a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

Kādiem būt jaunajiem bērnudārziem?

<< Raksti

Kādiem būt jaunajiem bērnudārziem?

27. martā Arhitektu namā notika diskusija par bērnudārzu tēmu. Dažādu jomu profesionāļi dalījās atziņās un pieredzē par to, kādiem būtu jābūt šodienas bērnudārziem Latvijā, visvairāk viedokļiem polarizējoties jautājumā par optimālo lielumu. 

Komentāri:

Renārs Putniņš Par tiem bērnudārziem [10/04/2013 10:02]

Kaut kā nepamet , lasot rakstu un skatoties, sajūtu:"Viņiem Igaunijā gan ir forši..., bet mums? ."

Labi ,ka parādijās atsauksme uz normatīviem un likumdošanu, kas tagad ir tādi kā ir , bet nākotnē solās mainīties.

Pretējā gadījumā rastos sajūtu, ka LV pieredze šajā jomā ir pilnīgs sviests un ārprāc...

Patiesība ir bezgala prozaiska, bez kādas lirikas un prozas:

1. Par 95% visi PII būvniecības projekti LV ir pašvaldību pasūtījumi, visa PII izglītības programma nāk no Izgl. min.. Tātad šī joma ir krustu šķērsu reglamentēta ar likumdošanu un valsts politiku konkrētajā jomā( ja valsts politika nav paredzējusi svārstības izglītības un psiholoģijas programmas uzstādīšanā, tātad lieki prasīt ,ka konkrētā PII vadība un personāls ,kaut ko smalki īpašu atlaidīs, konkrētajā būvprojektā ,pieņemu politikas veidošanā viņi gan jau mēģina piedalīties, ja jau briest normatīvu izmaiņas). Savukārt Pašvaldībām (ir taču tāda organizācija kā VK, starp citu) nav dibinātu iemeslu ,tagad sadārdzināt vienas PII vietas izmaksas, ja spēkā esošā politika ļauj taisīt lētākus lielos PII, vēl labāk palielināt esošos(ietaupot uz zemes un komunikāciju rēķina), pasākums sauksies nesaimnieciska rīcība- izšķērdība, par ko var atrauties.

2. LV likumdošanā pedagogs atbild pilnīgi par visu no tā mirkļa ,kad bērns tiek nodots pedagoga rokās, tātad uz baigo globālo rotaļlaukumu , kur 6 gadīgie dauzās ar 3 gadīgiem( nosacītā klasiskā pagalma situācija, kas tiek praktizēta , daļēji arī pedagoģisku aspektu dēļ, privātajos PII) ir diezgan neiespējama. Tādejādi arī ir nepieciešamība pēc stingras kontroles. Arta minētajos dārziņos (PSRS laika ražojumos), šo jautājumu risina sekojoši ir grupiņu ieejas( ar kodiem), pa kurām iet iekšā-ārā konkrēto grupiņu audzēkņi ar vecākiem, un ir viena galvenā ieeja,kur nāk netiešie PII apmeklētāji, vecvecāki, radi , topošo PII audzēkņu vecāki, PII lielo telpu līdzlietotāji( piemēram baseinam citi bērni ar vecākiem, aktu zālēm dažādi bērnu, jauniešu dziesmu un deju kolektīvi utt..). LV situācijā PII ,kur parasti ir virs 150 bērniem un sasniedz savus 250( laikam Tallinas ielas PII būs pat pustūkstotis), bērnudārzs neaprobežojas tikai grupiņu telpām, ēdnīcu, administrāciju(pedagogiem), un koplietošanas telpām, bet tam visam nāk klāt aktu zāles, vingrošanas zāles, baseini utt., funkcijas ,kuras ir pietiekoši dārgas izbūvē, lai tās arī izmantotu (izīrētu utt..)tad, kad bērnudārzam tās nav konkrēti nepieciešamas, lai tās tiktu noslogotas vismaz par lielāko tiesu laika. Tātad telpiski šādam bērnudārzam ir nepieciešamība pēc vienas publiskās(galvenās) ieejas (tas protams netraucē katram grupiņu pārim būt pie atsevišķas ieejas, kuras nav izteikti telpiski akcentētas), lai vai cik tas kādam neliktos "pompozi" ( tā lūk nedara Rietumos, vai EE..)

