Stacijas laukums 1 — GMARP

Esošā situācija

Gruntsgabali izvietojas Satekles un Elizabetes ielu krustojumā, uz tiem līdz šim atradusies Latvijas pasta biroju ēka, kā arī daļēji segtās Latvijas dzelzceļa darbnīcas. Šo teritoriju pilnībā norobežo: no D puses dzelzceļa peroni, no R puses Origo tirdzniecības centrs, no Z puses Satekles iela, savukārt no A puses — Elizabetes iela. Starp Satekles ielu, Elizabetes ielu, kā arī pagalmu, ko ierobežo jaunprojektējamā ēka un Origo centrs, un dzelzceļa peronu veidojas ~6 metru reljefa starpība. Konkursā iekļautā teritorija, neskatoties, ka arī vēsturiski to ir aizņēmušas tikai divas parceles, aizņem teritoriju, kas ir līdzvērtīga vidēji mazam pilsētas vēsturiskajam kvartālam. Viena no RVC nozīmīgākajām ielām — Elizabetes, atduras dzelzceļa uzbērumā, un pie tās pieslēdzas šaurā Kļavu iela, kas izveido pieslēgumu Dzirnavu ielai. Līdzīga problēma ir telpai starp jaunprojektējamo apjomu un Origo centru, kas, neskatoties uz pagalma centrējumu uz Zinātņu akadēmijas torni, nepilda tikpat kā nekādas sabiedriskās funkcijas, ja neskaita policijas posteni. RVC TIAN kartēs secinām, ka nākotnē paredzēts veidot tuneli, kas savienotu Elizabetes ielas turpinājumu ar Timoteja ielu, tādejādi pieslēdzoties esošajam Krasta ielas krustojumam ar Turgeņeva ielu, būtiski atvieglojot gan piegādes, gan klientu transporta plūsmu un lieki nenoslogojot Satekles ielu. Telpiski tikai Elizabetes ielai pretējā pusē daļēji saglabājusies vēsturiskā ielas fronte, kurā izvietojušies divi neoklasicisma īres nami. Esošā Satekles ielas trase nav vēsturiska, tā veidojusies padomju laikos, likvidējot vēsturisko Jumāras ielu, tagad šajā ielas posmā apbūves mērogu, ritmiku un detalizāciju definē daļēji saglabājusies pēckara apbūve, Latvijas pasts, fragmentāri saglabātā Rīgas Dzelzceļa stacija un mūsdienu arhitektūra, Origo un jaunprojektējamo viesnīcu un biroju ēku apjomi. Nākotnē viens no būtiskākajiem pilsētvides akcentiem būs brīvi stāvošā viesnīca E. Birznieka—Upīša, Elizabetes un Satekles ielu krustojumā, kas kā skulpturāls elements organizēs Elizabetes, Satekles un E. Birznieka—Upīša ielu krustojuma telpu. Šī pilsētas daļa veidojas kā viengabalaina lielmēroga struktūra. Galvenās iespējamās plūsmas no Elizabetes ielas. No Origo puses gājēju plūsmu apgrūtina Origo un autostāvvietu piegāde, kas slēdz ceļu cilvēku plūsmai. Viesnīcas klientu plūsma ir iespējama no Elizabetes ielas puses, kur iespējams labais pagrieziens un, pirms tiek izbūvēts Elizabetes ielas turpinājuma tunelis, var izbraukt uz Dzirnavu ielu pa Kļavu ielu, pa šo pašu trasi var tikt nodrošinātas veikala, viesnīcas apgādes, kā arī nobrauktuves uz autostāvvietām. Tādējādi Elizabetes ielai šajā frontē ir duāla daba, no vienas puses tā ir saglabājusi savu vēsturisko raksturu, humānu cilvēka mērogu, bet no otras — tā ir vienīgā loģiskā vieta, kur veidot transporta plūsmas. Ar Origo kopējais pagalms nodrošina daļēju klientu tranzītu uz jauno apjomu, savukārt Origo centriskā klientu plūsma neveicina šādu klientu noplūdi uz jauno apjomu. Maz intensīva pilsētas mērogā, bet publiski būtiska plūsma ir no dzelzceļa peroniem, kur pienāk ārvalstu pasažieru vilcieni, starp kuriem īpaši atzīmējamas ir ex—PSRS izklaides sfēras zvaigznes, kas principiāli izmanto dzelzceļa transporta infrastruktūru. Skatoties Eiropas Savienības kontekstā, dzelzceļš pasažieru pārvadājumu jomā spēj konkurēt ar aviopārvadājumiem, tādējādi, skatoties perspektīvā, šī plūsma kļūs tikai lielāka un sociāli nozīmīgāka, ne tikai no Austrumu puses.

