2009. gada notikumi

Tradicionāli A4D gadu noslēdza ar aptauju, kurā uz jautājumiem par ievērojamākajiem notikumiem arhitektūrā un pilsētu attīstībā aizvadītajā gadā atbildēja kolēģi. Šogad aptauja rīkota netika.

Kaut arī A4D aptaujas parasti bijušas iecerētas kā visai plašs viedokļu apkopojums, izsūtot jautājumus simtam vai vairāk iespējamo respondentu, parasti pretī tika saņemtas vien kādas padsmit vai divdesmit atbildes. Ņemot vērā zināmo apsīkumu profesijā, tika izlemts šogad neuzmākties arhitektiem ar ierastajiem jautājumiem. Taču gada beigas tomēr ir laiks, kad ierasts, ja ne izvērtēt, tad vismaz atskatīties uz notikušo.

Ekonomiskās krīzes piesaukšana jau sen kļuvusi apnicīga, taču bez tā īsti nevar iztikt, raksturojot šo gadu. Salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem gadiem, kopš darbojas A4D, būvniecības un — likumsakarīgi — arī projektēšanas ziņā šis noteikti bijis rāmākais. Tomēr 2009.gadā pabeigtas vairākas pietiekoši nozīmīgas un interesantas ēkas, kas iesāktas iepriekš un noteikti būs atzīmējamas ne tikai šī gada, bet arī plašāka laikposma, teiksim, desmitgades skatījumā.

Sabiedriskās aktivitātes

Pretstatā panīkumam tiešajā profesionālajā praksē, daudz vairāk interesantā bija vērojams sabiedriskajās aktivitātēs. Droši vien nozīmīgākais notikums bija Arhitektu savienības kongress, kas iesākās jau iepriekšējā gadā, bet noslēdzās — 2009.gada martā, reformējot savienības organizatorisko struktūru, padarot to ievērojami demokrātiskāku, un, gribētos sagaidīt, — darboties spējīgāku. Organizācijas sniegtās iespējas — veidot atsevišķas struktūrvienības savienības ietvaros — prasmīgāk izmantojuši tieši jaunie arhitekti. Šogad dibinātā Jauno Arhitektu apvienība un tās aktivitātes, cīnoties par savām interesēm un tiecoties mainīt iesīkstējušās postpadomju tradīcijas būtisku lēmumu pieņemšanā un pasūtījumu gūšanā, gan arī bērnu izglītības pasākums arhitektūras dienā, iespējams, bija pamanāmākās sabiedriskās aktivitātes.

Šogad turpinājās arī iepriekšējos gados aizsāktās arhitektu publiskās iniciatīvas — gan Sarma & Norde kinolekcijas, sasniedzot dārgu kulmināciju ar Ārona Betska uzstāšanos novembrī, gan arī Pecha Kucha izklaidējoši izglītojošie vakari. Tāpat jāatzīmē ainavu arhitektes Helēnes Gūtmanes rosinātie centieni runāt par pilsētas publisko telpu, bet jo īpaši — viņas rīkotā franču pilsētplānošanas speciālista Žana Pjēra Šarbono lekcija un vizīte Rīgā.

Gada būves

Par gada būvi Latvijā visai droši var nosaukt (un jāšaubās vai daudz varētu būt tādu, kas iebilstu) Pārventas bibliotēku Ventspilī (INDIA). Ēka, kas autoru iniciatīvas rezultātā no grāmatu glabātuves tika izvērsta par nīkulīgas apkaimes kultūras un sociālo centru, apliecina Ventspils ambīcijas un arī spējas tās īstenot iepretim citām, lielākām Latvijas pilsētām. Savukārt ēkas autori un būvnieki guvuši neatsveramu pieredzi telpiski un konstruktīvi sarežģītas būves radīšanā.

Runājot par citām Latvijas pilsētām un lielām būvēm, jāpiemin vēl kādas trekno gadu atliekas — milzu sporta centri. Novembrī Daugavpilī, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, darbu sāka Latgalē modernākais sporta komplekss Multihalle jeb Daugavpils Olimpiskais centrs (Māris Malahovskis, DBSL). Savukārt nākošajā gadā plānots pabeigt šī paša arhitekta projektēto Zemgales olimpisko centru Jelgavā.

Pieminēšanas vērts notikums, ja ne arhitektūrā, tad katrā ziņā — vides veidošanas jomā ir arī Likteņdārzs, kura attīstība soli pa solim tieši šajā gadā bija sajūtama vairāk nekā iepriekš. Ideju par simbolisko piemiņas vietu uz salas Daugavas vidū ar ziedojumiem un līdzdalību talkās atbalsta arvien vairāk cilvēku. A4D publicēja arī labākos studentu konkursa darbus, kas deva priekšlikumus Likteņdārza skatu terasei un paviljonam.

 

Būves Rīgā

Ievērojamākā un lielākā būve Rīgā, kas pabeigta 2009.gadā, ir biroju ēka Citadelē (Vincents, Meinhard von Gerkan), apliecinot vāciskās kvalitātes ne tikai projekta idejā, bet arī tā realizācijā līdz pat nelielām detaļām. Interesanti, ka vietai (nu jau ar visu ēku) augstceltnes pakājē, kas kādreiz bija publiskais īpašums, rezervēts koncertzālei, bet 90.gadu privatizācijas afērās pazaudēta, šobrīd — pēc Parex bankas pārņemšanas — teorētiski vajadzētu atkal būt valsts īpašumam. Tomēr zinot Latvijas politiski ekonomiskās peripetijas, pastāv šaubas, vai tiešām tā ir.