3. Domāju nebūšu baigi oriģināls, ja pateikšu ,ka arhitekta pienākumos nav sastādīt pedagoģiskās programmas, jāpēta mūsdienu bērna psiholoģiskās vajadzības, tam dēļ mums ir gan Liepājas pedagoģiskais Institūts, gan vēl vesela rinda augstāko izglītības iestāžu, kas gatavo speciālistus ,kam jānodarbojas ar Pedagoģiju un Psiholoģiju, mums- arhitektiem ir jāuzklausa viņu uzdevums( diemžēl , pat izcili labi izstrādātajā Tallinas ielas konkursa gadījumā, parasti vienīgie ,kas iespringst uz uzdevumu projektētājiem ir pašvaldība ar telpu programmu-parasti normatīvo, tad vēl mūžīgi visur esošie juristi ar dažādu papīra šķēršļu izlikšanu, bet padagogi un psihologi parasti uzskata(ja vispār kaut ko uzskata), ka arhitektam būtu jārada šīs inovācijas bērnu pedagoģijā un psiholoģijā, lai pēc tam no augstas kanceles filosofētu,kas tur ģeld vai ne), un jāizprot tas, kā arī jāsavieto tas ar konkrētā Pasūtītāja un apkaimju nepieciešamībām un varēšanām.

Kādas ir mūsu(arhitektu) tiesības uzmesties par vienīgās patiesības paudējiem, pat ja izmantojam kaimiņu valsti(-is) kā precedentu?

Tur nu es 100% piekrītu Vl.Neilandam , mēs esam TIKAI-transformātori-mikroshēmas( labi labi amatnieki) , kas pārveido enerģiju(Pasūtītāja resursus un vēlmes)( godprātīgi izstrādā), konkrētā izstrādājumā, ko lieto Sabiedrība (gan tieši- funkcionāli , gan pastarpināti)

Tādejādi mans viedoklis ir ,ka PII arhitektūra LV nebūt nav ne nehumāna ne neatbilstoša, pieņemu piecstāvēņu masīvs tai pašā LV mazpilsētā vai ciematā (kur dzīvo šis bērns)ir daudz nehumānāks, tā ir atbilstoša konkrētajām prasībām un vajadzībām. Tas neizlēdz ,ka nevarētu radīt labākus PII, protams , ka var, bet kā jau tas rakstā minēts, tas nav tikai arhitekta darbs, vai darbs kas rastos uz arhitekta darba pamata. Tam ir jābūt uzdevumam no VALSTS, PAŠVALDĪBAS arī NVO( kas pārstāv šo privāto PII intereses) .


bernudarza audzeknis: berni [11/04/2013 02:28]

visi spriez un spriez un visi ir tik super gudri un zinoshi bet nevienam nekad neienak prata uzprasit pashiem berniem,- Kadu tad isti bernudarzu vini gribetu redzet ????!!!!

padomajiet arhitektu kungi un parejie kas ir parasti iesaistiti un atbildigi sho buvju celtnieciba


Renārs Putniņš Re: berni [11/04/2013 09:12]

Neņemiet ļaunā bet Jūsu viedoklis tāds virspusējs, ja neteiktu paviršs:

1. Kas bērnam ir galvenais ?

2. Kas ir atbildīgs par bērnu? Varbūt pats?

3. Kas būvē PII iestādes?

4. Kas rada PII iestāžu programmas un psiholoģisko uzraudzību?


Artis Zvirgzdiņš ne arhitektūras tēma [12/04/2013 06:40]

Paldies, Renār, par komentāru. To arī centos paust, ka bērnudārzus gluži nevar uztvert par arhitektūras problēmu. Jo tie visnotaļ atbilst valdošajām normām, formālajām prasībām, dominējošajiem pedagoģijas modeļiem utt. Tāpēc šobrīd Latvijā to nevar īsti traktēt kā arhitektūras tēmu.


