a4d.lv

Nepareizi pieslēgšanās dati! Mēģini vēlreiz.

Aizmirsi paroli? | Reģistrēties


Inspira

«Kas ir arhitektūra?»

<< Raksti

«Kas ir arhitektūra?»

Reaģējot uz komentāru pie iepriekš A4D publicētās raksta Arhitektūras valoda, Jānis Taurens atbildi izvērsis jaunā esejā, tiecoties sniegt dažus no skaidrojumiem par to, kas ir arhitektūra.

Komentāri:

Ventis Didrihsons ... [02/05/2012 14:00]

„Kas ir arhitektūra?.....

...Viens veids, ka iegūt jaunu un varbūt negaidītu izpratni par arhitektūru, — paskatīties uz līdzīgu jautājumu par mākslu...”

__________________________________

Atvainojoties raksta autoram, es tomēr nedaudz izraušu šo domu no kopējā raksta konteksta... jo bieži nākas saskarties ar "arhitektūra vs māksla" tēmu.

Tik tiešām, salīdzinot arhitektūru ar mākslu, mēs varētu iegūt visnotaļ negaidītas atklāsmes, lai neteiktu vairāk.. Bet vai šīs atklāsmes varētu būt jēgpilnas, ja mēs runājam par 21.gs. arhitektūras lomu? Domāju, ka ne visai un paskaidrošu kāpēc:

Pirmkārt, man personīgi, kā praktizējušam arhitektam, ir diezgan grūti savu profesiju salīdzināt ar mākslu.. vai 21.gs. arhitektus ar gleznotājiem, skulptoriem... Tad jau drīzāk es to salīdzinātu, piemēram, ar ārsta profesiju (neaizmirstot par „objekta” estētiskām kvalitātēm, bet kuras, maigi izsakoties, ir pakārtotas primāriem mērķiem). Varbūt lai precīzāk paskaidrotu savu domu gājienu, iedomāsimies „ārstu-mākslinieku”, kuram misijas vietā primāra ir ambīcija jeb pašmērķis radīt „mākslu”, „skaistumu”... estētisku jeb emocionālu baudījumu... Nevienam tak neienāks prātā ķirurgu salīdzināt ar skulptoru, lai gan arī šeit mēs varam atrast zināmas kopsakarības... domāju, ka tikpat daudz cik arhitektam ar skulptoru... nemaz nerunājot par sociālu un ekonomisku rakstura jautājumiem un arhitekta lielo atbildību (nenoniecinot nevienu profesiju, tomēr arhitekta atbildību nevar salīdzināt ar jau pieminētām mākslas profesijām). Ceru, ka manu domu sapratāt, gari neizplūdīšu...

Otrkārt, variet man nepiekrist, bet arhitekts tomēr sniedz pakalpojumu jeb, precīzāk sakot, arhitekta loma (atšķirībā no māksliniekiem) ir tikai daļa no visnotaļ sarežģīta gala rezultāta - piemēram, jaunas ēkas radīšana. Pēc būtības, arhitekts nav šī procesa sākums, idejas jeb ēkas stāsta autors, tiešais realizētājs un nav arī radītās preces tiešais lietotājs 30 vai vairāk gadu perspektīvā... Uzskatu, ka, attiecībā uz emocionālo jeb māksliniecisko pieeju projektēšanas procesam, arhitekta primārais uzdevums nebūtu īstenot SAVAS mākslinieciskās ambīcijas, bet īstenot pasūtītāja un GALA LIETOTĀJA „sapņus”. Citiem vārdiem sakot, atkal nebūtu tā īsti pareizi salīdzināt arhitektūru un mākslu jeb arhitektu ar mākslinieku - gleznotāju, skulptoru... (protams, neviens neliedz arhitektam „eksperimentēt” ar savu privātmāju :) vai fantazēt uz papīra )

Mēģinot novilkt strīpu zem sava garā izklāsta: pēc manām domām - šodien arhitektūrai ar mākslu ir sakars, bet tas ir visai relatīvs. Svarīgāka ir arhitekta misija, nevis ambīcija.