Cita nozīmīga biroju celtne, kas papildina vēsturiskā centra tālāko daļu, ienesot tajā zināmu lielpilsētas un modernitātes noskaņu, ir jaunā Nordea bankas ēka (Sarma & Norde). Kā būves kvalitātes tiek minēti vidi respektējošie risinājumi — gan enerģiju taupīšana ēkas apsaimniekošanā, gan videi nekaitīgi būvmateriāli. Tehniski tā ievērojama arī ar to, ka zem ēkas izveidota Rīgā līdz šim dziļākā pazemes autostāvvieta trijos stāvos.

Turpinot par vēsturisko centru, vērts pieminēt divas jaunas ēkas, kas visnotaļ harmoniski papildina tā saukto Kluso centru. Petit Paris (Gatis Didrihsons) ir ēka Melngaiļa ielā pie Skonto stadiona, kuras tēls, kā jau nosaukumā minēts, atsaucas uz provinciālo, taču komerciāli droši vien noderīgo stereotipu. Ēkas ārējais veidols visai prasmīgi apspēlē Parīzes bulvāru arhitektūras tēlus un stereotipus, vienlaikus izjūtot apkārtnes kontekstu un to uzlabojot, jo celta kādreizējo garāžu vietā. Savukārt otra ēka Dzirnavu un Jeruzālemes ielas stūrī (Arhis) būvēta vietā, kur daudzus gadus atradās visai gaumīgs skvēriņš. Lai arī tādu vietu Rīgā ir žēl, jaunā māja ir interesants pienesums Rīgas centram. Tās fasāžu vertikālismā un tonalitātē sajūtama tēlaina atsauce uz simts gadu agrāk būvētajām nacionālā romantisma ēkām, tāds it kā netverams latviskums, kas raksturīgs arī citām Andra Kronberga projektētajām ēkām, vienojot viņu ar 20.gadsimta sākuma Rīgas latviešu jūgendstila meistariem. Liekas, ka abas minētās ēkas šobrīd stāv tukšas, taču abas pirmajos stāvos piedāvā telpas komerciālām platībām, liekot domāt, ka ēkas kādreiz noteikti šos Rīga stūrus darīs pilsētnieciskākus.

Interesanta Rīgas vieta, kas tipoloģiski arī atbilst Rīgas centram, tomēr atrodas otrpus dzelzceļam un ārpus UNESCO aizsargātās teritorijas, ir Katoļu iela. Pēdējos pāris gados tur tapušas vairākas jaunas ēkas, cita labāk, cita sliktāk papildinot pairušo pilsētas audumu. Visinteresantākā un nozīmīgākā ēka, gribētos apgalvot, — gan arhitektūras, gan sociālajā aspektā ir Dienas aprūpes centrs bezpajumtniekiem (Lejnieku projektēšanas birojs, 8 A.M.). Tā ir viena no nedaudzajām ēkām, ko Rīgā pasūtījusi pašvaldība, piedevām — ar pretenzijām uz mūsdienu arhitektūru. Ēka noslēdz Katoļu ielas apbūvi pie dzelzceļa un var nojaust, ka tās tēlu ietekmējusi gan apkārtne, gan funkcija — lakoniskajā, bet neregulārajā skārda apjomā jūtamas gan bomzīgi industriālas, gan eksperimentējoši rotaļīgas noskaņas. Šādu — viegli rotaļīgu attieksmi Rīgas arhitektūrā nevar sastapt bieži, tāda pieeja, iespējams, vēl izteiktāk konceptuāla, vairāk raksturīga pēdējo gadu igauņu arhitektūrai, ne vietējiem arhitektiem, kas savos darbos drīzāk tiecas būt stīvi nopietni. Ēkas Katoļu ielas apkārtnē ir arī sava veida apliecinājums tam, ka Maskavas priekšpilsēta  netradicionālām arhitektūras idejām un eksperimentiem ir atvērta vairāk kā citas, «solīdākas» apkaimes.

Jāmin arī kāda cita , zināmā mērā, rotaļīga un atraktīva ēka — Rimi veikals Ziepniekkalnā (GMARP). Neparastais šajā ēkā ir tas, ka kompānija ir piekritusi atkāpties no ierastā veikala — skārda kastes tēla. Tas ir ieguvums gan arhitektiem, gan apkaimes iedzīvotājiem. Nelielais, atraktīvais neregulārās formas veikals ir kā paviljons, kas pelēkajā, padepresīvajā mikrorajona atmosfērā ienes košumu un dzīvesprieku, būdams jautrs papildinājums esošajai videi un piedodot pilsētnieciskumu — vairāk dzīvības vietai.

Turpinot par lielajām būvēm, vērts atzīmēt Nacionālo bibliotēku, kuras būvdarbi tika uzsākti pagājušo gadu. Šobrīd būves karkass jau aptuveni ļauj nojaust ēkas apjomu, apliecinot cik svešādi un īpatnēji tā izskatīsies šai vietā. Turpinājās arī autoceļu infrastruktūras izbūve Slāvu apļa rajonā, radot mazliet pārprastu autotransporta nozīmības apliecinājumu.

Sagaidāms, ka nākošajā gadā nozīmīgs arhitektūras notikums būs jaunā DnB Nord bankas ēka Skanstes ielā (A.Ambrasas Architects). Pamanāma uz trūcīgā jaunās arhitektūras fona noteikti būs arī viesnīca Elizabetes ielas galā (Uģis Šēnbergs Arhitekts). Ja notiksies kā solīts, par notikumu varētu kļūt starptautisks konkurss Nacionālā mākslas muzeja atjaunošanai un iespējamai piebūvei.

