Vecrīgas biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija vienojušās kopīgā cīņā par taisnīgu Vecrīgas ierobežotā autostāvvietu skaita sadalīšanu starp iedzīvotājiem un tūristus apkalpojošo uzņēmumu piegādes transportu, ierosinot izstumt birojus ārpus vecpilsētas mūriem.
Vecrīgas biedrība ir 2009.gada sākumā dibināta nevalstiska organizācija, kas apvieno ļaudis, kuri Vecrīgā dzīvo un strādā, līdz ar to labi pazīst šīs pilsētas daļas problēmas un vēlas piedāvāt risinājumus to novēršanai. Biedrības mērķis ir panākt kvalitatīvas pilsētvides attīstību Vecrīgā, veidojot diskusiju starp pašvaldības un valsts institūcijām un sabiedrību.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) apvieno viesnīcas, viesu mājas, moteļus un to restorānus profesionālai sadarbībai ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē.
Galvenā problēma, kuras risināšanai abas organizācijas šobrīd pievērsušās, ir satiksmes organizācija Vecrīgā. Frustrācija radusies no nespējas brīvi piekļūt saviem īpašumiem un darba vietām ar autotransportu, kā arī pašvaldības policijas «terors».
Likumsakarīgi, ka, Vecrīgas biedrībai un LVRA sadarbojoties, priekšplānā izvirzītas Vecrīgas iedzīvotāju un tūristu intereses — līdz ar to pieņemts, ka dzīvokļi un uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, vecpilsētā ir vēlami. Tomēr negaidīti asi tās vērsušās pret biroju klātbūtni Vecrīgā — to darbinieku automašīnas veidojot vislielāko satiksmes plūsmu. Iepazīstoties ar Vecrīgas biedrības mājaslapā pieejamajiem materiāliem, kļūst skaidrs, ka sašutums vērsts galvenokārt pret Rīgas domes darbiniekiem, kam pieejamas priekšrocības auto novietošanai Vecrīgā.
Vecrīgas biedrības manifests skan šādi:
- Vecrīga nav maksas stāvvieta
- Vecrīga nav biznesa un administratīvais centrs
- Vecrīga ir Latvijas kultūras tūrisma vērtīgākais elements
Abas organizācijas uzskata, ka Vecrīgā rekreācijas funkcija ir pastāvīgā konfliktā ar darījumu funkciju — dzīvojamās mājas un viesnīcas uzturot vecpilsētu dzīvu, bet biroju darbinieki pieblīvējot ielas ar automašīnām. Zinot, kāda ir arhitektu biroju koncentrācija Vecrīgā, šāds apgalvojums uzrunā visai personiski. Te nu pozitīvs piemērs sagaidāms no Vecrīgas biedrības aktīvista Jāņa Alkšņa, kura vadītajam arhitektu birojam Modus Mood pienāktos pamest telpas Audēju ielā 8.
Katram skaidrs, ka brauktuvēm un ietvēm nav jābūt aizbarikādētām ar muļķīgiem stabiņiem vai ziedu piramīdām, māju sienas nav jāapkrāmē ar stāvēšanas aizlieguma vai atļaušanas zīmēm. Lielākajai daļai Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju nav iespējas novietot automašīnu tieši pie savām namdurvīm — ar vai bez maksas — arī Vecrīgas iedzīvotāji var bez tādas privilēģijas iztikt. Protams, nepieciešams nodrošināt piebraukšanu, ko var risināt ar laika ierobežojumiem.
Raugoties uz šo traci no gājēja viedokļa, šķiet, ka diskusiju jāsāk no stingrākas pozīcijas — ne vien Vecrīgai nav jābūt maksas stāvvietai, tai vispār nav jābūt stāvvietai.
var just, ka vecrīgas biedrībai ir gribēšana, bet, lai varētu izstrādāt dzīvotspējīgu vecrīgas attīstības programmu, pietrūkst pilsetbuvniecisku zināšanu.
‘mixed use’ ir vienīgais veids, kā vecrīgai pilnvērtīgi funkcionēt.
Nu ja. Ja nebūs biroju, kurš tad pusdienlaikā sviestmaizes un zupiņu kafejnīcās pirks?
vasarā tūristi.