Es nešaubos, ka šīs tēmas (arhitektūra – māksla, arhitektūras valoda...) ir interesantas, kur atradīsies rūmes dažādiem atvasinājumiem un atklāsmēm.... godīgi sakot, man šāda veida diskusijas jeb esejas liktos vēl vairāk jēgpilnas, ja „galda vidū” būtu konkrēti objekti un, ja arhitektūras „emocionālai nozīmei” (pēc raksta autora vārdiem) tiktu atvēlēta atbilstoša vieta visu pārējo nozīmju vērtību skalā (atkal atsaucoties uz kādu konkrētu objektu, jo arhitektūras lauks ir milzīgs – sākot no nelieliem dizaina objektiem līdz pilsētplānošanai... un mēs visi saprotam, ka dažāda mēroga un nozīmes objektiem šī „emocionālā nozīme” ir atšķirīgās devās). Diez vai arī "zaļie cilvēciņi" varētu vienā teikumā raksturot visas pasaules celtnes, bet autora domas gājiens ļoti interesants.

Katrā ziņā - paldies esejas autoram par inteliģentām idejām, tēmas kustināšanu un vēlreiz atvainojos, ja izņēmu kādu frāzi no kopējā esejas konteksta.


Andis Sīlis Re: ... [08/05/2012 10:37]

Par ārstu un mākslu viedoklis saprotams. Vai vari man neattapīgajam paskaidrot - kas tad Tavuprāt ir mainījies 21gs arch. lomā un kāda ir Tava "misija"? [ja emocionālā komponente ir sekundāra, tad primāra ir triviāla "pakalpojuma sniegšana" m2 pavairošanā?] Un kas tad tavuprāt ir A?


Z.: Re: ... [08/05/2012 11:30]

Emocijas šodien var ķert par kudī lētāku naudu citās vietās. Ja Tev ir kāds, kas par tavām emocijionālajām komponentēm maksā, tad jau viss ir kārtībā, bet uzpiest pasūtītājam šo komponenti tapēc vien ka Arhitektūrai tā patīk, piedod, nav vairs tie laiki.


Andis Sīlis Re: ... [08/05/2012 17:04]

Ja cien Z. pavērotu, kas notiek viņa galvā, tad ievērotu, ka A sākas un pastāv tikai un vienīgi tajā brīdī, kad jebkāda sensora kontakta rezultātā sākas mentāls process. Tas savukārt vienmēr ir emocionāls - pozitīvs, negatīvs vai neitrāls. "Šajos" laikos gan meinstrīma izglītība un pasaules uzskats novedis pie pārpratuma, ka A vrētu būt uztverama vai mērāma m2, kw, lūmeņos, "funkcionalitātē", energoefektivitātes punktos, papagaiļos vai ananāsos


V.D.: Re: ... [09/05/2012 09:12]

Neattapīgais mans :), es šeit nepretendēju uz kādu absolūto patiesību. Esejas sakarā es izplūdu šeit par A tēmu, jo priekš manis – A, kā process, nav gluži mākslinieciski radoša nodarbe „skaistuma” meklējumos, tad jau drīzāk „šaha spēle” vai, ja vēlies, „kubika-rubika” salikšana.

Par 21.gs... Esmu starp tiem kas uzskata, ka līdz ar jēdziena „sustainability” (sākumi jau laikam meklējami vēl 20.gs.) parādīšanos šodien mainās arhitektūras loma, vērtēšanas kritēriji (ar „mērāma m2, kw, lūmeņos...., papagaiļos vai ananāsos”, tam it kā nebūtu sakara :)), attiecīgi - mainās pieeja projektēšanas procesam. No šejienes arī izriet atbilde par to – kas ir arhitekta misija (piemēram, iepretim pasūtītāja vai kāda cita ambīcijām..), kas šodien ir primārs un kas pakārtots (tas, protams, individuāli un es varu mierīgi sadzīvot ar domu, ka pastāvēs atšķirīgi viedokļi)

Kas ir A? Priekš manis, pārāk vispārējs jautājums, sākot jau no tā - vai tieku eksaminēts no kurienes šis vārds ir cēlies (grēks jau atzīties, bet es nezinu un man ir vienalga), - vai man tiek vaicāts kā praktizējošam arhitektam vai kā lietotājam, - tāpat lieki pieminēt, ka arhitektūras lauks ir milzīgs... Īsāk sakot, es nezinu kādu visaptverošu definīciju, neesmu ne pētījis, ne meklējis...bet man patika kā vienā intervijā teica Gerkāns: „A...cilvēku vides radīšana” (neatceros vārds vārdā, bet aptuveni kaut kā tā un priekš vispārējas definīcijas izklausījās ļoti labi).