Konkursi

A4D ietvaros par notikumu var saukt arī konkursu Liepājas Jūrniecības muzejam. Tajā tika saņemti 42 konkursa projekti ēkai, kuru gan tā īsti neviens negrasās būvēt. Līdzīgi, turpinot Latvijā ierasti neskaidro un nereti bezjēdzīgo arhitektūras konkursu praksi, notika arī citi — bērnudārzam Carnikavā, sabiedriskam centram Jūrmalā Dubultos, kā arī Lielupes tenisa centram. Gada sākumā tika paziņoti arī rezultāti Rīgas Apgabaltiesas ēkas konkursam, raisot vērienīgas debates A4D. Iespējams, viena no jēdzīgākajiem šī gada arhitektūras sacensībām bija konkurss Rīgas pils laukumam.

Valsts un pilsēta

2009.gadā ar sarakstu noslēdzās jau Tautas partijas kultūras ministres Demakovas laikā aizsāktie centieni valstiskot un institucionalizēt Latvijas kultūras vērtības, izmantojot no popkultūras aizgūtos topu veidošanas paņēmienus — tika apstiprināts Kultūras kanons. Arhitektūras un dizaina sadaļā iekļautas 12 arhitektūras kanonizētās vērtības atspoguļo visai plašu savārstījumu, atklājot skaidru kritēriju un jēgas trūkumu.

Valstiskā mērogā tika izspēlēta arī cīņa par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Lai arī tā, pirmkārt, ir pilsētu lieta, Latvijā tomēr tika uztverta valstiski — pašsaprotami pieņemot, ka šis gods pienāktos valsts galvaspilsētai. Kad nu Liepājas pieteikums tomēr izrādījās labāks, tika iesaistīta vai visa Rīgas kultūras un politisko institūciju jauda, pavēršot gala lēmumu par labu tai. Tomēr līdz pat beigām gribējās turēt īkšķi par Liepāju, apzinoties, ka šāda izvēle Latvijai kopumā dotu vairāk — iespējams, nozīmīgu atspērienu reģionālam centram, kamēr Rīgai šis gods visdrīzāk mainīs salīdzinoši maz.

Pilsētu kultūra, radošums, pašorganizēšanās — tie ir vieni no galvenajiem motīviem pēc Britu padomes iniciatīvas rīkotajās Nākotnes pilsētas spēlēs, kas šogad notikušas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Cēsīs un Jūrmalā ar mērķi risināt kādus konkrētākus vai vispārīgākus katras pilsētas jautājumus, iesaistot pašvaldību darbiniekus un dažādu nozaru speciālistus. Kā ievērojamākā pilsētnieciskās kultūras tendence Rīgā šogad noteikti jāmin visu to mazo, radošas enerģijas apdvesto vietu uzplaukums, par ko, var pateikties arī krīzes rezultātā kritušajām īres cenām. Tas, protams, nav vienīgais un noteicošais faktors, tomēr tieši saimnieciskā situācija, nevis kādi apzināti, pašvaldības vai valsts institūciju centieni radīja labvēlīgus apstākļus tam, lai pilsēta atdzīvotos interesantāka un labāka. Vairāk par katru no šīm vietām var lasīt Evelīnas Ozolas sagatavotajā apskatā Rīgas radošie kvartāli  nule iznākušajā Procesa 2 izdevumā. Pilsētu kultūru un radošumu jau tradicionāli svinēja arī tādi festivāli kā Baltā nakts un Staro Rīga.

Pilsētas attīstība cieši saistīta ne vien ar ekonomiskajām, bet arī politiskajām realitātēm. Šajā ziņā Rīgas galvenais notikums ir pašvaldību vēlēšanu rezultātā izveidotā jaunā politiskā vadība, kas atšķirībā no iepriekšējo padsmit gadu pieredzes, Saeimā ir opozīcijā. Līdz ar to situācija aktualizē pretnostatījumu: pilsēta pret valsti, Rīga pret Latviju. Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Šlesers Rīgā izveidojis īpatnēju divvadības modeli, kurā viņa priekšniekam atvēlēta vairāk dekoratīva funkcija, sev deleģējot darītāja lomu. Viņa investīciju atbalstīšanas padome un ņemšanās ap krastmalas piestātnēm vai augstceltnēm Maskavas forštatē šķiet neveikli teatrāla, taču patiešām lielas un nozīmīgas vietas — stacija un tirgus, kam klāt ķēries Šlesers, tiek projektēti un plānoti bez konkursiem un plašākas arhitektu sabiedrības līdzdalības.

Pilsētas un valsts kontekstā vērts pieminēt vēl divas lietas, kas Rīgā šogad bijušas jaunums. Runa ir par jaunām politiskā protesta formām, Latvijā nepieredzētām attiecībās starp pilsētniekiem un valsti. Pirmā ir, protams, 13.janvāra nemieri Vecrīgā, savukārt otrā — telšu pilsētiņa pie Ministru kabineta.

Grāmatas

Nepārzinot visu arhitektūrai un pilsētai veltīto latviešu grāmatu aizvadītā gada klāstu, gribās atzīmēt dažus izdevumus, kas likušies būtiski.Albuma Ķīpsala: Insula Saggeriana, Schaggersall, Kiepenholm, Tharholm, Burkansholm, Kipengoļm tapšanas iniciatīva pieder uzņēmumam RBSSKALS, kas vēlējās apzināt savas vietas kultūrvēsturi, bet grāmatas autores ir vēsturnieces Margarita Barzdeviča un Ingrīda Miklāva. Tas ir pirmais izdevums, kas veltīts kādai vienai atsevišķai no Rīgas salām. Albumā publicēti vairāki desmiti Rīgas un Ķīpsalas vēsturi atspoguļojoši plāni, zīmējumi, gravīras, gleznas, dokumenti, rasējumi, fotogrāfijas ar aprakstiem, aptverot salas vēsturi un attīstību no 17.gs. līdz 20.gs. pirmajai pusei. Var tikai vēlēties, lai šādi pētījumi ar pirmavotu informāciju taptu arī daudzām citām Rīgas vietām un apkaimēm, tādejādi ļaujot tās labāk saprast un arī iemīļot. Līdzīga nozīme ir arī Irēnas Bākules un Arņa Siksnas grāmatai Rīga ārpus nocietinājumiem, kas secīgi atklāj pilsētas vēsturiskā centra plānojuma struktūras izveidošanos.