RD darboņi varētu krietni vairāk izmantot sabiedrisko transportu. RD stāvvietu skaits ir nesamērīgs. Būtu liels pārsteigums, ja Helsinku gudrās galvas zivju tirgus laukumu pasludinātu par savu stāvlaukumu. RD ir gan stāvlaukums pie RTU, gan stāvlaukums aiz RTU, gan pazemes, un kamēr nejauca nost veco RTU korpusu arī pie tā! bija sajūta ka katrs domes centrālā apraāta darbinieks ar diviem auto pārvietojas.
Jo lielāka tava īpašuma sabiedriskā vērtība, jo vairāk ierobežojumu tevi sagaida. Vismaz demokrātiskā sabiedrībā tā ir. Tauvas josla pie ūdeņiem, grezns lai arī traucējošs kamīns dārgajā jūgenstila dzīvoklī un – staigāšana kājām pa Vecrīgu, atstājot mašīnu ārpus tās. Ja šāda kārtība nepatīk – Vecrīgu var nomainīt pret Mežaparku, Majoriem vai Bukultiem. Arī taču jaukas vietas.
Par birojiem pilnīga piekrītu.
Rīgā kaut kā neredz to dižo pilsētbūvniecisko zināšanu pielietojumu 🙂 Kam nauda tas arī kosmisko raķešu palaišanas bāzi tai svētajā Vecrīgā dabūs gatavu. Bet lohi klanīsies likuma priekšā 🙂
…Un turpinās teoretizēt par Brīvības ielas asīm un konceptuālām priekštelpām.
Nepiekritu autorei, ka stabini ka labiekartojuma elements ir mulkigi. Forma, novietne (tapat ka citiem vides labiekartojuma elementiem) var but savadaka, bet citadi – mana skatijuma- loti vienkarss panemiens, ka ierobezot un organizet kustibu. Vai varbut labak atjaunot kanala funkcijas…un vel ierikot pacelamu tiltu uz Vecrigu, lai apturetu tos, kam jebkuri citi fiziski, administrativi vai morali ierobezojumi nav nekadi ierobezojumi? 🙂
P.S. Izvelos klanities likuma prieksa …un teoretizet aridzan.
Es biju domājusi nevis stabiņus vispārīgi, bet gan konkrētos Vecrīgas stabiņus, kas atrodas brīvi izvēlētās vietās un attālumos, pa vidu ietvēm un pie kuriem ziemā tiek sastumtas netīra sniega čupas.
Paldies,sapratu viedokli.
OK, labi gudrīši. Kā jau tipiski latvieši ja ne pašam tad ne sašam, ja kāds nevar centrā turēt pie mājas auto, tad kāpēc, lai to atļautu Vecrīgas iedzīvotājiem.
Tad gudrīši ieskatieties googla maps kartē un paskatieties uz Vecrīgu un iedomājieties kur gan varētu būt tuvākā maksas stāvvieta nu kautvai par 30-40 Ls mēnesī 🙂
Parādiet man to, jo tik (maksimums) ir jāmaksā tiem kas te īd par vienlīdzību visā.
Pamēriet attālumus no Vecrīgas līdz tai stāvvietai!
tirgus rajons.. nav ne maz tik tālu jāčāpo..
Jo Rīga nekad nebūs gatava 😛 Tagad saskatu šajā teicienā milzumdaudz patiesības :D:D:D Nebūs, nebūs gatava, ar visiem pilsētbūvniecības gigantu prātiem nebūs 🙂
)
Ja jūs papētītu, ko VB vēlas transporta lietās panākt, ir iespēja nepārkāpjot csn piebaukt pie mājas un atvest/aizvest nepieciešamo, respektīvi brīvi lietot savu īpašumu, kas ir viena no cilvēka/pilsētnieka pamattiesībām. Un ko tad lai dara, piemēram, īpašnieks kurš pats nevar, vai kāds no viņa tuvajiem nevar ”pakustēt”, bet mājās jātiek? Transporta līdzekļus piedāvājam uz ilgu stāvēšanu novietot izpētītās vietās, kur ielas un to platumi to ļauj. Mēs to esam pētījuši un vērojuši ikdienā gadiem. Mēs maksājam kārtīgus nodokļus, pildam stingrus norādījumus īpašumu apsaimniekošanā un remontā u.t.t.. Privātīpašnieku nami sastāda lielāko daļu no Vecrīgas arhitektūras ansambļa, ko mēs par saviem līdzekļiem… Lasīt vairāk »
pie 4 baltiem krekliem staavlaukuma iela ir tuksha.