Latvijas dzelzceļam pametot savas darbnīcas, uzbēruma daļa, uz kuras izvietojas sliedes, kļūst lieka. Šādi ierosinot (paātrinot) jaunā tuneļa izbūvi, Elizabetes ielas turpinājumā, un atbrīvojot Kļavas ielas telpu. Lineārā telpa starp Origo centru un jaunprojektējamo apjomu ir strupceļš. No perona, neejot caur dzelzceļa stacijas tuneļiem, sekojoši tirdzniecības centru Origo, nav iespējams nokļūt pilsētā. Kā arī nav nekādas iespējas nokļūt uz perona operatīvajam transportam un taksometriem. Jaunās arhitektūras pilsētvide, Stockmann, Origo bez jebkādas robežas telpiski ieplūst vēsturiskajos kvartālos, kas mūsuprāt nav korekti, arī būtiskais Elizabetes ielas turpinājums telpiski pazūd ielas apzaļumojuma masā. Neskatoties, ka programmā ir norādīta ieeja jaunajā apjomā no stūra, kas robežojas ar Origo, uzskatām, ka šis savienojums ir problemātisks attiecībā uz Origo autostāvvietas un piegādes brauktuvēm, kas pārrauj uz pusēm Satekles ielas publisko telpu šajā frontē. Šo problēmu neatrisinās arī jaunā kompleksa dalītās plūsmas, jo šī brauktuve tāpat paliks nozīmīga šo ēku apgādē. Ja pilsēta vai pats investors neuzbūvēs gājēju tuneli, kas savienos jaunprojektējamo pazemes mikroautobusu galapunktu, E. Birznieka—Upīša un Elizabetes ielas krustojumu un Satekles un Elizabetes ielas krustojumu, projektā apskatāmajā daļā, tad var droši secināt, ka tirdzniecības centram nebūs nodrošināta klientu plūsma, tādējādi labākajā gadījumā kalpojot par Origo funkcionālo piebūvi vai arī veiksmīgi veicot tikai viesnīcas funkciju.

Pilsētbūvnieciskais un apjomiskais risinājums

Tā kā apbūve tiek veidota uz diviem gruntsgabaliem, veidojas vismaz divi telpiski nolasāmi apjomi, kas teorētiski atbilstu abām atšķirīgajām funkcijām — lielveikalam un viesnīcai, vismaz divi lielie pagalmi, kas tiek prasīti RVC TIAN — 136m². Vienu no tiem mēs izveidojam Satekles un Elizabetes krustojumā, kur veidojam priekšlaukumu abām centrālajām publiskajām funkcijām. Satekles ielas frontē veidojam atkāpi no sarkanajām līnijām, kas sakrīt ar Origo pamatapjoma izvietojumu pret sarkanajām līnijām, palielinot publiskās telpas platību pilsētā, padarot par iespējamu veidot pilnvērtīgu un izmantojamu apzaļumojumu. Otru pagalmu veidojam pa diagonāli pretējā pusē, pie dzelzceļa perona, kur veidojam ieeju viesnīcas personālam, kura pieslēdzas pie kopējā ar Origo pagalmu. Secinām, ka katra no apbūves frontēm ir izteikti individuāla. Elizabetes iela duāla, kā raksturojām augstāk, Satekles ielas fronte piederīga jaunās pilsētas daļas mērogam, valodai un ļaužu intensitātei, fronte ,kas vērsta pret Origo, vairāk kā intīms tranzītpagalms. Savukārt no peroniem apbūves fronte, kas ir pilsētas vizītkarte dzelzceļa infrastruktūras izmantotājiem, kas vērsta tikai pret tiem un dominējoši saņem plūsmu nevis to izstaro — rada. Funkcionāli virszemes ēkai ir trīs telpu grupas, viesnīcas numuriņi, viesnīcas palīgtelpas, un veikali, izīrējamās platības. Tādējādi jau funkcionāli apjoms ir defragmentējies vairāk kā divos apjomos. Tā kā Elizabetes iela ir ar vēsturisko mērogu un pa to neprognozējas intensīva gājēju plūsma, tad projektā veidojam ceturto apjomu — viesnīcu viena numura biezumā, kas nosedz veikala lieltelpu no Elizabetes ielas puses un veido samērīgu fasādes plastiku. Tādējādi lielveikala apjoms strādā tikai uz pusēm, kur prognozējama gājēju plūsma un nesagrauj telpas mērogu, kur tas nav vēlams. Atkāpjoties ar priekšpagalmu no Satekles ielas frontes, Elizabetes ielas perspektīvē izliekam vertikālo akcentu ar augšējo atzīmi +37 m, kas ir daudz mazāks par noteiktajiem 5% no stāva laukuma, kas nolasās pilsētbūvnieciskajās perspektīvēs no 13. janvāra ielas, Elizabetes ielas, Satekles ielas, kā arī no Vērmaņa dārza, tieši pretī A.Kalniņa ielai un no Centrāltirgus. Tas nostājas kā pilsētbūvnieciskās kompozīcijas elements kopā ar centrālās stacijas pulksteni un jaunceļamās biroja ēkas stūra akcentu uz Marijas, Satekles ielas krustojumu.