Savukārt Another Travel Guide Rīga ir ceļvedis, kas pavisam nebijušā veidā tiecas atklāt Rīgu kā mūsdienīgu un radošu metropoli. Grāmata intriģē un ieinteresē, un būtiski bagātina to, kā esam raduši attēlot un aplūkot savu pilsētu. Atzīmējams ir arī Process 2, jo drukāto izdevumu klāsts, kas runā par Latvijas mūsdienu arhitektūru, faktiski aprobežojas ar visiem zināmo žurnālu. Bez tam vienlaikus ar Procesa 2 atvēršanu tika svinēta arī Ievas Zībārtes vadītās grāmatnīcas Lukabuka atklāšana – arī tas ir notikums, jo kā zināms, Rīgā līdz šim nav bijis vietas, kas specializētos tieši uz arhitektūras grāmatu pārdošanu.

Zaudējumi

Runājot par 2009.gadu arhitektūrā, noteikti jāpiemin arī četras arhitektu vidū cienītas un ietekmīgas personības, kuru dzīves aprāvās šogad. Modris Ģelzis (1928-2009) — viens no izcilākajiem latviešu modernistem un nozīmīgākajiem 20.gadsimta arhitektūras meistariem Latvijā. Andrejs Holcmanis (1920-2009) — arhitektūras vēsturnieks un Rīgas pētnieks, viens no Pēterbaznīcas un Melngalvu nama atjaunošanas organizētājiem, Vecrīgas reģenerācijas projekta līdzautors un nerimtīgs arhitektūras propagandists. Sigurds Grava (1934-2009) — transporta un pilsētu plānotājs, Kolumbijas universitātes profesors, angļu latviešu pilsētvides vārdnīcas autors, publicists, kurš ar padomiem un komentāriem arvien trāpīgi raksturojis Rīgas pilsētnieciskās attīstības realitātes. Edgars Pučiņš (1924-2009) — Rīgas galvenais arhitekts (1960-1970), Vecrīgas reģenerācijas projekta līdzautors.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
53 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
:)

Pirmais!!!

hmm

otrais:)

a.s.

Gribētos uzzināt kritērijus – kas bija pamatā nosaucot gada labākos objektus. Aptauja tomēr labāka!

sim

škiet, ka gaume, un tas nav mazsvarīgi

A.Z.

Nav runa ne par kādiem "gada labākajiem objektiem". Tekstā vienkārši runāts par notikumiem, kas likušies nozīmīgākie iepriekšējā gadā.

Aptaujai ir jēga, ja tajā piedalās gana daudzi, bet tā kā atsaucība visai maza, tad nelikās tā vērts, lai sāktu.

Mērija

paldies.man patīk,ka redakcijai ir savs viedoklis un man patīk, ka tas reizēm nesakrīt ar citu viedokļu veidotāju viedokli. un vispār-kur tad,lūdzu vēl ir viedokļi par notiekošo arhitektūrā? Dienā labi ja pāris teikumu un tie paši arvien īsāki.

zināms

žēl, ka pat viedokļu aptauja iekļuva vienas personas medija žņaugā! tieši laiks, kad arhitektiem mazāk praktiskā darba, ir labs laiks notikušā un nenotikušā apdomāšanai!

Miķelis

Rimi Ziepniekkalnā ir ļoti liels ieguvums, it sevišķi tiem, kuru logi atrodas 10m attālumā no RIMI sienas. Arhitektu pilnīga vietas ignorance. Vajadzētu zēniem vai meitenēm likt padzīvot kādu gadu šajos dzīvokļos, lai paskatās uz savām strīpainajām sienām, redzēs cik laimīgi būs. Ierosinu RIMI piešķirt bietes balvu.

hmmmm

Būs jābrauc apskatīties, jo no fotogrāfijām tāda veida defektus nevar saprast. Pie šāda aspekta strīpainā siena iegūst citādu, t.i. negatīvu tēlu, lai gan no puiblikācijām liekas laba.

Renārs Putniņš

Sveiks, Miķeli! (tik nezinu kurš Tu esi , vai vispār esi Miķelis) Ja gribi par šo projektu publiski padiskutēt ar mani kā autoru mierīgi varu arī šajā vidē diskutēt,kā nekā demokrātiska un arhitektu plaši apmeklēta vide, bet tikai pie nosacījuma ,ka pretī ir reāls,domājošs un argumentus uzklausošs cilvēks. Pretējā gadījumā šādam viedoklim nav pat nodiluša santīma vērtes. Starp citu, vides zinātāj, vai esi pamanījis ,ka šai mājai (kaimiņu desmitstāvenei) kā daudzviet citur lielākā tiesa 1.stāva jau ir komerctelpas nevis dzīvokļi, kā tas kopš 90.gadiem iegājies mikrorajonu vidē (tikpat kā nemaz nebija paredzētas pakalpojumu sniegšanas telpu PSRS laikos, kur viss bija… Lasīt vairāk »

Romans

a es to rimi redzeju un uzskatu, ka Mikelim ir taisniba, protams, tu vari visu ko teikt, bet paskaties uz foto, pirmajos stavos ir dzivokli. Un 1, 2, 3 un 4 stavs skatas nevis uz lielu ozolciema ielu ar neldu un horizontu taluma, bet uz so sienu… Ja tads gudrs esi, tad vismaz ieliktu uz so sienu lielu tv ekranu vai kaut KO TML…. protams, tu padomaji par majas iedzivotajiem, lai tiem butu labs stripains skats, bet vins nav labs… tas fotografs, kurs fotografeja, ja, piekritu, fotkas ir labas, bet tur, kur skats uz ielu, man liekas ka fotografs pat… Lasīt vairāk »

...