wecriigaa dziivoju jau vairaakus gadus, agraak bija caurlaizhu sisteema, kas uz to briidi shkjita veic kaa RD uzvaariities,(par cik vecriigaa esu deklareejies, tad man shii caurlaide bija nahaljava) jaapiebilst ka citaas eiropas wecpilseetaas neesu redzeejis shaadu zoonai – geto, liidziigu rajonu ar shlakbaumu priekshaa. tachu jaatziist ka shii debiilaa sisteema bija krietni labaaka par to kas sekoja peectam. idiotisms aug griestdamies(tas par zaalaanu) – kopsh 1.jan. kaartiiba vepilseetaa ir mainiita 2 reizes, vispirms uzvaariijaas tie kam lauza liigumu par jauno caurlaizhu sisteemu, peectam izdomaaja pasaulee daargaako autostaavietu.. un lai buutu pavisam kruta tad, 3-durbju skapis, leduskapis, vai diivaans man oficiaali… Lasīt vairāk »
Vecrigas satiksmes sabojāšana, ir tas nelietīgākais, ko varēja nodarīt Vecrīgas iedzīvotājiem. Par uzņēmumiem neko nezināšu teikt, bet pieņemu, ka darbs ir stipri traucēts. Vairāk runājot par iedzīvotājiem. Man nav saprotams, kāds ir ekonomiskais pamatojums prasīt par Vecrīgas iedzīvotāja karti 60 Ls mēnesī? Ja pieņemam, ka vidēji pilsētā stāvvieta maksā 30-40 Ls/mēn. Par to naudu vismaz tiek nodrošināta mašīnas pieskatīšana, ne tā kā Vecrīgā, kur katrs dzērušais tūrists teorētiski var logus izsist un tad mēs varētu paskatīties, kā varonīgā pašvaldības policijas atrastu vainīgos. Tā vis nav dzelteno plāksteru izrakstīšana. Domāju, ka šāda stāvvietas maksa ir ieviesta speciāli, lai ņirgātos par mazākas… Lasīt vairāk »
wecriigaa dziivoju jau vairaakus gadus, agraak bija caurlaizhu sisteema, kas uz to briidi shkjita veic kaa RD uzvaariities,(par cik vecriigaa esu deklareejies, tad man shii caurlaide bija nahaljava) jaapiebilst ka citaas eiropas wecpilseetaas neesu redzeejis shaadu zoonai – geto, liidziigu rajonu ar shlakbaumu priekshaa. tachu jaatziist ka shii debiilaa sisteema bija krietni labaaka par to kas sekoja peectam. idiotisms aug griestdamies(tas par zaalaanu) – kopsh 1.jan. kaartiiba vepilseetaa ir mainiita 2 reizes, vispirms uzvaariijaas tie kam lauza liigumu par jauno caurlaizhu sisteemu, peectam izdomaaja pasaulee daargaako autostaavietu.. un lai buutu pavisam kruta tad, 3-durbju skapis, leduskapis, vai diivaans man oficiaali… Lasīt vairāk »
Vecrigas satiksmes sabojāšana, ir tas nelietīgākais, ko varēja nodarīt Vecrīgas iedzīvotājiem. Par uzņēmumiem neko nezināšu teikt, bet pieņemu, ka darbs ir stipri traucēts. Vairāk runājot par iedzīvotājiem. Man nav saprotams, kāds ir ekonomiskais pamatojums prasīt par Vecrīgas iedzīvotāja karti 60 Ls mēnesī? Ja pieņemam, ka vidēji pilsētā stāvvieta maksā 30-40 Ls/mēn. Par to naudu vismaz tiek nodrošināta mašīnas pieskatīšana, ne tā kā Vecrīgā, kur katrs dzērušais tūrists teorētiski var logus izsist un tad mēs varētu paskatīties, kā varonīgā pašvaldības policijas atrastu vainīgos. Tā vis nav dzelteno plāksteru izrakstīšana. Domāju, ka šāda stāvvietas maksa ir ieviesta speciāli, lai ņirgātos par mazākas… Lasīt vairāk »
var just, ka vecrīgas biedrībai ir gribēšana, bet, lai varētu izstrādāt dzīvotspējīgu vecrīgas attīstības programmu, pietrūkst pilsetbuvniecisku zināšanu.
‘mixed use’ ir vienīgais veids, kā vecrīgai pilnvērtīgi funkcionēt.
Nu ja. Ja nebūs biroju, kurš tad pusdienlaikā sviestmaizes un zupiņu kafejnīcās pirks?
vasarā tūristi.
