Betskis par Rīgu

Šad un tad dzirdēti viedokļi par Rīgu kā pilsētu bez identitātes. Novembrī Rīgā uz pāris dienām viesojās Ārons Betskis, kurš savus arhitektūras vēsturnieka iespaidus aprakstījis blogā. Betska atzinums par Rīgas raksturu, iespējams, skaidro arī mūsdienu latviešu arhitektu aizraušanos ar fasādēm.

Rīgā nav nekā izcili augsta. Tas ir gan burtiskā nozīmē, gan arī attiecinot uz arhitektūru. Ir daži vidēja augstuma biroju un viesnīcu torņi, tiklab padomju laika, kā arī drusku jaunāki «retro», kas slejas pāri pilsētai, un Pētera un Jāņa baznīcu smailes, kas uzrunā ticīgos, taču gandrīz neviena no celtnēm nepārsniedz astoņu stāvu augstumu. Pateicoties viendabīgumam, Latvijas nelielā galvaspilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā, taču šī vienveidība neļauj uztvert pilsētas kontūras. Kalnu vai pakalnu neieskauta, atvirzījusies no plašās Daugavas ietekas, pilsēta savu raksturu gūst fasādēs, un tās ir eklektiskas, lai neteiktu vairāk. Es nezinu nevienu citu pilsētu, kas apvienotu tādu materiālu, kompozīciju un stilu daudzveidību katrā kvartālā un katrā ielā kā Rīga.

Nav šaubu, ka Rīgas daudzveidība sakņojas šīs Hanzas pilsētas eklektiskajā pagātnē — Rīga ir bijusi Krievijas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas un Dānijas pakļautībā, un tikai divreiz tā ir bijusi neatkarīga, otrreiz atgūstot neatkarību pavisam nesen, pēc Padomju Savienības sabrukuma. Brīžiem dažu neoklasicisma stila fasāžu tumši rozā un dzeltenās nokrāsas rada asociācijas ar Stokholmu, citā ielā koka mājas atgādina Somijas vai Norvēģijas apbūvi, bet Mākslas akadēmijas skulpturālās ķieģeļu fasādes atsauc atmiņā vācu un dāņu neogotikas ekspresīvo pārmērību. Rīga sniedz lielisku ieskatu iepriekšējo gadsimtu arhitektūras vēsturē.

Pilsētas lielākais ieguldījums arhitektūras vēsturē ir atrodams jūgendstila rajonā, jo īpaši Mihaila Eizenšteina — ievērojamā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēva — darbos. Alberta ielas rajonā būvēto ēku pasūtītāji galvenokārt bija ebreji. Šo ēku fasādes ir tik bagātīgi dekorētas, ka logailas pazūd ornamentālo motīvu dažādībā, pilastri ir paslēpušies aiz ģeometrisku formu un ziedu rakstu kompozīcijām. Vispārsteidzošākās šajās fasādes ir sieviešu maskas – tās skatās plati ieplestām acīm un kliedzienā pavērtām mutēm, to matu šķipsnas ir savijušās ar dzegām un kapiteļiem, un mēs varam vienīgi nojaust, ko tās grib pavēstīt, nedzirdami vaimanājot, iesprostotas šajā ornamentālajā pasakā, aiz kuras patvērušies samērā tumši dzīvoklīši.

Tā vien šķiet, ka kopš šī ornamentālās plastikas uzplaukuma mūra ēku fasādēs Rīgā nekas daudz vairāk nav noticis, ja neskaita dažas tīri pieņemamas racionālās formās veidotas fasādes. Pilsēta tiek atjaunota un kopumā atstāj ļoti labu iespaidu — vismaz centrā. Tikai viena būve — emigrācijas astoņdesmitgadnieka Gunāra Birkerta projektētā jaunā nacionālās bibliotēkas ēka, kas atgādina stikla kalnu no latviešu tautas pasakām – izjauc šo raibo viendabīgumu. Pēc vairākām projekta «iesaldēšanām» un izmaksu samazinājumiem, šobrīd Daugavas pretējā krastā notiek būvdarbi, un nākotne rādīs, kādu iespaidu celtne atstās uz pilsētas arhitektūru kopumā. Pašlaik tā atgādina dīvainu svešzemju zvēru, kas atrodas nepareizā vietā, neīstajā laikā.