"vai bija tik gruti rimi uzprojektet pie cela, bet autostavvietu likt starp maju un rimi? vismaz kaut kads risinajums…" – KAS TAS PAR SVIESTU – KĀPĒC DOMĀ, KA MAN BŪTU LABĀK, JA BŪTU JĀELPO IZPLŪDES DŪMI NO AUTOSTĀVVIETAS!!!????

Romans

Ziepniekalna visur autostavvietas zem logiem un nekas, bet nekur nav aizsegti logi ar tik brinishkigo fasadi… nekliedz, nervu shunas tev dotas vienu reizi muzha…

Romans

un ne tikai Ziepniekalna

Miķelis

Daži vienkārši jautājumi: 1. Vai cienījamais autors ir pabijis pretējās mājas dzīvoklī 1., 2., 3. stāvā un paskatījies kā viņa darbs izskatās pa šī dzīvokļa logu? Ja nav eksperimentam iesaku pie sava dzīvokļa loga 10 m attālumā uzkrāsot identiskas sarkanas svītras un kādu laiku tā padzīvot. Kā tas iespaidos autora garīgo veselību? 2. Vai tas, ka šajā vietā atradies vidi degradējošs apjoms, kas bija vismaz 2 reizes mazāks gan garumā, gan arī augstumā nozīmē, ka šobrīd RIMI veikals ir ieguvums daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem? 3. Kā veikals iekļaujas apkārtējās vides kontekstā? Ko nozīmē šī svītrainā fasāde? Kāda bija doma? Vai tās… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Vairs nepraktizēju diskusijas ar nezināmiem un nenojaušamiem oponentiem.

Ja ir vēlme diskutēt ,varat reģistrēties. Ja vēlme savu čibriku iestumt kādā jūtīgā vietā(piemēram man) ,tad uz priekšu netraucēšu.Jo anonīms = bezmiesīgs,līdz ar to augstākminētā atrakcija ar (piemēram man) jūtīgām vietām ir bezjēdzīga.

Savukārt ja vēlaties saņemt izsmeļošu paskaidrojumu, par lietām un kompromisiem,kas bija jāpieņem, tad lūdzu mana e-pasta adrese renars@gmarp.lv

P.S. Protams atbildēšu,ja mani uzrunās dzīvs un miesisks cilvēks, nevis virtuāls tēls.

Visu cieņu: RP

googoo

nu jau, nu jau…. citās diskusijās putniņš saberzējis rokas metās iekšā vienalga vai pretī miesiska būtne, anonīmiķis vai spam-bots 🙂 patiesībā jau žēl, ka pat uz ļoti sakarīgiem un pamatotiem jautājumiem netiek dotas atbildes… man pašam sadzīvisku apstākļu dēļ ir sanācis, ka tas ir man tuvākais veicis, attiecīgi apmeklēju pat pāris reizes nedēļā. sajūtas…. dalītas. bet tomēr vairāk uz pozitīvo pusi. pie plusiem – dizains atraktīvs, rotaļāšanās ar rimi korporatīvajām krāsām – cool! skatā no valdeķu ielas perfekti sēž ainavā un telpiski noslēdz stūri starp lielo ķīnas mūri un tālāk esošo širhana / privāto apbūvi. draņķīgais: nu ir tas veicis… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

Sveiks, Pēteri! Prieks diskutēt ar dzīvu cilvēku, kaut vai par daudzām lietām mums ir atšķirīgs viedoklis. Par anonīmiķiem, citreiz ir tā, ka tas mani skar tikai pašu-RP , un jebkurā gadījumā pats esmu vienmēr atklāts un nekad neslēpjos,visbiežāk arī uz spam-botiem neatbildu, bet uz korektiem un patstāvīgiem vietnes apmeklētājiem, pat ja tie ir anonīmi. Šajā gadījumā man ir nelāgas nojausmas ,kas slēpjas aiz Miķeļa, un tieši tāpēc es šādā formā ar viņu nediskutēšu. Pateicos par pozitīvo kritiku! Par iebildumiem, kā jau teicu pasākums ir KOMPROMISS. Klients pie mums atnāca uzreiz ar diviem veikaliņiem salīdzinoši komplicētās vietās. Viens Apūzes ielā un… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Bitīt matos, Renār! Prieks, ka neuzmet lūpu un piedalies diskusijā, bet… vai Tu nevarētu vismaz nelietot to interneta plēbeju "jamie". Griež ausīs tā, ka nevar palasīt.

Miķelis

Polikarbonāts fasādē, amurikāņu vāģis, elektrobutka, jamie un Bietes tonis. Viss tas labi sapas latviešu vidē. Likums VIENMĒR ir pasūtītāja pusē. Runa nav par krekliem, bet par sirdsapziņām. No teksta var just, ka arī autoram kaut kas kremt. Baļķis savā acī vienmēr liekas tikai nieka skabarga, tas gan fakts. Netaisos glaudīt pa spalvai cienījamo autoru, pietiekami lasīti iznīcinoši komentāri no RP puses. Kefča un baltmaizes batons vienmēr sanāks ja nodarbojies ar lielveikaliem problemātiskās vietās. Apvainoties patiešām nevajag, savu viedokli vajag pamatot un par kļūdainiem risinājumiem uzņemties atbildību. RIMI veikals ir izcils vides un totāls līdzpilsoņu tiesību ignorances paraugs. Nebrīnos, ka pēc… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Cien. Miķeli – vai Tu esi pie tā Rimi pastāvējis un izdarījis līdzpilsoņu aptauju par viņu tiesību "totālu ignoranci"? Vai, varbūt, Tu vadies no kādiem teorētiskiem un subjektīviem pieņēmumiem? Es nojaušu sašutuma iemslus, man arī varbūt nepatiktu sarkansvītrainas lupatas vicināšana gar acīm, tomēr, ar saviem izteikumiem vajadzētu būt ieturētākam. Teksts "Aizbildināties ar LIKUMU ir vienkārša gļēvulība" liecina par miglainu pilsoniskās vienošanās izpratni. Kā zināms, likums aizstāv arī mūsu līdzpilsoņu tiesības nodarboties ar komercdarbību [tai skaitā būvēt ēkas] atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, tas aizstāv arī mūsu kolēģu tiesības radoši izpausties piem. krāsojot ko un kā viņiem labpatīkas, protams, pamatojot savu darbību… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

