a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

A4D sarunas — Vladimirs Neilands

<< Raksti

Vladimirs Neilands

Par arhitektūru kā cilvēcisku vajadzību un kā ēkas dvēseli, par pasūtītāja lomu, par ēku novecošanu un to, kāpēc sabiedrībai nepatīk jaunā arhitektūra. Trešajā A4D sarunu cikla intervijā — viens no A4D dibinātājiem — Vladimirs Neilands.

Savulaik, 80. gadu vidū kolēģu starpā lielu uzmanību piesaistīja jaunā Vladimira Neilanda projektētās ēkas Zolitūdē — 119. sērijas daudzstāvu paneļēku ieskāvumā bija tapušas divas divstāvu dzelteno ķieģeļu būves ar kolonām, pusapaļiem rizalītiem, ar ieejas kāpnēm, cokoliem, dzegām un frontoniem. To laiku mikrorajona askētiskajā vidē, kurā vēl nebija 90. gadu kiosku, būdu, veikalu un tamlīdzīga uzslāņojuma, šīs ēkas, kurās sākotnēji atradās grāmatu veikals, telefona centrāle un veļas mazgātava, bija kas ļoti neierasts un sasaucās ar tobrīd pasaulē aktuālajām postmodernisma vēsmām, iezīmējot modernisma norietu un cilvēciska mēroga, harmonijas un mājīguma meklējumus tradicionālās arhitektūras formu valodā.  

Mūsdienu Latvijas arhitektu vidū Neilands ir pazīstamākais klasicisma adepts, iespējams, vienīgais. Jau salīdzinoši jaunos gados vīlies modernās arhitektūras antihumānajās izpausmēs, deklaratīvā avangardisma centienos pārsteigt un šokēt, viņš, daudz lasot, ceļojot, izglītojoties un domājot, savu vietu radis tieši tradicionālās arhitektūras vērtībās un to turpināšanā. Izvēloties sadarboties ar pasūtītājiem, kuru vērtību sistēma un ambīcijas viņam ir tuvas un pieņemamas, Neilands šobrīd darbojas principiāli tikai privātmāju projektēšanas sfērā.

Būdams ieinteresēts kvalitatīvā diskusijā un arhitektūras domas attīstībā, viņš ir arī viens no A4D dibinātājiem, tostarp arī viens no savulaik lielu kņadu raisījušās Bietes balvas iniciatoriem un ir arī šīs «godalgas» nosaukuma autors.


Atsaucoties uz ievērojamo 19. gadsimta angļu mākslas kritiķi, mākslinieku un domātāju Džonu Raskinu (John Ruskin), sarunā Neilands pauž, ka arhitektūra patiesībā ir ēkas dvēsele. «Bet dvēselei nepiemīt kaut kādas kompozīcijas vai materiāli, vai izcenojumi. Dvēselei piemīt tādas īpašības kā spēks, atmiņa, upurēšanās, pakļaušanās. [...] Arhitektūrai un ēkām ir savas īpašības, — tāpat kā mums ir godīgums un krietnums, tāpat ēkām ir cēlums, diženums un citi senaizmirsti vārdi, kas kādreiz piemituši. Tagad tām nekas tāds vairs nepiemīt, bet līdz ar to ir zudusi jebkāda burvība, kas mums patīk. [...] Faktiski cilvēki, sabiedrība sajūt, ka jaunajām ēkām nav nekā tāda, kas bija vecajām, un tāpēc ķeras pie tām ar abām rokām. Bet problēma jau nav tur, problēma ir tajā, ka šī pati sabiedrība realizē ēkas bez dvēseles. Bet tās realizē tāpēc, ka tāds jēdziens vispār vairs nepastāv, vispār nav vairs tādas kategorijas.»

«Svarīgi ir likumi. Lai izpaustos brīvi, brīvības sajūtai vajag ļoti stingrus nosacījumus. Ja tādu nav, ja pats tos sev nevar uzlikt vai, ja ir par maz zināšanu, lai pats sev tos uzliktu, tad par jebkādu brīvu izpausmi nevar būt runas, tas ir absurds. [...] Ja kāds spēj organizēt sevi individuāli, pretstatā visai pārējai izlaidīgajai sabiedrībai, pats sev uzlikt stingrus rāmjus, tad ar laiku viņš kļūst brīvs un spēj radīt kaut ko tiešām vērtīgu. Bet līdz tam ne uz ko cerēt nevajadzētu.»

«Arhitektūra faktiski ir civilizācijas atmiņas nesēja. Un kā tāda tā ir bijusi ļoti cienījama nodarbošanās. [...] Tā ir tikpat neatņemama cilvēciska vajadzība un tās klātbūtne faktiski nosaka civilizētas un humānas sabiedrības eksistenci. Arhitektūra ir viena no tās būtiskām sastāvdaļām. Un tam nav nekāda sakara ne ar mākslu, ne ar ko, tā ir tikpat kā ēšana, dzīvošana, strādāšana. Faktiski, — viss, kas paliek no civilizācijas, manuprāt, pat svarīgāka, nekā valoda.»

Vladimirs Neilands. Grāmatu veikals un telefoncentrāles ēka Zolitūdē, 1988  (projekts - 1984). Attēls no izdevuma LATVIJAS ARHIEKTŪRA.1989Vladimirs Neilands. Veļas mazgātavas ēka Zolitūdē, 1988  (projekts - 1984). Attēls no izdevuma LATVIJAS ARHIEKTŪRA.1989Vladimirs Neilands. Veļas mazgātavas ēka Zolitūdē, 1988  (projekts - 1984). Attēls no grāmatas Rīgas arhitektūra (1989), foto - Indriķis Stūrmanis

Raksts publicēts: 15/01/2013

Intervija: Artis Zvirgzdiņš, Andris Rubenis, Kārlis Narkevičs
Montāža: Dainars Albužis
Ievadteksts: Artis Zvirgzdiņš
Atbalsta — Valsts kultūrkapitāla fonds

P.S. Jāatvainojas par skaņas defektiem intervijas sākumā


saņemti 25 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.