pamanīta. Bet, kā jau… Lasīt vairāk »
Darbs padarīts godam, prieks skatīties! Bet gribas arī kādu komentāru no vērtētāju puses- vai lieki 1000m² un stadiona skrejceliņa esamība bija noteicošā!?
redzot ŠO darbu, gribētos izvērstāku skaidrojumu no t.s. žūrijas – pamatojumu izvēlei, mīnusu un plusu salīdzinājumu. Jeb vai tiešām ir vērtējuma kritēriji, kurus labāk nepubliskot??… . . . Bravo 1.618!! Arona, Ilze – jūs esat foršas! nekad arī neesmu vīlies jūsu darbus skatot. ŠO savas un savu bērnu nākotnes vārdā realizēt būtu katras pašvaldības vnk pienākums, bet viņiem tik ļoti nepārvarami gribās atpakaļ uz "astoņdesmitajiem"… Izsaku līdzjūtību. Kādi vēl apsvērumi?? "Pret stulbumu – paši dievi – cīnās velti." Johans Šillers, Aizeks Azimovs, Ingurds Lazdiņš… . . . Iesākumā te a4d "uzvarētāja" darbu redzot, biju nolēmis nepievērst uzmanību publicētajam – neuzrunāja.… Lasīt vairāk »
Metu konkursi maziem birojiem ir teju pēdējā un gandrīz vienīgā iespēja, kā ar attieksmi un spējām tikt pie apjomīga un interesanta darba. Ik reizi redzot, kā pašvaldības, izstrādājot konkursa nolikumus, atvieglo sev dzīvi, grūti domāt par ierēdņu negodīgumu un sev vēlamo arhitektu biroju lobēšanu. jo zinam, ka ir gadījumi, kad šķietami apšaubāms konkurss izrādās godīgs un rezultējas ar realizētu objektu.
Iespējams, mums arhitektiem ir jārunā par savu pieredzi ar pašvaldībām pirms konkurss ir noslēdzies?
p.s. Un paldies, par kolēģu novērtējumu! AT&ID
Ilze, tas taču bija redzams korespondencē ar Gark.Domi pat drēbi nezinošam kadram , kas par bukiem priekšā, tā ka paša risks, diemžēl… Nu nezinu , nezinu ar tiem godīgiem konkursiem, it sevišķi tiem, kuros kūrē pašvaldībnieki( vai valsts organizācijas) paši, bez kaut kāda viedokļa saskaņošanas ar LAS, kaut protams LAS nav glābiņš( privāto investoru organizētos un LAS kūrētos nav vērts citādāk piedalīties kā tikai aicinātam). Cik nav tādu konkursu ,kur atklāti rebes mammīte, papiņš, tuvs radiņš sakārto, citos dzīvesbiedrs(-e) labi nokārto lietas. Patiesībā tieši tāpēc atškirībā no tiem pašiem leišiem, ēstiem mums konkursos ir tik maz iesniegtu darbu, jo kurš… Lasīt vairāk »
Cik nu mana niecīgā pieredze rāda, projekts ir sīknauda, ko lobēt sevišķi nelon. Cita lieta būvniecība. Attiecīgi mammas un papi ir apvienotajos būviepirkumos, kur projekts piekabināts tik likumdošanas prasību dēļ.
Nu netēlosim naivuļus, ir divu veidu "gešeftes": * kā var nepalīdzēt savam tuviniekam, draugam, vai kaut kādus politiskus-ideoloģiskus mērķus sasniegt palīdzošam pretendentam ( pieņemu lielākā tiesa zina vismaz 3 konkrētus piemērus)proejktētāju, kurš jau iepriekš ir izrādījis sapratni pret "īsceļiem", un tad mēs dīlosim materiālus, mezglus, risinājumus, tos reducējot, starpību barā sadalot, tik Pasūtītāja pārstāvim, tik Būvniekam, tik Būvuzraugam, tik Projektētājam, ļoti bieži arī abi pēdējie paliek gribot, it sevišķi ja tie ir iekārtotie projektētāji un būvuzraugi. P.S. Nav protams noliedzams ,ka vismaz 1/2 iepirkumu un metu iziet godīgi (pat ja stulbi un neveikli un rezultātā vāji). Bet ņem un tagad… Lasīt vairāk »
Kaut kā nekorekti par "gešeftēm" iekopēju vietnē, pareizi būtu:
Pirmā veida pretendenti beidzas aiz iekavām.
Otrā veida apraksts sākas pēc iekavām, un pirms vārda projektētājs ir Būvnieku&Pasūtītāja izvēlētu ( un tālāk kā rakstīts).
sorry par nekorektību…
Pārrēķināt matemātiski nevelk piektdienas vakarā, bet tā uz aci komentārs: priekš kam tērēt arhitektu laiku metu konkursam, ja beigās tik un tā vinnē zemākā cena.
Kolegi, jums patik, kad veikalaa paardevejs megina nolemt jusu vieta kadus zabakus jums pirkt? Ne, jus pasi velaties izveleties.
Seit tas pats, dome pati izvelejas, kas vinai patik. Arhitekti doma tik par arhitekturu un ar so ir aprobezoti. Domes cilveki izvelas saimnieciski izdevigako piedavajumu. Priekskam tad vertesanas komisiju sasaukt, kad a4d savu specuku pietiek…
Sorry, rakstu no telefona, daudz kluudu…
Es, piemēram, negribētu, ka bērniem kurpju veikalā kurpes izvēlas apsargs….
Bēdīga analoģija, vai ne?!
vai tad kurpes dizainē pārdevējs un apsargs?
lai zvēlētos, domā, prāta nevajag?! cool…
Tatad, pec tava vuedokla, atnakot uz veikalu, var savu izveli uzticet citam. Un pasam vispar procesa nepiadalities? Tu ta ar mieru? Priekskam tad vispar konkursu rikot? Varbut uzreiz uzticeties izveleties, kadu skolu vajag garkalne, a4d portala spechukiem? A dome lai tikai maksa un kluse. Nav ko tur… Vai visspar, lai LAS pati nolemj kas, kur, kad un kada veida buvet? Es pilnigi saprotu, ka tagad nodarbojos ar demagogiju, bet, vnk, vajag tomer apstaties ta katru reizi pec konkursa aprunat vinetajus… Ja doma, ka vari labak nu tad piedalies in vinne. Bet pec kautina tur kaut ko blaut, ka cik slikts… Lasīt vairāk »
par vinnētājiem te vispār neviens nerunā 😉
provinciale stront………..