Lai kā tur nebūtu: Logu uzdevums un to funkcija: 1) izgaismot telpu (jāņem vērā telpas kvadratūras un loga lieluma attiecība) 2) pavērt skatu uz ainavu aiz loga … un vel es padomāju, tie cilvēki, kuriem ir brīnišķīgs skats uz strīpām, nevar pārdot savus dzīvokļus, jo tiem tagad ir tāda, kā pievienotā vērtība ar mīnuss zīmi, un tas ir vienāds ar to, ka viņi tā bēdīga RIMI dēļ zaudē savu naudu… Ja, pat tā! Bet nu principā, darbs ir padarīts, nenojaukt taču to ēku tagad… Būs citiem (vismaz man) piemērs, kā nevajag taisīt… P.S.: es neuzskatu, ka visu taisīt, kā likums… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš

1. Cienījamais kolēgi, Romān Siņicin, vai Jūs mēdzat lasīt oponenta atbildes? Ja nē , tad tas ir liels zaudējums Jums, un Jūsu topošai profesionālai praksei, pieņemu ,ka kašķēties nav Jūsu pašmērķis? 2. Jums līdzīgi domājošajam anonīmiķim , jau Andis Sīlis norādīja, ka Jums ir greiza sapratne par pilsoņu tiesībām. Jūsu tiesības kā reizi beidzas tur ,kur sākas kāda cita tiesības, tieši tāpat ir arī 10 stāvenes un RIMI gadījumā. Ja 10 stāvenes neapmierinātie iemītnieki vēlējās šeit ,automazgātuves un tās stāvlaukuma vietā, sev labiekārtot atpūtas skvēru, tad šiem pašiem pilsoņiem vajadzēja: 1.var. Ar tiesiskām metodēm pierādīt ,ka šī zeme pienākas viņiem.… Lasīt vairāk »

Romans Siņicins

nene, viss labi, vnk varbūt esmu vel tāds zaļš, ka tomēr uzskatu, ka galvenais ir skats no loga un neiedomājos, vai aizmirstu par citam problēmām…

neņem par ļaunu, vajag taču pakritizēt… tas taču ir arhitektu vispatīkamākā lieta, vismaz LV :)))) ne nu patiešam, no universitātes nāk, kā darbi vērtētas cik viņi ir slikti, nevis cik viņi ir labi

bet kašķēties ne, kritizēt pa kreisi un pa labi JA :)))))))))))))))))

Romans Siņicins

man ļoti patik tā jaunā bibliotēka, uzskatu, ka tas ir liels sasniegums 2009

Miķelis

Arhitektūra protams ir kompromisu māksla un šajā konkrētajā gadījumā notikusi nobīde vienā – īpašnieku virzienā. Cik zināms radošums krāsot fasādes kā gribas ir mazliet ierobežots ar saskaņošanas nepieciešamību pie pilsētas galvenā mākslinieka. Atvainojos par skarbajiem izteicieniem, bet brīžam liekas, ka atsevišķi autori nodarbojas ar savu ambīciju realizāciju uz citu rēķina, tas arī galvenais sašutuma iemesls. Apzināta maldināšana ar fotogrāfiju palīdzību savukārt uzprasās uz pavisam citiem vārdiem, jo katram arhitektam ir arī sava ētiskā latiņa. Ja nav gluži kaut kas sanācis, tad nevajadzētu to vēl afišēt ar maldinošu foto palīdzību. Cien. Andi Sīli vai esat bijis konkrētā vietā un šo darbu… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Augšminēto strīpaino skaistuli redzējis esmu. Piekrītu A.Z. ka, salīdzinot ar apkārtesošo 90o gadu komercapbūvi, šī ēka "pelēkajā, padepresīvajā mikrorajona atmosfērā ienes košumu". Par īpašu arhitektonisku veiksmi gan to neuzskatu, ēka patiešām ir tuvu dzīvojamo platību logiem un agresīvais krāsojums tos pilsoņus, kas neko citu pa saviem logiem neredz, diez vai sajūsmina. Man pieņemāks būtu mēģinājums ēku padarīt iespējami zemāku un ar apdares palīdzību "dabīgāku, zaļāku". Bez rajona mākslinieka saskaņojuma parasti projektu saskaņot un uzbūvēt nevar, gan jau arī šeit tāds ir saņemts. Par foto – cien. Miķeli, kad būsi pabraukājis pa pasauli un "dabā" aplūkojis lielāko daļu žurnālu redzētās arhitketūras,… Lasīt vairāk »

Miķelis

Paldies par profesionālo viedokli. Mazliet esmu pabraukājis pa pasauli un arī salīdzinājis redzēto ar bildēs esošo. Nobīdes ir gan vienā, gan arī otrā virzienā. Dažs labs objekts bildēs izskatās necils, bet vides kontekstā tā iedarbība ir gluži cita. Šis konkrētais "strīpainais" objekts vispār nav pelnījis tik lielu uzmanību, jo no formālā viedokļa ir mēģināts atdzīvināt ne pārāk veiksmīgi izvēlētu formu ar asinhronu ritmu. Kefīram, ko lietojis autors, varētu arī nebūt parasto 0.5%. Šim kefīram kāds nezināms pilsonis acīmredzot pievienojis kādus nezināmus indegrientus. Vispār jau ieteiktu autoram pamainīt kefīra iepirkšanas vietu, var būt, ka RIMI korporatīvo krāsu vietā, kādā citā objektā… Lasīt vairāk »

Miķelis

Pastāvēt un aptaujāt nevienu nemaz nevajag, pietiek nostāties šaurajā 10m joslā, lai saprastu kas patiesībā šeit ir noticis un mazliet pielietojot savas empātijas spējas atskārst arhitektoniskā darba patieso iedarbi uz līdzpilsoņiem.