Es gan daudz labprātāk, papildus Tavām pa pusei sarkastiskām piezīmēm par citu viedokļiem, uzzinātu tieši Tavu viedokli par šo eseju un Tavas atklāsmes par A tēmu.


Andis Sīlis Re: ... [10/05/2012]

Par eseju prieks, pēc vairākiem gadiem beidzot izdevās pierunāt J.T. pakustināt teorijas lauciņu. Tajā pausto domu [pārfrāzējot], ka A nav meklējama ēkai, telpai vai videi piemītošajās īpašībās, bet gan "konkrētajā komunikācijas situācijā", esmu šajā vietnē dažādos veidos mēģinājis paust ne reizi vien, savukārt izklāstīt personīgās atklāsmes būtu diezgan gari, tāpēc viedokļa ieskicēšanai vien dažas tēzes:

1.Austrumu info ietekmē visu, tai skaitā A mēģinu uztvert holistiski, tai pašā laikā nejaucot konceptuālo realitāti ar fizikālo, mentaltāti ar materialitāti. Tas ļauj precīzāk domāt - piem. telpas gabarīti ir izmērami, tāpat kā tās insolācija, akustiskie apstākļi, temperatūra, siltumzudumi, apzaļumojuma daudzums pilsētvidē, u.c materialitātei piemītoši tehniski parametri. Var pat mēģināt salīdzināt kādus funkcionalitātes, ugunsdrošības, lietderīguma vai ilgtspējības parametrus. Tas viss gan vairāk piederas A inženiertehniskajai komponentei kas, protams, ir ļoti svarīga. Tomēr, mani vairāk interesē telpas uztveres fenomens - vai gabarītiem ir 'harmoniskas' proporcijas, vai gaisma ir 'pietiekami' scenogrāfiska, vai akustika ir 'labskanīga', vai atrodoties telpā ir 'siltuma sajūta' utt. Nepiekrītu Taureņa citētajam Rītveldam - mēs neesam spējīgi uztvert "tukšu telpu", evolūcijas gaitā mums nav attīstījies tāds orgāns, vienīgais ko varam - reaģēt [emocionāli! skat augstāk] uz telpu veidojošu, norobežojošu vai citādi definējošu elementu kopumu.

2.A nav domājama vai paskaidrojama sadalot to sastāvdaļās - ne funkcionālā, ne formālā, ne mākslinieciskā, ne inženiertehniskā, ne fiziskā, ne psiholoģiskā, komunikatīvā vai teorētiskā komponente atsevišķi neko nepaskaidro, drīzāk noplicina. Tieši šajā neticami komplicētajā multidisciplinārībā manuprāt arī slēpjas A spožums un posts.

3. Gan Visums, gan konceptuālā un fizikālā realitāte nav pastāvīgi, tie nemitīgi mainās un TOP - gluži tāpat, kā jēdziens "Arhitektūra" [piedodiet par banalitāti]. Homo sapiens šo verbālo kalambūru ir ģenerējusi salīdzinoši nesen, ja nemaldos, tad neviena Brīvdabas muzeja eksponāta tapšanā nav piedalījies arhitekts. Tomēr, vienmēr ir bijuši arī kopienas "galvenie celtnieki", kuri ne tikai bezkaislīgi utilitāri labiekārtojuši alas un būvējuši ēkas, bet darot to mēģinājuši Visumam [un sev kā tā sastāvdaļai] kādā punktā TOPOT, ļaut materializēties harmonijai, estētiskai baudai un skaistumam. Bez tiem esībai un ēkām zūd jēga, sugasbrāļi pārvēršas par deģenerātiem un Kosmoss kļūst riebīgāks. Šeit arī paskaidrojums manam jautājumam - kas tad ir mainījies A lomā Tevis piesauktajā 21.gs?