Jānis fotogrāfijas uz sienas [24/04/2013 20:45]

Sveiki! Būtu pateicīgs, ja kāds varētu pateikt kādai izstādei pieder fotogrāfijas, kas zālē uz sienas, aiz muguras runātājiem. Būtu interesanti uzzināt to autoru, vietu, kur tās tika uzņemtas, un stāstu par to kāpēc un ar kādu nodomu. Paldies! J.


Miks Kārkliņš Deminutivisms [25/04/2013 06:44]

Jāatzist, ka ilgi mēģināju sagremot to spektru, ko diskusijā un ari pecak Arta atreferējums varen dāsnos apjomos piedāvāja. Man uzkrita pāris zīmīgas lietas. Viens, par ko saausijos bija J.Dripes uzsvērtie deminutivi. Lai ari Janis pats, brižiem piemirsa par savu ironisko attieksmi, zīmīga bija tieši tā apziņa, ka bernudarzi ir kļuvuši nevis par bernu pasaules analītiskās izpratnes iemiesojumiem, bet gan par kaut kādu intelekta redukciju un primitīvām klišejām. Otrs, kas, šo te ļoti depresīvo apziņu padarija mazliet panesamāku, bija Arta analītiskā pieeja bērnudārzu vides apsekošanai. Lai arī man būtu gribējies redzēt izverstākas tabulas ar tipoloģiskiem pētijumiem, apbuves intensitātes un tamlīdzigu parametru izklāstiem, jāatzist, ka Arta priekšnesums viesa ceribu, ka analītiska pieeja tik nozimigam jautajumam ka pirmsskolas izglitiba, ir iespejama. Vel jo vairāk, esmu redzejis patiešām aizraujošus piemērus manis bieži apbrīnotajā Horvātijā, kur tiek radīti šhādi, spoža avangarda piesātināti dizaina produkti: http://www.nji...nological/2005 (Skatīt 074 Kindergarten MB - Zagreb, 2005.)

Kas mums liedz kaut ko tādu ieraudzit Latvija? Galvenokārt es šajā problēmā vainoju mēreno "goodby Lenin" sindromu. Era ir beigusies, bet mes it kā turpinam malt to pašu, pielāgojot jaunajiem apjomiem un normatīviem, vienkārši tapēc, ka neko citu nezinam. Vel ļaunāk, par to, kāda ir mācību programma, kāds nodarbību spektrs, cik daudz laika pavada ārā vs iekšā, neviens neko sarunā nepieminēja. Tad nu, ko ta mēs te gudri muldam par kaut kādām telpām, apjomiem un urbānismu, ja nevienam nav skaidrs, ko tad šiem bērneļiem taisās tajos bērnu dārzos iemācīt. Cik var saprast, tad tik tāda mērenas nebrīves vieta, kur izsviest bērnus, kamēr vecāki naudiņu kaļ.

Protams, te jau uzreiz, var piebilst, ka patiesiba visi jau ir izteikušies par šo temu un nonakuši pie secinajuma, ka arhitekts te neko nespēs padarīt, līdz mainīsies standarti. Es gan šeit atļaušos nepiekrist. Var darīt, bet nezkapēc es neesmu redzējus NEVIENU priekšlijumu, no visa tā plašā LV bernudarzu klasta, kas butu piedavajis kautko radikalu un drosmigu...nu kaut vai konkursu priekšlikumos. Tāpat, kā Jānis D, runājot par deminutīviem, sekundi vēlāk, iekoda sev kurpē ar arhajisko tekstu par to, ka bērnudārzi ir svarīgi arhitektēm un māmiņām kuras ļoti daudz ir sanākušas, tā arī visa arhitektu saime, aizgūtnēm štancē krāsainos lodziņus, saļodzītos apjomiņus, un vel nezādas pašapmāna perversijas. Es, patiesībā šeit gribētu nostādīt jautājumu pavisam konfrontējoši - vai tiešām, brīdī, kad arhitekts nonāk līdz bērna pasaules uztverei, prātam paverās nepārvarams, Disneja degradējošas impērijas tuksnesis? Vai tiešām arhitekti ir tik aprobežoti, ka dizaina avangardu novēl tikai naudīgajai elitei, bet bērniem (kuri savos pirmajos 5 gados iemācās vairāk, kā nākošajos 20) viņi atsviež, kaut kādas savu nostaļģiju drupačas? Labi, ka Tallinas ielas konkursā bija tas "importa" (Čehu?) priekšlikums. Vismazam viens piemērs, kā vajadzētu domāt. Diemžēl...liekas gan, ka to saprata tikai Artis.