Miķelis

Silti visiem iesaku aizbraukt uz vietas un apskatīties kā objekts izskatās dabā. Bildes ir absolūti maldinošas, un izvēlēti protams izdevīgākie rakursi un lietā likts platleņķu objektīvs. Arhitektūras un vides konteksts ir pavisam cits RIMI aplūkojot dabā.

Romans Sinicins

VoVo… es tachu saku, fotografs ar muguru pie sienas staveja :)))

Romans Siņicins

man copy/paste uztaisit, vai pats sapratisi? 🙂

Renārs Putniņš

Vai Tev nepietiek ar atbildi Pēterim? Pieņemu sāpīgāko esmu atbildējis un paskaidrojis.

vietmīlis

"tā atgādina dīvainu svešzemju zvēru, kas atrodas nepareizā vietā, neīstajā laikā" varbut Betskis to teica par šito brīnumu? Nu kāpēc Rīgā vajag visus tos pagājušo laiku dižgarus , kas visur cep tik vienu un to pašu, vai Rīgā, vai Hamburgā . Diez vai viņi maz saprot kurā zemē zīmē. man likās tik labs tas mūšu studentu stāsts par vietu kur dzīvo un kur arī projektē, kad to sapratīš arī caurbraucēju aicinātāji… Un vai tiešām šī būve ir tik laba? Klucis kas ielikts nevietā, nemērogā redzēts jau vaicikkurne! vai būtu jāsaka ka tā ir "ievērojamākais notikums arhitektūrā "?

vīrmīle

nu, nosauc citas lielākas un ievērojamākas būves. var jau pie visādām lietām kasīties – bet kāda vaina ta mērogam? kāds ta mērogs tavuprāt tai vietai piederētos? kā tai blakusmājai, kas pāgājušo gadu bieti dabūja? vai kā augstcelnei?

sim

man tīri labi patika lasīt.

kas citiem gribētājiem liedz paust savus viedokļus par ievērojamāko iepriekšējā gadā? vai vēl labāk – prognozes jaunajam.

sim

pārmaiņas pēc pilnībā pievienojos iepriekšējam runātājam. aptaujas ir viltojums, jo vairākuma viedoklis neko par vērtīgu nepadara (paskatieties uz vēlēšanu rezultātiem)

renpblk

.., jo reklāmistus par maldināšanu likuma priekšā nesauc, lai gan patērētāju tiesības pastāv.

un LU likumdošanā stāsta par precedentiem, skaņojot teritoriju plānojumus daugavas krastā rīgas pilsētā 🙂

vietmīlis

Droši vien kādam liekas skaista tā panorāma kas man paveras katru rītu – cukurtrauks, augstbūve , Gerkāna citadele, un tas viss aiz mazās noliktavas ēkas – viss viens otram virsū. Es jau nesaku, ka tas kubs izskatās slikti – tāds parasts bezpesonisks būvapjoms, kuru var nolikt jebkur – lauka vidū, Hamburgas ostmalā, vai vnk – bet šajā kontekstā tās trīs mājas kopā izskatās stipri savādas – es pieņemu, ka augstceltne jau bija, bet tie pārējie varēja PROJEKTĒT ĒKU VIDES KONTEKSTĀ nevis katrs mēģināt celt pieminekli sev, tāpat man liekas, ka ši nu būtu tā vieta, kurā visām institūcijām Dripes, Ciņa… Lasīt vairāk »

A.Z.

Skaistums jau ir tikai viena kategorija, pēc kuras vērtēt kādas vietas. Kaut nu -, protams, nozīmīgs kritērijs. Konkrētā panorāma no tilta man tieši šķiet nobeigtāka ar to Parex ēku. Par to otru ēku – augstceltnei otrā pusē – tā stipri pretrunīgāka, kaut nu – sava harmonizējoša nozīme arī tai. Tāpat ar tai Gerkāna ēkā man liekas dīvainas lietas un vietas. Man, piemēram, netīk tie stiklotie bunduļi, kas redzami taisni skatā no tilta, no otras puses ēka visādā ziņā izskatās labāk. Var nojaust, ka tas arī tēlots kā galvenais skats, jo arī tās lielās lameles ir iegrozītas tā, lai vislabāk izskatītos… Lasīt vairāk »

vietmīlis

Redz tava atbilde jau arī pasaka, ka ēka orientēta pret Citadeles ielu, kas vien liecina par savdabīgu izpratni par ēkas novietni. Un tie stikla bunduļi, kas vijas caur visām Gerkāna mājām kā pikants postpavediens.man tomēr liekas ka liela LV problēma ir tā, ka vides konteksts netiek uzskatīts par vērtību, bet tikai iespējami inovatīvāka fasāde nu vismaz zvaigžnots vārds. Bet pasaule sen domā par to, ka starkitekti padara mūsu vidi mazās pasaules vidi tik vienveidīgu, jo stāri vini ir tāpēc, ka atšķirīgi no citiem, bet savās izpausmēs visu laiku diezgan vienādi. Tā kā laiks rādīs, vai viņi visi mums bija vajadzgi.

...