RD darboņi varētu krietni vairāk izmantot sabiedrisko transportu. RD stāvvietu skaits ir nesamērīgs. Būtu liels pārsteigums, ja Helsinku gudrās galvas zivju tirgus laukumu pasludinātu par savu stāvlaukumu. RD ir gan stāvlaukums pie RTU, gan stāvlaukums aiz RTU, gan pazemes, un kamēr nejauca nost veco RTU korpusu arī pie tā! bija sajūta ka katrs domes centrālā apraāta darbinieks ar diviem auto pārvietojas.
Jo lielāka tava īpašuma sabiedriskā vērtība, jo vairāk ierobežojumu tevi sagaida. Vismaz demokrātiskā sabiedrībā tā ir. Tauvas josla pie ūdeņiem, grezns lai arī traucējošs kamīns dārgajā jūgenstila dzīvoklī un – staigāšana kājām pa Vecrīgu, atstājot mašīnu ārpus tās. Ja šāda kārtība nepatīk – Vecrīgu var nomainīt pret Mežaparku, Majoriem vai Bukultiem. Arī taču jaukas vietas.
Par birojiem pilnīga piekrītu.
Rīgā kaut kā neredz to dižo pilsētbūvniecisko zināšanu pielietojumu 🙂 Kam nauda tas arī kosmisko raķešu palaišanas bāzi tai svētajā Vecrīgā dabūs gatavu. Bet lohi klanīsies likuma priekšā 🙂
…Un turpinās teoretizēt par Brīvības ielas asīm un konceptuālām priekštelpām.
Nepiekritu autorei, ka stabini ka labiekartojuma elements ir mulkigi. Forma, novietne (tapat ka citiem vides labiekartojuma elementiem) var but savadaka, bet citadi – mana skatijuma- loti vienkarss panemiens, ka ierobezot un organizet kustibu. Vai varbut labak atjaunot kanala funkcijas…un vel ierikot pacelamu tiltu uz Vecrigu, lai apturetu tos, kam jebkuri citi fiziski, administrativi vai morali ierobezojumi nav nekadi ierobezojumi? 🙂
P.S. Izvelos klanities likuma prieksa …un teoretizet aridzan.
Es biju domājusi nevis stabiņus vispārīgi, bet gan konkrētos Vecrīgas stabiņus, kas atrodas brīvi izvēlētās vietās un attālumos, pa vidu ietvēm un pie kuriem ziemā tiek sastumtas netīra sniega čupas.
Paldies,sapratu viedokli.
OK, labi gudrīši. Kā jau tipiski latvieši ja ne pašam tad ne sašam, ja kāds nevar centrā turēt pie mājas auto, tad kāpēc, lai to atļautu Vecrīgas iedzīvotājiem.
Tad gudrīši ieskatieties googla maps kartē un paskatieties uz Vecrīgu un iedomājieties kur gan varētu būt tuvākā maksas stāvvieta nu kautvai par 30-40 Ls mēnesī 🙂
Parādiet man to, jo tik (maksimums) ir jāmaksā tiem kas te īd par vienlīdzību visā.
Pamēriet attālumus no Vecrīgas līdz tai stāvvietai!
tirgus rajons.. nav ne maz tik tālu jāčāpo..
Jo Rīga nekad nebūs gatava 😛 Tagad saskatu šajā teicienā milzumdaudz patiesības :D:D:D Nebūs, nebūs gatava, ar visiem pilsētbūvniecības gigantu prātiem nebūs 🙂
)
Ja jūs papētītu, ko VB vēlas transporta lietās panākt, ir iespēja nepārkāpjot csn piebaukt pie mājas un atvest/aizvest nepieciešamo, respektīvi brīvi lietot savu īpašumu, kas ir viena no cilvēka/pilsētnieka pamattiesībām. Un ko tad lai dara, piemēram, īpašnieks kurš pats nevar, vai kāds no viņa tuvajiem nevar ”pakustēt”, bet mājās jātiek? Transporta līdzekļus piedāvājam uz ilgu stāvēšanu novietot izpētītās vietās, kur ielas un to platumi to ļauj. Mēs to esam pētījuši un vērojuši ikdienā gadiem. Mēs maksājam kārtīgus nodokļus, pildam stingrus norādījumus īpašumu apsaimniekošanā un remontā u.t.t.. Privātīpašnieku nami sastāda lielāko daļu no Vecrīgas arhitektūras ansambļa, ko mēs par saviem līdzekļiem… Lasīt vairāk »
pie 4 baltiem krekliem staavlaukuma iela ir tuksha.