V.D.: Re: ... [10/05/2012 12:26]

1.punkts. Domu sapratu. Lai Tev veicas - īpaši harmonisku proporciju, labskanīgas akustikas, scenogrāfiskas gaismas meklējumos.

2.punkts: 10-kā!

3.punkts. domāju, ka piekritīsi - katram cilvēkam (pirmkārt jau ne-arhitektiem) ir sava izpratne par skaistumu, estētiku un harmoniju (šajā portālā redzamā viedokļu daudzveidība par atsevišķiem projektiem neļauj man samelot).

Par telpas uztveres fenomenu, protams, ir jārunā, jāpēta arhitektūras vēsture, sabiedrības viedoklis, arī arhitektiem savā starpā jāapmainās viedokļiem...utt, tāpēc arī man prieks par šīs tēmas kustināšanu.

Lai veicas.


Arturs Pērkons: Re: ... [11/05/2012 08:14]

Andis jāuzteic, ka viņš ir bez maz vai vienīgais no arhitektiem, kurš regulāri piemin akustikas labskanīgumu, kas pēc būtības nozīmē skaņu telpas organizēšanu tā, lai cilvēks justos komfortabli.

Gribu uzsvērt, ka akustiskais komforts nav tikai koncertzāļu vai citu ar mūziku saistītu telpu obligāta sastāvdaļa, bet arī aktuāla nepieciešamība ikvienai telpai, kurā strādā vai dzīvo ļauži.

Diemžēl bieži A piedāvājumā dominē vizuālas kvalitātes, kurām verbāli tiek piedēvēts arī atrisināts pasūtītājam nepieciešamais funkcionālisms, bet par akustisko komfortu 21.gs otrajā desmitgadē A radītāji izvairās runāt. Dažkārt ir vēl sliktāk - aizraujoties ar minimālisma stilā risinātiem interjeriem (īpaši - gludās monolītās dz.bet. sienas, griesti), tiek radīts galējs akustiskais diskomforts ar nejēdzīgiem atstarojumiem un sporta zālēm raksturīgiem garajiem reverberācijas laikiem.

Pēc manas pārliecības, vizuālajai bildei ir jāsakrīt ar skaņas ainavu, lai A būtu uztverama arī ar aizvērtām acīm.


Romans Siņicins un viss [02/05/2012 18:55]

nav tur ko prātot un mēģināt sintezēt jaunus vārdu salikumus- arhitektūra ir PROCESS no idejas līdz gatavai ēkai un viss.


ausma skujiņa: kas ir arhitektūra [02/05/2012 21:51]

Vikipēdijas raksts

''Arhitektūra (latīņu architectura, no sengrieķu: ἀρχι-, archi- — galvenais, τέκτων, tektōn — celtnieks) ir mākslas veids, kas rada telpisku vidi, kurā notiek cilvēka dzīves procesi. Tā ir arī celtņu un dabas objektu kopums, kas veido šo vidi.''

Man ir pieņemams šāds skatījums. Ko Jūs par to sakat?


Antra: Re: kas ir arhitektūra [03/05/2012 06:37]

vienkārši, latviski un precīzi skaidri!

lai katram arhitektam tik lakoniska un tīra valoda!

paldies!


Andis Sīlis Re: kas ir arhitektūra [08/05/2012 19:55]

Vikipēdijas info bieži ir tikpat pavirša, cik arhitekti A definīcijās. Ja seko Ausmas citētā teksta [A = "celtņu un dabas objektu kopums" + A = "mākslas veids"] loģikai, tad var izsecināt, ka piem Māksla ir gleznu un citu izstādes zālē izvietoto objektu "kopums". Vai vēl jautrāk - "Māksla" gleznas gadījumā ir uz audekla uztriepto krāsu, faktūru uc materiālo substanču "kopums"


