Atrodies arhitektūrā!

SANAA
Stikla vēsa rītausma, betona pelēkas debesis un kvēlzvaigžņu kūļa sasildīta teju tukša telpa, kurā ieelpot kubikmetriem labi proporcionēta gaisa. Stereotips par planētas pielūgto japāņu biroja SANAA stilu? Vīlos. Vienkāršība nav tikai melnbalta.

Aizmiegtām acīm iztēlojies lēni šņaucam nāsīs SANAA arhitektūras aromātu! Uz telpiskuma baudkāri vedina vācu režisora Vima Vendersa veidotais videoklips If Buildings Could Talk — Lozannas Rolex mācību centra caurskatei ar 3D brillēm, ko izsniedz kopā ar ieejas biļeti Venēcijas biennāles 12.Starptautiskajā arhitektūras izstādē. Tās kuratoram pirmoreiz izraudzīta sieviete un pēc 10 gadu pārtraukuma atkal praktizējošs arhitekts. Jau Londonas galerijas Serpentine 2009.gada vasaras paviljonam slēdzoties, tā līdzautore Kadzujo Sedzima zināja: «Biennālei jābūt sarunai starp darītājiem un vērotājiem.» Cilvēciskā iecere pieauga līdz humānai tēmai People Meet in Architecture, kuru izspēlēt starpdisciplinārā orķestrī uzaicināti gan arhitekti, gan mākslinieki, gan inženieri [47 ekspozīcijas], dažādojot apmeklētāja pieredzi par veidnēm, kādās dzimst telpiska atmosfēra. 2010.gada pavasarī SANAA duets sasniegumu sainī iesien arī profesijai prestižo Prickera prēmiju, kas līdz ziņkārībai uzvelk kāri izzināt SANAA ietekmes spēju. Un tad ar mobilu īsziņu pienāk iespēja. Pārliecināties.

VENĒCIJA
Pirms 2 gadiem pēc spāņa Santjago Kalatravas projekta pabeigtais Konstitūcijas tilts Venēcijas Lielā kanāla pāriešanai taisni no Romas laukuma vieš pārpratumā pieturvietu, kur trim liepājniekiem satikt ceturto ceļabiedru. Gadās, cilvēki netiekas arhitektūrā ar pirmo piegājienu. Arīdzan asaku atgādinošais pārvads aizmaldina turp, no kurienes atgriež pusgadu jauns funikulers — People Mover, kas venēciešu autosatiksmes galapunktu savieno ar stāvvietu salu Tronchetto.

«Globālā sabiedrība ir vienota kā nekad. Tās dzīvesveids mainās. Mēs ticam, ka arhitektūra var ko darīt tā labā. Izstādei jāatraisa cilvēkus attiecībām ar arhitektūru, kas dažkārt uzsākas netiešā saskarsmē,» Sedzima arvien iedrošina katru būt pašam sevis kuratoram. Kurators ir pagātnes rēgs, jo ikviens ir mākslinieks, viņasprāt. Tā formulēta filozofiskā novitāte sakņoja Kanadzavas laikmetīgās mākslas muzeja progresīvo priekšlikumu, kura panākumu dēļ SANAA pievērsa pasaules starmešus, tostarp Venēcijā vēl 2004.gadā.

Ja pa gabalu viegli kritizēt, tad atlasīt atzīstamo grūti. Klātienē kritērijus virza uzmanības limits. Virskuratorei paklausot, atzīmēju divas no apzeltītajām sanāksmju durvīm un tās, kuras vērtu vēlreiz. Vai skrējiens cauri lielveikalam tuvina pircēju precei vai pārdevējam? Kas apturēs, aizkustinās vai nelaidīs vaļā? Ar tematisku drazu pārbāztie salona kvadrātmetri vai tie, kuros izgaismots vientuļš produkts ar skaidru ziņu par tā nozīmi ievērības kontekstā. Monitoru mozaīkām un projektu panorāmām kā enerģijas sūkļu skapjiem šaujos garām. Aiz bezcerības atlieku lieliskas sabiedrisko ēku projektētāju personālizstādes — 50 years after Brasilia ar Oskara Nīmeijera izcilā solo partiju vai Tojo Ito darba materiāla piecgades kolekciju par būvlaukumā jau fiksējamo Taidunas operas namu Taivānā. Tostarp Somijas skolu arhitektūras, Dānijas pilsētnieciskās dzīvotspējas vai Ziemeļvalstu publiskās apbūves kopskatus. Pretēji tēzei, ka avangardam arhitektūrā vienvaldība ir produktīvāks pamats par demokrātiju, lielvalstis lielākoties pašapmierināti purpina par vajadzību vēl kādu tieši uzrunāt. Vācijai ir arhitektūras alkas, Lielbritānijai — redzēšanas studijas, ASV — workšopings. Tikmēr jaunās brīvvalstis asprātīgi iesaista ilgi iztrūkušajā diskusiju kultūrā, izņemot Latviju. Pareizi — mums par izrādīšanos uz āru svarīgāk salabot iekšienes komunikāciju! Patriotiski pasmaidu piedalies, dari pats stūrīšos, kur konstruēt kopā ar čehiem, legāli skrāpēt te biju es pie ungāriem vai serbu nez kuro hand kastrolī iestādīt kaut vai runci.