Runājot par šīm dekorētajām kastēm, mani visvairāk pārsteidza tas, cik ļoti cilvēkiem patīk šeit dzīvot. Pēc lekcijas arhitektūras fakultātē es vaicāju studentiem, vai kāds no viņiem vēlētos mācīties, dzīvot un strādāt ārzemēs. Gandrīz neviens neizteica šādu vēlmi. Pēc tam viens no studentiem sacīja: «Ir jāstrādā vietā, kur esi dzimis, tikai šo vietu tu spēj saprast», un pārējie tam vienbalsīgi piekrita. Pieredzējuši neskaitāmas ietekmes, viņi vēlas radīt paši savu vidi. Bet kāda ir vienveidīgu daudzdzīvokļu namu fasādes nākotne? To es nezinu un neesmu pārliecināts, ka to zina arī latvieši, kam vaicāju. Pieļauju, ka tīru eklektiku un fasāžu arhitektūras izkopšanu ir iespējams uzskatīt par veidu, kā radīt harmonisku raksturu vietai, kas mēģina sevi definēt. Protams, uzskats, ka ir jāprojektē, ņemot vērā vietas identitāti, ir slavējams, bet kādu iedvesmu var smelties vietā, kas raksturu gūst, aizņemoties no citiem? Varbūt tas ir modelis, pēc kura drīz attīstīsies visas mūsu pilsētas, un varbūt tieši šāda arhitektūra, kas koncentrējas uz ārējo apvalku, varētu sniegt mums vajadzīgās atbildes. Bet kāds izskatītos patiesi globāls vietējas formas ietērps? Daugavas krastos es vēl neguvu atbildes uz šiem jautājumiem. Līdzīgi kā citas pilsētas, kas pamodušās no padomju stagnācijas, Rīga gan gaida princi baltā zirgā, taču pagaidām vēl tīri labi jūtas savā vardes ādā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
18 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
es

Principā jau taisnība par pārdekorētām fasādēm, ka tās ir ārišķīgas, bet ja tas mūs dara laimīgākus, kāpēc ne? Mums nevis nav identitātes, bet mēs esam bagāti ar dažādām kultūrām – tā arī ir mūsu identitāte Rīgā!

3rinkopas beigas 2x viens teikums (laikam no abiem kombinētiem tekstiem)

wsby

Betskim ir taisniiba

Ilsa

Oho,man patīk šī Betska ierašanās Rīgā, intervija, tagad arī vērīgais skatījums. Is it a beginning of a beautiful friendship?

X-PAT

Vells, kā es tagad nožēloju, ka par to kaķi neiznāca uzprasīt! Varbūt, ka mēs varam samesties un uzdāvināt viņam kādu smalkās šķirnes radījumu! Citādāk sāk sāk palikt jamējo žēl.

kolēģe

Var jau būt, ka Betskim ir taisnība, bet no raksta tā arī netika skaidrs, ko viņš ar to gribēja pasacīt. Paldies dievam, studenti ir bijuši daudz sakarīgāk domājoši nekā varēja likties. Nez vai Betskis būs tas, kas mums rādīs ceļu uz mūsu un Rīgas identitāti. bet par to Gaismas pili viņam ir 100% taisnība. Gan mērogā, gan fomās šis apjoms ir svešķermenis, kas apēdīs tautas naudu, bet reāli bibliotekai būs jāmeklē citas telpas. Un nez vai Betska skaties ir tik vērīgs. Drīzāk jau tas ir svešinieka skatījums, bet vietējā fīlīnga sajušanas.