Izkristalizējās būvapjoms, kurš sastāv no četriem elementiem: Vertikālā viesnīca — Elizabetes ielā ar ceturtdaļcilindra jumtu, kas garantē minimālu iespaidu uz cilvēka uztveri, jo tuvāk cilvēks atrodas šādam apjomam, jo zemāk uztveras dzegas līnija — dinamiskā dzega. Horizontālā viesnīca, kas atkārto pilsētas kvartāliem raksturīgo ēku noklājumu kvartālā un veido prizmatisku formu, kas definējas kā jumts. Šī elementa viena no šķautnēm pārsniedz sarkano līniju par ~4,5 metriem, un definējas kā liela dzega, pārkare ir tikai arhitektoniska detaļa. Viesnīcas palīgtelpu apjoms, kas uztver plūsmu no perona un mērogā sasaucas ar ēkām, kas izvietojušās uz perona. Visbeidzot veikala apjoms ar interaktīvo fasādi pret Satekles ielu un pagalmu. Katrs apjoms izvietots ar telpisku atkāpi viens no otra. Tās kvintesence ir lineārais ātrijs ap kuru izvietojas visas telpiskās grupas. Lai nodrošinātu plūsmas uz/no peroniem, izvietojam divus pandusus uz peronu, kuri nodrošina vienpusēju kustību virzienā no Origo pagalma uz Kļavu ielu, veidojot nelielu priekšpagalmu pirms peroniem, kur stāvēt taksometriem vai operatīvajam transportam.

Fasāžu koncepcija

Vertikālā viesnīca ir monolīts apjoms, kuru uzirdina vienmērīgi samazināti virzienā no apakšas uz augšu, eliptiski atvērumi, kuri nodrošina dienas gaismu katram numuram, nezaudējot tā monolītumu. Savukārt horizontālās viesnīcas pamatapjoms ir dažādi deformēta patinēta kapara virsma — forma, kuras atvērumos parādās numuri, telpiski kārtojoties kā kristāliska elementa struktūra lūzuma vietās. Viesnīcas numuri ir kristāliska ritmiska struktūra, kas sastāv no pamatelementiem. Viesnīcas palīgtelpu apjoma fasādi veido ritmiska, prefabricētu elementu dubultā fasāde, kura nepieciešama saistībā ar apjoma dominējošo vērsumu pret D, uzsverot apjoma forma, tā vienkāršumu. Veikalu apjomu redzamo daļu veido divstāvīga interaktīvā fasāde, kas nodrošina reklāmas izvietošanas nepieciešamību, nekonfliktējot ar fasādes arhitektonisko kompozīciju. Divās vietās interaktīvajā fasādē veidotas lūzuma zonas — gan pagalmā, gan no Satekles ielas, kurās izvietojas stiklotas vitrīnas, aiz kurām paredzēts izvietot manekenus un citus tirdzniecībā nepieciešamos aksesuārus.

Tehniski — ekonomiskie rādītāji:

Gruntsgabalu laukums 8877 m²
Gruntsgabalu aprēķina laukums 8322 m²
Apbūves laukums 7212,4 m²
Apbūves blīvums 87%
Stāvu kopējā platība 30193 m²
Apbūves intensitāte 362%
Apbūves tilpums 102656 m³