a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Baltijas galvaspilsētu arhitekti par turpmāko attīstību

<< Raksti

Baltijas galvaspilsētu arhitekti par turpmāko attīstību

Mēneša laikā Rīgā notikuši veseli divi Baltijas mēroga nekustamā īpašuma nozares forumi, kuros blakus nekustamā īpašuma tirgus un citām nozares lietām, tika skarti arī jautājumi, kas saistīti ar pilsētu attīstību. FIABCI Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā uzstājās visu trīs galvaspilsētu galvenie arhitekti.

Septembra beigās Rīgā notika otrais Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums, ko rīkoja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijai LANĪDA, sadarbojoties ar Starptautisko nekustamo īpašumu federāciju FIABCI. Forums pulcēja nozares profesionāļus — projektu attīstītājus, investorus un citus ar nozari saistīto jomu pārstāvjus, lai spriestu par nozarē aktuāliem jautājumiem un dalītos labākajā pieredzē, sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu vadošajās pasaules tendencēs.

Forumā piedalījās visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu galvenie arhitekti — Endriks Mends (Endrik Mänd, Tallina), Mindaugs Pakalnis (Mindaugas Pakalnis, Viļņa) un Gvido Princis (Rīga), priekšlasījumos iepazīstinot ar galvaspilsētu attīstības perspektīvām un prioritātēm. Rīga uzsvaru liek uz transporta infrastruktūras attīstību, Viļņa, kas vienīgā ir no trim iedzīvotāju skaita ziņā ir augoša pilsēta — uz apkaimju un bijušo industriālo zonu attīstību, bet Tallina vēlas atjaunot aktivitāti pilsētas centrā, iedvest dzīvību kādreiz aktīvajā ostas rajonā un pārdomāti veido ērtu ielu infrastruktūru.

Tallina: lai centrā atgriežas dzīvība!

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas galvenais arhitekts Endriks Mends (Endrik Mänd) skaidroja, ka Tallina lielu uzsvaru liek uz dzīvības atgriešanos pilsētas centrā, mēģinot apstādināt iedzīvotāju migrāciju uz nomalēm un piepilsētu, un aicinot atgriezties dzīvot Tallinas centrā. Tāpēc prioritāra esot arī publiski pieejamās ārtelpas kvalitātes paaugstināšana, rekonstruējot parkus un skvērus, kā arī ielu infrastruktūras pilnveide, veidojot labāku pilsētas sasniedzamību un atslogojot pilsētas centru no privātā transporta. Tādēļ drīzumā tikšot sludināts ideju konkurss, kā galveno centra ielu padarīt gājējiem un riteņbraucējiem draudzīgāku, notiek arī citu pilsētas ielu rekonstrukcija un tiek veidotas jaunas ielas un sabiedriskā transporta līnijas (piem., tramvaja līnijas izbūve uz lidostu, ostas rajonu). Liels, nozīmīgs projekts būs arī Rail Baltica termināla un līnijas izbūve.

Jūras krastā, kur līdz šim bija plaša industriālā zona, Tallina plāno jauna rajona attīstīšanu gan ar atpūtas un sporta vietām (gājēju promenāde u.c.), gan arī ar citiem objektiem (radošais kvartāls u.c.). Drīzumā Tallinā tiks īstenoti dažādi attīstības projekti 1,5 milj. kvadrātmetru platībā: tie paredz gan dzīvojamo kvartālu, jahtu ostu, gan vairāku kultūras objektu izveidi, teica Mends. Runājot par vietējo centru attīstību, kas arī ir viena no pilsētas prioritātēm, kā vienu no labākajiem piemēriem Tallinas galvenais arhitekts minēja Ülemiste City projektu.