Veiksmi darbos!


Renārs Putniņš Re: Deminutivisms [25/04/2013 10:52]

Daļēji var piekrist, BET....

1. Vēlreiz pa riņķi, kas ir Pasūtītājs, kas ir Lietotājs, kas ir naudas devējs un Parādes kūrētājs, kas rada veidu kā LV operē PII? Arhitekts? Ja Tu tā domā, tad ir divas versijas, pārāk ilgi esi atradies mākoņos (pārāt ilgi esi nodarbojies ar lietu garu...), vai arī apzināti provocē -blefojot...(kas liekas tuvāk patiesībai...)

2. Kas ir arhitekts? Vismaz mana pārliecība, profesionālis, kas veic PAKALPOJUMU, kuram ir uzdevums, budžets apstākļi, lietotāji utt..., pieņemu štatos nav nekā savādāka.

3. Tas ka mēs arhitekti pildam to ,ko mums lūdz darīt, un rezultāts ir savādāks kā čehiem, horvātiem, igauņiem utt., nozīmē ne jau to ,ka LV arhitekti ir kūtri "post sovoki"- starp citu šis tituls pienākas arī Tev , lai arī rezidē štatos, bet tikai to ,ka uzdevums ko mums lūdz izpildīt IR SAVĀDĀKS.

5. Tu varbūt piedāvā , ka konkursos , kur gala rezultāts ir līguma slēgšana par TP(nevis vienkārši -ideju konkursos), arhitektiem vajadzētu nodarboties ar 100% don-kihotismu un piedāvāt to ,ko nemaz nevar ar spēkā esošo UZDEVUMU, nevar realizēt? Tā ņemt un par varbūtējo veicināšanas balvu max(500-1000 LVL, lai arī konkursa izmaksas ir ~2000LVL) , uzsaukt sabiedrībai savu redzējumu? Vai mēs esam tik pārtikuši?

Arhis pāris reižu uzsauca ,SWEDBANK gadījumā un arī bērnudārza gadījumā uzsauca IDEJU(100% zinot ,ka nekā nebūs), bet tas ir ARHIS ,kas to varēja atļauties, vai tagad varētu paprasi pats.

6. Vari protams mani nodēvēt par merkantilu "ex-sovoku", bet es galīgi neredzu sevi par sponsoru sabiedrībai, un vēl pie tam situācijā, sabiedrībai ,kurai mans viedoklis ir teiksim pie mazā lodziņa.

Rezumēju,kamēr pati sabiedrība(valsts politika, pašvaldības vēlmes utt..) nepienāks pie sapratnes,kas tad viņai ir nepieciešams un kas traucē un ko grib panākt, un kā tā var izmantot manus(arīdzan jebkuru kolēģa) pakalpojumus- respektīvi neevolucionēs, tikmēr aprobežošos ar viedokļa izteikšanu un godprātīgu pakalpojuma izpildi.


Miks Kārkliņš Re: Deminutivisms [25/04/2013 19:42]

Uzreiz, jasaka, ka ta atkratisanas no argumentiem ar manu USA piederibu, ir parlieku pasiiva metode. Vai ta tu esi kaut kads aizsedejies attistibas departamenta nomenklaturshkjiks, ka saaksi tos – “es tur jau biju, tur neka nav” tekstus? Un galu gala…mes taksh vienreiz noskaidrojam – Maskacka, internatskola Lubanchiks. Jautajumiem taka nevajadzetu but.

Bet par to izvairisanos no piederibas postpadomijai…ta vien shkiet, ka Tu daudz vairak uzstaj uz to sevis nodalishanu no aparteja piipla ka es. Vai tad Tu neesi sabiedriba? Vel jo vairak…pedeja laika Tavu vardu biezi pamanu zurijas komisiju sastava. Teiksi, ka Tev nav iespejas ietekmet processus un viedoklus? Teiksi ka sie procesi un viedokli neietekmes piipla sapratni par tevi, sevi un kontextu?