A.Z.

Betskis, protams, ir svešinieks un Rīgā bija uz īsu brīdi un viņa skatījums ir virspusējs pasaules pilsoņa skats no malas. Jāatzīst, pirms viņa viesošanās te, biju skeptiskāks par viņa kvalitātēm, šī eseja mani pārliecināja, ka, lai gan viņš šķiet dikti sevī un savās teorijās un tēmās (kurās gan arī mani šis tas saista)sakoncentrējies, tomēr spēja skatīties viņam piemīt. Gan jau ne velti viņš arī dabūs savu Ph.D. Delftā. Protams, no Rīgas viņš redzēja mazu daļu, bet nu – ir taču tā Alberta iela kā tāda visas Rīgas kvintesence, ar saviem 20cm arhitektūras, aiz kuras tumši dzīvokļi un drūmi iekšpagalmi. Jo… Lasīt vairāk »

pblk

"Es nezinu nevienu citu pilsētu, kas apvienotu tādu materiālu, kompozīciju un stilu daudzveidību katrā kvartālā un katrā ielā kā Rīga." lūk rīgas vērtība! kāpēc jākaunās no īpašībām, kuras atšķir un iespējams ir pat izdevīgas? šeit dzīvo tāds iedzīvotāju skaits, ar tādām spējām kāds ir. ar visu savu veco neekonomisko tehniku varam pārdot co2 kvotas! ir jauki dzirdēt viedokli no malas, bet jāatceras ka betskis ir cilvēks ar savu personsiku vērtību skalu un bieži vien tas, ko cenšas uztiept kā mīnusu ir pluss. daudzveidība kaut tikai fasādiska ir pluss un ar laiku aizvedīs pie daudzveidības cilvēkos un to izpausmēs, spējā pieņemt… Lasīt vairāk »

X-PAT

Cienijamie kolēģi/teoretizētāji, aizrautība nebūt nav slikta lieta, bet centieni mēģināt Betska teiktajā saskatīt kaut ko vairāk kā garāmskrējienā izsviestu pasīvi reakcionāru iespaidu, man liekas pat vairāk kā naivi. Es pat teiktu, tāda attieksme balansē uz "Laimes lāča" robežas. A.Z. motivāciju es, protams, saprotu, un ,ņemot vērā profesionālu arhitektūras kritiķu trūkumu valstī, daļēji atbalstu. Tomēr, ja mēs te sāksim vārīties par "identitāti" šāda tūrisma ceļveža stila raksturojuma ietvarā, tad man rodas diezgan skaidra pārliecība, ka šis mērenais rosols uz ko Betskis reaģē tā arī nekad netiks pārvarēts! Vai patiesi neviens nesaskata nākamā soļa "nolemtību" kas izriet no Betska teiktā? Vai tad… Lasīt vairāk »

jk

Nedomāju, ka kāds no Betska amatabrāļiem teiks ko vairāk vai konkrētāk. Tā vēl var izkrist no stila rāmjiem!

P.S. Vai tiešām kāds gaidīja konkrētus uzdevumus?

es

Principā jau taisnība par pārdekorētām fasādēm, ka tās ir ārišķīgas, bet ja tas mūs dara laimīgākus, kāpēc ne? Mums nevis nav identitātes, bet mēs esam bagāti ar dažādām kultūrām – tā arī ir mūsu identitāte Rīgā!

3rinkopas beigas 2x viens teikums (laikam no abiem kombinētiem tekstiem)

wsby

Betskim ir taisniiba

Ilsa

Oho,man patīk šī Betska ierašanās Rīgā, intervija, tagad arī vērīgais skatījums. Is it a beginning of a beautiful friendship?