Jānis Taurens: P.S. Glezniecība un tēlniecība [03/05/2012 08:28]

Precizējums. Lietojot vārdu "māksla", es nedomāju glezniecību un tēlniecību (lai arī pasniedzu LMA), bet gan laikmetīgo mākslu, kuru ietekmējuši tādi 60. gadu avangarda virzieni kā minimālisms, konceptuālisms, performance un zemesmāksla. (Piemēram, Donalds Džads jau 1965. gada esejā "Specific Objects" norādīja, ka vārdi "glezniecība" un "tēlniecība" nav atbilstoši jaunajai mākslas praksei un savus darbus sauca par "objektiem"; savukārt Klements Grīnbergs viņam pārmeta, ka tas ir labs dizains, ne vairāk...)


Uģis Kaugurs eh... [03/05/2012 12:39]

Re: 2008. gada novembrī apm. tie paši personāži esam te pat vien spriedelējuši par to pašu vien:"Kas ir LABA arhitektūra?"

http://www.a4d...li_ii/comments/

Jau toreiz paspīdējusi doma, ka derētu vispirms fiksēt, kas tā A vispār tāda ir, tad- kā tās labums vai daudzums mērāms un tikai tad - mērīt un labo un slikto atzīt. Nav pagājuši ne 4 gadi un mums atkal ir ko par šo tēmu teikt. Apmēram jau to pašu :)))

Bez mazākās ironijas pateicoties mācīta filosofa esejām, šī tēma laikam saucama par filosofisku (teju vai mūžīguma aspektā). Varbūt, varam sevi latviskā manierē mazliet mierināt, ka atbildes nav atrastas arī nekur citur.

Nu labi- lasīto pārstāstīt un savu domu padomāt jau allaž derīgi. Tomēr galu galā visu laiku ieniezas jautajums:

So- what?

Ieskatoties iepriekšējā ^ sarunu ciklā, interesanti, ka iniciāļi A.S. pārstāv abas galējības :) Ausma S (un Wiki) - ka A ir teju viss visapkārt. Bet tad- ko mēs te tā ņemamies? Andris S turpretim iebilst A vārda nelietīgai valkāšanai. Bet tad, līdzīgi, kā ar kādu citu, oriģinālā 4burtu vārdu, kuru nedrīkst nosaukt, varam vien teikt- viss, ko par to zinām, ir, ka tas IR! Reiz A varbūt piederēja priesteru kastai, tomēr pēdējos pāris gadu tūkstošus darīts viss, lai tā vairs nebūtu. Tagad savas idejas nākas aizstāvēt ar mazāk dievišķu argumentāciju.

Iespējams, tieši "sakāmā" pievienotā vērtība atšķir "domus vulgaris" (An.S. formula^) no A? Kaut no mākslas sen jau nav jāgaida naratīvā funkcija, tomēr vajadzētu taču būt kaut kam, kas uzrunā. Izsauc kādu reakciju- tātad - dialogu. Ja pareizi saprotu Taurena esejas, tad velti cerēt uz Latviešu>Arhitektūras skaidrojošo vai sarunu vārdnīcu, A valoda definējas pašā komunikācijas procesā? Šķiet derīga atziņa. Vismaz nedraud garlaicīgā gramatika, pareizrakstība un glītrakstīšana (kāds arhaisms!) Katrs droši vien esam piedzīvojuši, ka ir iespējams kaut kā saprasties arī ar pilnīgi nesaprotamā valodā komunicējošu būtni (no dzīvesbiedra līdz bruņurupucim vai zivīm akvārijā). Pie nosacījuma, ka vienam ir kas nozīmīgs sakāms un otram- jelkāda motivācija to saklausīt.

Tas, savukārt, noved pie jautājumiem- vai mums - A[rhitektiem] ir ko teikt un, ja (kā mums pašiem šķiet) ir, tad kāpēc S[abiedrībai] to nav tādas vēlmes (vai spēju) uztvert, kā mums patiktos?

Tad jāmācās abām pusēm. Jo, ja jau valoda pastāv tikai komunikācijā, tad, komunikācijai nenotiekot, nepastāv arī pati valoda (vai pastāv kaut kā greizi, bez jēgas). Un mēs (A) tad bubinam tikai paši pie sevis?