Vai tad viss un visur notiek tiesi ta, kaa es te jau dzirdu ne pirmo dienu - uz rinki, uz rinki – sananacam, izsudzejam bedas, noplatijam rokas un alles? Daleja kodolatbrunosanas. Nafig kautko sakt, ka ta pat pasakums shkjiet neiespejams.

Un nav jau ari ta ka nav LABO piemeru. Goda vards nesaprotu, kapec ARHIS tiek vienmer vilks lauka ka tads baltais kapitulacijas karogs, katru reizi kad kads kaut iepikstas par avangardu sabiedriskaja sektora. Kapec nepiemini MADE? Kapec muzikas skolu var avangardi abstraheet, bet bernudarzu nevar? Gribi teikt, ka viniem tas uzdevums bija svakak/labaak uzrakstits? Un taja pasa laika, ka individs, kas sak tuvoties tai Arhitektu populacijai, kas ietekme sos uzdevumu saturus…ka gatavojies likt lieta SAVU izpratni par postpadomju avangardu bernudarzu joma? Vai esi sacis par to domat, analizet un krat piemerus, ka to dara Artis?

Kas attiecas uz tavu merkantilismu…nebut nav ta, ka pats es partieku tik no gaisam domam vien. Savukart, klausoties tevis teiktaja, jajauta, vai tu parakstijies uz Arhitekturu ka dzivesveidu del ta ka te labi maksa? Vienlaicigi, vai veido savu dailradi 100% orientetu uz to, lai pec iespejas isaka laika un ar pec iespejas lielaku pelnu? Ja ja, tad ir ok…kur gan es nesaprotu, kamdel uzsac sarunas par sabiedriska sektora avangardu. Bet ja ja…kapec uzreiz lec krasnaugsa un saki, ka Laimes Lacis vajadzigs?


Renārs Putniņš Re: Deminutivisms [26/04/2013 10:32]

Ne tik strauji Mik!

1, Par to kas mēs abi esam skaidrs un nav vietas disputiem, esmu ar Tevi vienisprātis.

2. MADEs Saldus mūziķene-mākslene ( nebūt nav arī tā , ka viennozīmīgi es teiktu ,jā tas ģeld un sajūsmina, lai arī protams pienesums ar krietnu +zīmi) ir bišķīt (viegli sakot) no cita reglamenta ( daudz lielāka telpiskas izpausmes iespēja), arī PSRS laikos šajās funkcijās varēja atlaist, tieši tāpat kā klubu un sarīkojumu telpu arhitektūrā, to tikpat kā nekas nereglamentē. Tā ka piemērs nevietā. Arhis vēl jo projām (ar retiem izņēmumiem arī NRJA) ir tas retais ,kas mēdz(-a) startēt don-kihotu manierē, no jaunajiem(līdz 40) nezinu nevienu diemžēl.

3. Pats esmu bērnu tēvs un zinu PII pasākumu no dažādām pusēm, kā lietotājs, kā pedagogu uzklausītājs- vecāks, gan kā projektētājs ( uzklausu Pasūtītāju, vadītājus, pedagogus utt..) , un esi drošs man ir pilnīgi skaidrs ,kāpēc LV ir tā, un EE vai citur ir savādāk. Vai maniem bērniem ir traucējis-traumējis bērnudārzu konglomerāts Grostonas ielā (4 gab. vienā teritorijā ,mažie ļauži ~800 gab.)? Domāju ,ka nē. Vai tas, kas man nepieciešams no bērnudārza nav izpildīts? Domāju viss ir OK. Tātad no sākuma jāsecina, kas tad ir slikts un maināms esošajā LV PII sistēmā, un tikai tad filosofēt par izmaiņu telpiskajām izpausmēm, līdz tam tā ir tikai tāda sholastika, kā būtu, ja būtu ,un kas būtu.

