Arhitektūras valoda III
«Viena no neatrisinātajām semiotikas pieejas problēmām ir jautājums par arhitektūras valodas struktūru, proti: kas tad ir arhitektūras zīme, kas ir arhitektūras valodas pamatelements, kas atbilst vārdam verbālajā valodā?» — noslēgums Jāņa Taurena esejai, ko papildina plašs literatūras saraksts.
Komentāri:
Ingurds Lazdiņš viedoklis [16/04/2012 15:45]
«Viena no neatrisinātajām semiotikas pieejas problēmām ir jautājums par arhitektūras valodas struktūru, proti: kas tad ir arhitektūras zīme, kas ir arhitektūras valodas pamatelements, kas atbilst vārdam verbālajā valodā?»
- pieturos pie viedokļa, ka šāds jautājuma uzstādījums varētu izrādīties pats par sevi ierobežojošs.
Centīšos paskaidrot savu domu.
Ja sekotu augstāk izklāstītajam uzstādījumam, tad, piemēram, teātra izrādi varētu traktēt kā vārdu un teikumu virknes funkciju apvienojumā ar runātāju pārvietošanos noteiktā (skatuves) telpā un laikā.
Simfonisko skaņdarbu - kā noteiktu semiotisko zīmju (nošu raksta) interpretāciju ar mūzikas instrumentu palīdzību (mehāniskajām klavierēm, piemēram).
Bet mēs visi zinām, ka tā nav.
Teātra izrādē gaisā vibrē arī emocijas, personiskas un kolektīvas asociācijas, fizioloģiskas reakcijas raisoši efekti. Gaismas un skaņas efekti. Morāli ētiskas konstrukcijas.
Nopietnās mūzikas koncertā - vēl jo netveramākas ir transpozīcijas no nošu lapu "ķīļrakstiem" uz pilna spektra emocionālo pārdzīvojumu zālē.
Arhitektūra, domāju, ir kaut kur "pa vidu".
Arhitektūra neapšaubāmi ietver šādus tādus simbolus un zīmes, taču būtu galēji greizi mēģināt arhitektūras iespaidu reducēt un censties skaidrot tikai ar tās zīmju valodu un citām prāta priekšstatu konstrukcijām. Tad jau arhitektūra nebūtu māksla tās universālajā izpratnē. Drīzāk literārā daiļrade.
Neviens taču nemēģina, piemēram, glezniecību reducēt uz gleznas kulturoloģisko analīzi - es domāju simboliku, zīmju valodu, krāsu gammas fizioloģisko iespaidu.
No otras puses - gleznas noteikti satur kādas no pieminētajām iezīmēm.
Tādā aspektā arī arhitektūras "valodas un zīmju" studijas varam apskatīt un atbalstām kā vienu no būtiskajiem šīs jomas aspektiem. Varbūt pat būtiskāku, kā, piemēram, tā pati tēma klasiskajā mūzikā.
Bet, tās noteikti nav "Arhitektūras" studijas.
Ja tīri personiski, es priecājos, ka šīs tēmas lauciņš tiek kopts un kustināts.
Labprāt esmu piedalījies un arī tagad gatavs diskusijām un viedokļu apmaiņai.
Lai veicas!
A.: ku [16/04/2012 18:19]
Prātā vēl joprojām niez, jo tā āri mezgls nesasējās. Varbūt labāk ir sākt ar arhitektūras ontoloģiju un turpināt ar epistomoloģiju, lai ir robežas - kam piedienās birka teorija.