Bet tad no definīcijām velk uz diagnozēm...


Uģis Kaugurs Re: eh...sorry [03/05/2012 12:43]

Atvaino, Andi S, par pilnīgi nevietā ievazātu "r"! Nospiestu pogu atpakaļ neatspiedīsi :(


Miķelis: Re: eh... [03/05/2012 17:10]

Arhitektūras definīcija šodien acīmredzot ir tik ļoti sarežģījusies aizvien jaunu un jaunu tehnoloģisko novitāšu dēļ. Aizvien parādās jauni virzieni, kuros iezīmējas arhitekta kā spēles vadītāja, režisora loma. Neviens vairs neprojektē atrautu ēku ar tādām un tādām kvalitātēm, bet "režisē" to kādā jau gatavā stāstā. Tā kā kultūras mantojumam ir tendence kļūt aizvien plašākam, parasto skatītāju pamanākam, tad arī parādās tendence uz aizvien izsmalcinātāku arhitektūras valodu. Šobrīd nav iespējams pasludināt kādu stilu par vadošo, meklējumi notiek daudzos virzienos un tādas kopējas valodas, kurā runāja , piemēram, arhitekti 19. gs. šobrīd nav. Tiek pielietoti visi līdz šim runātie dialekti un radītas aizvien jaunas skaņas. Tomēr ja paanalizē atsevišķu autoru darbus, tad var redzēt kā attīstās katra autora valoda. Ja runājam Latvijas arhitektūras līmenī par ko runā Vents, ir atsevišķi meistari, kuriem ir izkopta sava arhitektūras valoda- ar savu rakstību un noteikumiem, piemēram, AK, AS un AS. Atsevišķiem arhitektiem patīk pilnīgs rosols un katru reizi tie piegriež savus indigriendus, -viņi seko līdzi pasaules tendencēm, bet savu skaņu šajā valodā gandrīz nav - UL ir tam spilgtākais piemērs un tad vēl virkne censoņu, kam patīk piedalīties visos iespējamos konkursos un kuriem biroji uzblīduši no jaunākajiem arh izdevumiem. Atsevišķi arhitekti, kuri mācījušies vai stāžējušies rietumu skolās, pārņem radīšanas metodi, tātad pareizrakstību, komunikācijas veidu, liekas pat kopē briļļu rāmju lielumus, bet sava alfabēta tiem nav - MP, IK, VK. Ir meistari, kuriem ir ļoti īpatnējs dialekts, tāds tā kā kurzemnieku ventiš dialekts - IL, VD, UŠ, - tomēr viņi savos darbos meklē savu izteiksmes veidu un tā ir jēgpilnākā nodarbošanās ar ko var nodarboties arhitekts. Un tad ir virkne modernisma, jeb līvu valodas kopēji. Šķiet šo skolu pārstāv arī RTU AF vecākā gadagājuma pasniedzēji un tas ir saprotami, modernismā sakņojas visa jaunākā arhitektūras valoda - cilmes vārdi ir ļoti līdzīgi. Tieši pateicoties viņiem, mēs visi projektējam funkcionāli pārdomātas ēkas.

Vislabākā komunikācija ( dažbrīd arī visasākā ) notiek šo šauro grupu ietvaros un to norāda arī neformālās saites. Sabiedrības izpratnes līmeni par arhitektūru norāda vairums celto namu gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā. Pārsvarā sabiedrība izvēlas lētākās cenas variantu un tas būs vēl kādus daudzus gadus, ja nu vienīgi augšāmcelsies Kalvītis un iemācīs ļaudīm ka katram dzīvē jāuzceļ vismaz viens Tadžmahals, kau maziņš bet Tadžmahals...