4. Problēma, kāpēc konkursos ar ļoti retiem izņēmumiem neparādās konfrontējošas reālajiem uzdevumiem un apstākļiem idejas ir tāpēc ,ka pasākumi notiek vienā kārtā , uzvinni savu metu un mauc augšā pēc tā TP un ņem būvē (loģiski visam jābūt pēc spēkā esošās likumdošanas un regulējuma un BUDŽETA, pretējā gadījumā nekas tālāk par skaistu ideju nebūs). Ja LV būtu prakse organizēt konkursus divās kārtās, tad jau būtu krietni savādāk, būtu ideja, kura visiem patīk, par to diskutē, loka un moka viņu un tad jau uz to moku bāzes cenšoties skaisto ideju ielikt Prokrusta gultā, un cenšoties to gultu arī nedaudz pamodulēt, arī notiek otrā kārta, jau detalizēta, un tad jau droši atbilstoša Nolikumam un Uzdevumam.

Tad arī varētu runāt par to ,ka svaigākas idejas tiek izdzītas cauri līdz būvniecībai.

5. Ja runājam par mani konkursu žūrijās, tad līdz šim es esmu vienmēr mēģinājis savu darbu veikt pēc labākās sirdsapziņas un atbilstoši UZDEVUMAM, īpaši nemēģinot kādam uzspiest savu gaumi un patikšanu( respektīvi mans patīk vai nepatīk ir tikai pēc objektīviem apstākļiem, un nav obligāts), lai vinnētājs varētu izdzīt savu projektu līdz būvniecībai, un iegūtu visi , gan Pasūtītājs, Sabiedrība (telpa), gan Arhitekts, un lai ideja neizčākstētu pirmajā RVC sēdē, vai citādi saduroties ar realitāti.

6. Ja būtu bijusi vēlme pēc PESO, būtu līdzigi saviem skolasbiedriem startējis finansistos, juristos, ekonomistos sliktākajā gadījumā IT un tagad jau būtu pelnītā atpūtā pēc griestu sasniegšanas, bet kā redzi turpinu grauzt garozu...


Miks Kārkliņš Re: Deminutivisms [26/04/2013 18:02]

Ja ta no sirds, man sak likties, ka musu saruna domstarpibas rada izpratne par terminologiju. Nesaprotu kapec tev ir parlieciba, ka Arhis un NRJA ir Avangards. Arhis bija avangards 90 un biku vel 00 pasa sakuma. Vini samera atri parorientejas uz pelnu, jo to vareja. NRJA...nuu...lai ari man patik vinju uznemiba un rotaligums, es vinu radoso domasanu neuzskatu par ptetiekosi stabilu, lai to varetu lietot par atskaites punktu kadam nakotnes dizainam. Ceru ka NRJA nenjems PARAK pie sirds, bet vinji ir tadi Avangarda turisti...Avan turisti - kamer tusons ir forsh, tikmer viss kartiba, bet pie pirmas dizaina pretrunas - vai nu saplok vai ari sak goriities problemas prieksha.

Savukart, ja runajam par to, ko es uzskatu par LV avangardu, tad MADE un ari Andis (neskatoties uz visam tam problemam LMA) diezgan centigi velk uz tadiem ka lidumniekiem...meklejot dzimtajas trijas priedes, jaunu tacinu.

Tad nu, rezumejot, mana doma seit ir tada, ka par Avangardu uzskatu tadu ricibu, kas 1) ka jau Tu mineji, dzilji izprot situaciju un problemas 2)spej sis problemas analitiski apspelet ta, lai tas vairs nebutu problematiskas 3)spet rast risinajumus, kas vienlaicigi but gluzi ikdieniski un patiesi unikali sava apkarteja konteksta.

Ka redzi no manas definicijas, seit nav runa par noteikumu parkapsanu, bet gan par to radosu interpretaciju/transformaciju.

Par tiem konkursiem...nuuu...jaa. Bet tad man tev jajauta...kas butu jadara, lai mainitu konkursu formatu uz divpakapju? Tev tacu IR jabut viedoklim saja joma. Vel jo vairak...ja tiesam tie konkursi ir tik nomacosi savos uzstadijumos, varbut ka var atrast veidu, ka tos padarit (lai ari man neskiet ka kartigs censonis nespetu sagremot uzdevumu) avangardam pieejamakus?

Prozit!


Seņa: X [08/05/2013 21:48]

Reāli garlaicīgs pasākums...


saņemti 11 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...


Drošības kods (aizpildiet pēc tam, kad komentārs jau uzrakstīts).

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.