"Ievērojamākā un lielākā būve Rīgā, kas pabeigta 2009.gadā, ir biroju ēka Citadelē (Vincents, Meinhard von Gerkan), apliecinot vāciskās kvalitātes ne tikai projekta idejā, bet arī tā realizācijā līdz pat nelielām detaļām." – NESAPROTU, KĀ ŠĀDU ARHITEKTŪRU VAR NOSAUKT PAR IEVĒROJAMU – NU VIENĪGAIS VIETAS DĒĻ – TĀ TIEŠĀM IR IEVĒROJAMA – KATREIZ TUR BRAUCOT GARĀM UN STĀVOT SASTRĒGUMĀ ESMU SPIESTS UZ TO RAUDZĪTIES UN "IEVĒROT" – PIE SEVIS NODOMĀJOT – KAS PAR HALTŪRU!!! – VIENKĀRŠA KASTĪŠU ĒKA – UN ES NETICU, KA M.FON GERKĀNS TO PAT IR PROJEKTĒJIS… APNICIS KLAUSĪTIES, KA KATRU VINCENTA VIENKĀRŠO OBJEKTU – FONA ARHITEKTŪRU (LABĀKAJĀ GADĪJUMĀ)… Lasīt vairāk »

A.Z.

Ēka ir pret vairākām ielām, pret Citadeles ielu ir galvenās ieejas. Tavuprāt tām vajadzēja būt otrā pusē? Par kontekstu – man savukārt liekas, ka vides konteksts arhitektūrā – Rīgā un Latvijā tiek pat ļoti vērā ņemts. Cita lieta – ļoti šauri fiziskos aspektos – saskaņojot kādas dzegas un lodziņus, neapjēdzot, ka konteksts nozīmē ko vairāk. Bet domāju, tam ir zināma saistība ar RTU izglītību. Arī vietas konceptam šejienes arhitektu izglītībā īsta vērtība netiek pievērsta. Par to vienveidību – nevajag pārspīlēt arhitektu nozīmi, ne jau zvaigžņu arhitekti ir galvenie vaininieki, kas mūsu pasauli padara vienveidīgu un līdzīgu, drīzāk tur loma citiem… Lasīt vairāk »

vietmīlis

Varbūt nevajag par katru cenu mēģināt nosaukt pagājušā gada izcilās ēkas, Ja 2009. gadā nekas pārāk labs nav bijis, tad tā arī jāpasaka. Es nepiekritu, ka visas problēmas sākas no RTU- visi mūsējie , kas ir apmaiņas programmās diezgan labi iekļaujas kopējā ES kontekstā, neviens arī nesūdzas ka ir mazizglītots. Tieši mūsējie, manuprāt, daudz vairāk domā par vides kontekstu, un es nebūt nedomāju par dzegām un dekoriem, Pieņemu, ka izglītības sistēmas dažādās valstīs ir ašķirīgas, bet man nav saprotams, kāpēc atkal viss kas ārpus LV ir labs. Par Citadeles vidi – es jau taisni par to, ka viņa ne tikai… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

http://a4d.lv/…-sede-citadele/

Vai tad esat aizmirsuši, ka "vietas konteksts" agri vai vēlu izmainīsies vēl vairāk – attīstībs plāns ļauj vēl būvēt uz Daugavas pusi, tā ka tāda racionāla fona apbūve vien paliks no tā Parexa.

...

kad tas vēl būs, tad jau MfG ēka būs varbūt pa skuju taku aizgāajusi

Romans

ari nesaprotu cilvēkus, kas tik bļauj, ka "viss kas ārpus LV ir labs", pec manam domam, vismaz jāapgūst tas mācības šeit un ārpus, un pec tam var kaut ko salīdzinat…

līdzīgi, kā ar to slaveno iestāšanos APF, visi, kas netika saka, ka ņem tikai "savejos"…

Gerkāns

Ja kadam rodas jautajumi vai citedeles eka ir projektēta tieši Daugavas krastam, tad Gerkāna kungam noteikti to labpatiktos redzēt arī vēl šur tur pasaulē. Skatīt linku:

http://gmp-arc…47235811654332

Gerkāns

Skatīt labās puses izvēlnes 3. bildi no beigām!

i

Nav jau gluži viens pret viens. Lameļļu nav. 🙂 Pastāv arī tāda lieta kā arhitekta rokraksts.

A.Z.

Diskusija par Citadeles ēku kļūst bezjēdzīga un droši vien nav vērt to turpināt – katram mums ir savi kritēriji un apvāršņi. Tāpēc ar aicināju nosaukt ēkas, kas jūsuprāt ir ievērojamākas vai labākas par aprunājamo, – ja ne 2009.gada, tad kaut visas desmitgades kontekstā. Kā var saprast, arī nievātājiem tie argumenti dažādi – vienaprāt tas ir arhitekta pieminekli sev (vietmīlis), bet otram – fona arhitektūra (trīspunkts). Kuri jūsuprāt ir tie labie kontekstuālas arhitektūras piemēri pēdējo laiku Rīgā?

Savukārt rakstītājs ar pseidonīmu Gerkāns (06/01/2010 22:04) spilgti apliecina to, ko Betskis pauda par Rīgas arhitektiem, kuri arhitektūras galveno vērtību saskata fasādēs.

virtmīlis

Nu tāds pamācošs Tev tas toonis- skaidr, ka tie kuri nepiekrīt nav vērā ņemami, un ja kāds pret , tad diskusija jābeidz. Vispār es jau rakstīju, ka varūt nevajag katru gadu teikt ka kas izcils iznācis, varbūt jāpieņem ka normāla funkcionāla apbūve arī ir vērtība, un šajā kontekstā jau MfG nav vainas, bet par izcilu un "Notikumu" šo copy-paste- principu jau nu nevajādzētu saukt.

Romans Siņicins

.

53
0
Lūdzu, komentējietx