Viļņa: apkaimju un veco industriālo zonu attīstība

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas galvenais arhitekts Mindaugs Pakalnis (Mindaugas Pakalnis) lepojās ar kaimiņvalsts galvaspilsētas attīstības tempiem, sakot, ka jau pavisam drīz tā savā izaugsmē apsteigšot Rīgu un pēc divdesmit gadiem būšot Baltijas valstu lielākā galvaspilsēta, to pamatojot gan ar iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu, gan ar investīciju ieplūdi.

Jau ziņojām, ka Lietuvas galvaspilsētā tiek realizēti daudzi finanšu ziņā apjomīgi projekti (piem., daudzas globālās firmas pārceļ savus birojus uz Viļņu), bet akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja vairāk nekā pusi no visām Lietuvā apgūtajām investīcijām un jau pirms trim gadiem pārsniedza Rīgas rādītājus.

Mindaugs Pakalnis stāstīja, ka mājokļu segments Viļņā pēdējo astoņu gadu laikā palielinājies no 16 m² līdz 25 m² uz iedzīvotāju, kopš 2010. gada privātmāju apjomam Viļņā pārsniedzot daudzdzīvokļu māju apjomu. Jaunākās paaudzes (vidējais vecums ap 35 gadiem) ekonomiski aktīvās ģimenes izvēlas dzīvot Viļņas nomalēs. Tādēļ atbilde uz pilsētas izplešanos ir policentriska Viļņas attīstība, līdztekus pilsētas centra attīstībai, vērību pievēršot arī sešas apkaimju attīstībai, teica galvenais arhitekts. Tāpēc tiek veidota ērtāka satiksmes infrastruktūra līdz šīm apkaimēm, ieviesta «gudrāka» satiksmes organizācija pilsētas centrā (piemēram, ir īpašas satiksmes joslas gan sabiedriskajam transportam, gan eletromobiļiem un arī auto, kas pārvadā vairāk nekā 4 cilvēkus).

Pakalns akcentēja, ka Viļņa piedāvā potenciālu attīstībai vismaz 500 ha bijušajās industriālajās zonās, 120 ha no tām — pilsētas centrā. Kaimiņvalsts galvaspilsēta 2017. gadam paredz arī būtisku biroja telpu pieaugumu (47 500 m²), kā arī prognozē, ka Viļņā turpināsies tirdzniecības centru invāzija (pašlaik uz 1000 iedzīvotājiem pieejami 1000 m²  šo platību) un sabiedrisko vietu, t.sk. parku renovācija un jaunu izveide. Kopumā Viļņā (ieskaitot gan pašvaldības, valsts, privāto investoru un ES naudu) līdz 2020. gadam plānots ieguldīt gandrīz pusmiljardu eiro.

Viļņas arhitekts minēja arī dažus, pilsētai nozīmīgākos projektus kā jauno pilsētas augstceltņu rajonu centrā, topošo daudzfunkcionālo rajonu — Arhitektūras parku. Kā labu piemēru viņš minēja starptautiskos arhitektu konkursus, kas pilsētvidē ienes jaunas, modernas vēsmas. Kā lielākos izaicinājumus Viļņa saskata turpmāko pilsētas izplešanos,  vietējo apkaimju identitātes meklējumus un padomju mantojuma — blokēku uzturēšanu un atjaunošanu.

Rīga: lielie satiksmes infrastruktūras projekti  un «zaļa» metropole

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, iepazīstinot ar Latvijas galvaspilsētas attīstības prioritātēm, akcentēja, ka Rīga ir daudzu gadu simteņos veidojusies pilsēta, un «vēstures liecības ik dienu mēs varam vērot mūsu ielās». Tāpēc pilsētai attīstoties, ir būtiski, kā saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaikus, veidojot jaunus attīstības projektus, paaugstināt pilsēttelpas kvalitāti.  Princis kā vienus no pilsētai svarīgākajiem attīstības projektiem minēja topošo Rail Baltica multimodālo dzelzceļa staciju, kas būs viens no būtiskākajiem Rīgas centra pilsēttelpas pārveidojumiem pēdējo gadsimtu laikā, kad, saglabājot Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas vērtības, līdz 2020. gadam paredzēts veikt Rīgas Centrālās stacijas pārbūvi un paplašināšanu, dzelzceļa uzbēruma transformāciju, izveidojot multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, kā arī uzbūvējot jaunu tiltu pāri Daugavai.