Lasu — nekad iepriekš arhitektūras biennāle nav bijusi tik tuva pārgadu mākslas māsai [nākamgad piecdesmit ceturtā!]. Radošās domāšanas disciplīnu divcīņa ievadīta tiesneša nekontrolētas divvirzienu satiksmes gultnē. Izlobu, ka laikmetīgums nav savrups. Varbūt turpmāk Venēcijas biennāles nedalīt? Ārona Betska kritiķiem par spīti vai prieku Sedzima atkal arhitektiem uztic instalācijas šoreiz šaipus arhitektūrai, kam jāīsina vien distance uz ideju satikšanas māku — abpus medijam. Nu ārišķīgu formu un fantāziju vietā ir vairāk vietas nenoteiktam izbrīnam un jautājumiem sevī. Lai atrastos tulkojumā.

LAUVAS
Kā labāko gratulēto ekspozīciju Architecture as air ieraugu sabrukušu. Teju no zirnekļa tīmekļiem [0.2 mm], saskatāmiem saules staros, un vāji redzamās, bet 0.9 milimetru auklās strukturētā gaisīgā, gandrīz patiesi gaisa pils uzbur pārspīlējuma ainu ar nostieptu virvi virs iedomu bezdibeņa uz arhitektūras neko. Uz nemanāmu saplūsmi ar apkārtni. Transparentu tukšumu. Ļoti trauslo, tāpēc īslaicīgo ģenialitātes devu, divkārt atjaunotu, sagāzuši naktīs klejojošie kaķi.

Nacionālo pieteikumu klāstā kā pelnrušķīte starp mātes meitām pamanīta Bahreinas Karaliste ar krastmalu kultūršoku. Jaunlatvietis dzīvo vienā no daudzstāvu privātmājas istabām un burbuļvannā mazgā zeķes, sirmais arābu zvejnieks jūras krastā iepretim bagātību salas augstceltņu torņiem uzslej skabargainu dēļu būdu, kur ar draugiem iedzer tēju vai uzsit kārtis. Anonīmā arhitektūra, atvesta un samontēta pēc oriģināla, imitē klausīšanos veca vīra stāstā par nemājīgo kapitālismu. No pienaglota ekrāna, nē, protams.

Ieskati šāgada Zelta lauvām apbalvotajos darbos, intervijas ar to autoriem šeit.

IZLASE. Dalībvalstu pārstāvniecības

1. Beļģija. Usus/Usures
Nolietoti sabiedrisko būvju apdares elementi kā energodekori.
2. Serbija. SeeSaw PlayGrow. Augi draugi. Draugi trauki.
3. Ungārija. Borderline Architecture
Cilvēki satiekas zīmējumā. Bērni, skolnieki, studenti, arhitekti. Zīmuļi no visām ungāru skolām.
4. Rumānija. 1:1 Pretstatu modelis. Sabiedriskais, ārējais, pasaulīgais, reālais. Individuālais, iekšējais, privātais, abstraktais. Telpa telpā. Darītājs un vērotājs. Žurnāls Domus nosaucis par radikālāko, konceptuālāko un mistiskāko biennāles dalībnieku.
5. Nīderlande. Vacant NL. Pamesto ēku pārprodukcija. Iztukšošanās progresē: ik dienu ferma, otro — baznīca, gadā — vējdzirnavas. Ne jau ierindas būves, apbūves orientieri, kas jāatgriež dzīvē. Giardini dārza Nīderlandes paviljons tiek noslogots 3 mēnešus gadā. Skaitot no uzbūvēšanas brīža, 39 gadus tas bijis brīvs…
Pārsteidzošā Kanāda. Hylozoic Ground 

IZLASE. Instalācijas

Blueprint. Priekšstatu apgāšana, robežu pārkāpšana — te ir, te nav fasādes.
Cherry Tree Blossom. Arhitektūras līnija plus glez-tēlniecība. Papīrā un dabā. 
La Trufa. Ekoloģiska būvniecība plus pirmatnēja estētika. Pasaules malā.