Šveiciešu arhitekts Štefans Kamencinds un viņa vadītais birojs Camenzind Evolution plašāku slavu ārpus savas zemes robežām guva ar visiem zināmās kompānijas Google biroja izstrādi Cīrihē, pārvēršot garlaicīgu ofisa vidi par lielu rotaļu laukumu pieaugušajiem bērniem, kuru darba pienākumi ir pavisam nopietni.

Pagājušajā nedēļā, suminot Europan 10 konkursa Rīgas uzvarētājus, tika atklāta arī projektu izstāde Arhitektu namā. A4D publicē četrus labākos darbus, kas rāda atškirīgus Rumbulas iespējamās nākotnes redzējumus. Balso par labāko.

Šodien ir Igaunijas Neatkarības diena, tradicionāli rosinot A4D pievērsties ziemeļu kaimiņvalsts arhitektūrai. Pagājušajā vasarā Tallinā tika pabeigta Brīvības laukuma (Vabaduse väljak) pārbūve, kas īstenoja pirms 12 gadiem konkursā uzvarējušo projektu. Par laukuma tapšanu, par tā lomu mūsdienu pilsētā  — autori Andres Alver, Veljo Kaasik, Tiit Trummal.

Kamēr Latvijas dalība Venēcijas biennālē vēl nav skaidra, Kadzujo Sedzima, kas izvēlēta par šī gada arhitektūras izstādes kuratori, janvāra beigās nāca klajā ar vadlīnijām, nosaucot izstādes moto: Cilvēki satiekas arhitektūrā un iezīmējot skaidrāk uzstādījumus.

Eiropas Arhitektu padomes (ACE; Architects' Council of Europe) jaunākais ikceturkšņa pētījums par ekonomiskās krīzes ietekmi uz arhitektūras praksi Eiropā liecina, ka publiskais sektors nozari pametis novārtā, liekot arhitektiem pesimistiskāk vērtēt nākotnes izredzes.

Turpinot sadarbību ar žurnālu Pastaiga, A4D pārpublicē sarunu ar Šigeru Banu un aprakstu par arhitektu, kurš visplašāk pazīstams ar savām kartona ruļļu celtnēm. Intervija tapusi Londonas Dizaina festivālā, kurā arhitekts bija radījis pasaulē augstāko papīra torni.

Otrajā Arhitektu savienības rīkotajā diskusijā par Rīgas attīstības plānu 10.decembrī tika runāts par pilsētas attīstības stratēģiju un struktūrplānu. Gan pasākuma apmeklējums, gan norise rāda, ka šādām diskusijām nāktos izvirzīt saprotamu mērķi un uzstādījumu.

Ekonomisko apstākļu dēļ ir apdraudēta Latvijas dalība Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē. Kā zināms, piedalīšanās nozīmīgajā arhitektūras forumā arvien tika segta no valsts un pašvaldību līdzekļiem, ar kuriem šobrīd ir ļoti knapi.

Gadumijās ierasts ne tikai pārskatīt pagājušo, bet arī paredzēt nākotni. Pirms pāris dienām savu prognozi nākošajai desmitgadei publicēja ievērojamais lietuviešu izcelsmes amerikāņu arhitektūras vēsturnieks un teorētiķis Kazys Varnelis. Viņa mazliet ironiskie paredzējumi skar plašas jomas, tostarp pareģojot arī interneta kultūras galu. Šeit publicēts tas, kas vairāk attiecas uz pilsētām un arhitektūru.

Šad un tad dzirdēti viedokļi par Rīgu kā pilsētu bez identitātes. Novembrī Rīgā uz pāris dienām viesojās Ārons Betskis, kurš savus arhitektūras vēsturnieka iespaidus aprakstījis blogā. Betska atzinums par Rīgas raksturu, iespējams, skaidro arī mūsdienu latviešu arhitektu aizraušanos ar fasādēm.

«Man arhitektūra ir izziņas veids. Ēkas ir kompleksas sociālekonomiskas realitātes iemiesojums. Par politiku var runāt bezgalīgi, bet ēkās to var redzēt kā faktu.» — intervijā Viestartam Gailītim saka Ārons Betskis, kurš pirms pāris nedēļām viesojās Rīgā.

11.novembrī notika pirmā Arhitektu savienības rīkotā diskusija, veltīta Rīgas attīstības plānam. Kaut visdrīzāk šādām sarunām vajadzēja notikt pirms trim gadiem, plāna tapšanas laikā, savs labums no diskusijas noteikti ir arī tagad.

