A4D pēta krīzes ietekmi nozarē

Tā kā šobrīd Latvijā trūkst pārskata par krīzes ietekmi uz arhitektūras nozari, A4D uzsāk pētījumu un aicina to atbalstīt arhitektu biroju vadītājus. Redakcija lūdz atbildēt uz jautājumiem par ekonomisko apstākļu noteiktajām izmaiņām katrā birojā, kā arī piedāvāt savus priekšlikumus krīzes ietekmes mazināšanai.

Kā zināms, šā brīža ekonomiskajā situācijā dažādu jomu pārstāvji (zemnieki, ārsti, skolotāji, policisti, viesnīcnieki, grāmatu un preses izdevēji u.c) dažādiem līdzekļiem vērsušies pie valdības, lai aizstāvētu savas nozares. Rīkojoties atbilstoši situācijai, tie aktīvi pieprasījuši rīcību no valsts un piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus krīzes ietekmes mazināšanai. Daudziem no viņiem ienākumi kritušies par vairākiem desmitiem procentu, liekot cīnīties par nozares glābšanu un biznesa izdzīvošanu. Iespējams, ka daudziem arhitektiem pārmaiņas ir vēl dramatiskākas.

Arhitektūras nozari Latvijā pārrauga Kultūras ministrija. Lai runātu par stāvokli nozarē, 13. maijā Latvijas Arhitektu savienības jaunās vadības pārstāvjiem paredzēta tikšanās ar jauniecelto Kultūras ministru un citiem ministrijas ierēdņiem. Tā kā LAS nav veikusi nekādus pētījumus par stāvokli nozarē, šo uzdevumu uzņemas A4D. Lai sagatavotu pārskatu par situāciju, arhitektu biroju vadītājiem A4D izsūtīja anketu ar dažiem jautājumiem. Redakcija lūdz atbildēt uz jautājumiem par ekonomisko apstākļu noteiktajām izmaiņām katrā birojā.

Iecerēts, ka pētījums ļaus izveidot ticamu un objektīvu pārskatu par stāvokli nozarē, kā arī ziņojumu Kultūras ministrijai. A4D arī aicina sniegt priekšlikumus krīzes ietekmes mazināšanai — gan par to, par ko vajadzētu vienoties un darīt pašai arhitektu sabiedrībai (respektīvi, uzdevumi, ko varētu veikt LAS), gan ierosinājumus, ko iesniegt valdībai. A4D gan negrasās izstrādāt šos priekšlikumus, bet tikai apkopot un iesniegt tos LAS, lai rosinātu to nopietnāk uzņemties nozares lietu risināšanu.

Pati situācija spiež arhitektu sabiedrību uzņemties iniciatīvu savas nozares, tai skaitā likumdošanas, sakārtošanai. Tam par labu nāk gan apstāklis, ka arhitektiem šobrīd varētu būt vairāk laika sabiedrisku pienākumu veikšanai, gan tas, ka valsts ir pasludinājusi kursu uz efektīvāku valsts pārvaldi un birokrātijas mazināšanu. Tāpēc šis ir īstais laiks, lai izstrādātu arī cita veida priekšlikumus, kas risinātu kaut vai tikai nelielas lietas.

Piemērs. Pagājušajā nedēļā biroja Z4 arhitekts Ivo Šteimanis Latvijas radio stāstīja par Sabiedrības veselības aģentūras sniegto maksas pakalpojumu — tehniskajiem noteikumiem, kam kopš iepriekšējā gada cena divkāršojusies, sasniedzot 45 latus. Bez šī dokumenta nav iespējams uzsākt projektēšanu, taču, kā zināms, tā saturs ir visai formāls, atkārtojoties no projekta uz projektu, mainoties tikai adresei un datumam. Veselības ministrijas, kuras pakļautībā ir arī Sabiedrības veselības aģentūra, pārstāve radio sižetā atzina, ka pašreizējā sistēma ir birokrātiska un neefektīva. Vasarā esot gaidāmas reformas, un šādas prasības vairs arhitektiem nebūs jāizpilda. Tas ir tikai viens neliels piemērs, taču šādu jomu, kurās būtu iespējams veikt uzlabojumus, ir pietiekoši daudz. Un šis ir īstais brīdis to darīt.

Pielikumā — aptaujas anketa arhitektu biroju vadītājiem.
Atbildes lūdzam sūtīt uz: a4d@a4d.lv

Papildinot biroju aptaujā iegūtos datus, ikviens arhitektūras nozarē strādājošais aicināts atbildēt uz A4D jautājumu par izmaiņām personiskajos ienākumos.