Tika minēts arī pēdējo desmitgažu lielākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā — Ziemeļu koridora izbūve, kas ļaus iekļaut Rīgas ostu Eisropas nozīmes ceļu tīklā un uzlabos Rīgas un Pierīgas transporta infrastruktūras sistēmu. Tā ietvaros līdz 2022. gadam plānots uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu — austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru.

Saskaņā ar pilsētas attīstības stratēģiju Skanstes ielas rajona attīstība uzskatāma par prioritāru teritoriju, skaidroja Rīgas galvenais arhitekts, stāstot, ka šai rajonā paredzēta komerciāla rakstura nekustamo īpašumu attīstība, kurai ir multifunkcionāls raksturs un kur tiek attīstīti vairāki dzīvojamo, darījumu un sabiedrisko būvju projekti, kā arī ir iecere par tramvaja līnijas izveidi, kas apkaimi savienos ar pilsētas centru. Tāpat kā būtiski attīstības projekti forumā tika pieminēts arī Latvijas laikmetīgās mākslas centrs un Zaķusala.

«Rīgas attīstības plāns 2018.—2030. gadam būs noderīgs instruments pozitīvām pārmaiņām Rīgā. Jau pašlaik Rīgu varam dēvēt par zaļu pilsētu, bet mūsu mērķis ir Rīgai kļūt vēl «zaļākai», un, lai labākie attīstības projekti tiktu balstīti izpratnē par Rīgas attīstības prioritātēm,»  konferencē teica Princis.

Runājot par pilsētas mērķiem, Rīgas galvenais arhitekts norādīja, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņas, galvaspilsētai ir vēlme minimizēt riskus iedzīvotāju veselībai un īpašumiem, tādēļ tiks atbalstīta tāda attīstības politika, kas paredz vairāk dabisko resursu izmantošanu, veicinot vietējo uzņēmēju konkurētspēju, kā piemēru minot kokrūpniecības produktus un pakalpojumus. «Tādēļ pilsētas arhitekta birojs vēlas palielināt inovatīvo attīstības projektu kvalitāti, aktivizējot sadarbību ar nozaru pārstāvjiem un mācībspēkiem,» savu uzstāšanos pabeidza Gvido Princis.

LANIDA-forums-1.jpgEndrik Mänd, TallinaEndrik Mänd. Urban planning priorities In Tallinn. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumEndrik Mänd. Urban planning priorities In Tallinn. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumEndrik Mänd. Urban planning priorities In Tallinn. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumMindaugas PakalnisMindaugas Pakalnis. Prospects and priorities of Vilnius city development. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumMindaugas Pakalnis. Prospects and priorities of Vilnius city development. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumMindaugas Pakalnis. Prospects and priorities of Vilnius city development. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumMindaugas Pakalnis. Prospects and priorities of Vilnius city development. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumMindaugas Pakalnis. Prospects and priorities of Vilnius city development. FIABCI Baltic Real Estate Development ForumGvido PrincisGvido Princis. Architecture & urban quality in Riga. FIABCI Baltic Real Estate Gvido Princis. Architecture & urban quality in Riga. FIABCI Baltic Real Estate Gvido Princis. Architecture & urban quality in Riga. FIABCI Baltic Real Estate Gvido Princis. Architecture & urban quality in Riga. FIABCI Baltic Real Estate Gvido Princis. Architecture & urban quality in Riga. FIABCI Baltic Real Estate Gvido Princis. Architecture & urban quality in Riga. FIABCI Baltic Real Estate

Raksts publicēts: 24/10/2016

Informācija: Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA
Attēli — no FIABCI Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju foruma un prezentācijām


Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.