Decembrī sabiedriskajai apspriešanai nodoti divi detaļplānojumi, kas noteiks iespējamo nākotnes attīstību nozīmīgā Rīgas vietā — iecerētajā jaunajā centrā Torņakalnā, kur jau šobrīd paredzēti pilsētas pašvaldības un Latvijas Universitātes ēku kompleksi.

Grāmatā Process 2 publicēts pētījums Rīgas radošie kvartāli — tajā apskatītas septiņas Rīgas vietas, kurās sapulcējušās radošas iniciatīvas. Tagad, kad vai ik dienas dzirdams atkal jauns stāsts par neparastas grāmatnīcas, vintage veikala vai darbnīcas bērniem atklāšanu, pētījumam grūti pielikt punktu. Radošām aktivitātēm jāturpina sekot līdzi, vislabāk apmeklējot tās klātienē. Ieeja brīva!

Vakar Rīgas mākslas telpā notika Pecha Kucha vakars. Jau septītais Rīgā. Tā kā man tas bija tikai kāds otrais, tad ļāva lūkoties priekšnesumos ar zināmu svaigumu — cik nu tāds vispār iespējams šodienas informācijas pārbagātajā pasaulē. Vakara pārdomas gan nepretendē uz objektīva skatījuma statusu.

Oktobra beigās Vilņā tika atklāta Lietuvas Swedbank centrālā ēka, kas iemieso kaimiņvalsts šodienas arhitektūras labāko sniegumu, īpaši rūpējoties par publiski pieejamo telpu ēkas apkārtnē un iekšienē. Izteiksmīgā ēka iekļaujas Neres labā krasta apbūvē, veidojot līdzsvarotu pāreju no mūsdienu pilsētvides uz dabas radīto upes ieleju.

Kompānija PricewaterhouseCoopers izveidojusi provizorisko sarakstu ar nākotnes ekonomiski spēcīgākajām un straujāk augošajām pilsētām. Pētījums rāda lielāko pilsētu iekšzemes kopprodukta apjomus 2008.gadā un to pieauguma prognozes uz 2025.gadu.

«Celtnes ir pabeigtākais veids, kādā arhitektūra izpaužas, bet tas nozīmē arī to, ka tās ir arhitektūras kapakmeņi. Celtnēs arhitektūru atrast ir grūti» — iepriekšējās Venēcijas biennāles kurators un Sinsinati mākslas muzeja direktors Ārons Betskis intervijā Uldim Tīronam

Kamēr šur un tur tiek vēl cilāti projekti stacijas vai centrāltirgus attīstīšanai, kas pat trekno gadu mērogiem liktos pārāk vērienīgi un utopiski, īstā pilsētas attīstība notiek citur — nesen iecerēto viesnīcu, iepirkšanās un biroju centru vietas nu sāk aizņemt kioski un citas pagaidu celtnes, apliecinot vienstāva Rīgas dzīvīgumu un spēku.

Turpinot savu atklāto vēstuļu rakstīšanas politiku, Jauno Arhitektu apvienība šoreiz vēršas pie Ekonomikas un Kultūras ministrijām, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, uzdodot likumsakarīgus jautājums par valsts dalību pasaules izstādē EXPO 2010 Šanhajā, kuras devīze ir Labāka pilsēta, labāka dzīve.

Oktobra pirmajā pusē Rīgā kopā ar Plimutas Universitātes Arhitektūras skolas studentu grupu viesojās Kšištofs Navrateks (Krzysztof Nawratek). Rīdzinieki viņu pazīst, — vairākus gadus viņš te ir dzīvojis un strādājis, savulaik zināmu ažiotāžu raisīja viņa vadībā izstrādātais alternatīvais pilsētas attīstības plāns. A4D Kšištofu iztaujā par viņa darbu augstskolā, studentu projektu Rīgā, kā arī viņa domas par pilsētu attīstību šodienas pasaulē.

Reaģējot uz pēdējo laiku notikumiem — Rīgas vadības attieksmi, kas izpaudusies voluntāri virzot atsevišķus visai pilsētai būtiskus projektus nozīmīgās vietās, Jauno Arhitektu apvienība nosūtījusi atklātu vēstuli Rīgas domei, Pilsētas attīstības departamentam un Kultūras ministrijai, paužot savu nostāju pilsētas attīstības politikas jautājumos.

Rītvakar plkst.19.00 kinoteātrī KSuns, biroja Sarma & Norde rīkotajā ciklā Kino un arhitektūra viesojas Berlīnes filosofs, rakstnieks un mākslinieks Ingo Niermann, kura lekcijas konceptuālas idejas un spekulācijas lasāmas nelielā eseja.