Uģis Kaugurs Un vēl- nepavisam ne kas cits [03/05/2012 13:15]

"Marketing is dead" says Saatchi & Saatchi CEO

http://www.the...hi-saatchi-ceo

“Everyone wants a conversation. They want inspiration. Inspire people with your website [vai- arhitektūru?]. Don’t just interrupt, but interact. Asking about Return on Investment is the wrong question today. You should be asking about Return on Involvement.”


ausma skujiņa: ...apšaubot mūsu līdzšinējos pieņēmumus par arhitektūru [04/05/2012 22:23]

"Ja šādu izpratni attiecinām uz arhitektūru — pieņemot, ka arhitektūrai ir nozīme , tad atsevišķas celtnes un arhitektūras notācijas sistēma ir tikai komunikācijas līdzeklis, kas jāvērtē nevis pēc tiem piemītošajām īpašībām, bet balstoties uz konkrēto komunikācijas situāciju." Te es saīsināti citēju Deividsonu - no J.Taurena raksta. Man tāds skaidrojums ir ļoti pa prātam. Ja arhitektūra "ir celtņu un dabas objektu kopums", tad atsevišķas celtnes vērtību var noteikt tās atbilstība konkrētai vietai - komunikācijai ar to. Varbūt te var sākties saruna par identitāti?


Ok: Re: ...apšaubot mūsu līdzšinējos pieņēmumus par arhitektūru [05/05/2012 12:12]

Arhitektūra ir viss, tas, kas nav bizness. Tāpēc arī pasaules lielākās ģimenes ir vienojušās, ka to neatbalstīs, kamēr tā nereaģēs un neģenerēs naudu. Un nav ko brīnīties, ka citas nozares, tādas kā autobūvniecība un automaģistrāles ir par kārtu izredzētākas par arhitektūru, jo tur kopumā reāli var nopelnīt n-tās reizes vairāk. Tad nu galvenais šobrīd ir jaunatnei maksimāli izskalot smadzenes, lai tā neuztvertu šo amata nodarbi par nozīmīgu. To ar lielāko mēdiju korporāciju palīdzību šīs minētās ģimenes cenšas arī paveikt - radīt jaunu sabiedrību, kur pastāvētu pavisam citas vērtības, tādas, kuras veicina azartu izrauties pārākumā, radot vēl nebijušu EKO patēriņu un EKO tehnoloģijas, taču, patiesībā, grūžot vairākumu miermīlīgos sabiedrības locekļus vēl lielākā naudas spēles verdzībā, lai tikai izdabātu šai "vajadzīgajai" statusa deficīta doktrīnai.


i: Cik arhitektu, tik viedokļu... [11/05/2012 23:42]

Lūk, kā par šo jautājumu "Kas ir arhitektūra?" savas domas izteicis Santiago Calatrava: http://www.arc...iago-calatrava/


EKS: viedoklis [14/05/2012 08:39]

NU beidzot nonāk pie jautājuma, kas ir ARHITEKTŪRA,? Urā! AS trāpa naglai uz galvas, bet lielākā daļa raksta ,,esejas''. Man gan liekas, ka sapulcējies grafomānu pulciņš, Novēlu iepazīties, kas ir ESEJA !


Vents: replika [14/05/2012 23:17]

Šī man šķiet diezgan laba replika, kuras kopsavilkums varētu skanēt šādi: "arhitektūra, arhitekt, ir tas, ar ko tu nodarbojies. Bet ja tu nezini, ar ko tu nodarbojies, nu, tad es arī nezinu". Es to nopietni saku.


es.: Re: replika [15/05/2012 19:20]

nu atklāti sakot, šāds kopsavilkums varētu aizvainot sevi cienošu arhitektu. Tā galīgi nav, ka ja tev ir arhitekta diploms un tu nodarbojies ar projektēšanu, tā ir arhitektūra.

sijas salikt var jebkurš, arhitektūru var radīt :)


Vents: Re: replika [16/05/2012 12:40]

vēl mazliet padomājot, ir jāsanāk, ka šāds kopsavilkums var aizvainot vienīgi cacu, sevi cienošu, kas nodarbojas ar projektēšanu, nevis arhitektu.


saņemti 24 komentāri

Pievienot komentāru:

Komentārs pievienots. Lūdzu, uzgaidi...

© Arhitektūras platforma A4D
Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce un saite uz www.a4d.lv obligāta.