X-PAT

Vells, kā es tagad nožēloju, ka par to kaķi neiznāca uzprasīt! Varbūt, ka mēs varam samesties un uzdāvināt viņam kādu smalkās šķirnes radījumu! Citādāk sāk sāk palikt jamējo žēl.

kolēģe

Var jau būt, ka Betskim ir taisnība, bet no raksta tā arī netika skaidrs, ko viņš ar to gribēja pasacīt. Paldies dievam, studenti ir bijuši daudz sakarīgāk domājoši nekā varēja likties. Nez vai Betskis būs tas, kas mums rādīs ceļu uz mūsu un Rīgas identitāti. bet par to Gaismas pili viņam ir 100% taisnība. Gan mērogā, gan fomās šis apjoms ir svešķermenis, kas apēdīs tautas naudu, bet reāli bibliotekai būs jāmeklē citas telpas. Un nez vai Betska skaties ir tik vērīgs. Drīzāk jau tas ir svešinieka skatījums, bet vietējā fīlīnga sajušanas.

A.Z.

Betskis, protams, ir svešinieks un Rīgā bija uz īsu brīdi un viņa skatījums ir virspusējs pasaules pilsoņa skats no malas. Jāatzīst, pirms viņa viesošanās te, biju skeptiskāks par viņa kvalitātēm, šī eseja mani pārliecināja, ka, lai gan viņš šķiet dikti sevī un savās teorijās un tēmās (kurās gan arī mani šis tas saista)sakoncentrējies, tomēr spēja skatīties viņam piemīt. Gan jau ne velti viņš arī dabūs savu Ph.D. Delftā. Protams, no Rīgas viņš redzēja mazu daļu, bet nu – ir taču tā Alberta iela kā tāda visas Rīgas kvintesence, ar saviem 20cm arhitektūras, aiz kuras tumši dzīvokļi un drūmi iekšpagalmi. Jo… Lasīt vairāk »

pblk

"Es nezinu nevienu citu pilsētu, kas apvienotu tādu materiālu, kompozīciju un stilu daudzveidību katrā kvartālā un katrā ielā kā Rīga." lūk rīgas vērtība! kāpēc jākaunās no īpašībām, kuras atšķir un iespējams ir pat izdevīgas? šeit dzīvo tāds iedzīvotāju skaits, ar tādām spējām kāds ir. ar visu savu veco neekonomisko tehniku varam pārdot co2 kvotas! ir jauki dzirdēt viedokli no malas, bet jāatceras ka betskis ir cilvēks ar savu personsiku vērtību skalu un bieži vien tas, ko cenšas uztiept kā mīnusu ir pluss. daudzveidība kaut tikai fasādiska ir pluss un ar laiku aizvedīs pie daudzveidības cilvēkos un to izpausmēs, spējā pieņemt… Lasīt vairāk »

X-PAT

Cienijamie kolēģi/teoretizētāji, aizrautība nebūt nav slikta lieta, bet centieni mēģināt Betska teiktajā saskatīt kaut ko vairāk kā garāmskrējienā izsviestu pasīvi reakcionāru iespaidu, man liekas pat vairāk kā naivi. Es pat teiktu, tāda attieksme balansē uz "Laimes lāča" robežas. A.Z. motivāciju es, protams, saprotu, un ,ņemot vērā profesionālu arhitektūras kritiķu trūkumu valstī, daļēji atbalstu. Tomēr, ja mēs te sāksim vārīties par "identitāti" šāda tūrisma ceļveža stila raksturojuma ietvarā, tad man rodas diezgan skaidra pārliecība, ka šis mērenais rosols uz ko Betskis reaģē tā arī nekad netiks pārvarēts! Vai patiesi neviens nesaskata nākamā soļa "nolemtību" kas izriet no Betska teiktā? Vai tad… Lasīt vairāk »

jk

Nedomāju, ka kāds no Betska amatabrāļiem teiks ko vairāk vai konkrētāk. Tā vēl var izkrist no stila rāmjiem!

P.S. Vai tiešām kāds gaidīja konkrētus uzdevumus?

18
0
Lūdzu, komentējietx