Kāda būs arhitektūras politika turpmākos 7 gadus?
Kultūras ministrija, sadarbojoties ar arhitektūras nozares speciālistiem, izstrādājusi Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008.—2015.gadam, kas ietver galvenos principus, mērķus, prioritātes, sasniedzamos politikas rezultātus un vēlamos rīcības virzienus to sasniegšanai. Dokumenta mērķis ir precizēt arhitektūras lomu un nozīmi ilgtspējīgas valsts attīstībā.
Nozari, kuras administrēšana iepriekšējos gados stumdīta starp kultūras jomu un būvniecību kā tautsaimniecības nozari, dokuments tiecas definēt kā radošu industriju.
«Arhitektūra ir vides veidošanas māksla nolūkā radīt telpu cilvēku fizisko, garīgo, materiālo un citu vajadzību apmierināšanai. Arhitektūra ir ietilpīgākais un plašākais vizuālo mākslu veids. [...] Arhitektūra iekļaujas radošo industriju lokā. Tā ir nozare, kas īsteno radošas, estētiskas un tehniskas idejas, izmantojot augsti izglītotu, spējīgu un talantīgu darbaspēku, kā arī jaunās tehnoloģijas. Tā sniedz pakalpojumus, kam ir gan praktiska, gan estētiska, gan komerciāla vērtība. Gan dzīvojamo, gan sabiedrisko un biznesa būvju projektēšana un celšana ir cieši saistīta ar vispārējo ekonomisko izaugsmi jebkurā jomā.»
Tā kā iecerēts, ka dokuments noteiks valsts arhitektūras politiku turpmākajiem septiņiem gadiem, tā nozīmi nozares attīstībā nevar novērtēt par zemu. Ministrija sagaida komentārus un ierosinājumus no ieinteresētajām pusēm. Šis pamatnostādņu projekta variants jūnija vidū tiks prezentēts Eiropas Arhitektūras politiku forumā Ļjubļjanā. Taču tieši no pašu arhitektu intereses un aktivitātes atkarīgs, vai dokumenta projektam tiks rīkota kāda publiska apspriešana. Ja nebūs būtiski un pamatoti iebildumi par šo pamatnostādņu tekstu, tad jūlija vidū to plānots nodot Valsts Sekretāru Sanāksmei.
Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008.—2015.gadam
Raksts publicēts: 21/05/2008
Dokumentu iesūtīja: Zane Logina, KM kultūrpolitikas nodaļas
vecākā referente